latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Pētniece: Lai uzlabotu dzimstību, politiķiem nebūtu jāraugās tikai uz pabalstiem

    Lielāka dzimstība, cienīgas vecumdienas un emigrācijas samazināšana – visas šīs lietas ir būtiskas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Latvijai šī tēma ir aktuāla jau daudzus gadus, un, neskatoties uz politiķu solījumiem, vairākām likuma izmaiņām un dažādu pabalstu celšanu, Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Pēdējie dati liecina, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, Latvijā dzīvo par apmēram 12 tūkstošiem cilvēku mazāk. Ko demogrāfijas uzlabošanai solīja 14. Saeimas politiķi, kas ir un kas nav izpildīts?

    --

    Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 4,6% mazāks nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Šogad septiņos mēnešos reģistrēti 6613 jaundzimušie. Savukārt reģistrēto mirušo skaits sasniedz 15 tūkstošus 282-us cilvēkus, un tas ir par 0,7% mazāk nekā pērn.

    --

    Lai uzlabotu dzimstību, politiķiem nebūtu jāraugās tikai uz pabalstiem, jo naudas pabalsti ir noderīgi tikai brīdī, kad ģimene jau ir izvēlējusies par pieaugumu. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa. Viņa atzīst, ka domājot par demogrāfiju, ir jāraugās gan uz dzimstību, gan migrāciju, gan mirstību. Piedzimšanas pabalsts nav glābējs, kas visu atrisinās.

    Viedokli izsaka arī Edijs Klaišis, OPEN Radošā centra vadītīajs un seniore no Rīgas aktīvo senioru alianses "RASA" Aija Vīgante.

    0 min
  • Industrijas dienā zinātnes un industrijas pārstāvji runās par sadarbību

    Inovācija ir veids, kā palielināt produktivitāti un pievienoto vērtību. Latvijas problēma nav ideju trūkums, bet gan nepietiekama ideju pārvēršana biznesa vērtībā jeb ideju komercializācijā. 2025. gadā Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ierindojās 25. vietā, tāpēc pirms diviem gadiem tika izveidota Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai. 

    “Mēs šobrīd atrodamies laboratorijā. Šis ir viens no pasaulē vērtīgākajiem atomspēku mikroskopiem šobrīd. Šeit atrodas lāzeri augšā, ar kuru palīdzību mēs apstarojam paraugu. Principā mēs varam runāt par lielumiem, kas ir mazāki par atoma izmēriem un tas noteikti būs vērtīgi mūsu pētījumiem, un, cerams, arī cilvēkiem industrijā šis izraisīs interesi.”

    Eiropā šobrīd ir 20 jaunākās paaudzes atomspēka mikroskopi un viens no tiem atrodas Cietvielu fizikas institūtā Rīgā. Vadošā pētniece Marija Dunce stāsta, kādās jomās šo unikālo mikroskopu varēs izmantot.

    5 min
  • Izrok piecu tūkstošu gadu senas māla trauka lauskas, secina kur ļaudis ceļojuši

    Vai zinājāt, ka Latvijā arheoloģiskajos izrakumos var atrast aptuveni piecu tūkstošu gadu vecas māla trauku atliekas? Un ka tās liecina gan par tā laika ļaužu prasmēm, gan uzvedību, gan ceļojumu maršrutiem. Šajos senajos laikos cilvēki bija ļoti asprātīgi. Tehniskā nozīmē asprātīgi, stāstīto joku pieraksti gan diemžēl pagaidām vēl nav atrasti.

    Raidījumā Ivars Austers sarunāsies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieci Vandu Haferbergu.

     

     

    43 min
  • Saeima atbalsta dzelzceļa maksas palielināšanu Krievijas graudu tranzītam

    Krievijas graudu tranzītam jau tuvāko trīs nedēļu laikā varētu piemērot par 300 % lielāku dzelzceļa infrastruktūras maksu. Saeima atbalstījusi valdības sagatavotos likuma grozījumus, kas ļauj šo maksu pārskatīt paātrināti. Par konkrēto palielinājumu gan vēl būs jālemj dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Tikmēr koalīcijā izskan atšķirīgi viedokļi par to, vai ar šādu sadārdzinājumu pietiks. Nacionālā apvienība prasa pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu tranzītu, bet pārējie partneri norāda uz tiesvedību un budžeta zaudējumu riskiem.

    --

    Tikmēr Jēkabpils apkārtnes lauksaimnieki, protestējot pret Krievijas graudu tranzītu, ar vairākiem desmitiem traktoru un kravas auto šodien devās kopīgā braucienā līdz Krustpils dzelzceļa stacijai. Protestētāji aicina politiķus rīkoties un aizliegt šo graudu pārvadājumu plūsmu caur Latvijas infrastruktūru - dzelzceļu un ostām. Zemnieki sola protestus arī turpināt, ja situācija nemainīsies.

    11 min
  • Ceturtdiena, 17. septembris, pl. 16:00

    Saeima vērtē gan liegumu caur Latviju vest Krievijas un Baltkrievijas graudus, gan tranzīta nodevas palielināšanu.

    Zemnieku Krustpilī protestē pret Krievijas graudu tranzītu.

    Ukrainas prezidents parakstījis likumprojektu par zvanu centru krāpnieku darbības kriminalizēšanu.

    Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests uzsāk kampaņu Pārmaiņas sākas kopā, aicinot laikus pamanīt bērnus un jauniešus, kuri nonākuši grūtībās, un nepalikt vienaldzīgiem.

    VEF basketbolisti aizvadījuši otro maču Čempionu līgas atlasē.

    41 min
  • Sieviešu stāsti skaudrumā un absurdā. Fokusā "Uļa" un "Praktiskā maģija 2"

    Raidījums Kur kritiķiem nav vietas šoreiz aplūko divus kardināli atšķirīgus sieviešu stāstus – Viestura Kairiša biogrāfiskā filma “Uļa” ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā piedāvā sevis atrašanas naratīvu, savukārt 90. gadu hita “Praktiskā maģija” otrā daļa pēc teju 30 gadiem liek apdomāt nostaļģijas un absurda attiecības.

    Melnbaltais basketbolistes Uļjanas Semjonovas (1952–2026) jaunības portretējums 60. gadu padomju Latvijā ir viens no gada spilgtākajiem kino notikumiem, kuru jau kopš pirmizrādes aizvadītajā Kannu kinofestivālā pavada diskusijas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Idejas autors un titullomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots te sastrādājas ar pieredzējušo kino un teātra režisoru Viesturu Kairišu, kurš ar saviem iepriekšējiem darbiem jau ir uz ekrāna iedzīvinājis dažādus Latvijas vēstures laikposmus.


    "Uļa" aplūko padomju okupācijas gadu pieredzi, rusifikāciju, nacionālisma idejas un etnisko spriedzi, taču priekšplānā novieto unikālas personības centienus pašnoteikties ar talanta palīdzību.

    Epizodē aplūkojam filmas vizualitāti, aprunājamies par filmas saistību ar pēdējā laika skaļāko latviešu sporta filmu, proti, Dzintara Dreiberga "TTT. Tīklā", un mēģinām formulēt šīs visnotaļ neparastās filmas uzdevumus. 

    Deviņdesmito gadu beigu romantiskās filmas "Praktiskā maģija" otrā daļa, savukārt, liek uzdot jautājumu – vai bez Sandras Bulokas un Nikolas Kidmenas šanī filmā vēl kas maz ir? Plaši apbalvotās dānietes Suzannas Bīras sīkvels būvē pagājušā gadsimta izskaņas nostaļģiju ar mūsdienu televīzijas filmu valodu, kas raganīgās Ouensu dinastijas vīriešu nedienas paceļ vēl nebijušā saldmes līmenī.

    Sarunā pieskaramies 20. gs izskaņas raganu tēliem kino un televīzijā, tam, vai filmām par sievietēm automātiski var piedēvēt feministiskas īpašības, kā arī tam, kuri filmveides šabloni spēj noturēt uzmanību arī 2026. gadā.

     

    26 min
  • Vai gaidāmā ziema varētu būt jau miera ziema Ukrainā? Analizē Mārcis Balodis

    Ukrainā un arī mums priekšā ir kārtējā, tā būs jau piektā pēc skaita, pilnā kara ziema. Par to, kā tas varētu izskatīties, vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis. Vai ir kādas iespējas, ka šī varētu būt miera ziema, ne vairs kara ziema? 

    "Diemžēl jāsaka, raugoties uz notiekošo gan frontē, gan arī politikā, domājot arī par ASV starpniecību, es šobrīd neredzu tādu skaidru perspektīvu, ka līdz ziemai, kaut vai decembra sākumam, situāciju varētu atrisināt. Pieņemot kaut vai lokālu pamieru vai uguns pārtraukšanas režīmu kā potenciālu izeju no situācijas. Nemaz nerunājot par kādu visaptverošu miera līgumu vai tādu fundamentālu risinājumu situācijai. Izslēgt pilnībā nevar, bet, analītiski skatoties, šobrīd neredzu indikatorus, kas liecinātu par to, ka tas vispār varētu būt iespējams," vērtē Mārcis Balodis.

    Arī Latvijā jārēķinās, ka dažādas Krievijas īstenotas hibrīdkara operācijas arvien būs. Turklāt, vērojot energoresursu cenas pasaulē, arī mums jāgatavojas ziemai, kurā diemžēl apkures, degvielas un līdz ar to visu citu preču cenas visdrīzāk, mums prieku nedarīs. Arī mums ziema nebūs viegla.

    Mārcis Balodis norāda, ka "ekonomiskais spiediens vai neapmierinātība var tikt konvertēta arī politiskā spiedienā ar ambīcijām mainīt mūsu attieksmi pret Krieviju vai mainīt attieksmi arī pret Ukrainu. (..) Tas var kļūt par politiskās, ekonomiskās un, es teiktu, arī  pārliecības noturības pārbaudījumu par to, uz ko mēs paši esam spējīgi, ko mēs paši esam gatavi panest, lai atbalstītu tos, kuriem atbalsts ir nepieciešams, un lai arī mēs paši tiktu no visas šīs situācijas ārā "sausām kājām", nevis izdomātu šoziem augstu gāzes cenu dēļ atgriezties pie Krievijas dabas resursu importa, piemēram."

     

    29 min
  • Bērnudārzieku pastaigas ārpus izglītības iestādes teritorijas: kāpēc tās nepieciešamas

    Bērnudārzieku pastaigas ārpus izglītības iestādes teritorijas. Vai ir kādas vadlīnijas, kas nosaka, kur un kad drīkst doties, kas atbildīgs par bērnu drošību un kāpēc bērniem to vajag?

    Ģimenes studijā diskutē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolas nodaļas galvenā specialiste-eksperte Jana Buboviča, Ādažu novada Izglītības pārvadles vadītāja Vija Tomiņa, Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sniedze Brakovska, privātātās pirmsskolas izglītības iestādes "Brīnumu planēta" vadītāja Ieva Kalniņa un Saulkrastu pirmsskolas izglītības iestādes "Rūķītis" vadītāja Jana Bukovska.

    4. septembrī Carnikavā 19 bērnudārza bērnu grupa skolotājas un skolotājas palīga pavadībā bija devusies iepriekš saskaņotā pastaigā ārpus izglītības iestādes teritorijas, ievērojot apstiprināto pastaigas maršrutu. Pastaigas laikā bērnu grupai pietuvojās divi nepieskatīti suņi, kas uzbruka bērniem. Incidentā cieta seši bērni, no kuriem divus hospitalizēja; cieta arī viens no bērnus pavadošajiem pedagogiem, kurš centās suņus noturēt, lai pasargātu bērnus. Pēc šī gadījuma daudzi diskutēja, ka suņi nav vainīgi, ka visa atbildība jāuzņemas suņu saimniekiem, kuriem bija jānodrošina, lai suņi neatrastos ārpus privātmājas teritorijas. Un diskusijas raisījās arī par to, vai un kāpēc bērns jāved ārpus bērnudārza? Kāpēc viņi nevar dzīvoties tikai un vienīgi bērnudārza teritorijā, drošajā salā, kuru apjož žogs un tikai ar kodu atslēdzami vārtiņi? Par to diskutējam arī raidījumā.

     

    50 min