latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • [EN] The Paradoxes of Ukrainian Emigration. | The Fuse #162

    For several years, millions of Ukrainians have been living between the safety of Europe and their ties to a homeland where the war continues. In conversation with Dīvs Reiznieks, social anthropologist and migration researcher Svitlana Odynets explains how displacement reshapes families, careers and decisions about returning; why some women feel more at peace in unsafe Kyiv than in the safety of Western Europe; and why Ukraine should view its diaspora not as a loss, but as a source of strength.

     

    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

    Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

    48 min
  • Ukrainas emigrācijas paradoksi I #162

    Miljoniem ukraiņu jau vairākus gadus dzīvo starp drošību Eiropā un saikni ar mājām, kur turpinās karš. Sarunā ar Dīvu Reiznieku sociālā antropoloģe un migrācijas pētniece Svitlana Odineta skaidro, kā trimda maina ģimenes, karjeru un lēmumus par atgriešanos, kāpēc dažām sievietēm nedrošajā Kijivā ir mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā un kāpēc Ukrainai uz diasporu jāraugās nevis kā uz zaudējumu, bet gan kā uz spēka avotu.

     

    Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

    • Ukraiņu apbrīnojamā spēja pielāgoties nemitīgajiem Krievijas triecieniem.
    • Agresora radītās nemitīgās spriedzes sekas uz sabiedrību un ekonomiku. 
    • Un Rietumvalstu partneru vizīšu nozīme ukraiņiem.
    • Epizodes gaita:

      00:30 Ievads

      03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas iespaidi pēc pirmās vizītes Ukrainā kara laikā.
      07:10 Kā reaktīvo dronu uzbrukumi dienas laikā maina Kijivas iedzīvotāju ikdienu?
      08:20 Gaisa trauksmju ietekme uz skolām, vecāku darbu un Ukrainas ekonomiku.
      12:30 Krievijas uzbrukums vilcienam pie Polijas robežas un Rietumu partneru iebiedēšana.
      16:10 Vai Ukraina un Krievija varētu pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai?
      17:50 Kijivas gatavošanās ziemai un bažas par apkuri, elektrību un degvielas pieejamību.
      21:50 Kāpēc ukraiņi skeptiski vērtē iespējamās vienošanās ar Krieviju?
      23:30 Krievijas uzbrukumi grāmatu noliktavām un Ukrainas kultūrai.
      27:20 EXPLAINER: kas ir Eiropas Savienības pagaidu aizsardzība Ukrainas kara bēgļiem?
      29:10 Kāpēc pagaidu aizsardzība nav automātisks ceļš uz pastāvīgu dzīvi Eiropā?
      30:10 Iepazīšanās ar sociālo antropoloģi un migrācijas pētnieci Svitlanu Odinetsu.
      31:30 Ukraiņu migrācija sākās ilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma.
      33:40 Kāpēc kara izraisītā migrācija nav tikai cilvēku aizbraukšana no Ukrainas?
      34:40 Dzīve starp divām valstīm un transnacionālās migrācijas modelis.
      36:30 Kā agrākā migrācijas pieredze un kontakti palīdzēja ukraiņiem pēc iebrukuma?
      39:20 Ukraiņu pārvietošanās posmi, atgriešanās un grūtības noteikt precīzu emigrantu skaitu.
      42:10 Ukraiņu ātrā iekļaušanās darba tirgū un pagaidu aizsardzības radītā tiesiskā nenoteiktība.
      46:00 Transnacionālās ģimenes un gadiem atliktie lēmumi par nākotni.
      50:50 Eiropas Savienības un pašu ukraiņu ģimeņu atšķirīgais skatījums uz atgriešanos.
      52:40 Augsti izglītotu ukraiņu sieviešu profesionālo ambīciju upurēšana trimdā.
      54:10 Kāpēc mātes mēdz atgriezties Ukrainā, bet viņu pieaugušie bērni paliek ārzemēs?
      55:20 Kā dzīve dažādās valstīs veicina ukraiņu ģimeņu izjukšanu?
      59:30 Kāpēc dažas sievietes nedrošajā Kijivā jūtas mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā?
      1:02:40 Vai veiksmīga integrēšanās Latvijā nozīmē saišu saraušanu ar Ukrainu?
      1:05:20 Kāpēc Ukrainas valdībai būtu jāmaina attieksme pret ārzemēs dzīvojošajiem ukraiņiem?
      1:07:10 Kā Ukrainā vērtē cilvēkus, kuri kara laikā pametuši valsti?
      1:08:50 Diaspora nevis kā zaudēta iedzīvotāju daļa, bet Ukrainas spēka avots.
      1:11:20 Kā Baltijas valstu vēsturiskā pieredze palīdz ukraiņiem justies saprastiem?
      1:13:00 Sarunas kopsavilkums par ģimeņu izvēlēm, bērnu nākotni un iespējamo atgriešanos.
      1:15:20 Nākamās epizodes pieteikums. Rakstiet mums: [email protected]
      1:17:30 Iespēja interviju izlasīt portālā LSM.lv.
      1:18:00 Noslēgums.

       

      Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

      Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

      1 hr 19 min
    • Vai zini, kur atrodas un kā tapis paklājs "Gaismas ceļš"?

      Stāsta Līga Moderniece, Alojas bibliotēkas galvenā bibliogrāfe novadpētniecībā; pārraides producente - Rūta Paula.

      Mēs savā dzīvē ne reizi vien  piesaucam gaismu, domājam par gaismu. Mēs alkstam pēc gaismas, jo tajā redzam pretmetu tumsai, ļaunumam, visam, kas mūs nomāc. Kas ir gaisma? Krogzemju Mikus tiecās pēc gara gaismas, taču fiziķi saka, ka gaisma ir elektromagnētiskais starojums, kuram ir dažādi viļņa garumi. Līdz ar to ir neredzamā un redzamā gaisma. Dažādās redzamās gaismas frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsas – no violetās augstākajām frekvencēm, caur zilu, gaiši zilu, zaļu, dzeltenu un oranžu līdz sarkanajai – zemākajām frekvencēm. Bet  mūsu galvenais gaismas avots ir Saule, kas nosaka cilvēku dzīves, kā arī dzīvās un nedzīvās dabas norises uz Zemes, vienmēr izstaro dzelteni zaļganos toņus.

      Kad Krogzemju Mikum – dzejniekam Auseklim – tuvojās 170. dzimšanas dienā, Alojas Novadpētniecības centra darbinieces Līga un Inese nolēma izsludināt akciju “Ieaud savu gaismas staru gaismas ceļā”. Mērķis bija Novadpētniecības centra vecajās stellēs noaust paklāju – simbolisku gaismas ceļu, kas būtu  dāvana dzejniekam  dzimšanas dienā. Radošās biedrības “Liepale” aušanas grupas vadītāja Ilga Runča palīdzēja sagatavot stelles, Inese intensīvi gatavoja dažādu krāsu lupatiņu kamolus, jo sapratām, ka neko sarežģītu noaust nebūs pa spēkam, bet lupatu paklājiņu droši vien izdosies. Akcija sākās 2019. gada novembrī. Katra dalībnieka ceļš līdz savam gaismas staram bija atšķirīgs. Vieni nāca droši, kaut arī ne reizi nebija auduši, citi nedroši spēra pirmos soļus, jo centrā ieradās pirmo reizi. Svešinieki pie sava gaismas stara nonāca nejauši, jo gribēja vienkārši iepazīties ar Aloju, tās vēsturi un cilvēkiem.

      Aušanā piedalījās arī visi Alojas Ausekļa vidusskolas skolēni un skolotāji. Zēniem sevišķi iepatikās aušanas process, jo viņiem paminu mīšana asociējās ar braukšanu – nospied vienu paminu pāri – sajūgs, nospied otru – gāze, nospied trešo – bremze.

      Vairāk - audioierakstā.

      Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.

      6 min
    • Pētnieks: Trampa noteiktās sankcijas ir plašāka vēršanās pret tiem, kas nenosoda Krieviju

      ASV Kongress galīgajā lasījumā atbalstījis likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju. Šīs sankcijas un prezidentam Donaldam Trampam dotais deleģējums piemērots 100% tarifus Krievijas sadarbības valstīm ir uzskatāms par daudz plašāku vēršanos pret tiem, kas nenosoda Krieviju un uzskata, ka tirgoties ar Krieviju ir normāli. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Viņš šo ASV vēršanos nodēvēja par lielo šaha lauku, kura ietekmēta tiek ne tikai Krievija. 

      11 min
    • Latvijā streiko reģionālie pasažieru pārvadātāji; arī Rīgas autoostā jūtami klusāks

      Pasažieru pārvadātāju protests šodien, 16. septembrī, jūtams arī Rīgas autoostā, kur daļu pasažieru nepatīkami pārsteidza atceltie autobusu reisi. Nozares asociācijas rīkotajā protestā piedalās astoņi pārvadātāji, neizpildot līdz 3000 reģionālo autobusu reisu. Ar šo akciju pārvadātāji kārtējo reizi pieprasa valstij rast risinājumu ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt pārvadājumiem nepieciešamo papildu finansējumu saistībā ar degvielas izmaksu kāpumu.

      5 min
    • Trešdiena, 16. septembris, pl. 16:00

      Šodien visā Latvijā streiko reģionālie pasažieru pārvadātāji. Autoostās valda neierasts klusums, jo atcelti gandrīz trīs tūkstoši reģionālo reisu.

      Saeima veidos alternatīvu likumprojektu, kas dos Valsts kontrolei tiesības pārbaudīt parlamenta tēriņus.

      ASV pirmo reizi ir atzinušas, ka kara pret Irānu dēļ valstij ir būtiski samazinājušies ieroču krājumi.

      Kanādai ir jākļūst par pirmo Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti – tādu priekšlikumu izteica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kura Eiropas Parlamentā.

      Latvijas vīriešu volejbola izlase pret Turciju aizvadīs noslēdzošo grupu turnīra spēli. Uzvaras gadījumā latvieši iekļūs izslēgšanas turnīrā.

      41 min
    • Zviedrijā skaita balsis pēc vēlēšanām. BRICS valstu forums. Problēmas Sarkanajā jūrā

      Zviedrijā skaita balsis pēc Riksdāga vēlēšanām. BRICS dalībvalstu vadītāju tikšanās Indijā. Jemenas hutiešu nemierniek bloķē kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā.

      Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece un ārvalstu ziņu redaktore portālā "LSM.lv" Albīne Hlopņicka.

      Politiski mazkustīgā Zviedrija

      Šodien būtu jābūt saskaitītām pēdējām balsīm pēc svētdien, 13. septembrī, notikušajām Zviedrijas Riksdāga vēlēšanām, taču jau nedēļas sākumā publiskotie pirmrezultāti ļauj spriest, ka nozīmīgas pārbīdes mūsu aizjūras kaimiņu politiskajā spektrā nav notikušas. Pie tam šīs vēlēšanas lielā mērā atjaunojušas spēku samērus, kādi Zviedrijas likumdevējā izveidojās pēc aiziepriekšējām – 2018. gada vēlēšanām. Gluži kā toreiz, arī tagad sociāldemokrātiem, kuri dažas vietas zaudējuši, Riksdāgā, visdrīzāk, būs simts mandātu no 349, savukārt viņu galvenajiem konkurentiem, moderātiem jeb mērenajiem, kuri pāris vietas ieguvuši, būs 70 mandāti. Praktiski 2018. gada pozīcijās atsviesti arī galēji labējie Zviedrijas demokrāti, kuri šajās vēlēšanās zaudējuši visvairāk, pirmo reizi savā vēsturē piedzīvojuši elektorāta sarukumu un atdevuši otras lielākās frakcijas statusu moderātiem. Uz vienas rokas pirkstiem skaitāms mandātu skaita pieaugums paredzams arī Kreisajai partijai, Zaļajai partijai un Centra partijai spektra kreisajā, un kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem labajā flangā.

      Kā jau ierasts, zviedru politikas kreisās un labējās spektra daļas pīlāri ir sociāldemokrāti un moderāti. Kādu laiku no šīs ainas izkrita Zviedrijas demokrāti, ar kuriem pārējās partijas uzskatīja par neiespējamu jebkādu sadarbību. Tomēr pēc 2022. gada vēlēšanām tika noslēgta t.s. Tidē pils vienošanās, kas ļāva izveidot premjera Ulfa Kristersona labējo mazākuma valdību ar moderātu, kristīgo demokrātu un liberāļu ministriem un Zviedrijas demokrātu atbalstu. Tomēr tagad, kad galēji labējie daļu savas politiskās masas zaudējuši, šīs vienošanās aritmētika kļūst problemātiska. Tas gan nenozīmē, ka vieglāks koalīcijas sadiegšanas uzdevums būs potenciālajai sociāldemokrātu premjerministrei Magdalēnai Andešonei. Viņai būtu jāpanāk četru politisko spēku – sociāldemokrātu, kreiso, zaļo un centristu – līdzdalība vai vismaz atbalsts. Šajā sakarā, vismaz formāli, šķērslis ir kreiso un centristu līdz šim deklarētais, ciktāl centristi ir paziņojuši, ka neatbalstīs valdību ar kreiso piedalīšanos, savukārt kreisie uzstāj, ka neatbalstīs valdību, kurā paši nepiedalās kā koalīcijas partneri. Kreisie, kuri tiek raksturoti kā ekosociālistu partija, ir savās nostādnēs eiroskeptiska, ir pret Zviedrijas dalību NATO un iespējamu pievienošanos eirozonai. Teorētiski tiek apspēlēta arī versija par kādu transcentrisku koalīciju vai vienošanos, kurā sadarbotos sociāldemokrāti un moderāti, taču kas tāds zviedru iekšpolitikā ļoti sen nav pieredzēts.

      Stipro vīru siltie apskāvieni

      Pagājušās nedēļas nogalē uz 18 samitu Indijas galvaspilsētā Ņūdeli pulcējās organizācijas BRICS dalībvalstu vadītāji un pārstāvji. Bez sākotnējām dibinātājvalstīm – Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas Republikas pēdējos gados organizācijai pievienojušās arī Ēģipte, Etiopija, Indonēzija, Irāna, Apvienotie Arābu Emirāti. Faktiski pievienojusies, bet iestāšanās nolīgumu vēl nav ratificējusi Saūda Arābija.

      Savā pašreizējā sastāvā organizācijas dalībvalstu iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes aptver apmēram trešdaļu no planētas kopapjoma, šajās valstīs dzīvo gandrīz puse no planētas iedzīvotājiem un atrodas vairāk nekā sešdesmit procentu pieejamā darbaspēka. Tur ražo apmēram 45% planētas lauksaimniecības produkcijas un iegūst apmēram 30% naftas. Tomēr šīs grupas valstis, sākot ar (vismaz teorētiski) komunistisko Ķīnu, neofašistisko Krieviju un islāma teokrātiju Irānu, beidzot ar Persijas līča monarhijām un pamatā tomēr demokrātiskajām Indiju un Brazīliju, ir valstis ar ļoti atšķirīgiem politiskajiem režīmiem un arī ģeopolitisko orientāciju.

      Sji Dziņpins, Narendra Modi un Vladimirs Putins, silti apskāvušies samita fotogrāfijās un tam veltītajās karikatūras, protams, izskatās kā biedīga antirietumu alianse, taču līdz īstenai „siržu savienībai” te vēl visai tālu. Kā sasniegums tiek atzīmēts fakts, ka izdevies pieņemt vienotu samita deklarāciju, kuru parakstījuši gan Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, gan Irāna, kas, kā zināms, pēdējos mēnešos „aplaimojusi” savas partnervalstis ar raķešu un lidrobotu triecieniem. Attiecīgi deklarācijas tekstā ir tikai vispārīgi pausta norūpētība par situāciju reģionā, nepiesaucot konfliktā iesaistītos. Līdzīgos nogludinātos izteikumos raksturota arī Trampa administrācijas piekoptā tarifu politika; karš Ukrainā vispār nav pieminēts. Kā vienu no nozīmīgākajiem procesiem samitā novērotāji piesauc dialoga aktivizēšanos starp Indiju un Ķīnu, prezidentam Sji un premjerministram Modi aktīvi risinot divpusējo dialogu.

      Kas attiecas uz Krievijas vadoni Putinu, tad viņa galvenais ieguvums ir iespēja demonstrēt, ka viņa agresorvalsts nebūt nav starptautiski izolēta. Samitā bija klāt arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Piebalsojot namatēva Nerendras Modi teiktajam par nepieciešamību mainīt starptautisko kārtību no „privilēģiju piramīdas uz partnerības platformu”, ANO vadītājs paziņoja, ka „šodienas ekonomiskās, demogrāfiskās un ģeopolitiskās reālijas ir citādas nekā 1945. gadā. Mūsu institucionālajām struktūrām tas jāatspoguļo”. Kā primāri maināmās struktūras ģenerālsekretārs piesauca ANO Drošības padomi un Bretonvudas finanšu sistēmu.

      Bābelmandebs = Hormuzs Nr. 2?

      Par iespēju, ka Jemenas hutiešu nemiernieki, kurus atbalsta Irāna, varētu bloķēt kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā, tika runāts jau kopš militārā konflikta sākuma starp Irānu un Izraēlas un Savienoto Valstu koalīciju. Konkrēta karadarbība sākās jūlijā, kad Irānas transportlidmašīna mēģināja nogādāt hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā militāru kravu un Irānas Revolūcijas sargu korpusa virsnieku grupu. Saūda Arābijas un Jemenas valdības spēki apšaudīja attiecīgā lidlauka skrejceļu. Pēc šī incidenta hutieši paziņoja, ka 2022. gadā noslēgtais pamiers vairs nav spēkā, un sāka apšaudīt Saūdu tankkuģus Sarkanajā jūrā. Turpinājumā abas puses vērsa gaisa triecienus viena pret otras ostām Sarkanās jūras piekrastē, hutieši – arī pret Saūdu naftas pārstrādes infrastruktūru.

      Septembrī sākās aktīvas sauszemes kaujas starp hutiešiem un Jemenas valdības spēkiem. Valdības spēku pusē karo arī vairāki praktiski neatkarīgi vietējie Dienvidjemenas bruņotie formējumi. Vispirms hutieši uzsāka ofensīvu Taizas provincē Jemenas dienvidos, taču drīz tika apturēti, un valdības spēki ziņoja, ka pārgājuši pretuzbrukumā šajā un vairākos citos virzienos. Valdība pat apgalvoja, ka grasoties uzsākt cīņas par hutiešu kopš 2014. gada kontrolētās galvaspilsētas Sanas atgūšanu. Puses turpināja apmainīties ar gaisa triecieniem.

      10. septembrī sāka pienākt ziņas, ka hutiešu spēki vairākos virzienos atspieduši pretiniekus, tai skaitā ieņēmuši stratēģiski svarīgo Mohas ostu, Perimas salu Bābelmandebā un Hanīša arhipelāgu, kas atrodas Sarkanajā jūrā uz ziemeļiem no šauruma. Piektdien Saūda Arābija paziņoja, ka tai nācies slēgt naftas vadu, kas savieno ieguvju rajonus ar Sarkanās jūras piekrasti, ļaujot apiet Hormuzu. Cauruļvadam uzbrukts ar lidrobotiem no Irākas teritorijas. Pagaidām hutieši gan uzbrūk tikai Saūda Arābijas kuģiem, taču kuģu kustība caur Sarkano jūru un Suecas kanālu strauji sarukusi, savukārt frakta un apdrošināšanas cenas kāpušas, dažos gadījumos pat vairakkārt.

      Saūdu valdība vērsusies ar lūgumu pēc militāra atbalsta pie Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas. Prezidenta Trampa administrācija pagaidām tiešu militāru iesaisti atteikusi, savukārt premjera Endija Bērnema kabinets nosūtījis padomniekus situācijas apzināšanai. Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bangladeša un vēl deviņas valstis izveidojušas Daudznacionālo kuģniecības aizsardzības aliansi kuģošanas nodrošināšanai Sarkanajā jūrā.

      Sagatavoja Eduards Liniņš.  

       

      55 min
    • Kultūras piedāvājums bēbīšiem: ko tas dod bērniem un viņu vecākiem?

      Aizvien biežāk kultūru baudīt piedāvā arī pavisam maziem skatītājiem – mazuļiem, kuri vēl nav pat sasnieguši gada vai divu vecumu. Viņus aicina uz teātra izrādēm, klasiskās mūzikas koncertiem un apmeklēt muzeju. Kāpēc bēbīšiem vajag savu kultūras piedāvājumu, ko tas dod viņiem un ko viņu vecākiem?

      Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Nacionālās operas un baleta māksliniece, vijolniece, arī muzikālas programmas "Mazulis klausās, sajūtas raisās" dalībniece Aija Frišenfelde, dramaturģe un režisore Liepājas Leļļu teātra izrādes "Čalotāji" režisore Sandija Santa un Latvijas Leļļu teātra aktrise un režisore Dana Avotiņa-Lāce.

      53 min