latvijasradio.lsm.lv - RSS

Nesteidzieties pārāk ātri, lai sargeņģelis tiek līdzi – novēl aktrise Akvelīna Līvmane, kas pēc ilgāka pārtraukuma atkal spēlē teātrī. Par biešu zupas garšu bērnībā un kāpēc studēja arhitektos, par kinoprovēm un kā filmējās pie Streiča, kā tika pāri nelaimēm un kāpēc dzīve ir brīnišķīga – saruna ar Akvelīnu Līvmani Laikmeta krustpunktā.

„Katram cilvēkam ir savs sargeņģelis. Atšķirība tikai tā, ka viens jūt un sarunājas ar viņu. Cits neliekas ne zinis, bet vēl kāds atskārst sargājošo klātbūtni vien ārkārtas apstākļos. Es ticu. Es ticu, ka puķe uzplauks, ka diena uzausīs un ka laime piemeklēs. Es vienkārši ticu.” Tā grāmatā „Zem sargeņģeļa spārna” saka Akvelīna Līvmane.

Mēs viņu pazīstam kā teātra un kino aktrisi, bet Akvelīna savās tikšanās reizēs ar ļaudīm iedrošina arī pacelties pēc sāpīgiem kritieniem. Akvelīna daudz lūkojas zvaigznēs un māca tās izzināt. Un Akvelīna arī ir veselīga dzīvesveida vēstnese.

Par to likteni un sagadīšanos.  Nākot studijā, tieši prātoju, ka iepriekšējās sezonās man bija vairākkārt doma jūs aicināt uz sarunu, bet ik pa brīdim plāni mainījās, un šogad, kad esmu paņēmis nelielu pauzi no radio, tā tiešām ir sagadīšanās, ka tiekamies radio studijā. Jūs tādām sagadīšanās lietām ticat?

Akvelīna Līvmane: Man liekas, ka ilgāk dzīvojot, es saprotu, ka ļoti daudz kas ir jau iepriekš nolikts, iepriekš paredzēts un atliek tikai pieņemt, priecāties, par kaut kādām sliktākām lietām – arī pieņemt un neuztraukties. Tā kā mūsu satikšanās ir brīnišķīga.

Par tiem sargeņģeļiem es ievadā minēju. Ir jums prātā varbūt pēdējais brīdis, kad esat jutusi, ka viņš tiešām bija blakus. Vai varbūt tie sargeņģeļi mums visu laiku ir blakus? Varbūt viņi ir šeit, studijā tagad, kā ar viņiem?

Akvelīna Līvmane: Droši vien. Tā es pieņemu, ka ir, jo es kādreiz tā pakutinu sargeņģelim kājiņas, es smejos. Droši vien, ka ir un es vienmēr saku – nesteidzieties pārāk ātri, lai sargeņģelis tiek līdzi. Un kaut kas tajā visā ir. Tas nav tik vienkārši. Tautas atmiņa, tautas pasakas un nostāsti es domāju, ka nemelo.

Bet pašai kaut kāds brīdis ir bijis pēdējā laikā, kad kaut kas ir noticis un jūs piefiksējat – jā, tiešām tas ir sargeņģelis, kas man lika atgriezties mājās, jo gludeklis nav izslēgts…

Akvelīna Līvmane: Nē, pēdējā laikā es tiešām pieņemu, ka viss iet uz labu. Viss ir ļoti brīnišķīgi. Man ļoti patīk vārds – brīnišķīgi, tāpēc es arī teicu, ka mūsu satikšanās ir brīnišķīga. Un tad tāda īpaša gadījuma nav bijis, ka tāds brīnišķīgs sargeņģelis ir klāt. Bet es aizvakar – jā. Saka, ja uz ielas ierauga putna spalvu, tad tur garām lidojis sargeņģelis, un man liekas, ka aizvakar es gāju un tur bija ļoti skaista putna spalva, tā kā es pasveicināju un teicu paldies.

Es ievadā jūs pieteicu arī kā veselīga dzīvesveida vēstnesi. Kādā intervijā izlasīju šādu jūsu pieteikumu par veselīgo dzīvesveidu – arvien katru rītu, arī ar linu dvieli, auksts ūdens pēc Ziņģītes metodes. Arvien tas viss, arī šorīt?

Akvelīna Līvmane: Arī šorīt. Jo tad, ja iesāk, tad vienkārši citādāk nevar. Pirms gadiem pieciem es sapratu, ka neviens cits man nepalīdzēs, ka es varu palīdzēt tikai pati sev. Pirms tam es zināju, ka tas tā ir, bet kaut kādi apstākļi noliek fakta priekšā, ka ir tas jādara, ir jāvingro, ir jārīvējas ar dvielīti un jāuzmana, ko ēdu, un jāpalasa anotācijas uz produktiem un tamlīdzīgi.

Un zāļu tējas. Jūs jau arī par eksperti var saukt?

Akvelīna Līvmane: Par eksperti nē, bet vienkārši man mājās ir. Mēs abi ar dzīvesbiedru vācam un mums ir apmēram viens kubs tēju, vesels tāds. Milzīga kaste.

Vai jums ir kāda firmas zīme?

Akvelīna Līvmane: Visas tējas, ko var savākt. Mēs sākam ar pavasari, droši vien aprīlī jau būs kaut kādi priežu pumpuri, tad gaiļbiksītes un visu vasaru kaut ko līdz rudenim vēlam. Lai būtu visādas tējas, rūgtas un negaršīgas, kā citi saka, ka tās ir negaršīgas. Man viss garšo.

Zvaigžņu pētīšana, astroloģija, Vai arvien jūs vēl arī ļaudis konsultējat? Ja jums kāds vaicā padomu?

Akvelīna Līvmane: Nē, es vairs to nedaru, es piekusu. Patiešām šādā varbūt atbildības nozīmē, ka likās, vai es cilvēkam visu pasaku, vai viņš ir saņēmis to atbildi? Un tie bija ilgi gari gadi. Tagad man pietiek pašai ar sevi. Es ieskatos savā kartē, bet es zinu, ka galvenie, ņemot vērā gadu skaitli, ko visi zina, kuram es nepievēršu uzmanību, bet svarīgākie notikumi jau ir bijuši, lielākie pagriezieni. Tā kā tagad vienkārši skaisti jādzīvo.

Racējkniebējs jeb kniebējracējs. Šo Edvarda Bērziņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Sondoru ģimene Siguldā: mamma Kristīne, tētis Kristaps ar bērniem Patriku (4 gadi) un Luīzi (2 mēneši).

Sandru Stepiņu Pāvilostā un Sakas pagastā pazīst daudzi. Viņa ir viena no redzamākajām un aktīvākajām vēja parka būvniecības pretošanās kustības līderēm. Nepagurstoši divu gadu garumā, no darba Liepājas slimnīcā brīvajā laikā, viņa kopā domubiedriem strādājusi vides aizsardzībā un darbs ir nesis augļus - rosinātā iniciatīva portālā "manabalss.lv" tikko ir virzīta tālāk skatīšanai Saeimas atbildīgajā komisijā. Sabiedriskajā apspriešanā noraidītais vēja parka vides novērtējuma projekts Pāvilostā ir iestrēdzis valdībā. Pašlaik iedzīvotāji seko līdzi Dienvidkurzemes novada teritorijas plānošanas sabiedriskajai apspriedei.

Saruna par to, kas motīvē Sandru šim darbam.

"Ir mežs, ir dzirdamas dabīgas skaņas - vējš, jūras šalkoņa Tas ir tas, kas raksturīgs šai vietai."

Tā Sandra Stepiņa apraksta savu dzimto pusi. Mūsu saruna notiek piejūras priežu mežā, netālu no jūras.

"Es esmu uzaugusi šeit, Sakas pagastā. Visu bērnību esmu pavadījusi tiešām laukos, lauku darbos, lauku vidē, dabā, starp visu dzīvo. Esmu rūpējusies par vidi vienmēr, tātag dodamies uz pludmali, maisiņš vienmēr līdz, Piedomāt, kā dabai draudzīgi apsaimniekot, to, ko mēs radām. Vai kā rūpēties par mežu sev apkārt. Mēs audzējam paši sev dārzeņus, tas ir manā asinsritē es gribētu teikt dzīvot saskaņā ar dabu."

Arī skolas pasākumi - talkas, pārgājieni veicināja mīlestību un piesaisti videi, kur Sandra uzauga. Pēc skolas pabeigšas Sandra aizbrauca mācīties uz Rīgu. Tomēr pēc septiņiem gadiem atgriezās tēva mājās, jo saites ar Saku bija ļoti ciešas. 

"Mēs pat nevaram iedomāties, cik slikti būs, kad izbūvēs plašā mērogā vēja parkus, tā ietekme nav paredzama."

Pirms diviem gadiem Sandra uzzināja par K2 Ventum vēja parka projektu. Plāns ir to celt Kurzemes piekrastē, kilometru no Sandras dzīvesvietas.

"Un tajā brīdī, kad sapratu, ka apdraudēta liela teritorija, ļoti tuvu man dzimtajai pusei, tad tur kaut kas piešķīlās, tāda degsme, sajūta, ka es nevaru neiesaistīties. Tā ir sajūta, kas liek katru rītu piecelties un atgriezties pie šīs tēmas. Un sekot, kas ir jauns, un domāt, ko mēs varam vēl ieteikmēt šajā procesā. Jo es domāju, ja mēs tā mierīgi sēdētu un cerētu, ka gan jau būs labi, pirmie masti jau slietos, jo tas viņu plāns jau ir ātrs, nu gads, divi un sāksim būvniecību. Tomēr mēs esam ar savu attieksmi un savām bažām un nostāju esam kavējuši šo procesu un ļoti mērķtiecīgi turpinām to darīt."

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- tikai izmeklētiem ļaudīm!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"

Septiņi nestandarta  jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.

Informācija mūsdienās pienāk ātri un tās ir daudz. ASV uzbrūk Irānai. Mēs varam atvērt respektablāko izdevumu interneta lapas un kaut virsrakstu līmenī uzzināt, ko raksta dažādu valstu masu mediji. Un, protams, sociālie mediji – tur var atrast ziņas un vietnes, par kurām respektablie mediji nebūs stāstījuši. Un šajā jūklī tiek iepludināta arī dezinformācija, kuru brīžiem ir ļoti grūti atšķetināt no samudžinātā ziņu kamola. Kā orientēties? Tam pievēršamies raidījumā Mediju anatomija.

Šoreiz uz sarunu aicinājām žurnālistus, kas ikdienā vētī informāciju, lai izķertu tajā dezinformāciju. Sarunājas  Latvijas Radio dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" redaktore Evita Puriņa un ziņu aģentūras LETA projekta "Aiz priekškara" veidotāja Rūta Kesnere.

Ukraina un Krievija apmainījušās ar kara gūstekņiem. Kopumā no gūsta Krievijā mājās atgriezti 500 ukraiņu karavīri un civiliedzīvotāji.

Krievijas kodolenerģijas nozare joprojām pasargāta no Rietumu sankcijām.

Karavīra zvērestu dod valsts aizsardzības dienesta un profesionālā dienesta karavīri.

Pagājis gads kopš notika valdības restarts, un amatā stājās jauna izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”.

Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma Rīgas pilī notika diskusija par demogrāfijas jautājumiem.

Malnova jau vaira nakai 100 godu ir svareiga lauksaimisteibys izgleiteibys vīta Latgolā. Malnovys koledžai nūsaukums ir mainejīs – nu Vaļsts Latgolys Lauksaimisteibys vydsškolys, tod Malnovys Lauksaimisteibys tehnikuma iz tagadejū Malnovys koledžu, tok namaineigi da myusu dīnu izgleiteibys īstuode ir saglobuojuse sovu popularitati, pīsaistūt jaunīšus nu vysys Latvejis.

Par izgleiteibys kvalitati pīrūbežā i lauku vidis konkurētspieju ar lelpiļsātom, par tradicejom, inovacejom, i kai Malnovā veidoj izgleiteibys vidi jaunīšim, saruna ar Latvejis Biozynuotņu i tehnologeju universitatis Malnovys koledžys direktori, ekonomikys zinuotņu doktori Sandru Ežmali.