latvijasradio.lsm.lv - RSS

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? Šoreiz "Mobile World Congress 2026" aizvadot, atskatāmies uz aizvadīto nedēļu spilgtākajām viedtālruņu prezentācijām: "Samsung S26" sērija, "Apple iPhone 17e", "Honor Magic V6 & Robot Phone" un "Motorola Razr Fold".

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? Šoreiz "Mobile World Congress 2026" aizvadot, atskatāmies uz aizvadīto nedēļu spilgtākajām viedtālruņu prezentācijām: "Samsung S26" sērija, "Apple iPhone 17e", "Honor Magic V6 & Robot Phone" un "Motorola Razr Fold".

Bez stresa un izdegšanas riska mazināšanas ir vēl virkne iemeslu, kāpēc cilvēkam nepieciešams vaļasprieks, jeb hobijs. Varbūt pat vairāki.  Kam noder vaļasprieki un kā tos izvēlēties?

Raidījumā Kā labāk dzīvot par vaļasprieku lietderību stāsta ārsts-psihoterapeits, Latvijas Jūras akadēmijas pasniedzējs psiholoģijā, līderībā un komandas darbā Andris Jansons. Bet par saviem vaļaspriekiem stāsta floriste Aivita Muzikante, Anita Feldmane, kura auž, ada, dzied ansamblī, ceļo, ir arī biteniece un glezno akrila gleznas, un Marģers Majors, kurš mīl pazust kokos.

Vaļasprieki cilvēkam ir vēlami un ieteicami, bet ir vairāki iemesli, kāpēc hobijs var kļūt bīstams: 

Svarīgs ir līdzsvars starp to, kas sagādā prieku, un to, kas palīdz nopelnīt. 

Izglītības kvalitātes valsts dienests ziņojumā par skolu pāreju uz mācībām tikai latviski secinājis, ka skolās atšķiras izpratne par to, ko nozīmē nodrošināt latvisku vidi. Līdz ar to līdz ar pāreju uz mācībām latviski vide visās skolās nav latviskojusies un Latviešu valodas aģentūra šobrīd veido vadlīnijas latviskas vides veidošanai skolās. Dienestā norāda, ka pāreja uz mācībām latviski nenozīmē, ka latviski jārunā tikai skolotājam un skolēnam latviešu valodā jāatbild uz skolēna jautājumiem.

Ko vēl sagaida no tā sauktajām bijušajām krievu skolām un vai skolas tam ir gatavas?

Jebkurā pašvaldības dibinātajā skolā visi uzraksti ir latviski. Bijušajās krievu skolās to pat ir vairāk nekā citviet, jo te ir tā sauktās latviski runājošās sienas: gaiteņos un klasēs ir daudz plakātu latviešu valodā par visdažādākajām tēmām. Starpbrīžos, kad gaiteņi pieplūst skolēniem, gan uzreiz skaidrs, vai esi bijušajā tā sauktajā krievu vai latviešu skolā. Bērni, kam dzimtā valoda ir krievu, starpbrīžos sarunājas krieviski.

Tikmēr dienests norāda, ka skolām prasītā latviskā vide ietver ne tikai mācību valodu stundās, bet visu saziņu, kas attiecas arī uz starpbrīžiem. Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas 9. klases skolēni Darja Lonkina, Viktorija Žandarova un Radzivils Moročevskis sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka visu laiku latviski skolā runāt nevēlas. Jauniešu ieskatā vismaz starpbrīžos savā starpā viņiem vajadzētu runāt dzimtajā valodā.

Daugavgrīvas pamatskolas skolotāja Olga Grigorjeva uzskata, ka skolēnu valodas izvēle starpbrīžos nav jākontrolē, kaut pedagogu apmācībās lektori mēdz klāstīt, ka jācenšas panākt, lai bērni starpbrīžos nerunā krieviski. Viņa gan cenšas ietekmēt bērnu valodas izvēli, piemēram, ar skolēniem vienojas, ka kādā starpbrīdī viņi runās tikai latviski.

Arī skolu vadītāji spriež, ka spiest skolēnus starpbrīžos runāt latviski nav pareizais ceļš. Tas tikai radīs pretestību un protestus, jo īpaši pusaudžu vidū.

Taču patiesībā latviska saruna dažkārt izpaliek ne tikai starpbrīžos. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols stāsta, ka novērojot stundas bijušajās tā sauktajās krievu skolās, manīts, ka skolēni savā starpā, piemēram, grupu darbā sazinās krieviski.

Atveseļošanās fonda labumi. 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Vakardiena, 5. marts, atnesa ļoti skumju vēsti – 89 gadu vecumā mūžības ceļos devies izcilais un tautā mīlētais kinorežisors Jānis Streičs. Viņa filmas ir un vienmēr paliks Latvijas kino zelta fonds, cauri laikiem tās mūsu tautu stiprinājušas, spirdzinājušas un iedvesmojušas. Jānis Streičs bija ļoti daudzpusīga personība, līdzās darbam kino viņš arī gleznoja, rakstīja grāmatas, bija dziļš domātājs, kura viedoklī vienmēr bija vērtīgi ieklausīties.

Jāņa Streiča devumu, viņa personības būtību pat grūti ietilpināt vārdos, jo viņš bija kas daudz vairāk par režisoru, Streičs – tas drīzāk ir jēdziens vai okeāns – tā par Jāni Streiču saka kino vēsturniece Kristīne Matīsa.

Kad Kristīne pirms 20 gadiem rakstīja Streiča 70.-ajai jubilejai veltītu rakstu ”Arsenāla” katalogam, viņa iesāka ar vārdiem, ka viņa ir gatava saderēt, ja viņa izietu uz ielas un jautātu pirmajam pretimnācējam - nosauc man vienu latviešu kinorežisoru, viņš nosauktu Jāni Streiču, jo viņš kino jomā ir tikpat īpašs, kāds mūzikā ir Raimonds Pauls.

Streiča filmās ir kāds dziļi latvisks kods, taču tas nav deklaratīvi uzspēlēts latviskums – saka Kristīne Matīsa.

Kino kritiķe Daira Āboliņa savā grāmatā ”Jāņa Streiča maģiskais reālisms” uzsver, ka Jāņa Streiča humors un vitalitāte palīdzēja latvietim izdzīvot padomju laikus un saglabāt sevi, savu latviskumu.

Streičs savās filmās ļoti trāpīgi un spilgti raksturojis arī konkrēto laiku, piemēram, kā uzskata Kristīne Matīsa – nav labākas filmas par 90. gadiem kā ”Likteņdzirnas”.

Arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma viņa filmas raksturo kā sava laika spoguli, kas turklāt ļoti spēcīgi rezonē ar mūsu tautas mentalitāti.

Reiz, kad sarunā Jānim Streičam atklāju, ka mana visu laiku mīļākā filma ir ”Cilvēka bērns”, viņš man izstāstīja, ka šī filma viņam atklāja lūgšanas noslēpumu un spēku. Pirms sākt darbu pie ”Cilvēka bērna”, viņš vispirms aizgājis uz dievnamu, un pēc tam tā viņam bijusi jau nepieciešamība, ikvienu jaunu kino darbu uzsākot.

Jānis Streičs: ”Es atceros, ka Rēzeknē, pirms sāku ”Cilvēka bērnu” filmēt, es agrā rītā aizskrēju uz baznīcu, to neteicu nevienam. Uz baznīcu kalnā, kur tagad katedrāle, bīskapa mītne. Tur savulaik es biju gājis arī pie grēksūdzes. Un tikai pēc lūgšanas baznīcā es ķēros pie darba. Un pēc tam tā notika ar katru filmu. Es sāku ar lūgšanu, tieši tāpat kā zemkopis to dara, sākot art vai sēt. Pārmet krustu un noskaita lūgšanu. Tā es katru filmu esmu sācis.”

Par mūsu tautas garīgo vēstījumu pasaulei filmā “Cilvēka bērns” Jānis Streičs saņēma arī Vatikāna prēmiju, viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šis pagodinājums.

Streičs ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts. Viņa radošais mantojums ir bagāts ar vairāk nekā 20 spēlfilmām, no kurām daudzām bijis arī scenārija autors.

Arodbiedrības ir gatavas doties pie Valsts prezidenta un cīnīties tālāk par taisnīgu darba samaksu virsstundām un darbu svētku dienās. To Latvijas Radio teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Darba likuma izmaiņas šonedēļ izraisīja arī diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, jo arodbiedrības nepiekrīt izmaiņām, kas ir par labu darba devējam. Baldzēns sacīja, ka arodbiedrības ir vienotas savās prasībās.

"Mēs esam tīri normāla ģimene savā nenormālībā!" Anete un Miķelis vienā diennaktī iespēj daudz - abi strādā, ir sabiedriski aktīvi un audzina divus bērnus. Uzskata, ka iepazinušies jauni un pieauguši kopā, ar lielu atbildību uz pleciem. Vienam no viņu dēliem ir invaliditāte un pārim bijis strauji jāapgūst, kā risināt dēla aprūpes jautājumus. Digitālais kalendārs ir cieņā, bet par tā pareizu lietošanu Anete un Miķelis var pastrīdēties arī pēc 15 gadu kopdzīves. 

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatore Sendija Burka-Šaicanova, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena. 

Nākamajā epizodē: Ro ir nebināra, un par savu identitāti un seksualitāti bija nonākusi skaidrībā ātrāk, nekā Anita par savējo. 

Saeima noraida ieceri priekšlaicīgi izmaksāt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus.

Kara Tuvajos Austrumos nenotiet nākamās trīspusējās Ukrainas, ASV un Krievijas sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu.

Rīgas filharmonijas projekts virzās uz priekšu, un visi darbi norit pēc plāna – to uzsver gan būvniecībai nepieciešamā likumprojekta autori, gan arhitekti.

Ķīnas Nacionālais kongress spriež par valsts izaugsmi.

Izglītības un zinātnes ministrija rosina lielāku sabiedrības iesaisti fundamentālo un lietišķo pētījumu tematisko virzienu noteikšanā.