latvijasradio.lsm.lv - RSS

Ir kāds jautājums, par kuru katram ir ko teikt. No – es seriālus neskatos, līdz – skatos un gaidu katru dienu, man ir viedoklis, ko vajadzētu rādīt un ko vajadzētu filmēt. Kultūras rondo runājam par Latvijā radītiem seriāliem, to satura īpatnībām, finansējumu, izplatīšanu un arī lielākajām problēmām. Varbūt tas ir labu scenāriju trūkums?

Analizē Ilze Korjus, TET galvenā producente, kopproducente seriālam "Nelūgtie viesi", Zane Valeniece, kura ir Latvijas Sabiedriskā medija Filmu iepirkšanas nodaļas vadītāja, viņa arī lasa lekcijas RSU par dokumentālo kino un seriālu analīzi TV un straumēšamas platformās, un Kārlis Dorbe, LMT Satura biznesa vadītājs.

Raidījumā runājam par dabu un kādu interesantu pētījumu, kas raksturo mūsu attiecības ar dabu šajā laikmetā. Ir skaidrs, ka šodien vairāk nekā jebkad laiku pavadām iekštelpās, pilsētās, atrauti no dabas. Vai šis varētu būt iemesls, kāpēc nesenā Lundas Universitates pētījumā secināts, ka mūsdienās sākam izjust bailes un trauksmi no atrašanās savvaļā? Vai daba patiesi ir biedējoša un bīstama un vai cilvēks var dzīvot bez dabas elpas? Un kā atgriezties pie dabas, mazinot trauksmi? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane, Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un cilvēks, kurš ikdienu pavada dziļā mežā - mežzinis Raimonds Mežaks.

Lundas universitāte apkopojusi ap 200 dažādu pētījumu par cilvēka attiecībām ar dabu un secināts, ka šīs attiecības paslikintās, aizvien vairāk cilvēku attālinās no dabas un pat izjūt bailes vai nepatiku atrasties dabiskā vidē. Zviedrijas pētnieku apkopotā informācija nav pārsteigus arī speciālistiem Latvijā, kur arī novēro līdzīgu tendenci.

Populāras blusu un ērču zāles, konkrēti izoksazolīna zāles, ko dod suņiem un kaķiem, varētu radīt apdraudējumu apkārtējai videi. Tā savus secinājumus Francijas zinātnieki skaidrojuši publikācijā žurnālā “Vides toksikoloģija un ķīmija” (Environmental Toxicology and Chemistry). Zāļu aktīvās vielas nonāk mājdzīvnieku izkārnījumos, tādējādi toksiskām vielām pakļaujot kukaiņu sugas, kas barojas no mēsliem. Šie kukaiņi ir svarīgi barības vielu apritei un augsnes veselībai, tāpēc publikācijā minētais rada jautājumu par mājdzīvnieku ārstēšanas metožu ietekmi uz ekosistēmu.

Komentāru pašmāju pētnieku vidū sniedz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Ķīmijas laboratorijas vadītājs, kā arī Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors Vadims Bartkevičs. Vai aprakstītais ir būtiska, iepriekš nepieredzēta situācija?

Zirgi ir skaisti un gudri dzīvnieki, kuri, tāpat kā jebkura dzīva būtne, ir pelnījuši laipnu attieksmi, iejūtību un rūpes. Kāda ir situācija ar zirgu labturību šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Bērziņa, Zirgu asistētas terapijas centra dibinātāja un biedrības "Zirga daba" dibinātāja Iveta Dzērve, veterinārārste, veterinārmedicīnas doktore Evija Liepiņa un fizioterapeite, sportiste un trenere Krista Ķūrēna.

Zirgs ir atbildība un turēt zirgu nav lēti, atgādina raidījuma viešņas.

Iveta Dzērve norāda, ka ir valstis, kur ir aizliegts turēt vienu zirgu, jo zirgam nepieciešams socializēties. Citu dzīvnieku klātbūtne nepalīdzēs, zirgam vajag zirgu, jo citādi viņš jūtas slikti. Zirgam vajag savējo kompāniju, bez kuras var justies arī nedrošs, jo zirgs ir bara dzīvnieks.

Diemžēl arvien ir ikdiena, kad zirgu piesien vai viņam sapin kājās. Šobrīd Zemkopības ministrijā top noteikumi, kas šo aizliegs.

Krista Ķūrēna norāda, ka tas nav nekas jauns un nezināms, ka zirgiem nepieciešamas ganības un socializācija. par to runā arī augstākajā sportā jau gadiem un tendence ir pozitīva.

"Es strādāju ar augta līmeņa sporta zirgiem, viņi dzīvo daudz ārā, ganībās, brīvi staigā, kad tas ir iespējams. Protams, sacensību laikā ir ierobežojumi, bet tad viņi atgriežas mājās un ir iespēja būt zirgam. Tas ir svarīgi, domājot par viņa labsajūtu, kā arī fizisko un mentālo veselību. Mums visiem ir svarīgi, lai dzīvnieks būtu laimīgs un vesels. Viņam ir nepieciešama komunikācija ar citiem zirgiem, nepieciešams dzīvot ārā - staigāt, ganīties, vārtīties, arī iespējams, traumēties. Mēs nevaram audzināt burbuļplēvē iepakotus tizlenīšus un cerēt, ka viņš būs sportists ilgus gadus," vērtē Krista Ķūrēna.

"Tā ir arī drošība. Zirgs, kurš tiek visu laiku turēts boksā un iziet ārā tikai pasportot vai tiek ārā tikai kādu stundu, viņš ir cilvēkam bīstams, jo netiek apmierinātas viņa pamata vajadzības pēc kustības un socializēšanās," papildina Iveta Dzērve.

Від двох рішучих жінок — до мережі з понад 800 волонтерами по всьому світу: за чотири роки «Швейна рота» пошила сотні тисяч одиниць адаптивного одягу, допомагаючи одягнути незліченну кількість поранених і зберегти їхню гідність. У розмові з Dīvs Reiznieks одна із засновниць руху Ксенія Самойлич розповідає, як ця ініціатива допомагає не лише військовим, а й самим швачкам — багатьом із них ніколи б не спало на думку, що колись вони стануть волонтерками.

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē - “Šūšanas rota” četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos un saglabāt viņu cieņu. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča stāsta, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām - daudzām no viņām nekad nebūtu ienācis prātā, ka reiz viņas kļūs par brīvprātīgajām.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

EPIZODES GAITA:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Apbrīna par dabu, aicinājums to sargāt un saudzēt – ir viens no motīviem mākslinieka Māra M.Gaiļa jaunajā izstādē ”Lelles un bildes”, kas no šīs nedēļas skatāma mākslas galerijā ”Berga Bazar’t”. Izstādei ir divas daļas – tēlnieciski objekti tajā saspēlējas ar emaljas gleznām. Darbi ir tehniski ļoti meistarīgi un izsmalcināti un daudznozīmīgi simboliskā ziņā. 

Pirms sākam sarunu par izstādi, noskaidroju, ka mākslinieka vārds jāizrunā tieši tā, kā tas tiek rakstīts – Māris M.Gailis. Burtu ”M” viņš vārdam un uzvārdam pa vidu pievienojis pagājušā gadsimta 90. gados, kā atšķirības zīmi no tā laika politiķa un uzņēmēja Māra Gaiļa.

Mākslinieks virtuozi pārvalda dažādas mākslas tehnikas, un jaunajā izstādē skatītāja acis priecē smalki izstrādāti tēlniecības darbi leļļu veidolā un gleznieciskas emaljas kompozīcijas.

Leļļu kolekcija saucas ”Fauna.lv”, kurā katrs darbs veltīts kādam Latvijas meža dzīvniekam, kas cilvēciskots un grezni ietērpts, tādējādi izceļot, cik liels un saudzējams dārgums ir šī mūsu dzīvās dabas pasaule.

Uzskatot graciozos, skaistos un mirdzošiem akmentiņiem izrotātos meža iemītnieku tēlus – lūsi, zaķi, āpsi, stirnu, briedi, alni un citus, ļoti labi var nolasīt mākslinieka paša pietātes un mīlestības pilno attieksmi pret šiem dzīvniekiem, un arī bažas par to apdraudējumu intensīvās mežu izciršanas dēļ.

Māra M.Gaiļa pamatizglītība ir metālmākslinieks, bet viņu aizrauj dažādi žanri, to vidū arī leļļu veidošana un modelēšana, ar ko viņš nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Atšķirīgā tehnikā veidota izstādes otrā daļa – tās ir gleznieciskas emaljas kompozīcijas, kurās kā mazi, bet izteiksmīgi akcenti iestrādāti krāsaini stikliņi un Engurē atrasti nelieli laukakmenīši. Šo darbu centrā ir mitoloģiski tēli, kas katrs kalpo kā zīmīgs un pārlaicīgs simbols.

Pēc ziemas šī izstāde ir kā spirdzinoša prieka un labestības deva – to raksturo galerijas vadītāja Inese Drone.

Māra M.Gaiļa izstāde ”Lelles un bildes” mākslas galerijā ”Berga Bazar`t” apskatāma līdz 27.martam.

Militārais konflikts Tuvajos Austrumos turpinās. 28. februārī Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla veica triecienus pret mērķiem Irānas teritorijā, uz ko Irāna atbildējusi ar uzbrukumiem Izraēlai un Persijas līča valstīm. Konfliktam saasinoties, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta arī informatīvajai telpai, kur vērojama plaša dezinformācijas izplatība saistībā ar reģionā notiekošo. 

Lai gan informatīvā telpa kopumā ir piesātināta ar viltus materiāliem par notikumiem, kas pēdējās dienās risinās Tuvajos Austrumos, īpaši izplatīta ir dezinformācija par Irānas militārajām spējām. Maldinoši videomateriāli un attēli mēģina radīt sagrozītu priekšstatu par Irānas militāro operāciju mērogu un panākumiem Izraēlā un Persijas līča valstīs, it īpaši Apvienotajos Arābu Emirātos un Saūda Arābijā.

Piemēram, sociālo mediju platformās izplatīts video ar aprakstu „Irānas ballistiskās raķetes līst pār Izraēlu”. Tomēr, kā secinājusi Francijas ziņu aģentūra „AFP”, tas patiesībā ir uzņemts jau 2003.gadā, Amerikas Savienoto Valstu un Irākas kara laikā. Savukārt citā maldinošā video, kā norāda tā izplatītājs, it kā redzams Irānas „veiksmīgais” uzbrukums ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes bāzei Dubaijā, taču tas izrādījies vairāk nekā desmit gadus vecs video no ugunsgrēka citviet (Šārdžā, Apvienotajos Arābu Emirātos).

Dezinformācijas izplatīšanai tiek izmantoti arī mākslīgā intelekta radīti audiovizuāli materiāli, piemēram, videoklipi, kuros šķietami redzams, kā Irānas raķešu triecienos tiek nogremdēti ASV flotes karakuģi. Pētnieki ir pat fiksējuši gadījumus, kuros par pamatu šķietamiem Irānas uzbrukumiem izmantoti videospēļu fragmenti.

Turklāt konstatēts, ka cilvēki, izmantojot mākslīgā intelekta radītus video, sociālajos medijos rada maldinošu priekšstatu par to, ka atrodas uzbrukumu skartajās zonās. Tas tiek darīts ar mērķi piesaistīt uzmanību un vairot personīgo atpazīstamību, jo sabiedrībā ir paaugstināta interese par notiekošo.

Šodien, 5. martā, paredzētas divas ar veselības aprūpi saistītas protesta akcijas. Pulksten 11 farmācijas uzņēmumi visā valstī ar klusuma brīdi un dzeltenās kartītes pacelšanu prasīs lielāku finansējumu inovatīvajiem medikamentiem, bet sešos vakarā pie Saeimas nama Rīgā jaunatnes organizācija "Protests" akcijā politiķiem pieprasīs konkrētu rīcību valsts apmaksātai veselības aprūpei.

Reto hematoloģisko slimību asociācijas vadītāja vietnieks Valdis Ģībietis intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Latvijas veselības aprūpē šobrīd ir sasniegts kritisks punkts – ik gadu zaudējam 543 cilvēkus, ko varēja izglābt.

Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma. Tā vēsta atbildīgo nozaru pārstāvji. Galvenais risks šobrīd esot energoresursu cenu kāpums, bet ne piegāžu trūkums, jo Latvija ar šī reģiona valstīm lielākoties sadarbojas netieši – caur citām valstīm.

Par iespējamo konflikta ietekmi uz energoresursu cenām, piegāžu ķēdēm, transportu, eksportu un finanšu tirgiem šodien, 4. martā, runāts arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. 

Konflikts Tuvajos Austrumos lielākās bažas rada par energoresursu cenu kāpumu. Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska norāda, ka drošības apsvērumu dēļ reģionā apturēta vairāku naftas un gāzes ražošanas objektu darbība. Lai gan lielākā daļa piegāžu Eiropu tieši neskar, nozīmīga ir Katara, kas nodrošina apmēram 8% Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes importa, kā arī kuģošana caur Hormuza šaurumu.

Pašlaik tirgos jau esot vērojams cenu kāpums – naftai par aptuveni 10 līdz 15 %, dabasgāzei Eiropā par 30 % līdz 40 %, bet dīzeļdegvielai par 20 % līdz 30 %. Vienlaikus, kā uzsver Kurevska, Latvijā energoapgāde šobrīd ir stabila un ārkārtas mehānismus iedarbināt nav nepieciešams. Tomēr, ja konflikts ieilgs, tas varot radīt lielāku spiedienu uz degvielas cenām Eiropā.

--

Ārlietu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju gatavo valdības rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem. Šī brīža dati liecina, ka Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši teju 700 Latvijas valstspiederīgie. Visvairāk, ap 600 cilvēku, atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos.