latvijasradio.lsm.lv - RSS

Filmas pirmizrāde notika Tallinā, tā izrādīta Parīzē un Bostonā. Spēlfilma "Nospiedumi", kas jau saņēmusi trīs "Lielā Kristapa" balvas*, 6. martā nonāks arī pie Latvijas skatītājiem. Kultūras rondo par filmas tēmu un tās tapšanas radošo procesu runājam ar režisori Alisi Zariņu, skolnieci Ēriku Vilisoni (studijā kopā ar mammu Noru Vilisoni), kas atveido galveno varoni bērnībā, un aktieri Gati Maliku. 

Alises Zariņas spēlfilma "Nospiedumi" ir paaudžu attiecību stāsts. tā vēsta par tēva lomu ģimenē un vecāku ietekmi uz bērnu dzīvi kopumā. Lai arī tēma ir sarežģīta un nopietna, režisore to risina sev ierastajā rokrakstā – caur humora un cilvēcības prizmu. Galvenā varone ir Līva, sieviete pāri 30, ko atveido Ieva Segliņa.

* "Lielo Kristapu" saņēma aktieris Gatis Maliks (Labākais aktieris otrā plāna lomā), aktrise Leonarda Ķestere-Kļaviņa (Labākais aktrise otrā plāna lomā) un Armands Začs (Labākais montāžas režisors).

Mākslas stacijā "Dubulti" atklāta mākslinieka Jāņa Mitrēvica izstāde "L ELLE". Kā var manīt pēc nosaukuma, šīs izstādes darbos parādās lelles, gan perfektas sejas, gan dzīvi piedzīvojušas rotaļlietas, kas, piemēram, zaudējušas kādu ķermeņa detaļu, aci. 

Lelles Jāņa Mitrēvica darbos parādās jau apmēram no 2001. gada, tomēr mākslinieks sarunā Kultūras rondo atzīst, ka šī, iespējams, ir pēdējā reize, kad gleznās iekļauj leļļu aprises. Vienlaikus izstādītie darbi vēsta par sabiedrību, politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem mums apkārt.

Personālizstādes centrā ir lelles tēls, tomēr jau izstādes nosaukuma “L ELLE”, kur pirmais burts atrauts no pārējā vārda, liek domāt, ka izstāde aptver ko vairāk.

"Nosaukums ir centiens pastāstīt par to, kas pašā bildē ir. Nosaukumā ir nianses un vairāki līmeņi, tad arī bilde ir tāpat būvēta, tā ir gan tehnoloģiski, gan arī pēc jēgas vairākos līmeņos. Arī cilvēkam ir dota iespēja pašam izvēlēties to līmeni, kas viņam patīk," stāsta mākslinieks Jānis Mitrēvics.

Visos izstādes darbos ir dažādos kontekstos iepīts lelles motīvs. Digitāls lelles attēls, kas parādās stāstos un komentāros par pasauli, sabiedrību mums apkārt un arī mūsdienu kontekstā ar Bībeles notikumiem. Tostarp, sarunas laikā mākslinieks piemin kādu nozīmīgu izstādes darbu - apjomīgo gleznu "Bābele", kurā blakus lelles apveidiem parādās arī citi elementi, pīle un cūka, tomēr tas nav stāsts par dzīvniekiem.

Mākslinieka Jāņa Mitrēvica porcelāna leļļu kompozīcija un lielformāta gleznas, kuras šobrīd aplūkojamas mākslas stacijā "Dubulti", ir jaundarbi, kas tapuši speciāli personālizstādei “L ELLE”. Tomēr lelles motīvs mākslinieka darbos parādījās jau iepriekš. Tostarp, gadsimta sākumā izstādē “Grēks. Jaunā atklāsme” Doma baznīcas Kapitula zālē, gan pēc apmēram 20 gadu individuālās mākslinieciskās jaunrades pārtraukuma, 2024. gadā izstādē “Re-evolūcija” galerijā “MĀKSLA XO”.

Jāņa Mitrēvica izstāde "L ELLE" mākslas stacijā "Dubulti" ir iespēja iepazīt līdz 24. maijam.

Latvijas dēkaiņu 139.epizodes viesis ir Tomass Liepnieks - ikdienā biznesa izaugsmes un tehnoloģiju entuziasts, kurš rūpējas par "AS Sadales tīkls" attīstības procesiem. Brīvajā laikā labprāt pavada laiku dabā ar ģimeni un draugiem, kā arī izmēģina dažādus izaicinājumus.

Melnā dzilna ir lielākais no Eiropas dzeņiem. Arī Latvijā tā ir lielāka dzeņu suga.

"Šim putnam ir raksturīgi divi saucieni – vienu var dzirdēt lidojumā, otru – kad dzilna sēž kokā. Tas ir vairāk melanholisks sauciens, ko var dzirdēt tālu. Vēl tālāk var dziedāt bungošanu," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis.

'Dzeņiem atšķirībā no dziedātājputniem ir raksturīga bungošana. Tie ir ļoti ātri sitieni pa sausu substrātu, vai nu tas būtu nolūzis koka zars vai koka galotne. Vidēji tie ir kādi 20 sitieni sekundē ļoti lielā tempā. Un funkcionāli tā bumbošana atbilst dziedātājputnu dziesmām. Bet dzilnām atšķirībā no pārējiem dzeņiem vēl ir raksturīgi, ka viņām ir arī saucienu sērija, ko parasti mēdz saukt par dziesmu," skaidro Madars Bergmanis.

Gan melnās dzilnas dziesma, gan bungošana ir dzirdama pat 2-3 kilometrus tālu.

Putns ir arī iespaidīga izmēra, gandrīz vārnas izmērā, tikai mazliet slaidāks un tievāku kaklu.

"Melnās dzilnas nosaukums ļoti labi raksturo to, kā viņa izskatās. Viņa ir pilnīgi melna. Dzimumi atšķiras tikai ar ar galvas krāsojumu – tēviņiem visa galvas virs sarkana un mātītei tikai pakauša daļa ir sarkana. Bet citādi dzimumi nav atšķirami, un cilvēki nespēj atšķirt pēc balsīm, vai tā ir mātīte vai tēviņš," norāda Madars Bergmanis.

"Dzilnas, kas sāk ligzdot diezgan agri, ir dzirdamas visvairāk martā. Ligzdo, tāpat kā visi dzeņi, dzilnas koku dobumos, ko paši arī izkaļ. Lielos, resnos kokos, jo dzilnas izmēri ir iespaidīgi un kokam jābūt vismaz 35-40 centimetru diametrā pie pamata, lai tur varētu dzilna mēģināt ligzdot. Tas rada zināmas grūtības ligzdu vietu atrašanā, jo vajadzīgs tiešām vecs mežs, nevis vidēja vecuma," turpina Madars Bergmanis.

Melnajai dzilnai ir garš un spēcīgs knābis. Viņa var izkalt pamatīgus caurumus kokos.

"Bungošana un vokālā aktivitāte vairāk notiek koku galotnēs, kalšana bieži vien notiek uz zemes, uz kritalām vai koku stumbros zemu. Melnās dzilnas kalumus var viegli atpazīt pēc izmēriem, jo skaidu garums un biezums ir tik liels, ka citiem dzeņiem tas nav pa spēkam," atzīst Madars Bergmanis.

Mūsdienās arvien vairāk runā par to, ka kognitīvi traucējumi skar aizvien jaunākus cilvēkus. Vai tas nozīmē, ka nākotnē piedzīvosim demences epidēmiju? Kurā brīdī aizmāršība ir slimības pazīme un kurā brīdī - ikdienas steigas normāla parādība?

Demence visā pasaulē skar aptuveni 50 miljonus cilvēku un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam skaits varētu pat trīskāršoties. Teju trešdaļa aprūpes iestādēs dzīvojošo senioru cieš no demences simptomiem. Statistika rāda, ka nākotnē ar demenci sirgs aizvien vairāk cilvēku. Kāpēc šādas izmaiņas veidojas cilvēka smadzenēs, kas pēc būtības ir plastiskas un spēj mācīties visas dzīves garumā? Kāpēc krustvārdu mīkla ne vienmēr būs galvenā profilakse un vai aizvien nav skaidrs cēlonis Alcheimera un citu slimību izraisītai demencei? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro un analizē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Latvijas universitātes Neiromedicīnas un neirozinātnes nodaļas lektore Ramona Valante, un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, pētniece Krista Lazdovska.

"Kognīcijas un demences kontekstā nozīmīga ir sociālā izolācija. Vecāka gadagājuma cilvēki dzīvo vieni, viņi ir izolēti no sabiedrības. Šādā vidē var lietot, kādus medikamentus vēlies, kognīcija turpinās pasliktināties. Tāpēc arī pie mums ir tendence veidot dienas centrus, kurā cilvēki, kam ir parādījušās problēmas, sanāk kopā un socializējās. Mēs esam sociālas būtnes un, lai kognitīvā kapacitāte nemazinātos, ir vajadzīga saskarsme," skaidro Ramona Valante.

Cilvēkam nepietiek tikai ar iespēju uzņemt informāciju - skatīties televizoru vai šķirstīt sociālos medijus, kas ļauj atcerēties faktus. Būtiska ir valoda, iespēja sarunāties ar citiem. Tās ir arī ir emocijas, ko neiegūst no elektroniskiem medijiem. Tie savukārt var radīt negatīvas emocijas, kas negatīvi ietekmē smadzenes.

Pētnieces norāda, ka mūsu smadzenēm patīk izaicinājumi. Mēs varbūt gribētu neko nedarīt, bet smadzenēm patīk izaicinājumi, kas ļauj veidot jaunus savienojumus un uzkrāj kognitīvās rezerves. Viena iespēja būtu valodu mācīšanās, bet nepalīdz vārdiņu mācīšanās kādā lietotnē, svarīga ir saruna ar otru cilvēku. Arī mūzikas instrumentu spēlēšana ir labs veids, kā veidot kognitīvās rezerves.

Ja krustvārdu mīklas risina, vienkārši atmiņā atsaucot zināmus faktus, tas netrenē smadzenes. Ja šajā laikā meklē jaunu informāciju, lasa, tā ir smadzeņu trenēšanā. Smadzenēm nepieciešams apgūt ko jaunu. 

Ja cilvēks visu mūžu ir vairāk strādājis intelektuālu darbu, izaicinājums būtu - mācīties dejot. Savukārt ar fizisku darbu vai sportu saistīts cilvēks varētu pievērsties intelektuāliem izaicinājumiem.

Raidījumā Kā labāk dzīvot kolēģi stāstīja par dažādām demences pacientiem paredzētām sociālām programmām un arī par vides pieejamības problēmām, ko cilvēki ar demenci piedzīvo Latvijā.

Klasiska zāļu ripiņa, asins testi, kas savlaicīgi ļautu ieraudzīt slimībai raksturīgos kaitīgos proteīnus asinīs, visbeidzot vakcīnas - šie ir dažādi mēģinājumi paredzēt vai ārstēt Alcheimera slimību. Alcheimers ir viena no demencēm, proti, smadzeņu darbības traucējumiem, kas rada neatgriezeniskus kognitīvos jeb prāta funkciju zaudējumus. Likumsakarīgi, ka tāpēc aizvien turpinās labāko medikamentu izstrāde cīņā ar slimību. Šoreiz plašāk tieši par vakcīnām, un par to saruna ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekānu Kristapu Jaudzemu.

Visticamāk gan, ka vakcīna pret Alcheimera slimību būtu piemērojama tikai kādai konkrētai populācijai, kas atbilstu striktiem kritērijiem, piemēram, ģenētiskiem faktoriem, ņemot vērā attēlus ar beta amiloīdu izgulsnējumiem smadzenēm un citus parametrus. Tātad vakcīna tiktu, tā teikt, personalizēta. Vakcinēšanās biežums, brīdis, kad to sākt darīt, cik tas maksātu, cik efektīvi tas būtu - protams, šie jautājumi ir svarīgi farmācijas uzņēmumiem, bet pētnieku uzdevums pašlaik ir radīt veiksmīgāko vakcīnas darbības mehānismu.

--

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis stāsta par lielāko dzeni Eiropā – melno dzilnu.

Aptaukošanās pēdējos gados Latvijas populācijā pieaugusi par vienu procentpunktu gadā. Situācija vēl nav traģiska, bet par normālu to arī vairāk nenosauksi. Kas ir aptaukošanās - slimības vai izlaidība? Spriežam ar speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Liene Sondore. Sazināmies ar psihoterapeiti Ainu Poišu. Viņa skaidro, kas ir emocionālā ēšana.

"Šo slimību izraisa dažādi faktori, tā ir multifaktoriāla. Protams, mums vairāk gribas domāt, ka tā ir iedzimtība, jo, ja ģimenē ir liekais svars vecākiem, šo tendenci varam pārmantot," par aptaukošanos skaidro Kristīne Geldnere. "Vēl ir virkne ģenētisku sindromu, kas saistās ar lieko svaru un aptaukošanos jau sākot no ļoti agrīna vecuma - jaundzimušā, bērna vecumā. Mūsdienās pieejamie ģenētiskie testi ļauj identificēt šīs saslimšanas. Ne vienmēr mēs esam efektīvi to ārstēšanā, bet, attīstoties medicīnai, arī šis lauciņš kļūst arvien apgūstamāks.

Tomēr līdz par 85-90% to ietekmē, pirmkārt, mūsu dzīvesveids un otrs, nenoliedzami arī apkārtējā vide. Arī būs pacienti, kuriem ir citas saslimšanas, kuru dēļ var mainīties ķermeņa svars, mainās vielmaiņa, pieaug svars. Katrs cilvēks, kuram ir liekais svars un aptaukošanās, noteikti ir jāvērtē ļoti individuāli, jo iemesli ir ārkārtīgi dažādi."

Ne vienmēr liekie kilogrami uzreiz ir saistāmi ar nozīmīgām veselības problēmām. Šobrīd runā arvien vairāk par to, ka, ilgtermiņā skatoties, tāda veselīga aptaukošanās īsti nepastāv. Un no šī termina arvien vairāk ārsti izvairās, jo veselību var uzturēt ar dzīvesveidu - sportojot, pareizi ēdot, kustoties un arī, cik nu var, izvairoties no ikdienas stresa un pietiekoši guļot.

Liene Sondore atgādina, ka daudz cilvēks pats var darīt, pārdomājot savus iepirkšanās un ēdiena gatavošanas paradumus, izvēloties veselīgāku uzturu, un galvenais, gatavojot mājās, nevis iegādājoties pusfabrikātus veikalā.

"Cilvēki ēd izteikti par maz, vai par daudz. Liela daļa neēd brokastis, kaut gan ir arī pētījumi, ka ir jāpaēd apmēram 40 minūtes pēc piecelšanās olbaltumvielas saturošas brokastis. Jā, tas vārds šobrīd ir ļoti modē, bet tas tiešām nodrošina sāta sajūtu ilgākam laikam. Pluss ir šķiedrvielas - pilngraudu produkti, dārzeņi, nevis bulciņa ar kafiju no rīta skrienot," norāda Liene Sondore.

Finanšu sektora, valsts pārvaldes un citu organizāciju, kā arī starptautiskie eksperti šodien, 4. martā, Latvijas Bankas rīkotā forumā dalīsies ar idejām par finanšu sektora attīstību. Viens no tematiem būs Latvijas licenču izsniegšana kriptopakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile Latvijas Radio atzina, ka Latvija ar to nesteidzas, taču jādod vietu jauniem virzieniem, apzinoties iespējamos riskus.

Jaunais konflikts Tuvajos Austrumos ir novērsis uzmanību no notiekošā Ukrainā. Bet karadarbība tur turpinās. To Latvijas Radio atzina Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga. Viņa norādīja uz vairākiem riskiem, kas rodas, uzmanībai koncentrējoties uz Tuvo Austrumu reģionu.

Azartiski un aktīvi pirmais pavasara mēnesis ir iesācies Latvijas Leļļu teātrī – jau šo piektdien, 6. martā, tur pirmizrādi piedzīvos iestudējums ”Lote no Izgudrotāju ciema” ģimenēm ar bērniem no četru gadu vecuma.

Latvijas skatītājiem stāsts par suņu meiteni Loti jau labi zināms no populārās Latvijas un Igaunijas kopražojuma animācijas filmas. Izrādē pazīstamie tēli būs ieguvuši sirsnīgu leļļu veidolu un ar pilnu krūti metīsies iekšā aizraujošos piedzīvojumos. Īpašu atmosfēru izrādei piešķirs Renāra Kaupera mūzika. Līdzās jau labi zināmajām filmas kompozīcijām viņš par godu izrādei radījis arī jaunas melodijas.

Renāra Kaupera mūzikai ir liela loma izrādes atmosfērā, un tā ir arī kā tilts, kas savieno pirms 20 gadiem tapušo filmu un jauno izrādi,

”Mūzika ir tik ļoti lotiska un tik ļoti renārīga! Man liekas, tā mūzika ļoti konkrēti rada noskaņu, kurā dzīvoties un atmet uz tādu bērnības spēlīgumu ļoti foršā veidā.”

Tā izrādes režisors Rūdolfs Gediņš, kurš arī piebilst – iestudēšanas process jo īpaši interesants izvērties tādēļ, ka gandrīz ikvienam izrādes dalībniekam ir savas personiskās attiecības ar Lotes stāstu – vai nu tā ir viņu pašu bērnības filma vai to jau iemīļojuši viņu bērni. Arī režisors trīsgadīgais dēls Augusts šobrīd esot liels Lotes piedzīvojumu cienītājs.

Mazajai Lotei katra diena ir kā visīstākais piedzīvojums, visvairāk viņai patīk viss jaunais, un izrādē kopā ar ģimeni un draugiem viņa piedzīvo vasaru, kurā apgūst džudo un citas jaunas prasmes, viņa labprāt gribētu iemācīties arī spēlēt bungas, staigāt atpakaļgaitā un svilpt ar kāju īkšķiem.

Lotes tēlā, kas ir visu notikumu dvēsele, izrādē iejūtas Lienīte Podskočija, kura gan vada lelli, gan arī pati atrodas uz skatuves.

Filmā redzamos animācijas tēlus izrādē lellēs iemiesojusi māksliniece Justīne Jasjukeviča. Viena no sarežģītākajām lietām bijusi piešķirt tām kustības vieglumu un ekspresiju.

Par visas izrādes vadmotīvu režisors Rūdolfs Gediņš uzskata izrādes sākumā Lotes drauga Bruno teiktos vārdus – ļaujiet pašam man izgudrot, kā dzīvot šo krāsaino dzīvi.

Šoziem dabasgāzes patēriņš bijis augsts. Dabasgāzes tirgotāji norāda, ka sasniegti patēriņa rekordi. Šobrīd pēc militārā konflikta sākuma Tuvajos Austrumos pieaug cenas gan naftai, gan dabasgāzei. Piegādātāji saka, ka situācija mainās nevis pa dienām, bet stundām.

Vai atlikušajā sezonā dabasgāzes pietiks un kā tas var ietekmēt iedzīvotāju rēķinus? 

Pēc Irānas kara sākuma dabasgāzes cena Eiropā pieaugusi par vairāk nekā 39 %. Tas noticis pēc tam, kad viens no pasaules lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes ražotājiem „QatarEnergy” apturēja ražošanu divās svarīgās enerģētikas rūpnīcās Katarā.

Dabasgāzes piegādātāji saka, ka pašlaik situācija mainās ļoti ātri un nepieciešamas vēl vairākas dienas, lai notikumu virzība kļūtu skaidrāka.