latvijasradio.lsm.lv - RSS

ISSP galerijā pašlaik skatāma Ivetas Gabaliņas fotogrāfiju izstāde „Meža vakari”. Iveta ir kuratore, praktizējoša fotogrāfe un ISSP galerijas vadītāja. Kas mudinājis mākslinieci pievērsties mežu izzušanas tēmai, kāpēc uzmanības centrā vecie meži un kā ar fotogrāfijas starpniecību iezīmēt būtiskas paralēles starp meža ķermeni un sievietes ķermeni? 

Kultūras rondo saruna par Latvijas izdevējiem un latviešu grāmatām starptautiskajā apritē.  Tirgi, autortiesību pirkšana un pārdošana, starptautiski apbalvojumi, ieinteresēti tulkotāji no latviešu valodas. Iespējas un ceļi.

Sarunājas „Latvian literature” platformas vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, izdevniecības „Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale un apgāda „Zvaigzne ABC” projektu vadītāja Santa Svaža.  

Starptautisko grāmatu gadatirgu kalendārs ir visai blīvs, tur ir Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus, ir Viļņas, ir Londonas grāmatu tirgi, rudenī arī Frankfurte. Un mūsu pašu Rīgas grāmatu svētki jau 20. un 21. martā. 

Cik zaļai jābūt Rīgai? Karstā vasaras dienā noteikti atbilde būtu – pēc iespējas zaļākai un ēnainākai. Bieži dzirdam sūdzības, ka pilsētās trūkst parku un zaļo zonu, vienlaikus kultūrvēstures speciālisti min, ka Rīgas centrā kā UNESCO mantojuma vietā nebūt nevajag intensīvu apzaļumošanu un arī vēsturiski Rīgas centrs nemaz nav bijis viscaur kokiem apstādīts. Ko par to saka ainavu arhitekti un ko – kultūrvēsturisko pieminekļu sargātāji? Kā saglabāt Rīgas vēsturisko seju un vienlaikus padarīt pilsētu klimatam un videi draudzīgāku? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula un  ainavu arhitekte Indra Purs.

Esam aizvadījuši salīdzinoši bargu ziemu, sācies pavasaris un hidrologi jau brīdina par lielu palu iespējamību. Šīs ziemas bargumu juta burtiski ikkatrā nozarē. Mežaimniecībā stabils sals tiek vērtēts kā noderīgs, enerģētikā to jutām apkures rēķinos, transportā – ceļu uzturētājiem vairāk darba. Par transportu un ziemu arī šīs nedēļas saruna ar Valmieras Transporta uzņēmuma (VTU) pieredzējušo autobusa šoferi Edgaru Zaķi.

Sarunā par to, kādi šoziem bija ceļi, kā to uzturēšana ziemā pa gadiem mainījusies. Viņš gan, izrādās, ir ļoti entuziastisks ziemas braucējs un stūrēt sniegā un putenī viņam tīri labi patīk. Bet šoziem bija diezgan izteiktas reģionālas atšķirības – Kurzemes ziemeļos un Vidzemes ziemeļrietumos – Limbažu, Valmieras, Siguldas novadā šī ziema nemaz arī nebija tik sniegota, un sausajā februārī braukšana bieži bija gandrīz tikpat laba kā vasarā. Latgalē gan brīžiem ceļi bija neizbraucami.

--

Daudzviet Latvijā ir piektā diennakts pēc kārtas ar vidējo temperatūru virs nulles. Meteoroloģiskais pavasaris ir sācies. Arī kalendārais, protams, līdz ar 1. martu. Pēc dabas norisēm izšķir vēl arī fenoloģisko pavasari, kad sākas augu mošanās - sniegpulksteņi dažviet ir parādījušies, bet par vizbulītēm vēl nav dzirdēts, taču līdz ar šo silto gaisa masu, atgriezušies pirmie gājputni. 

Jau pagājušajā nedēļā gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, gan Klimata un enerģētikas ministrija, kā arī glābēji un citas institūcijas brīdināja, ka pali šogad var būt lieli. 

Daudzviet Kurzemes upēs jau ir sācies palu maksimuma periods, jo Ventspils, Talsu, daļēji arī Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadā sniega sega ir nokususi. Kurzemē bīstami vai plaši plūdi nav gaidāmi. Lokāli, protams, applūdīs kādi lauki, vietējas nozīmes ceļi, bet Kurzemē tradicionāli upēm ir diezgan veiksmīga konfiugrācija un lieli, postoši plūdi, kas skar lielas apdzīvotas vietas, ir ārkārtīgi reta parādība.

Radio klausās arī vājdzirdīgi cilvēki, un tas nav jādara, uzgriežot radio uz "pilnu klapi". Pasaules dzirdes dienā runājam par iespējām uzlabot dzirdi, arī izmantojot mehāniskis līdzekļus.

Plašāk stāsta Surdotehniskās palīdzības centra audioloģe Rita Legzdiņa un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Arturs Barščevskis.

Ko nozīmē būt cilvēkam ar vāju dzirdi? Ierakstā uzklausām Ineses Immures pieredzes stāstu.

-

3. martā, Pasaules dzirdes dienā, Surdocentrs plāno izglītojošas aktivitātes, lai atbalstītu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un veicinātu sabiedrības izpratni par dzirdes veselību. Bet par bērnu dzirdes problēmām saruna raidījumā "Ģimenes studija".

Otrdienas rītā sazvanāmies ar komponistu un diriģentu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas katedras profesoru un arī Orķestra diriģēšanas katedras vadītāju Andri Vecumnieku, jo 4. martā plkst. 16.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Jaunajā kamerzālē tiks paziņots Pētera Plakida vokālās kamermūzikas balvas ieguvēja vārds.

Pētera Plakida kamermūzikas balva tika iedibināta 2018. gadā, godinot komponistu un izcilo kamermūziķi, un tradicionāli balvu pasniedz viņa dzimšanas dienā – 4. martā.

Šīs balvas iniciators ir tieši Andris Vecumnieks, kurš vēlējies ne tikai godināt Pēteri Plakidi dzimšanas dienā, bet arī aktualizēt vokālo kamermūziku.

"Šī ir jau devītā reize, kad notiek šāds pasākums – tas notika arī pandēmijas laikā: lai arī neklātienē, balva tika piešķirta un apsveikumi nosūtīti," atgādina Andris Vecumnieks. Viņš arī uzsver: "Manuprāt,

šie tiešām ir svētki, jo vēlreiz aktualizē to, cik lielā mērā Pēteris Plakidis bijis nepārspējams gan latviešu, gan arī pasaules mūzikas 20. gadsimta otrās puses kontekstā tieši vokālās kamermūzikas žanrā, kas pēc romantisma uzplūdiem kādu brīdi nešķita aktuāls, bet Pēteris Plakidis lieliski parādīja, ka šis žanrs ir dzīvotspējīgs.

Tā ir tāda kā komponista personiskā, intīmā dienasgrāmata, un arī šīs balvas nominanti un laureāti lieliski apliecina, ka viņi šo intīmo, personisko klātbūtni savā priekšnesumā spēj pasniegt un aiznest līdz klausītājiem.

Tāpēc balvas kandidāti tiek virzīti trijās jomās: pianisti vai koncertmeistari; dziedātāji, kuri kopj vokālās kamermūzikas lauciņu; un jaunie komponisti, "kuri atceras, ka bez elektroniskajām un simfoniskajām kompozīcijām ir arī vienkārši solodziesmas".

Balvai tiek nominēti studenti, kuri attiecīgajā gadā sevi parādījuši visradošāk, viskvalitatīvāk un daudzveidīgāk, bet laureāts tiek noteikts izlozes kārtībā. Kas būs šī gada laureāts, uzzināsim 4. martā!

Šogad nominanti ir dziedātāja Agneta Otaņķe, pianiste Jana Lucava un komponists Dāvis Vilks. Ar viņiem kopā uzstāsies arī dziedātāji Tīna Gelnere un Krišjānis Norvelis, pianisti Ērika Jākobsone un Juris Žvikovs. Programmā Pēteris Plakidis, Francis Šūberts, Dāvis Vilks un Gustavs Mālers.

Lai arī valsts pārvaldē ieviešot dažādu pakalpojumu, tostarp grāmatvedības, centralizāciju bija cerības uz mazāku birokrātiju, pagaidām ar to „iet kā pa celmiem”. Muzejos saka - birokrātija veļas pāri kā lavīna un redzams, ka tas būtiski ietekmē tiešo darbu. Vairākiem muzeju speciālistiem darba apjoms pieaudzis vairakkārt.

Ko muzeju vadītāji saka par birokrātijas pieaugumu un kādu risinājumu redz atbildīgie? 

„Ja es vēlos šo grāmatu nopirkt pa muzeja cenu, kas, protams, ir ievērojami izdevīgāk, man ir jāaizpilda veidlapa muzeja mājas lapā. Tad ar mani sazinās muzeja darbiniece, kas ir pirmais iesaistītais cilvēks, kura pasaka, ka man tiks sūtīts rēķins. To sūta Valsts Kases darbiniece, kas ir otrais iesaistītais cilvēks.”

To saka teātra kritiķis Atis Rozentāls, kurš vēlējās iegādāties grāmatu muzejā. Pavisam procesā bija iesaistīti trīs cilvēki. Rozentāls saka, ka tā ir birokrātija.

„No valsts viedokļa Arvils Ašeradens to vienmēr min kā labo piemēru, ka Valsts kase tagad apkalpo tik daudz iestādes, kurām nevajag atsevišķu grāmatvedību turēt pie sevis, bet no mana kā klienta viedokļa tas varētu būt sarežģītāk, nekā tas varētu būt bijis pirms tam.”

Grāmatas iegāde ir tikai viens no piemēriem. Tāpat muzejos saka, ka pārejas dēļ uz centralizēto grāmatvedību ir apgrūtināti norēķini. Problēmas esot arī iepirkumu jomā.

Latvijas nacionālajā mākslas muzeja direktore Māra Lāce ir novērojusi, ka pēdējā gada laikā birokrātija ir strauji pieaugusi.

//Latgales fotogrāfu biedrība Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, fotoizstādē „Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” pulcējusi 11 fotogrāfus ar mērķi restartēt biedrības darbu un vēlreiz atgādināt sabiedrībai par talantīgu, aktīvu fotogrāfu esamību reģionā.

„Šoreiz man izstādīti trīs darbi. Tā ir tāda vairāk abstrakcija, kas ņemta no dabas faktūrām. Tas, kam reizēm paejam garām un nepamanām. Fotografēts tepat Latgalē. Tās ir pietuvinātas kaut kādas detaļas, dabas raksts, tā var teikt,” atklāj Ivars Daugulis, kura abstrakcijas krasi izceļas uz citu fotogrāfiju fona.

Latgales fotogrāfu darbu izstādē Latgales vēstniecībā „Gors” savus darbus skatītājiem piedāvā 11 fotogrāfi, starp viņiem arī Juris Laizāns, kurš Latgales fotogrāfu biedrībā ir no tās dibināšanas dienas.

„Šai izstādei es izvēlējos makrofotogrāfiju – mazas būtnes lielākā palielinājumā, tie ir ziediņi, kukainīši. Tuvāk viņam jānotupstas, vajag uz ceļiem parāpot. Arī tehnika ir mazliet specifiska, lieti noder makroobjektīvs, kas ļauj tuvāk palielināt, nezaudējot kvalitāti.”

Stāsta fotogrāfs Juris Laizāns, piebilstot – ar krāsām un izvēlēto rakursu viņš mēģinājis pievērst uzmanību tam, kam parasti cilvēks paiet garām, nepamana tāpēc vien, ka pats objekts ir pavisam neliels.

Latgales fotogrāfu biedrību nu jau 16 gadus vada Latgalē pazīstamais fotogrāfs Igors Pličs. Izstādes tapšanas laikā, viņš uzmanīgi seko visiem procesiem, ja nepieciešams, ņem rokās līmi un mērlenti. Fotogrāfs atklāj, lai arī biedrība šo gadu laikā ir organizējusi dažādus fotokonkursus, ir tapušas vairākas grāmatas, izstāde „Gorā” ir gan izaicinājums, gan atbildība.

Latgales fotogrāfu biedrības izstādē „Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” Latgales vēstniecībā „Gors” varēs satikt fotogrāfiju autorus, bet izstāde būs skatāma līdz 12. aprīlim.

Savulaik ieviestās pārmaiņas partiju finansējuma kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume vērtē atzinīgi. Intervijā Latvijas Radio Straume skaidroja, ka pēdējā gada laikā nav bijis būtisku pārkāpumu partiju finansēšanas jomā.