latvijasradio.lsm.lv - RSS

//Latgales fotogrāfu biedrība Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, fotoizstādē „Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” pulcējusi 11 fotogrāfus ar mērķi restartēt biedrības darbu un vēlreiz atgādināt sabiedrībai par talantīgu, aktīvu fotogrāfu esamību reģionā.

„Šoreiz man izstādīti trīs darbi. Tā ir tāda vairāk abstrakcija, kas ņemta no dabas faktūrām. Tas, kam reizēm paejam garām un nepamanām. Fotografēts tepat Latgalē. Tās ir pietuvinātas kaut kādas detaļas, dabas raksts, tā var teikt,” atklāj Ivars Daugulis, kura abstrakcijas krasi izceļas uz citu fotogrāfiju fona.

Latgales fotogrāfu darbu izstādē Latgales vēstniecībā „Gors” savus darbus skatītājiem piedāvā 11 fotogrāfi, starp viņiem arī Juris Laizāns, kurš Latgales fotogrāfu biedrībā ir no tās dibināšanas dienas.

„Šai izstādei es izvēlējos makrofotogrāfiju – mazas būtnes lielākā palielinājumā, tie ir ziediņi, kukainīši. Tuvāk viņam jānotupstas, vajag uz ceļiem parāpot. Arī tehnika ir mazliet specifiska, lieti noder makroobjektīvs, kas ļauj tuvāk palielināt, nezaudējot kvalitāti.”

Stāsta fotogrāfs Juris Laizāns, piebilstot – ar krāsām un izvēlēto rakursu viņš mēģinājis pievērst uzmanību tam, kam parasti cilvēks paiet garām, nepamana tāpēc vien, ka pats objekts ir pavisam neliels.

Latgales fotogrāfu biedrību nu jau 16 gadus vada Latgalē pazīstamais fotogrāfs Igors Pličs. Izstādes tapšanas laikā, viņš uzmanīgi seko visiem procesiem, ja nepieciešams, ņem rokās līmi un mērlenti. Fotogrāfs atklāj, lai arī biedrība šo gadu laikā ir organizējusi dažādus fotokonkursus, ir tapušas vairākas grāmatas, izstāde „Gorā” ir gan izaicinājums, gan atbildība.

Latgales fotogrāfu biedrības izstādē „Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” Latgales vēstniecībā „Gors” varēs satikt fotogrāfiju autorus, bet izstāde būs skatāma līdz 12. aprīlim.

Savulaik ieviestās pārmaiņas partiju finansējuma kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume vērtē atzinīgi. Intervijā Latvijas Radio Straume skaidroja, ka pēdējā gada laikā nav bijis būtisku pārkāpumu partiju finansēšanas jomā.

Tas, kas notiek Tuvajos Austrumos ir aktualizējis globālās ekonomikas risku par traucējumiem energoresursu tirgū. Tas ir šoks, kas pilnīgi noteikti ietekmēs enerģijas cenas. Tā Latvijas Radio sacīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Viņa skaidroja, ka cenu kāpums šobrīd ir mērens, bet tālākais būs atkarīgs no konflikta ilguma:

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz raidījumā turpinām risināt klausītāju iesūtītos jautājumus par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu.

1.jautājums. Par ēkas siltināšanu. Hruščova laika balto ķieģeļu daudzdzīvokļu ēka. Birša kunga skaidrojums ļoti noderētu pirms sarunas ar mājas iedzīvotājiem, palīdzētu aprēķināt provizoriskās materiālu izmaksas un pat nokontrolēt iespējamos būvdarbu meistarus.

1.1.Kā veidot pareizu ēkas siltināšanas „pīrāgu”? Kur un kādas plēves jāizmanto?

1.2.Kādi ir vēlamie siltināšanas materiāli un kā ar gaisa spraugām?

2.jautājums. Par vecas stāvbūves gaisa spraugas aizpildīšanu. Skats no iekšpuses: 15cm koks, 5-7cm gaisa sprauga, ko plānoju aizpildīt ar kokšķiedras vati, 7cm sarkanais ķieģelis ar ārējo, veco apmetumu, 10cm akmens vate, pretvēja plāknse un apdares dēlis.

2.1. Vai ar 10cm būs gana? Nevēlos, lai rasas punkts veidojas tuvu kokam? Vai ir kāds cits materiāls ar ko aizpildīt gaisa spraugu? No iekšpuses plēves nevēlos izmantot.

2.2. Siltinot no ārpuses krietni samazināsies vēja kastes izmēri, bet skārda jumta ventilācija tiks saglabāta. Vai tā ir liela bēda vai tikai estētiska nianse?

3.jautājums. Par dzīvojamās ēkas cokola mezgla risinājumu. Lai samazinātu siltuma plūsmu ziemas periodā, cokola augšējā daļā siltumizolācija ir divas kārtas keramzīta betona bloki. Zem ēkas grīdas, pirms hidroizolācijas koncentrējas mitrais gaiss un radona gāze, kas izplūst no grunts. Radona koncentrācija ēkas iekštelpā ir kaitīga cilvēku veselībai. Lai mitrumu un radona gāzi izvadītu, keramzīta mūra augšējā kārtā ir paredzēti nelieli vertikāli atvērumi - 10mm plati un 200mm augsti. Ēkas izmēri – 14X7m, perimetrs 42m.

3.1. Cik daudz vertikālo atvērumu 10mm x 200mm ir nepieciešami, lai pagrīde “elpotu”? Maksimālais iespējamais skaits ir 84.

3.2. Varbūt pietiek ar 12 šādiem atvērumiem, kas vienmērīgi izvietoti pa ēkas perimetru?

4.jautājums. 1975.g. celta 3 stāvu māja. Dzīvoju 2.stāvā, vidējā kāpņu telpā. Izpētot mājas uzbūvi, atradu vairākas nepilnības, dēļ kurām no dzīvokļa zūd siltums. Pirmā problemātiskā vieta ir tukša telpa virs bijušās kurtuves, kas netiek apsildīta. Istabā virs šīs telpas ir auksta grīda. Dzīvokļa grīdas sastāv no 2cm skujkoka spundētiem dēļiem uz brusām, brusas uz dzelzsbetona paneļa. Kad virtuvē nomainīju šādu grīdu uz betona grīdu, saskāros ar to, ka pie ārsienas grīdas panelim ir ķīļveida sprauga. Viena no iespējām istabā virs kurtuves, ir iepūst vati nedemontējot grīdu, kas būtu ekonomiski visizdevīgākais variants.

4.1.Varbūt labāk izjaukt grīdu un ieklāt betonu? Vai arī ir cits risinājums?

Otra problēma ir 2 ārsienas: 25cm biezs panelis ar vidū izbūvētu koka rāmi. Tajā ir stikla vate ar ruberoīdu. Virs kastes stiklšķiedras viļņotais panelis. Šis „pīrāgs” ir aptuveni 15cm biezs. No iekšpuses ārsienas ir siltinātas ar 100mm akmens vati. Vienas ārsienas siltinājumā ievietotas ūdens caurules, kas siltinātas ar 2cm putuplastu. Šajā ziemā caurules aizsala.

4.2. Vai ārsienā aizvietojot koka konstrukciju ar 250mm gāzbetona blokiem varētu to novērst? Vai arī tur ir cita problēma?

5.jautājums. Par auksto bēniņu siltināšanu ar 30cm beramo/pūšamo akmens vati. Siltināmā platība ap 80m². Izdedži ap 15cm,tad papīrs, zem tā dēlis, gaisa sprauga ap 5cm, tālāk vairākas griestu kārtas.

5.1. Vai varu bērt akmens vati uz izdedžiem? Vai izdedžos neveidosies kondensāts? Vai labāk būtu izdedžus izņemt? Saprotu, ka tas ir papildus svars virs 1t.

5.2. Pie sijām skrūvētu skaidu plāksni, lai vate neskaras ar sijām un jumta tvaika plēvi. Vai tas būtu pareizi?

Mazākumtautību satura veidošana sabiedriskajos medijos – tiesības vai pienākums? Šodien, 2. februārī, Satversmes tiesa pabeigusi pēc būtības izskatīt lietu par mazākumtautību valodu lietošanu Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM) un devusies gatavot spriedumu. To plāno pasludināt 30. martā. 

Divdesmit Saeimas deputāti, pēc kuru iesnieguma ierosināta šī lieta, uzskata, ka ar apstrīdētajām likuma normām Sabiedriskajam medijam ir noteikts pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās. Viņu ieskatā, tas mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā, ka arī apdraud valsts drošību. Tādēļ iesnieguma autori uzsver - apstrīdētās normas neatbilst Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam, un šodien arī aicināja tiesu to apstiprināt.

Iesniedzēju vārdā debatēs piedalījās Saeimas deputāts Edvards Smiltēns no opozīcijā esošā „Apvienotā saraksta”. Savas uzstāšanas noslēgumā viņš apkopoja iesniedzēju argumentu būtību.

Savukārt Saeimas oficiālā pozīcija ir, ka apstrīdētās normas pilnībā atbilst Satversmei. Saeima nepiekrīt, ka tikai dēļ tā, ka saturs veidots divās valodās, valstī rodas divas informatīvas telpas. Parlamenta uzskatā, vienota informācijas telpa veidojas tad, ja sagatavotais saturs balstās uz vienotām vērtībām un principiem, nevis tikai uz vienu valodu. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Laura Jambuševa debatēs teica, ka apstrīdētās normas nekādā veidā neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

ASV un Izraēla jau trešo dienu veic uzlidojumus mērķiem Irānā. Izraēlas spēki arī sākuši uzlidojumus Libānai, tostarp galvaspilsētai Beirūtai.

Satversmes tiesa pabeigusi pēc būtības izskatīt lietu par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos un devusies gatavot spriedumu.

2. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja valsts austrumu robežu.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība svētdien viesos ar 72:92 zaudēja Polijas izlasei Pasaules kausa kvalifikācijas grupā.

Pirms astoņdesmit gadiem, 1946. gada 14. februārī, nodibināja vienu no unikālākajām mācību iestādēm - Minsteres Latviešu ģimnāziju. Lai arī šobrīd skola savu darbību beigusi, reiz tā bija vienīgā pilna laika mācību iestāde ārpus Latvijas, kurā varēja iegūt vidējās izglītības diplomu latviešu valodā. 

Savulaik šī mācību iestāde apliecinājusi arī to, ka latviešu valoda, kultūra un augsta līmeņa izglītība var pastāvēt arī ārpus Latvijas robežām. 

Minsteres ģimnāziju droši var saukt par vietu, kur saglabāts pamats vai kādam arī atrasts ceļš uz latvietību, un, protams, tas bija veids, kā apgūt valodu un kultūru. Skola ir atstājusi nospiedumu diasporas vēsturē, arī latviskās identitātes uzturēšanā, un to apliecina arī absolventu vārdi, kas ir zināmi plašai Latvijas sabiedrībai un nav jāpaskaidro, tie ir Egils Levits, kurš vēlāk bija arī pedagogs, absolventu vidū ir arī Krišjānis Kariņš, Bruno Rubess, arī nesen mūžībā izsauktais Austris Grasis, un, protams, visi šodienas sarunas dalībnieki.

Kopā ar bijušajiem skolēniem raidījumā Globālais latvietis 21.gadsimts atminamies skolas nospiedumu diasporas latviešu mūžos.

Sarunājamies ar Minsteres latviešu ģimnāzijas absolventiem: stāsta nodibinājuma "Pasaules latviešu mākslas centrs" Cēsīs valdes loceklis Dainis Mjartāns, viņš ir Minsteres latviešu ģimnāzijas 40. izlaiduma absolvents 1985. gadā, kurš ir ar viens no gavenajiem ģimnāzijas 80 gadu svinību organizētājiem, Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēde Aija Ebdena, kura ir absolvējusi Minsteres latviešu ģimnāziju pirms 66 gadiem Minsteres bēgļu nometnē, muzeja "Latviešu pasaulē" izpilddirektors Uldis Dimiševskis, Minsteres ģimnāzijas 52. izlaiduma absolvents, no ASV sarunai pievienojas Holivudas filmu pēcapstrādes producents Artūrs Rūsis, Minsteres latviešu ģimnāzijas 1982. gada absolvents, bet no Vācijas - kinokritiķe Elīna Reitere, ka ģimnāziju absolvējusi 1998. gadā.

Vecāki Baldonē protestē pret sākumskolas pievienošanu vidusskolai, uzsverot, ka skola izpilda visus kritērijus, lai to saglabātu tādu, kāda tā ir. Šobrīd pašvaldībām jāpieņem lēmumi par to, kāds būs skolu tīkls nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izvirzījusi kritērijus par minimālo skolēnu skaitu klasēs un skolās, tomēr pašvaldībām ir iespēja kā īpaši atbalstīt pavisam mazas skolas, tā arī optimizēt skolu tīklu, apvienojot lielākas skolas. Kāda stadijā ir skolu optimizācijas process un kādi ir priekšnoteikumi, lai maza skola turpinātu pastāvēt? Kā šajā situācijā vecākiem zināt, vai un kur pēc gadiem būs viņa bērnu skola?

Ģimenes studijā diskutē četru bērnu mamma Ance Krastiņa, kura portālā "Manas balss" ir izveidojusi inciatīvu Baldones sākumskolas atbalstam, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire un Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere.

Ir sācies vēl karš viens karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēla trešo dienu turpina veikt uzlidojumus mērķiem Irānā. Sestdien, 28. februārī, Izraēla un ASV uzsāka militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā. Triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Irānas vadība ir izveidojusi pārejas vadības padomi. Ir sagaidāms, ka jaunais garīgais līderis varētu tikt izvēlēts tuvāko dienu laikā.

Kara sekas jau izjūt ne tikai irāņi vien. Kā ASV un Izraēlas triecieni Irānai ietekmēs ģeopolitisko un arī ekonomisko situāciju pasaulē kopumā? Krustpunktā analizē atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Līdsas Universitātes programmas Arābu valoda un politika absolvente Austra Laima Aprāne, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede.