latvijasradio.lsm.lv - RSS

Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa

Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) piedzima pie Jaunpils – trūcīgā kalpu ģimenē. Četrpadsmit gadu vecumā ar dažiem rubļiem kabatā viņš devās uz Rīgu. Līdzīgi daudziem citiem saviem vienaudžiem, viņš ar smagu darbu, nepārtrauktu mācīšanos un taupīgu dzīvi cerēja iekarot lielpilsētu. Tobrīd latviešu puikām jau bija vairāki spilgti piemēri, kuriem līdzināties – Jānis Baumanis, Kristaps Bergs, Kristaps Morbergs un citi sekmīgi uzņēmēji.

Krišjānis Ķergalvis iestājās Svētā Jāņa ģildē, lai apgūtu mūrnieka amatu. 19. gadsimta beigās viņš ieguva mūrnieku meistara titulu un izveidoja savu būvuzņēmumu. Turpmākajos divdesmit gados viņš uzbūvēja daudzas ievērojamas ēkas. To vidū bija Rīgas Hipotēku biedrības nams, kurā mūsdienās atrodas Ārlietu ministrija; Rīgas pilsētas otrais teātris, kuru mūsdienās pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri; Rīgas Biržas komitejas komercskola, kurā šobrīd mitinās Latvijas Mākslas akadēmija; tāpat Satiksmes ministrijas ēka; Bērnu slimnīca; Centrālcietums; Zasulauka dzelzceļa stacija; vairākas lielās Rīgas rūpnīcas, daudzstāvu dzīvojamie nami, Valmieras ģimnāzijas ēka, Dubultu un Ķemeru luterāņu baznīcas un daudzi citi objekti.

19. gadsimta nogalē Krišjānis Ķergalvis kopā ar citu latviešu būvuzņēmēju – Pēteri Radziņu – Kalnciema tuvumā izveidoja vienu no lielākajām ķieģeļu ražotnēm Latvijā. Ķieģeļu transportēšanai uz Rīgu tika iegādāts tvaikonis "Delfīns". Pēc dažiem gadiem Ķergalvis izveidoja arī savu kokapstrādes fabriku Rīgā, lai ražotu logus, durvis un parketu savām ēkām.

Pirms Pirmā pasaules kara sākuma Ķergalvja uzņēmumu un nekustamo īpašumu vērtība pārsniedza divus miljonus zelta rubļus, kas arī mūsdienās viņu ar desmitos miljonu eiro mērāmu kapitālu ierindotu Latvijas bagātāko cilvēku vidū.

Kara laikā Ķergalvis zaudēja savus uzņēmumus un lielu daļu no namiem. Taču līdz pat pēdējām mūža dienām viņš turpināja mācīt latviešu mūrnieku jauno paaudzi. Tāpat līdz pat Mūrnieku amata likvidēšanai viņš bija amata vecākais un noturēja sapulces savā dzīvoklī Krišjāņa Valdemāra ielā 33.

Līdzīgi daudziem citiem sava laika bagātajiem latviešiem, arī Krišjānis Ķergalvis bija dāsns mecenāts.

Viņš finansēja dažādus izglītības projektus, finansiāli atbalstīja talantīgus studentus un skolēnus; izveidoja strādnieku skolu un bērnudārzu Kalnciemā; bija vairāku ģimnāziju aizgādnis. Tāpat Krišjānis Ķergalvis bija viens no pirmajiem latviešu mākslinieku atbalstītājiem un mākslas kolekcionāriem. Viņam bija draudzīgas attiecības ar Vilhelmu Purvītim, Jani Rozentālu un Pēteri Kalvi.

Krišjānis Ķergalvis ievēroja tā laika nerakstīto likumu, kas pastāvēja latviešu vidū – ja tu tiec uz augšu, palīdzi tikt uz augšu arī saviem tautas brāļiem!

Vai Latvijā ir vairāk inovatīvo vēža zāļu nekā Lietuvā un Igaunijā, kā apgalvo premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības"? Un vai tiešām vairums mazākumtautību bērnu latviešu valodu dzird tikai skolā, kā stāsta viņas partijas biedrs, Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" stāsta žurnāliste Annija Petrova.

Kamēr aiz loga pirmās pavasara vēsmas tikai sāk parādīties, Vecrīgā Mākslas muzejā „Rīgas birža” jaunajā izstādē pavasari var sajust pilnā tā krāšņumā. Turklāt tas ir Tālo Austrumu, konkrēti Japānas, pavasaris. Tas šīs senās valsts kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un estētisko pasaules uztveri vienotā, simboliski piesātinātā pieredzē. 

Izstāde ar nosaukumu „Sniegs kūst. Japānas māksla” sastāv no trim daļām. Pirmā ir „Ziedu vērošana”, tai seko „Kabuki”, kas ir populāra japāņu teātra forma, kurā šajā izstādē var redzēt pavasara izrāžu repertuāru no Edo perioda jeb 19. gadsimta vidus. Savukārt „Rituāli” ir neliela, interaktīva izstādes noslēguma daļa. Katrā no tām ir atklāta pavasara loma Japānas kultūrā, stāsta izstādes kuratore Kristīne Milere.

„Rīgas biržā” apskatāmi lakas darinājumi, lielāki un mazāki ar ziediem izrotāti trauki, lelles, kas attēlo imperatoru pāri, arī zelta krāsas vēdeklis, uz kura ir dažādu augu ziedi, savukārt daudz ir ukijo-e krāsaino kokgriezumu. Tajos attēloti, piemēram, dabas skati ar kupli ziedošām sakurām un arī mierīga pilsētnieku ikdiena.

Milere stāsta, ka krāsainie kokgriezumi bija paredzēti pilsētniekiem, nevis galmam. Jāteic, ka vairāki šī žanra darbi sastāv no divām, trim vai pat vairākām lapām.

Rūpīgi apskatot izstādi, vairākos darbos var ieraudzīt vienu un to pašu personāžu – princi Hikaru Gendži no 11. gadsimta japāņu romāna „Gendži monogatari”. Viņš ir imperatora ārlaulības dēls, kurš, starp ziedošiem augiem, bauda galma dzīvi. Ir arī eksponāti, kuros manāma Rietumu kultūras ietekme.

Izstādes iekārtojums veidots, ietekmējoties no japāņu tradicionālā mājokļa, domājot par brīvo telpu un mākslas darbus apbrīnot.

Japāņu mākslu ar pavasara noskaņu „Rīgas biržā” var apskatīt līdz maija sākumam.

Plūdu situācija šogad Latvijā varētu būt krietni sarežģītāka nekā citos gados. Tā Latvijas Radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš atsaucās uz sinoptiķu prognozēm, ka pali un plūdi šogad būs lielāki, jo Latvijā ilgstoši bija bieza sniega un ledus kārta.

Glābēji gatavojas, ka vispirms pali gaidāmi Kurzemē – Ventā un Bārtā, tad sekos Lielupes baseins un Gauja Siguldā, Ādažos un Carnikavā, bet pēdējā būs Daugava un vietas ap to. Baltmanis atzīmēja, ka šogad pali var veidoties arī ap ezeriem.

Iedzīvotājiem šī gada aukstā ziema atnākusi ar lieliem apkures un elektrības rēķiniem, bet par sniegu un salu priecājas slēpošanas trašu saimnieki. Viņi atzīst, ka šī ziema bijusi labākā pēdējo 10 gadu laikā. Iepriekšējos gados, kad silto ziemu dēļ slēpošanas sezona bija īsa, daži slēpošanas kalni darbu pārtrauca, bet 10 turpina strādāt un šogad izveidotas arī vairākas jaunas distanču slēpošanas trases. 

ASV un Izraēla trešo dienu turpina veikt uzlidojumus mērķiem Irānā. Irānas galvaspilsētā Teherānā un netālu esošajā Karadžas pilsētā šorīt bija dzirdami spēcīgi sprādzieni. ASV bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka sestdien, 28. februārī, uzsāktā operācija turpinās un tās mērķis ir „novērst Irānas režīma radītos tūlītējos draudus”.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders šorīt Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik nav skaidra redzējuma par ASV ilgtermiņa stratēģiju un ko tā vēlas panākt ar režīma maiņu Irānā. Eksperts, kas specializējas Tuvo Austrumu starptautisko attiecību pētniecībā, sacīja, ka tikmēr Irānas režīma galvenais plāns šobrīd ir izdzīvot un atjaunot tā saucamo „atturēšanas pozīciju”.

Atkarība ir slimība. Kas to izraisa, uztur un kā no tās atbrīvoties, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē mākslas terapeite, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzēja Inga Bitēna, kura ikdienā strādā ar alkohola atkarīgām personām.

Runājot par atkarību, esam nolēmuši konkrētāk pievērsties tieši alkohola atkarībai. Sarunā mēģinām izpētīt, kā tā attīstās, kā notiek pārmaiņas cilvēkā un atkarība izveidojas, jo tas nav kas tāds, ko cilvēks pats izvēlas. 

Un vēl pirms sarunas daži piemēri par zināmiem un slaveniem cilvēkiem, kas varbūt ir iederīgi un ļaus aizdomāties gan par viņu pieredzi, gan arī par to, ko mēs varam attiecināt paši uz sevi. Piemēram, rakstnieks Ernests Hemingvejs, kurš ir slavens ar savu piedzīvojumu meklētāja garu un savu interesanto un kodolīgo rakstniecības stilu. Viņš bija alkoholiķis, tieši tāpat kā Viljams Folkners un arī Džeks Londons. Savukārt romāna "Lielais Getsbijs" autors Frānsiss Skots Ficdžeralds 44 gadu vecumā aizgāja mūžībā, uzskatīdams sevi par absolūtu neveiksminieku. Viņš bija dzēris jau kopš skolas laikiem, un divdesmitajos gados viņš bija slavenāks ar savu nemitīgo plostošanu, nevis ar publicētajiem stāstiem. Un pat ballītēs, uzsākot sarunu, viņš stādījās priekšā kā Frensiss Skots Ficdžeralds, labi pazīstamais alkoholiķis. Diemžēl tas ir novedis līdz ļoti traģiskam noslēgumam dzīvē ne tikai viņu, bet arī citus cilvēkus. Vēl var minēt dziedātāju Billiju Holideju. Viņa piedzīvoja līdzīgu likteni. 

Raidījumā vairāk mēģināsim runāt par to, kā izvairīties no tāda likteņa, un arī par to, cik ļoti cilvēks var ietekmēt paša dzīvi un lēmumus, ko viņi pieņem. Un, iespējams, arī ir vēl kaut kas, ko būtu par to jāzina, lai varētu dziļi pētīt šo tematu. 

Latvijas Kara muzejs radījis datu bāzi “Latviešu karavīri”. Par pašu datu bāzi plašāks stāsts bija raidījumā Zināmais nezināmajā. Šajā raidījumā saruna par to, kas vispār ir pieejams, runājot par vēsturisko avotu kopumu, kur var smelties datus un ziņas. Kādas ir tēmas un virzieni, kas ļauj iezīmēt to, kas ar latviešiem ir noticis 20. gadsimta karos. Stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.

Šobrīd datu bāzē ir apkopotas Latvijas Kara muzeja rīcībā esošas ziņas par Pirmā un Otrā pasaules kara karavīriem.