latvijasradio.lsm.lv - RSS

Raidījumā Piespēle runājam par strauji tuvojošos vietējā klubu futbola sezonu. Jau 6. martā sāksies jaunā Latvijas futbola virslīgas sezona, kurā arī šogad piedalīsies desmit komandas. Sarunā ar virslīgas jaunpienācējas Ogres “United” vienu no dibinātājiem Emīlu Latkovski izzinām, kādi ir vienības mērķi šajā sezonā, kā veidojas vienības budžets un kurā no pilsētas stadioniem tā spēlēs.

Nedēļas notikumu izlasē:

Vai Jānis Endzelīns ir parakstījies viņa ieskaišu grāmatiņā? Vai Iecavas kapos ir kapakmens viņa vectēvam? Tie gan ir tikai tādi konkrēti jautājumi par ukraiņu modernistu Maiku Johansenu (1895-1937). Savukārt jautājumi par literatūras ietekmēm, spēlēm ar žanriem, tēliem un lasītājiem nodarbina vēl ilgi pēc plānās, bet ļoti blīvās Johansena grāmatas aizvēršanas. Nosaukums vien ir tik sarežģīts, ka tā atcerēšanās prasa zināmu piepūli – "Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodu Šveici"(1930).

Tulkotājai no ukraiņu valodas Mārai Poļakovai nācies eleganti žonglēt ar romāna varoņiem, vietām un literārām atsaucē, pat atdzejot, ko varēsit dzirdēt arī Radio mazajā lasītavā. Māra Poļakova lasīs ukrainiski, Gundars Āboliņš – latviski.

Lai jūs nemulsina dīvainas zīmes tekstā, kuru autors ir dizainers Aleksejs Muraško, lai nemulsina ģeogrāfisko karšu trūkums, lai palīdz tulkotājas piezīmes un Jarinas Cimbalas eseja "Romāns ar ainavu".

Izdevis "Aminori".

Vēl tikai piebildes par autora Maika Johansena biogrāfiju – viņš savu autobiogrāfiju mēdzis ironiski mistificēt; viņš studējis filoloģiju, pārzinājis sengrieķu un latīņu valodas, runājis angliski, vāciski, itāliski, spāniski un franciski, viņam bija zināšanas arī skandināvu un slāvu valodās; rakstīja viņs vāciski un krieviski, bet kopš 1919. gada – tikai ukrainiski. 1937.gadā apsūdzēts ukraiņu nacionālismā un teroristiskās aktivitātēs, nošauts. Viņa kapa vieta nav zināma, bet Kijivas kapsētā – tā ir tikai simboliska.

Raidījumu atbalsta:

Šoreiz raidījumā iezīmējam Baltijas studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" aprises, kas gaidāmas šovasar Rīgā no 19. līdz 21. jūnijam; skan reportāža no "Lībiešu kormūzikas antoloģijas" atvēršanas svētkiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 18. februārī un ciemojamies pie VEF Kultūras pils deju ansambļa "Rotaļa", kas 8. martā Ventspilī iegriezīs savu 80. dzimšanas dienas danci.

Baltijas studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" šovasar Rīgā atzīmēs pastāvēšanas 70. gadskārtu, un par godu tai pulcēs ap pieciem tūkstošiem dalībnieku: tie būs 66 kori, 44 deju kolektīvi un 9 pūtēji orķestri no visām trijām Baltijas valstīm. Programma, kuras tēma saistīta ar Bezgalību, akcentēs studentu radošumu un tradīciju nozīmi. Tās idejas autors ir režisors Juris Jonelis.

Diriģenta Edgara Vītola pārziņā būs gan svētku atklāšanas koncerts Latvijas Universitātes Lielajā aulā 19. jūnijā, gan Garīgās mūzikas koncerts Doma baznīcā 20. jūnijā, un, protams, arī Lielkoncerta programma Brīvības laukumā 21. jūnijā.

Studentu svētkos "Gaudeamus" par deju programmu atbildīga ir Dagmāra Bārbale, jo Dailes teātrī 19. jūnijā notiks īpašs dejām veltīts koncerts, savukārt pūtēju orķestri uzstāsies Vērmanes dārzā 20. jūnijā: Māris Martinsons koordinē programmu starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas studentu pūtēju orķestriem. Kaut skaitliski šī nav lielākā nozare, atbildības svars gana nopietns.

Visi pasākumi būs bez maksas, savukārt koncertiem iekštelpās būs nepieciešamas bezmaksas ieejas kartes. Rīkotāji par karšu saņemšanu sola informēt atsevišķi.

***

18.februārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā notika jauna izdevuma – "Lībiešu kormūzikas antoloģijas" – atvēršana, kurā piedalījās Salaspils jauktais koris ar lībiešu kultūru sirdī – "Lōja", Rīgas jauktais koris "Muklājs" un Saulkrastu koris "Anima". Antoloģija esot pēdējo 13 gadu darba rezultāts, tajā apzinātas vairāk nekā 100 – gan tautas, gan oriģināldziesmas. Grāmatā aplūkota gan kormūzikas vēsture, gan iekļauti nošu materiāli un informācija par komponistiem un teksta autoriem, kā arī fakti par vispārējās attīstības un problemātikas tendencēm. Šis esot tikai sākums un iecerēti vēl vismaz četri sējumi.

Sižetā par izdevuma tapšanu stāsta diriģents un Līvu savienības vadītājs Ģirts Gailītis, dzirdam arī diriģenta Jāņa Kokina, kordziedātāju Aivas Kanepones, Kristīnes Smilgas, Emīla Giluča-Lāča un Kristapa Solovjova, komponistes Agnetas Krilovas, kā arī solistu Elīnas un Žaka Ošu teikto. Koncertā izskanēja Veljo Tormisa, Dzintara Kļaviņa, Agnetas Krilovas, kā arī Elīnas Selgas, Juhana Āvika un citu skaņražu mūzika gan ar Ķempju Kārļa, gan Pētera Damberga, arī Kārļa Staltes, Valta Erenštreita un citu autoru vārdiem.

***

8. martā Ventspils teātra namā "Jūras vārti" notiks Ventspils tautas deju kolektīvu un tautas deju ansambļa "Rotaļa" kopkoncerts "Rotājies, Kurzeme!", kas ievadīs ansambļa "Rotaļa" 80.jubilejas svinību koncerttūri. Koncertu "Rotājies, Kurzeme!" veido "Rotaļas" mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe Diāna Gavare kopā ar ansambļa dejotājiem, un te būs iespēja  iepazīties ar dejām no jubilejai veltītā uzveduma "Zaro!", kurai oriģinālmūziku radījusi komponiste Santa Grigorjeva. Pēc koncerta Ventspilī jubilejas koncerttūre turpināsies 1. maijā Dobeles pilsētas kultūras namā, bet 20. jūnijā svinības notiks VEF Kultūras pilī Rīgā.

Sagatavošanas gaitai līdzi sekoja Inta Pīrāga, uzrunājot gan TAD "Rotaļa" māksliniecisko vadītāju Diānu Gavari, gan dejotājus Elzu, divas Annas, Robertu, Māri un Ernestu.

Ar Austru runājam par to, kāpēc dzīvnieki runā cilvēku valodā un arī domā kā mēs? Lasām Mateusa Bēra "Trīs kapibaras grib zināt" ("Latvijas Mediji") un Sandras Švarcas "Kaķa Pipara stāstus" ("Zvaigzne ABC").

Ar Imanta Ziedoņa muzeja jauno vadītāju Elizabeti Pavlovsku-Lūri sarunājamies par pārmaiņām muzejā un turpmākajiem darbības virzieniem; par lasīšanu, izbēgšanas istabām un jauniešu satikšanos ar Ziedoņa tekstiem; par Ziedoņa dzejas un prozas aktualitāti; par draugu un domubiedru atrašanu vietējā un starptautiskā mērogā.

Dziesmas izloksnē, folkloras mantojums, diži krauklēnieši un pienīgākā govs Latvijā. To visu dzirdēsim Madonas novada Kraukļu pagastā, kur viesojamies pie folkloras kopas "Krauklēnieši" un kopā ar bibliotekāri Larisu Maliginu izstaigājam viņas apkopoto pagasta vēstures ekspozīciju, kurā var uzzināt, kādas mājas reiz tika attēlotas uz 500 latu naudas zīmes, kā novadnieks, kinorežisors Ēriks Lācis guvis ideju filmai "Dāvana vientuļai sievietei" un kur govij Tulpei reiz piemineklis celts.

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” ceremonejā gūdynuos kulturys darbineicu, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoju, projektu vadeituoju, kulturviesturis pietneicu Rutu Cibuli.

Ruta Cibule jau vaira nakai 40 godu dorbojās kulturys i biblioteku jūmā, naatkareigi nu ījamamuo omota vysod augši viertiejuse i turpynoj styprynuot Zīmeļlatgolys namaterialū kulturys montuojumu, latgalīšu volūdu i vītejūs cylvākus.

„Dzeivojūt mozuos vītuos, nadreikst dareit mozys lītys, vajag dareit lelys lītys, i tai dūmoj, kū tu gribi izdareit, vajag byut leluokai par tovu kasdīnu.

Tu nadreiksti dūmuot mozys dūmys, tod tu ari mozus darbeņus tikai izdareisi. Ka tova īcere ir tuoda, kuru tu eisti navari sasnēgt, tod tei ir normala īcere. Ka tu izdareisi 80–90 procentu nu cīši lelys dūmys, tys byus labi. Izadreikstēt vajag, vajag sapņuot lelus sapynus, i tod ari izadūs.”

Ruta Cibule auguse Baļtinovys pusē, tys laiks jai īdevs „tuodu mīreigu styprumu”, studiešona LU Filologejis fakultatē bibliografejis apakšnūzarē īdavuse „laukuma sajiutu. Skatejumu, ka pasauļs voi informativuo telpa nasastuov nu vīna gabaleņa, bet ka tei ir puzle, kas sastuov nu cīši daudzu gabaleņu. Tev vysu laiku vajag vērtīs iz tū laukumu, iz tū biļdi koč kaidā kūpumā i kūpsakareibuos.”

Bolvu pusē Ruta Cibule vaira nakai 20 godu dorbuojusēs biblioteku jūmā, i vaira nakai 20 godu struoduojuse kulturys jūmā – „tī beja ari fiziski spieceiguokī i taidi ciļvieciskuos izaugsmis godi”. Vadejuse biblioteku, kulturys nūdaļu, bejuse vaļsts inspektore, tok „tam nav nikuodys nūzeimis eistineibā, kuo tī omoti saucās, vysmoz deļ mane,” soka Ruta Cibule.

„Kultura jau nav tikai tys, kas nūteik kulturys ci tautys nomā. Varbyut pat svareiguok tys, kas nūteik uorpus tautys nomim. Tautys kultura, tautys tradiceja, kas ir uorkuorteigi spieceiga – vīnys lauku sīvys goreigais montuojums cytureiz ir tik apbreinys vārts, ka tev vīnkuorši gribīs paklusēt i apbreinā pasaklauseit tū boguotū pasauli, kas ir vīnā cylvākā.”

Zīmeļlatgolys identitati izceļ divys spieceigys īzeimis, skaita Ruta Cibule: „Vīna ir patriotismys cīši augstā leiminī. Tū varim vērtīs jau nu Latvejis vaļsts dybynuošonys laiku, juo Latgolys partizanu pulks patīseibā ir vīneigais militarais formiejums, kas ir radīs nu tautys inicativys. Nu mozu puļceņu izaudzs par lelu i nūzeimeigu spāku Latvejis vaļsts naatkareibys nūsorguošonā šamā pusē. Ūtra līta – ite ir sasaglobuojušys cīši styprys tautys tradicejis – tradicionaluo dzīduošona, kas ir spylgtuokuo nu Zīmeļlatgolys īzeimu, tradicionalī daņči, tradicionaluo muziciešona. Varim runuot par saļmem, maja dzīduojumim, eipaši dzīduošonu ar pusbaļsi. Divys golvonuos lītys, kur es radzu Zīmeļlatgolys atškireibu i Zīmeļlatgolys spāku.”