latvijasradio.lsm.lv - RSS

Līdz 24. maijam Mākslas stacijā Dubulti skatāma mākslinieka Jāņa Mitrēvica personālizstāde “L ELLE”, kur gleznās un porcelānu skulptūrās redzams ir rūpnieciski ražotas lelles tēls.  “L elle. Lelle. Leļļu elle. Ar lellēm parasti spēlējas. Spēles var būt dažādas, bet lelle ir ļoti pateicīgs modelis,” saka mākslinieks Jānis Mitrēvics, kurš piektdienas pēcpusdienā bija arī LR3 "Klasika" viesis.

Tikšanās ar mākslinieku un izstādes kuratori Ingu Šteimani mākslas stacijā notiks 1., 14., 15. martā un 19. aprīlī.

Jānis Mitrēvics: Lelle faktiski ir izteiksmes līdzeklis, darbojošā persona. Man ir prasīts par šo lelles definīciju, kāpēc tā ir radusies. Mēs esam mūsu ēters, visa mūsu apkārtējā pasaule ir pilna ar informāciju - reālu, konkrētu, gan labu, gan sliktu. Ir ļoti daudz attēlu, un tas noved pie tā, ka tu vairāk nereaģē uz kaut kādu…

Ar mākslīgo intelektu tiek radītas visādas bildes, un tu saproti, ka vairāk netici nekam. Ņemot to mākslīgo modeli, nevis cilvēku, man liekas, kaut kā var noformulēt un kaut kādā veidā uztaisīt to stāstu tādu, kas kaut kādā mērā var pievērst uzmanību vai būt nolasāmāks.

Viena versija tam, kāpēc lelle.

Kas jums pašam palīdz filtrēt visu informāciju, kas mūs pārpludina?

Man liekas, ka vienīgais, kas var līdzēt, ir domāšana. Pirmkārt, ir tava pirmā reakcija, ka tu netici par lietām, kas varbūt ir reālas. Pasaule ir sajaukta, un par to faktiski ir izstāde. Ne par velti esmu piesaucis Bābeli - Bābeles stāstā ir tas, ka cilvēki ir augstprātīgi, un daudzas sliktas lietas, kuru dēļ Dievs nolēma viņiem sajaukt valodas, lai viņi nevarētu saprasties un nepretendētu uz Dieva statusu.

Es domāju, šobrīd mēs sākam izjust Dieva dusmas. Viņš atkal kaut ko ir sajaucis, un cilvēki vairs nevar saprasties.  

Veidojas tie mazie burbulīši, par ko sakām, ka katrs dzīvojam kaut kādā burbulī, un to burbulīšu ir arvien vairāk un vairāk.

Droši vien tāpēc ne velti izstādes nosaukumā ir “L ELLE”, un lellēm Jūsu izstādē ir vairākas sejas, lauzti, nelauzti ķermenīši, veseli un arī fragmentāri.

Draugs vasarā bija atbraucis uz darbnīcu, un mēs runājām - lelle un elle. Zināmā mērā tas haoss ir elle, jo cilvēka viena no laimes formulām ir visu lietu kārtība. Šobrīd, man liekas, kārtība ir sajaukta, tāpēc elle. Ja nosauc “elle” un tu neredzi to bildi, liktos, ka tur būtu jābūt melnam un pazemei, piķim, uguņiem.

Es domāju, ka mūsdienu elle ir ļoti labi iepakota, smuki noformēta, viņa tā nemaz neatklājas. Īstenībā arī māksla šobrīd - mākslas loma ir nosegt tās briesmas, kas  apakšā, ar kaut ko rozā un skaistu.

Radot savus darbus, protams, ir jājūtas komfortabli. Vai komfortu Jums kā māksliniekam palīdz radīt tas, ka izmantojat materiālus, kas ir tuvi un kuros vislabāk jūtaties?

Kā lai saka, man ir profesionāla mākslas izglītība, esmu beidzis gleznotājus, bet es faktiski vienmēr savā darbā esmu izmantojis tos līdzekļus, kas ir pieejami. Inga Šteimane bija tā, kas teica, ka ir divas ļoti atšķirīgas zāles - apakšējā lielā un augšējā, un vienmēr ir labi, ja tur ir kaut kas savādāks. Man bija uzdevums izdomāt kaut ko tā.

Šobrīd pat neatceros, kā pie tā nonācu, bet Zosēnos, kur man ir darbnīca, vienkārši blakām ir Piebalgas porcelāna fabrika. Tas kaut kādā veidā saslēdzās un tās lelles sāka tapt porcelānā.

Jūs radījāt skices un viņi pēc šīm skicēm tās izgatavoja?

Tas process ir diezgan sarežģīts. Faktiski pamatā ir lellītes, ko man mazbērni un radu bērni sadeva, man ir liela kaste ar tiem modelīšiem. Tad tiek atsevišķi noņemtas formas no šīm lellītēm, rokas, kājas un tā tālāk, un tad viņas tiek izlietas. Tad nāk mans darbs, ka es uztaisu to kustību un nodarbojos ar tēlniecību. Tālāk tas atkal tiek savienots un augstās temperatūrās apdedzināts, kamēr mēs iegūstam porcelānu - vienreiz apdedzina, tad liek virsū glazūru, tad otrreiz, kas ir liels izaicinājums. Man vislielākais pārsteigums bija, ka porcelāns, to apdedzinot, saraujas par 20%, kas ir ļoti daudz. Tāpēc bija visādi sākumā, kamēr saprata, kādā veidā to darīt. Viens ir vienkārši forma, bet tās lellītes jau ir ļoti dažādas. Lai dabūtu vēlamo rezultātu, pagāja faktiski kāds pusgads.

Plašāk - audioierakstā.

Tamāra Uvarova ir sākumskolas skolotāja Ukrainā, taču pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma šajā valstī 2022. gada 24. februārī Tamāra nonākusi Latvijā un darba iespējas meklējusi šeit. Šobrīd viņa gādā, lai Latvijas Radio darbinieki ēdnīcā ik dienu saņemtu siltas un gardas maltītes, par kurām viņa izsalkušajiem spēj pastāstīt brīnišķīgā un tekošā latviešu valodā. Kā Tamāra iejutusies Latvijā un starp latviešiem, vai izdodas uzturēt kontaktu ar Ukrainā palikušajiem un kādi plāni Tamārai ir pēc kara beigām? Par to sarunājamies "Starpbrīdī".

Olimpiskās spēles, lai gan iecerētas kā ārpus politikas esošs vien uz sportisko garu orientēts pasākums, daudz uzmanības piesaista tieši politiskā griezumā. Senajā Grieķijā olimpisko spēļu laikā karus pārtrauca pamiers, bet mūsdienu realitāte ir tāda, ka Krievija turpina nogalināt Ukrainas mierīgos iedzīvotājus, kamēr tās sportisti startē olimpiskajās spēlēs, dēvējoties par neitrālajiem sportistiem. Paralimpiskajās spēlēs – pat zem savas valsts karoga. Vai šī situācija liek veikt korekcijas tajā, kā mūsu mediji atspoguļo spēles, par kurām sabiedrības interese ir nerimstoši augsta, to skaidrojam Mediju anatomijā.

Sarunājas trīs sporta žurnālisti: Mārtiņš Kļavenieks ir Latvijas Radio žurnālists, kurš tikko atgriezies no Itālijas, Ingmārs Jurisons ir portāla "Delfi Sports" galvenais redaktors un Armands Sametis ir šobrīd brīvā režīma sporta žurnālists.

Mazumtirgotāji “Maxima” un “Rimi”, iespējams, ir neatļauti vienojušies un savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas. Šādas pazīmes konstatējusi Konkureneces padome, kas veikusi pārbaudes pašos uzņēmumos. Ja vienošanās ir notikusi, tas nav patērētāju interesēs un pārkāpj Eiropas Savienībā noteiktu vienošanās aizliegumu. Abi uzņēmumi gan norāda, ka lēmumus par produktu cenām pieņemot pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi.

Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par šāda pārkāpuma izdarīšanu katram tirgus dalībniekam var piemērot naudas sodu līdz 10 % no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.

Konkurences padomes priekšsēdētaja Ieva Šmite stāsta, ka, pārkāpuma lietas ietvaros, uz tiesneša lēmuma pamata un ar Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu, vakar veikti likumā paredzētie procesuālie pasākumi pie diviem tirgus dalībniekiem pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

--

Spekulācijas par iespējamu cenu saskaņošanu starp lielākajiem mazumtirgotājiem sabiedrībā izskanējušas jau gadiem, īpaši laikā, kad strauji kāpa pārtikas cenas. Pērn maijā Ekonomikas ministrija kopā ar nozari parakstīja memorandu par pārtikas cenu mazināšanu, taču vēlāk gan lauksaimnieki, gan atbildīgie ministri atzina, ka tas būtisku ietekmi nav devis. Tika izveidots arī tā dēvētais pārtikas zemo cenu grozs, tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka tas ne vienmēr ir pilnīgs un pieejams visos veikalos.

Konkurences padome konstatē aizliegtas vienošanās pazīmes starp diviem lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijā bakalaura studiju programā "Robežapsardze" diplomus saņems 16 vecākie robežsardzes virsnieki.

Pavasara plūdu periods šogad varētu būt no 5. marta līdz pat 15. aprīlim.

Ko mēs darīsim, kad mīlestība beigsies? "Normālas ģimenes" 3. sezonā priekšstatus par attiecībām izaicina pāris un bijušais vīrs, aaizrautīgi ceļotāji un ģimene, kurā aug bērns ar invaliditāti. Virtuvē sarunājas atraitne un vīra māte, dzīvesbiedrs un desmit gadus precēts geju pāris. 

No 6. marta klausies podkāstu "Normāla ģimene" Latvijas Radio mobilajā lietotnē, LSM.lv un visās raidierakstu platformās. 

Itūnedeļ Latvejis Sabīdryskais medejs oficiali atkluoja Latgolys redakceju Daugovpilī, tok dorbs jau nūtyka ari da šam.

Par sabīdryskuo medeja nūzeimi regionā i par volūdys vaicuojumim sabīdreibys uzrunuošonā, par komercmedeju i pošvaļdeibu informacejis veiduošonu i par medeju telpu kai Daugovpilī, tai Latgolā kūpumā diskutej Latvejis Sabīdryskuo medeja vaļdis lūcekle programu i pakolpuojumu atteisteibys vaicuojumūs Ieva Aile, Baļtejis pietnīciskuos žurnalistikys centra „Re:Baltica” redaktore Sanita Jemberga, laikroksta „Latgales Laiks” žurnaliste Liene Virza i Daugovpiļs dūmis Komunikacejis, turysma i administrativuo atbolsta departamenta vadeituoja Ilga Samarina.

Sācies jau piektais kara gads. Šī nedēļa pagāja Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas zīmē. Tikmēr pašu mājās ņemamies ap skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Savas problēmas ir vairākām politiskajām partijām.

Notikumus Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar skeletona treneri Ivo Šteinbergu.