latvijasradio.lsm.lv - RSS

Ciklā „Kino profesionālis – darbs aiz kadra” mūsu uzmanība pievērsta skaņu režisoram. Edvards Broders atklāj, cik dažādi uzdevumi mēdz būt, strādājot ar filmu skaņu celiņu. Atceroties darbu pie filmas „Visi putni skaisti dzied”, medusmaize esot samiksēt kori un salikt kopā ar dabas skaņām. „Lielā Kristapa” balvai  Edvards Broders nominēts tieši par darbu pie dokumentāri muzikālās filmas „Visi putni skaisti dzied”. 

Galvenais – nezaudējam pašironiju! Šis aicinājums, kuru Mihaila Čehova teātrī nupat iestudētās izrādes „Bolderāja” programmiņā ierakstījis režisors Elmārs Seņkovs, mums noteikti noderētu arī ikdienā – jo pašironija nolaiž bruņas zemāk un ļauj uz sevi paskatīties no malas. Un tieši to caur mazliet groteskiem, bet ļoti atpazīstamiem tēliem – par kuriem izrādes nemaz tik bieži netaisa – Čehova teātrī aicina darīt izrāde „Bolderāja”. Kultūras rondo pirmizrādes dienā viesojas lugas autore Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs.

Kā būtu, ja kādas Rīgas apkaimes smalkākajā krogā divu jauniešu kāzās līgavas vecmāmiņa satiktu savu bijušo znotu un viņa jauno novecot sākušo draudzeni? Ko darīt vakara vadītājai, ja pāris minūtes pirms viesībām atklājas, ka vīrs nespēs nospēlēt muzikālo pavadījumu, jo vēl nav atguvies no iepriekšējām svinībām? Kā rīkoties līgavainim, ja līgavas labākā draudzene tosta ietvaros atzīstas jūtās?

Šī izrāde tiek pieteikta kā „komiska apkaimes melodrāma”. Tomēr tas, ka tās nosaukums ir „Bolderāja”, tā iestudēta Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī un to veidojuši dramaturģe Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs, vedina domāt, ka tik vienkārši viss nebūs. Un patiesi – slāņu šajā izrādē ir daudz, aizskarto tēmu – arī, un pašironija skatītājam noteikti noderēs. Jo ļoti iespējams, ka ar kādu no šīs izrādes tēliem varētu sevi asociēt ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no sociālā statusa vai etniskās piederības.

Uz Digitālo brokastu testa galda "Metz" skuvekļu līnijas divi paraugi — "Sword" un "Traveller". Vizuāli dažāda izmēra skuvekļi, kas atveido citu objektu siluetus — viens zobens, otrs kā ceļojuma koferis. Kā tie skuj un cik praktiski tie ir salīdzinot ar konkurentiem, to noskaidrojam apskatā!

* Skuvekļus neatmaksātam un neatkarīgam apskatam mums sagādāja Metz pārstāvji reģionā — International PR.

Līdz ar Eiropas Kosmosa aģentūras "Artemis" misijām ar vien lielāku atbalstu un iesaisti izpelnās arī Latvijas uzņēmumi. Rubrikā “Latvija var!” runājam par to, kā jaunajā Mēness apgūšanas posmā iesaistās mūsu jaunuzņēmumi – no precīzām 3D drukas tehnoloģijām līdz enerģijas ieguvei no radioizotopiem. Pie Digitālo brokastu galda Mihails Ščepanskis, "Deep Space Energy" dibinātājs un vadītājs, un Lenards Skrodelis, "Optonics" līdzdibinātājs un vadītājs.

6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras

Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

Godinot Emīla Dārziņa mūzikas skolas ilggadēju skolotāju, pianisti un Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora koncertmeistari Benitu Ābeli, kurai 27. februārī apritētu 85 gadi, 1. martā Emīla Dārziņa koncertzālē notiks "Lillā pēcpusdiena ar lilijām" ar fotomirkļiem uz lielā ekrāna, atmiņu stāstiem un sirsnīgu kamermūzikas koncertu, kuru sniegs skolotājas kādreizējie audzēkņi un viņu kolēģi.

Plašāk par gaidāmo - sarunā ar pianisti un Benitas Ābeles audzēkni, Koncertmeistaru un kameransambļu spēles nodaļas vadītāju Aiju Kuzmani, kura par skolotāju saka: 'Mēs visi jutām, ka skolotājai rūpam. Tā ir ļoti svarīga lieta, kad jūti, ka pedagogam nav vienalga, kas ar tevi notiek. Arī atmiņu stāsti par viņu bija ļoti dažādi, tomēr vienojošais elements bija tas, ka skolotāja mūs patiešām mīlēja, no sirds. Mīlestība neizpaudās tikai kā galvas paijāšana un skaistu vārdiņu stāstīšanu. Tā ietvēra reizēm arī skarbu kritiku. Viņai bija absolūti skaidrs, ko viņa vēlas sadzirdēt un kas ir jāpanāk, bet vienmēr jutām arī viņas mīlestības vēsti - ka viņa to dara tāpēc, ka mēs viņai rūpam.

Pārejai uz vienotu skolu, tātad mācībām tikai latviski, papildu finansējumu, piemēram, individuālam darbam ar skolēniem, kuru latviešu valoda jāuzlabo, piešķīrusi gan valsts, gan pašvaldības. Dati liecina, ka finansējums bijis pat tik dāsns, ka skolas piešķirto naudu nav spējušas iztērēt. Vienlaikus joprojām skolās izskan viedokļi, ka atbalsts pārejai uz mācībām latviski nav bijis pietiekams. 

Kopš sākusies pāreja uz "Vienoto skolu", valsts ik gadu skolām papildus piešķīrusi trīs līdz četrus miljonus eiro. Iepriekšējā mācību gadā valsts pašvaldībām pārskaitīja vairāk nekā 3,3 miljonus eiro, lai tās varētu samaksāt pedagogiem un atbalsta speciālistiem par papildu darbu klasēs, kur skolēniem ir dažāds valsts valodas zināšanu līmenis. Taču neizlietoti palika gandrīz 800 tūkstoši eiro. 

Skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols:

„Tātad [skolas] varēja piesaistīt skolotāju logopēdu, varēja piesaistīt pedagogu palīgus, lai strādātu, varēja piesaistīt un izmantot finansējumu pagarinātās dienas grupām. Tas, ko mēs redzam praksē, ka tas finansējuma piesaistes procents vidēji ir apmēram starp 60 un 70%. Mums ir jārēķinās ar to, ka atbalsta personālam ir ļoti lielas vakances arī šobrīd.

Tātad neizlieto visu ne tāpēc, ka nav naudas, bet vienkārši nav to speciālistu?

Jā, tieši tā, precīzi. Bet finansējums ir bijis pieejams un varētu piesaistīt vairāk.”

Skolu direktori Latvijas Radio apliecina Ozola pausto.

Tarifi nav fēces - nenoturēsi.

0:00 Ievads: līdzsvars pa flīžu šuvēm.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!