latvijasradio.lsm.lv - RSS

Par elektroenerģijas ražošanu, šķiet, mums nekad nav bijusi tik liela interese kā pēdējos gados. Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā vispirms pieauga elektrības cena, tad sākām steidzami meklēt alternatīvus elektrības ražošanas veidus. Tālāk to visu ietekmē nepatika pret vēja izmantošanu, cīņa šajā laukā. Ko par to visu saka Latvijas lielais valsts ražotājs "Latvenergo"?

Krustpunktā izvaicājam "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.

Jau ceturto gadu karadarbībā Ukrainā uzbrukumos galvenokārt izmanto bezpilota lidaparātus. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk dažādas sakaru ierīces, kas pēc būtības ir civilās preces, kļūst par daļu no kara infrastruktūras.

Modris Kairišs, majors, Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs: „Šobrīd kaut kādi 80 % no zaudējumiem tiek nodarīti ar droniem. Abās pusēs cilvēki sēž pagrabos, mājās zem zemes un viens uz otra lidina dronus.”

Lai droni lidotu un trāpītu, nepieciešams stabils interneta savienojums.

Aleksandrs, Ukrainas pusē karojošs brīvprātīgais no Latvijas ar segvārdu NATO: „Tev jānonāk līdz tādai signāla kvalitātei, kuru mazāk slāpē.”

To var nodrošināt ar radio tilta antenām, kuras pa tiešo un caur trešajām valstīm eksportēt uz Krieviju ir aizliegts. Taču krievu armija frontē izmanto radio tilta antenas, kuras ražo ASV uzņēmums “Ubiquiti”.

Krievu okupantu rokās šīs ierīces nonākušas caur trešajām valstīm, uz kurām tās reeksportēja arī divi Latvijas uzņēmumi.

Igors Dekterjovs, SIA "Getic" īpašnieks un valdes loceklis: „Kā jūs domājat, kāda mums ir iespēja pārbaudīt gala lietotāju? Es varu šeit Latvijā pārdot antenas un pēc tam tās būs Krievijā.”

Kādēļ ar Latvijas un arī citu valstu uzņēmumu starpniecību Krievijas armija varēja tikt pie radio tilta antenām, kuras izmanto dronu uzbrukumos Ukrainā? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Režisoru Aivara Šaicāna un Jēkaba Okonova īsmetrāžas filma „Žļurga” tapusi kā Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas nobeiguma darbs. „Lielajā Kristapā” ieguvusi divas nominācijas. Filma izvirzīta  balvai kategorijā „Labākā īsmetrāžas filma”, savukārt Jēkabs Okonovs nominēts kategorijā „Labākais montāžas režisors”.

Montāža ir kā liela skaņdarba komponēšana, tik muzikāli darbu pie filmas salīdzina Jēkabs Okonovs.

"Вони хотіли, щоб я співпрацював, брехав, пропонували посади. Казали, що я тут згнию і сидітиму вічно. Але навіть найсильнішим болем неможливо перетворити брехню на правду. Мій вибір був очевидний – я українець. Можна нас хоч повбивати, але українці ніколи не стануть росіянами", – так у розмові з Ріхардом Плуме говорить колишній мер Херсона Володимир Миколаєнко.

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

Līdz 13. martam Latvijas Mākslas akadēmija aulā apskatāma izstāde “Rozīši. Svinam 80!”, kas veltīta Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas 80 gadu jubilejai. Izstāde apvieno skolas absolventus, kuri šobrīd akadēmijā darbojas kā pedagogi, pētnieki un administratīvie darbinieki, atspoguļojot skolas radošā mantojuma turpinājumu un attīstību.

Kultūras rondo saruna "rozīšu" absolventiem. Studijā trīs mākslinieki, Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventi – Edgars Groševs, kurš pašlaik ir skolas direktors, un Vija Zariņa un Kaspars Zariņš, kuri ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesori. Viņi daudzus „rozīšus” satiek un māca pēc tam, kad skola ir pabeigta. Runājam par šīs jauno mākslinieku kalves gaitām cauri gadiem un "rozīšu" šodienu.

Mēneša lielo sarunu esam veltījuši kādām ļoti īpašām attiecībām, kas turpinās varbūt pat desmitiem tūkstošu gadu. Cilvēka labākais draugs, uzticamākais pavadonis un sargs - suņa ķepas nospiedums palicis uz cilvēces sirds jau tūkstošiem gadu. Kāda ir suņu izcelsme? Kāpēc tieši suns atrada īpašu vietu cilvēka sirdī un namā - ko par to stāsta evolūcija un arheoloģija? Kā mainījušās suņu funkcijas, uzvedība un šķirnes un vai šodien uzticamajā mājas mīlulī ir kaut kas no savvaļas vilka? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, arheologs Eduards Plankājs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Agrita Žunna. 

Retās neiromuskulārās slimības. Šādu slimību diagnoze pirmajā brīdī varētu šķist kā gala spriedums cilvēkam, bet tā nebūt nav. Par dzīvi ar retām slimībām un ārstēšanas iespējām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas neirologe, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra ārste Marija Roddate, neiroloģe, Reto neiroloģisko slimību centra virsārste Viktorija Ķēniņa un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve Gunta Anča.

1. martā Mazajā ģildē kamermūzikas programmu ar J. S. Baha, F. Šūberta, S. Franka, B. Bartoka, F. Lista un B. Bartoka darbiem atskaņos pianiste Aurēlija Šimkus un vijolnieks Dainis Medjaņiks, kurš dzīvo un strādā Vācijā, ir Osnabrūcker Symphonieorchester koncertmeistars.

Telefonsarunā ar Ingu Žilinsku uzzinām par pianista ceļu mūzikā no Jūrmalas mūzikas skolas līdz Hannoveres konservatorijai, par nozīmīgām uzvarām konkursos, toskait Grand Prix Starptautiskajā konkursā “Uzlecošās zvaigznes” Rīgā un Paganīni konkursā Dženovā, gaidāmo koncertu Rīgā, pirmo sadarbību ar Aurēliju Šimkus, ar kuru vienā laikā ritējušas mācību gaitas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, un allaž prieku atgriezties Latvijā, kur pavadīti mūža pirmie 17 gadi.