latvijasradio.lsm.lv - RSS

Stāsta komponists un kontrabasists Kristaps Pētersons; pārraides producente – Rūta Paula

Svētdien, 2001. gada 7. janvārī ap 18:30 (vai varbūt 19:00 – nav tik būtiski) līdz 11. septembrim bija tālu. "Mudhoney" [1] intensīvi gatavojās savam 12. janvāra koncertam "Great American Music Hall" Sanfrancisko, Deivs Grols [2] – savai dzimšanas dienas ballītei 14. janvārī, bet flautiste Ilona Meija izpildīja Johana Sebastiāna Baha [3] Badinēriju no orķestra svītas Nr. 2 siminorā, BWV 1067. Noslēgumam tuvojās X Senās mūzikas festivāls Valmierā. Esmu pārliecināts, ka Ilonas atskaņojums saucams par stindzinoši spožu, tomēr ēterā pulsēja sajūta, ka ar to būs bijis par maz.

Koncerta programma bija veidota ar orķestru numuriem sākumā un beigās, bet vidū mikromodelī – flauta un klavieres ar Badinēriju, ap kuru dažādu kameransambļu sniegumā bija savirknēti vēl vairāki citi izcilu komponistu darbi.

Kāds varētu kritizēt, ka šis Baha darbs liekams koncerta sākumā, jo tas, ko mēs mūsdienās saucam par svītu, 18. gs. saskaņā ar franču tradīciju tika dēvēts par uvertīru – reprezentablu svētku mūziku galma publikai ar sākuma punktēto 'staccato' ritmu kā pavadījumu karaļa ienākšanai telpā. Šī forma esot pārņemta no Žana Batista Lullī [4], kurš Luija XIV galmā to tika noslīpēt smailu jo smailu.

Nē. Valmierā bija republika.

Vēl kāds varētu teikt, ka vārds 'badinerie' franču valodā nozīmē izsmiešanu, ņirgāšanos un, kad tāda tiek atskaņota, labāk izpildīt precīzi pēc autora norādēm, t.i., orķestrāli – flauta, stīgas un čembalo. Jo šādā mikromodelī zūd tembrālā krāsainība un arī telpiski skanējuma avots ir krietni koncentrētāks.

Nē. Flautas un klavieru sniegumā daudz klārāk dzirdams, ka Baha mūzikas polifonijā visas balsis uzrakstītas kā personības arī tad, kad nav izvirzītas priekšplānā. "Liela krietnības nepieciešamība, ja vien jūs negribat izlikties to neredzam, ir uzlikta jums, jo jūs dzīvojat zem visuredzošā tiesneša acu skatiena," [5] – tā teicis Boēcijs [6].

Un vēl. Koncertā starp abiem orķestriem bija izveidota kameransambļu sekcija, sagrupēta ap ģeniālo Badinēriju – no formas viedokļa koncerts tātad simetrisks – orķestri kā divi pīlāri ar kamermūziku kā kodolu. Viss ir kārtībā ar šādu formu.

Turklāt – atšķirībā no šodienas – 2001. gadā latviešu orķestrantiem vajadzēja atgādināt Baha polifonijas kvalitāti, cik iespējams grafiski, jo tolaik viņus (t.i.,  latviešu orķestrantus) laikam uztrauca galvenokārt tas, lai mamma neuzzina, ka viņi pīpē.

2025. gada 26. decembrī plkst. 00:01 ekonomikas komentētājs un mediju producents Kristaps Pētersons portālā delfi.lv publicēja šādus vārdus: "Tikai izglītība – nekas cits – izvedīs mūs no miglas!" [7].

Es tas neesmu, kas to saka, bet man viņam nākas piekrist. Mazu migliņu tolaik radījām. Mēs smēķējām "Bond", "L&M", "Marlboro", "Camel" – ko nu kurš (un neklausījāmies, kā 2001. gada 7. janvārī ap 18:30 Ilona Meija spēlē Baha Badinēriju – mēs būtu nākuši varbūt, ja to spēlētu kāda ārzemju zvaigzne, bet tad ieeja koncertos būtu jāliek par maksu, nevis par brīvu, kā tas jau no pašiem pirmsākumiem 1991. gadā bija visos Senās mūzikas festivālos Valmierā; un tad tas būtu cits festivāls – tāds, kur spēlē ārzemju zvaigzne, kuras fonā mēs brauktu nopelnīt savu honorāru – tas nebūtu nekas slikts – taču šeit mēs braucām savā brīvajā laikā, spēlējām par brīvu un no sirds [8]).

Ilonas Meijas interpretācija [9] noteikti bija tērauda stiprumā, tomēr kaut kas pasaulē bija salūzis, un mēs to nedzirdējām. 2001. gada 7. janvārī pēkšņi līdz 11. septembrim nemaz vairs nebija tālu.

Mēs visi esam saistīti, dažkārt tādos veidos, kurus ar prātu grūti aptvert. Šķiet, Bahs savā mūzikā atklāj to stiprāk nekā citi, jo aptverošāk.

"Kad kādai balsij nav ko teikt, tai jāklusē," Bahs esot teicis. Šī Baha atziņa būtu bijusi tik noderīga Karlheincam Štokhauzenam [10], ja vien būtu to zinājis, kad viņš nosauca 11. septembra teroraktus ASV par dižāko jebkad eksistējušo mākslas darbu... Nevajag tā gvelzt, meistar, jo vārdu pa vārdam pasaule top.

"In dem Maße, als die Genüsse zunehmen, nimmt die Empfänglichkeit für sie ab; Das Gewohnte wird nicht mehr als Genuss empfunden." (Artūrs Šopenhauers) [11]

"Jo spēcīgākas baudas, jo vājāks jūtīgums. Tas, kas kļuvis ierasts, vairs nemodina baudu." [12]

Raksts sagatavots, izmantojot Oksfordas mūzikas vārdnīcas, portālu concertarchives.org un bachvereniging.nl, Valmieras integrētās bibliotēkas, Valmieras zonālā Valsts arhīva un Valmieras muzeja materiālus

[1] amerikāņu rokgrupa no Sietlas, izveidojusies 1988. g.

[2] Grohl, Dave (dzimis Varrenā 1969. g.) amerikāņu dziesminieks, tagadējais grupas "Foo Fighters" līderis un kādreizējais grupas "Nirvana" bundzinieks

[3] Bach, Johann Sebastian (dzimis Eizenahā 1685. g. – miris Leipcigā 1750. g.) vācu komponists un ērģelnieks

[4] Lully, Jean-Baptiste (Lulli, Giovanni Batista) (dzimis Florencē 1632. g. – miris Parīzē 1687. g.) itāļu izcelsmes komponists, ilgus gadus kalpojis Francijas karaļa galmā kā karaliskās ģimenes mūzikas meistars

[5] https://satori.lv/article/boecija-celas-grutibas

[6] Boethius, Anicius Manlius Torquatus Severinus (dzimis Romā ap 475. g. – miris Pāvijā ap 525. g.) romiešu filozofs un matemātiķis, kurš sarakstījis "De institutione musica" – traktātu par grieķu mūziku

[7] Kristaps Pētersons. "Tikai izglītība un nekas cits izvedīs mūs no miglas" (publikācija portālā "Delfi")

[8] Senās mūzikas festivālu Valmierā (vēlāk: Ziemas mūzikas festivāls) nesavtīgi organizēja Valmieras Mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis – savā brīvajā laikā, bez maksas un no sirds. Ļoti nozīmīgu pienesumu šī festivāla īstenošanā sniedza pianiste Jautrīte Putniņa (dzimusi Palsmanes pagasta “Rūpnieku” mājās 1929. g. – mirusi Valmierā 2017. g.), katru gadu festivālam gatavojot vairākas koncertprogrammas gan solo, gan kameransambļiem – savā brīvajā laikā, bez maksas un no sirds. Un vēl – festivāls notika pateicoties daudzu Valmieras mūzikas skolas pedagogu ieguldītajam brīvprātīgajam darbam

[9] Ilona Meija spēlēja kopā ar Jautrīti Putniņu; Jautrīte muzicējot nekad neatkāpās no saviem pamatprincipiem – pamatīgas skaņdarba apguves – savā atmiņu grāmatā viņa raksta: "Galvenais kods – vibrēt, bet nevirzīties, apstāties un gaidīt laika un telpas izzušanu." Citāts no Putniņa J. "Saules mūzika", izd.: "Valters un Rapa", 412. lpp.: "Mana dzīve – viena vienīga šķēršļu trase"

[10] Stockhausen, Karlheinz (dzimis Modrātē 1928. g. – miris Kurtenē 2007. g.) vācu komponists

[11] Schopenhauer, Arthur (dzimis Gdaņskā 1788. g. – miris Frankfurtē 1860. g.) vācu filozofs; citāts no Šopenhauers A. "Parerga un paralipomena", 1851, I sējums, "Aforismi par dzīves gudrību", II: "Par to, kas cilvēkam pieder", §28 ("Parerga und Paralipomena", 1851, vol. I, "Aphorismen zur Lebenswisheit", II: "Von dem, was einer hat", §28)

[12] Ievas Ginteres tulkojums

Kā Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!") redz Daugavpils lomu šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, atbalstot Latvijas valsts kopējo aizsardzību?

Šajās dienās Briselē notiek augsta līmeņa diskusijas par austrumu pierobežas reģionu drošību un attīstību. Šodien, 26. februārī, plānots parakstīt vienošanos par lielāku atbalstu valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Intervijā raidījumā Labrīt skaidro Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

“Viņi vēlējās, lai sadarbojos, stāstu melus, piedāvāja amatus. Teica, ka sapūšu un sēdēšu te mūžīgi. Taču pat ar visspēcīgākajām sāpēm melus nevar pārvērst patiesībā. Mana izvēle bija skaidra - esmu ukrainis. Var mūs kaut nogalināt, bet ukraiņi nekad nekļūs par krieviem,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" lielās intervijas varonis, bijušais Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko.

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

EPIZODES GAITA:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu gleznotājiem Janis Rozentāls bija ļoti dažāds un daudzpusīgs gan kā mākslinieks, gan kā personība.

Gaidot viņa 160. jubileju, kas apritēs 18. martā, viņa personībai veltītu izstādi ”Personības krāsas” izveidojis Rozentāla un Blaumaņa muzejs. To atklās šodien, 26. februārī, un tajā būs skatāmi dažādu gadu Jaņa Rozentāla fotoportreti, ko papildinās laikabiedru atmiņas.

”Mēs esam nosaukuši izstādi ”Personības krāsas”. Rozentāla audzēknis Roberts Šterns tā arī saka, ka Rozentāla personība staroja dažādās krāsās, tāpat kā viņa daiļrade. Un šo te daudzpusību mums gribējās parādīt arī mūsu apmeklētājiem, iezīmējot Rozentālu kā cilvēku.”

Tā par izstādi saka Rozentāla un Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa, un Rozentālu raksturo kā ļoti košu, spožu un ekspresīvu personību. Izstādē viņa personības šarms atklājas dažādu gadu fotoportretos, kas uzņemti gan salonos, gan viņa darbnīcā un ģimenes lokā, un portretus papildina arī laikabiedru atmiņas. Teju visi savās atmiņās izceļ Rozentāla fenomenālās darba spējas, mērķtiecību un nepatiku pret tukšām runām, bet pārējās viņa rakstura šķautnes katrs redz ļoti atšķirīgi, dažkārt arī kardināli pretēji.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka dažādu gadu fotoportretos Rozentāls izskatās diezgan līdzīgi – allaž nopietns, pašapzinīgs un stalts, bet, vērīgāk ieskatoties, viņa pozā, mīmikā un žestos šķiet, ka var redzēt iedzirkstamies arī kaut ko no viņa emocionālā un impulsīvā rakstura.

Mērija Grīnberga zinājusi stāstīt, ka Rozentāls gleznoja ātri, sajūsmināti un impulsīvi. Viņa audzēknis Jānis Sudmalis atminējies, ka, vadot gleznošanas nodarbības saviem studentiem, Meistaru pašu dažkārt tik ļoti sajūsmināja kāda modeļa gleznieciskums, ka arī viņš pats steigšus ķērās pie krāsām un audekla.

Bet viņa sieva Ellija Forsele viņu raksturojusi kā ievērojamu domātāju ar dziļu dvēseli, kas bija neizsmeļama. Kā domātājs viņš atklājas arī savās vēstulēs, kuru fragmenti ieskaņoti arī Latvijas Radioteātrī, tos ielasījis aktieris Kaspars Brūveris.

Daugavpils universitātes pasniedzējs un Latgales politikas vērotājs Dmitrijs Olehnovičš uzskata, ka atstādinātajam Rēzeknes mēram būtu jāaiziet pašam, izrādot vīrieša stāju, savukārt Daugavpils galva uzvedas kā imperators.

Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka Daugavpils gadījumā ir vērojama spēcīgu sabiedrisko attiecību speciālistu piesaiste.

Mediķi, kas devušies bēgļu gaitās no Ukrainas, rod darbu Latgalē un plāno te arī palikt. Daugavpilī dažādās medicīnas iestādēs šobrīd strādā vairāki desmiti mediķu no Ukrainas. Tie ir ārsti – ķirurģi, nefrologi, anesteziologi, onkologi un zobārsti. Lielākoties te viņi ieradušies kopā ar savām ģimenēm un bērniem, pēc tā, kā izpostītas dzimtās pilsētas un viņu mājokļi Ukrainā. Tagad kopā ar ģimenēm viņi apgūst latviešu valodu un cer, ka Latvija kļūs par viņu jaunās dzīves mājām.

Ar Latgales redakcijas izveidi LSM turpina pakāpenisku stratēģisko mērķu īstenošanu un organizācijas virzību uz vienotu, digitāli spēcīgu un multimediālu mediju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu dažādām sabiedrības grupām.

Saturs būs pieejams platformā LSM.lv, sociālajos medijos, kā arī televīzijā un radio, īpašu uzmanību veltot digitālajai videi un auditorijas mediju lietošanas paradumiem.

26. februārī plkst. 19.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs jaunākais koncertcikla “Kora laboratorija” koncerts, kurā pie profesionālā Rīgas kamerkora “Ave Sol” diriģenta pults jau atkal stāsies jaunie talanti – Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) esošie un arī absolvējušie Andra Veismaņa klases studenti.

Tie būs Jānis Almanis-Palmbahs, Matīss Circenis, Kamila Siliņa, Andreass Johanness Teobalds (Andreas Johannes Theobald), Kristaps Solovjovs un Laura Ozoliņa.

Ar Kamilu Siliņu, Lauru Ozoliņu un Jāni Almani-Palmbahu jau šobrīd tiekamies "Klasikas" studijā!

Koncertā skanēs mazāk zināmas laikmetīgās kormūzikas pērles, latviešu tautasdziesmu apdares, skandināvu garīgās mūzikas lirika, kā arī jauno komponistu pirmatskaņojumi.

Jaundarbus īpaši šim koncertam raksta Andreass Johanness Teobalds no Ķelnes, kurš pats stāsies kora priekšā, lai diriģētu savu skaņdarbu “Scattered Pieces of Advice” un “Lūgšana” pirmatskaņojumus. Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos arī Frederika Ginta Rutka kompozīcija “Rise, My Soul”, kas ieguva skatītāju simpātiju balvu 4. Eduardas Balsys starptautiskajā komponistu konkursā Viļņā, Lietuvā, kur tā piedzīvoja savu pirmatskaņojumu Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā Matīsa Circeņa vadībā.

Tostarp tiks izpildīti arī Georga Pelēča, Artura Maskata, Svena Dāvida Sandstrēma un Henrika Gurecka skaņdarbi, kurus diriģēs Kamila Siliņa un Kristaps Solovjovs.

Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis uzstāj, ka Eiropas Savienībai būtu skaidri jānosaka datums, kad viņa valsts varēs pievienoties blokam.

Vācijas kanclers Mercs devies vizītē uz Ķīnu.

Turpinot cīņu ar pārmērīgu birokrātiju valsts pārvaldē, par prioritāro virzienu noteikta būvniecības joma.

"Bateriju industrijas dienā" zinātnieki, industrijas pārstāvji un politikas veidotāji diskutē par sadarbību ar mērķi Latvijā attīstīt bateriju tehnoloģijas un inovācijas.

Iestājoties siltākam laikam, ugunsgrēku skaits nemazinās.