latvijasradio.lsm.lv - RSS

Vecāki Baldonē protestē pret sākumskolas pievienošanu vidusskolai, uzsverot, ka skola izpilda visus kritērijus, lai to saglabātu tādu, kāda tā ir. Šobrīd pašvaldībām jāpieņem lēmumi par to, kāds būs skolu tīkls nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izvirzījusi kritērijus par minimālo skolēnu skaitu klasēs un skolās, tomēr pašvaldībām ir iespēja kā īpaši atbalstīt pavisam mazas skolas, tā arī optimizēt skolu tīklu, apvienojot lielākas skolas. Kāda stadijā ir skolu optimizācijas process un kādi ir priekšnoteikumi, lai maza skola turpinātu pastāvēt? Kā šajā situācijā vecākiem zināt, vai un kur pēc gadiem būs viņa bērnu skola?

Ģimenes studijā diskutē četru bērnu mamma Ance Krastiņa, kura portālā "Manas balss" ir izveidojusi inciatīvu Baldones sākumskolas atbalstam, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire un Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Aija Vetere.

Ir sācies vēl karš viens karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēla trešo dienu turpina veikt uzlidojumus mērķiem Irānā. Sestdien, 28. februārī, Izraēla un ASV uzsāka militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā. Triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Irānas vadība ir izveidojusi pārejas vadības padomi. Ir sagaidāms, ka jaunais garīgais līderis varētu tikt izvēlēts tuvāko dienu laikā.

Kara sekas jau izjūt ne tikai irāņi vien. Kā ASV un Izraēlas triecieni Irānai ietekmēs ģeopolitisko un arī ekonomisko situāciju pasaulē kopumā? Krustpunktā analizē atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Līdsas Universitātes programmas Arābu valoda un politika absolvente Austra Laima Aprāne, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede.

Pirmdienas "Pārmijās" uz sarunu aicinām Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales redakcijas vadītāju Madaru Bērtiņu: runājam par Latgales studijas iecerēm, idejām, sapņiem un realitāti.

Atgādināsim, ka Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ceturtdien, 26. februārī, atklāja pirmo reģionālo redakciju – LSM Latgales redakciju, iezīmējot būtisku soli LSM attīstībā un reģionālās klātbūtnes stiprināšanā visā Latvijā.

Ar Latgales redakcijas izveidi LSM turpina pakāpenisku stratēģisko mērķu īstenošanu un organizācijas virzību uz vienotu, digitāli spēcīgu un multimediālu mediju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu dažādām sabiedrības grupām.

LSM Latgales redakcija veidos multimediālu saturu latviešu, tai skaitā latgaliešu, un krievu valodā, ņemot vērā reģiona informatīvās telpas specifiku, kā arī auditorijas mediju lietošanas paradumus, vienlaikus ievērojot vienotus profesionālos, ētikas un kvalitātes standartus.

Saturs būs pieejams platformā LSM.lv, sociālajos medijos, kā arī televīzijā un radio, īpašu uzmanību veltot digitālajai videi un auditorijas mediju lietošanas paradumiem.

Redakcijas darbs būs vērsts uz padziļinātu, analītisku un pētniecībā balstītu skatījumu uz politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem Latgalē, skaidrojot lēmumu ietekmi uz vietējo sabiedrību.

LSM Latgales redakcijas darbam izveidota mūsdienīga audiovizuālā studija Daugavpilī, kas būtiski papildina esošo radio studiju Rēzeknē un nodrošina profesionālu vidi ziņu, interviju un diskusiju veidošanai. Daugavpils studijas izveidē ieguldīti vairāk nekā 450 000 eiro no LSM investīcijām un attīstībai piešķirtajiem līdzekļiem, stiprinot reģionālās žurnālistikas tehnoloģisko kapacitāti un iespēju operatīvi reaģēt uz notikumiem reģionā. Studija multifunkcionāli atbalsta gan reģionālā satura veidošanu, gan tiešraides un pieslēgumus nacionālā līmeņa programmām un raidījumiem.

Redakcijā strādā 15 mediju profesionāļi, kuru profesionālā pieredze un ciešā saikne ar Latgali nodrošina padziļinātu izpratni par reģiona problēmām un attīstības potenciālu.

"Jāatzīst, ka atsevišķās Latgales pašvaldībās faktiski nav spēcīgu neatkarīgu mediju, kas sistemātiski sekotu līdzi vietējo pašvaldību lēmumiem un tos kritiski izvērtētu. Latvijas Sabiedriskajam medijam reģionos ir jāuzņemas lielāka mediju kā demokrātijas sargsuņa loma," uzsver LSM Latgales redakcijas vadītāja Madara Bērtiņa. "Meklēsim jaunus kontaktus, runāsim ar cilvēkiem, pētīsim dokumentus un datus, lai svarīgi jautājumi netiktu noklusēti. LSM Latgales redakcijā strādās vietējie profesionāļi, kuri līdz kaulam zina reģiona izaicinājumus un potenciālu. Tieši šī piederības sajūta ļaus ieraudzīt nianses un stāstīt patiesus, dziļus stāstus. Latgalē skan vairākas valodas, dzīvo daudz tautību, Latgale ir dzīva, stipra un daudzslāņaina – tieši tāds būs arī mūsu darbs." 

Ar Latgales redakcijas izveidošanu LSM nostiprina pastāvīgu un mērķtiecīgu Sabiedriskā medija klātbūtni reģionā. Tā ir pirmā no trim plānotajām reģionālajām redakcijām. Plānots, ka vidējā termiņā tādas tiks atvērtas arī Kurzemē un Vidzemē, lai pakāpeniski nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu un sabiedrībai nozīmīgu satura pieejamību dažādos Latvijas reģionos, vienlaikus īstenojot Sabiedriskā medija misiju – savienot, iedrošināt un iedvesmot Latvijas cilvēkus ar saturu, kam var uzticēties.

Latvija ir tik liela, cik ir, un lai augtu, uzņēmumiem agri vai vēlu jāskatās uz eksportu. Tā ir arī, raugoties uz uzņēmumiem ar valsts un pašvaldības kapitālu. Un bieži vien tirgi ārpus Latvijas ir vienīgais, kas var sargāt no biznesa sarukšanas. Arī "Latvenergo" pēc enerģētikas tirgus atvēršanas konkurencei devās ar savu piedāvājumu pie kaimiņiem. 

Bet kā doties uz ārvalstu tirgiem? Bieži vien mazāk piesauktā metode ir kļūt par ārvalstu uzņēmumu īpašniekiem - tos nopirkt un iekļaut zināšanas un prasmes savā uzņēmumā. Šāda pieredze ir arī LMT.

Savukart, atrodot savu vietu ārvalstu tirgū, var palīdzēt viens otram un atbalstīt. Galu galā - paskatoties, kā citu valstu uzņēmumi to dara, ir acīmredzams, ka tas strādā.

Tā trīs uzņēmumu pārstāvji. Bet viss gan nav tik vienkārši, it īpaši uzņēmumiem ar valsts kapitālu. Uzņēmēju teiktajā dzirdams, ka eksports un izaugsme bieži vien notiek par spīti valsts uzstādījumiem, nevis pateicoties tiem.

Kultūras rondo "Mēneša apskatnieks", kura uzmanības centrā atziņas pēc Nacionālas kino balvas "Lielais Kristaps" noslēguma ceremonijas, kino notikumi pasaulē un jauniestudējumi teātros. Studijā kino kritiķe Kristīne Simsone, Latvijas TV kultūras žurnāliste Daira Āboliņa un teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

--

Svētdien, 1. martā, aizvadīti Latvijas kino nozares gada lielākie svētki – nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2025" pasniegšanas ceremonija. Par labāko filmu atzīta režisora Oskars Rupenheita "Tumšzilais evaņģēlijs", kas kopā saņēma piecas balvas. Četras "Lielā Kristapa" balvas, kā arī LSM.lv skatītāju balvu ieguva biogrāfiskā sporta drāma "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", bet pa trīs balvām saņēma filma "Nospiedumi" un animācijas filma "Dieva suns". Ar balvu par mūža ieguldījumu godināts kaskadieris Uldis Jānis Veispals.

Plašāk par laureātiem šeit.

Runājot par tikko aizvadīto "Lielo Kristapu", visaktuālākais jautājums, protams, ir, kāpēc tik krasi atšķīrās nacionālās un starptautiskās žūrijas viedoklis par filmu "Lotus" - 16 nominācijas un noslēgumā tikai viena balva.

Kur glabājas visi mūsu saražotie dati un, vai tiesa, ka nākotnē šie datu centri varētu atrasties vairākus simtus kilometru virs mūsu galvām? Jautājums par datu uzglabāšanu laikmetā, kad mākslīgais intelekts jau ik minūti saražo ap 20 tūkstošiem attēlu, kļuvis akūts. Viens ambiciozs risinājums, ko piedāvā industrija, ir datus uzglabāt Visumā. Vai tas nozīmē, ka virs mūsu galvām Zemes orbītā atradīsies milzīgi datu dzelži? Cik tālu esam līdz šādas idejas realizēšanai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra vadītāja Līna Marta Sarma.

Cilvēki rada un uzglabā arvien vairāk digitālo datu. Fotogrāfijas, video, teksti – ik dienu šādi ieraksti tiek ievietoti mūsdienu viedierīcēs, un strauji attīstoties tehnoloģijām, redzam, ka datu nesēju mūžs nav ilgs, vai nu tās ir magnetofona lentes vai kompaktdiski, vai datora diski. Tie ātri noveco un to ietilpība ir visai ierobežota. Tāpēc lūkojot, kā efektīvāk saglabāt datus, kompānija „Microsoft” ir izstrādājusi jaunu datu uzglabāšanas tehnoloģiju „Project Silica”, kas ļauj ar jaudīga lāzera palīdzību ierakstīt informāciju stiklā.

Tehnoloģiju jaunumu portālā „kursors.lv” rakstīts: „Nelielā aptuveni plaukstas lieluma stikla plāksnītē „Microsoft” pētnieki ir iespieduši aptuveni 4,8 terabaitus datu jeb divus miljonus grāmatu. Un kas svarīgākais, šie dati tur var mierīgi glabāties 10 000 gadu bez jebkādas īpašas dzesēšanas vai uzturēšanas.”

Ko eksperti saka par jauno datu glabāšanas veidu? To vaicājam Elektronikas un datorzinātņu institūta direktoram un vadošajam pētniekam Modrim Greitānam, bet vispirms kopā ar datorzinātnieku īsumā pārskatīsim datu nesēju evolūciju, sākot no aizvēstures līdz mūsdienām.

"Laimīgai dzīvei vajag pavisam maz." Tā kādreiz esot teicis Marks Aurēlijs, jo laime ir cilvēkā pašā, viņa domāšanā. Varbūt beigt gausties un sākt dzīvot? Ar šādu uzsaukumu atzīmējam raidījuma Kā labāk dzīvot 20 gadu jubileju. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.

Marika Rudzīte-Griķe ir uzņēmēja Līvānos. Viņas ģimene dzimtas īpašumā izveidojusi "Handmade Latgola" - vietu, kur var apskatīt un iegādāties Latgales mūsdienu amatniecības darbus, kur ir telpa pasākumiem un naktsmītne. Uzņēmēja vērtē, kKo katrs no mums pats var darīt, lai labi justos un dzīvotu labāk.

--

20 gadi - tas ir daudz vai maz? 20 gadu laikā cilvēks nu neko nesaprotoša kunkulīša kļūst par patstāvīgi domājošu būtni ar savām zināšanām, intelektu un spriestspēju. Raidījumam Kā labāk dzīvot nebija nepieciešami 20 gadi, lai sasniegtu pilnbriedu, jo radio profesionāļu Loretas Bērziņas un Haralda Burkovska pārvaldībā raidījums ātri iekaroja klausītāju sirdis. Latvijas Radio 2 kolēģi nespēja izprast, kur viņiem 9 no rīta pazūd auditorija. Jā, ne vienu vien gadu raidījums ir bijis populārākais Latvijā. Ir mainījušies vadītāji, bet galvenais - klausītāju vēlme pavadīt laiku kopā ar mums paliek noturīga visus šos 20 gadus. Paldies par kopā būšanu! 

Vai būs nākamie 20? Dzīvosim, redzēsim, jo izziņas process kā ir labāk dzīvot, ir teju nebeidzams. Daudz laimes mums un jums šajā dzimšanas dienā!