latvijasradio.lsm.lv - RSS

Raidījuma „Vārduleja” jaunākajā ierakstā pievēršamies būtiskai tēmai - valodas apguvei. Raidījuma pirmajā daļā īsi pastāstām, ko vispār nozīmē apgūt valodu, kādā secībā tas notiek un ar kādām grūtībām valodas apguves procesā var sastapties.

Eiropas valstīm atšķirīgas domas par nepieciešamību kritizēt ASV un Izraēlas triecienus Irānā.

Ēriks Lingebērziņš analizē, kā karš Tuvajos Austrumos ietekmēs tūrismu pasaulē un Latvijā.

Pagājušais gads iezīmējas īpaši ražīgs korupcijas apkarošanas jomā – tā savā ziņojumā par darba rezultātiem pērn norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Valdība atbalsta ieceri obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no oktobra.

Latvijas sieviešu futbola izlase sāk Pasaules kausa kvalifikāciju.

Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu triecieni Irānā radījuši kārtējo pārbaudījumu Eiropas valstu vienotībai reakcijā uz ārpolitiskiem satricinājumiem. Lai gan daudzi Eiropas līderi atzinīgi novērtētu Irānas režīma maiņu, eiropieši ir bijuši piesardzīgi attiecībā uz iesaisti konfliktā, kuram neredz skaidru galu. Atsevišķas valstis arī kritizējušas ASV rīcību, kas, pēc to domām, nav saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar nacionālo bruņoti spēku komandieri Kasparu Pudānu par četriem gadiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Eiropas gatavību ilgtermiņa draudiem no Krievijas puses.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtajā gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzrunāja tautu, sakot: "Protams, mēs visi vēlamies, lai karš beigtos, bet neviens neļaus, lai Ukraina beigtos. Mēs vēlamies mieru – spēcīgu, cienījamu, ilgstošu. Un pirms katras sarunu kārtas es dodu mūsu komandai skaidras norādes. Tās vienmēr ir slēptas instrukcijas, bet es noteikti neatklāšu valsts noslēpumu."

"Vēsture mūs uzmanīgi vēro," viņš teica. "Atceroties iebrukuma sākumu un skatoties uz šodienu, mums ir pilnīgas tiesības teikt – mēs esam aizstāvējuši savu neatkarību, neesam zaudējuši valstiskumu. Ukraina pastāv ne tikai kartē."

Ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu runājam par tām mācībām, ko mēs varam pēc šiem četriem gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā saprast, redzēt un konstatēt.

Ja mēs paskatītos retrospektīvi šobrīd, kad ir pagājuši četri gadi kopš kara sākuma Ukrainā, nereti tiek atgādināts, ka labu laiku jau pirms tam, pirms Krievija uzbruka Ukrainai, Rietumu izlūkdienestiem bija zināms, ka šāds uzbrukums tiek gatavots un notiks. Vai, atpakaļejoši skatoties, mēs varam runāt par rīcības variantiem, ko varēja darīt Ukraina, ko – Eiropa, ko – NATO, ja šī informācija bija, un vai šo uzbrukumu varēja novērst?

Kaspars Pudāns: Man liekas, tas nebūtu pēdējās nedēļas un mēnešu risinājums. Paskatoties uz mums pašiem un dažām citām Austrumeiropas valstīm, mūsu sabiedrotajiem, mēs palīdzējām Ukrainai jau pirms 2022. gada 24. februāra, nogādājot militāro ekipējumu un veicot arī apmācību.

Kopumā mums visiem, man liekas, bija jāpievērš lielāka uzmanība Ukrainas atbalstam jau pēc 2014. gada. Atbalsts bija, bet iespējams, nepietiekams, vairojot viņu spējas, gatavību, rīcību visos komponentos.

Bet lielākais, man liekas, neradot pieņēmumu Kremlī, Putina pusē. Tas bija izšķiroši, ka daudzas rietumvalstu aktivitātes, iespējams, kaut kur atkāpjoties no Ukrainas, varbūt kādās diskusijās, disputos neatbalstot Ukrainu, varbūt pat kaut kur šķietami atvelkot mūsu spēkus, pārtraucot apmācību Ukrainas pusē, deva nepareizi pārtulkotu signālu Maskavā, domājot, ka Rietumi ir novērsušies un atstās Ukrainu, un neatbalstīs.

Tas ir mans pieņēmums, ka šis bija izšķirošais, kā Kremlis iztulkoja situāciju, ka Ukraina ir atstāta un Rietumi noteikti neiestāsies Ukrainas pusē. Vadoties pēc šāda pieņēmuma, viņi uzsāka [karu], viens, ka Ukrainas spēki nav spējīgi, Ukrainas tauta nepretosies, un trešais arguments, ka Rietumi nav pareizā pusē.  

Ja mēs būtu daudz aktīvāk rādījuši savu klātbūtni un atbalstu Ukrainai, un virzību uz kopēju sadarbību, nerunājot pat par virzību uz NATO, kas bija saprotami jautājumi, jo Ukraina daļēji tomēr jau bija karastāvoklī, Donbasā un Luhanskā notiekošās operācijas. Tas varbūt būtu atturējis Maskavu. Viņiem šis faktors būtu zināms un jāpieņem, vai mūsu mērķi izdosies, ja Rietumi turpinās atbalstīt [Ukrainu]? Šīs dilemmas būtu pastāvējušas Kremlī. Man liekas, viņi pieņēma, ka šādas dilemmas nav, un tas viņus tikai iedrošināja, es domāju, šādu lēmumu pieņemt. 

Pēdējā brīža aktivitātes, protams, palīdzēja varbūt nezaudēt karu tūlīt un tagad, bet vai tas būtu atturējis? Redzam, neatturēja. 

Kas no Ukrainas puses? Grūti pārmest kaut ko. Mēs esam redzējuši tagad jau retrospektīvi no publiski pieejamās informācijas, ka arī viņiem atsevišķiem dienestiem, ticu, arī valdībā un prezidentam bija zināmi šie nodomi un informācija tika dota. Vai viņi darīja pareizi, neejot jau publiski pie sabiedrības, neuzsākot tajā brīdī pilnu mobilizāciju? To grūti apšaubīt. Vienlaicīgi mēs saprotam un arī sev uzdodam tos jautājumus, ka šāds lēmums ir ļoti sarežģīts un tam jābūt izsvērtam.

Lēmums uzsākt pilnu gatavošanos karadarbībai, karam, pilna mobilizācija principā ir neatgriežams lēmums.

Tad tu maini principā valsts pārvaldes struktūras, valstisko, tiesisko stāvokli, dažādus režīmus, ekonomiskos, politiskos, un sociālos procesus ir jāpavērš citā virzienā. Tas nemaz tik viegli nav izdarāms. Tai pašā laikā pretinieks to var izmantot. Diemžēl Krievijas pusei tā ir zināma priekšrocība, ka viņi var sapulcināt lielus spēkus pie robežām un ilgstoši viņus tur uzturēt un gaidīt. Vai arī esam aizgājuši mobilizācijā un viss, mēs jau izdegam, nemaz karam nesākoties. Pareizā brīdī to iesākt un izdarīt [svarīgi]. Tāpēc analīzes – tas ir tas, kas mums jādara. Izlūkošana ir ļoti svarīga.

--

Kaspars Pudāns ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris, NBS dienestā no 1994. gada. Ģenerālmajoram Kasparam Pudānam ir bakalaura grāds tiesību zinātnēs, maģistra grāds visaptverošās kvalitātes vadībā. Militāro izglītību ieguvis Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Baltijas aizsardzības koledžā Igaunijā un Militārajā akadēmijā Francijā. Vairāk nekā 30 gadu pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, pildot dienestu Sauszemes spēkos, Zemessardzē, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā. Starptautiskā dienesta pieredzi guvis operācijās Afganistānā, kā arī pildot militārā pārstāvja pienākumus pārstāvniecībā NATO, Eiropas Savienībā Briselē.

Pasaules dzirdes diena šogad veltīta bērnu dzirdei. Vai un cik savlaicīgi vecāki apzina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi? Kas rada lielāko apdraudējumu bērnu dzirdei? Kādas problēmas var novērst profilaktiski un kā medicīna, tostarp Latvijā, var palīdzēt vissarežģītākajos gadījumos Par bērna dzirdes veselību, riskiem un problēmām diskutējam Ģimenes studijā.

Skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas audiologopēde Elīna Kovaļevska un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna slimības ārste/ otorinolaringoloģe Katrīna Tomiņa.

Kopš 2022.gada preču eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies, bet ne tik lielā apmērā kā gribētos, ja domājam par ekonomisko sakaru saraušanu ar agresorvalsti. Jāuzsver gan, ka Latvijas uzņēmumu skaits, kas eksportē uz Krieviju, ir būtiski samazinājies un liela daļa eksporta bilancē ir preču tranzīts, kas nāk no citām valstīm. Tomēr tā ir mūsu robeža, pār kuru agresorvalstī pērn nonākušas preces gandrīz miljarda eiro apmērā. Arī sankciju pārkāpumu skaita ziņā Latvija ir viena no rekordistēm. Vai kaut kas ir jāmaina?

Krustpnktā diskutē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls, 

Lai arī šobrīd visas pasaules uzmanība ir pievērsta Tuvajiem Austrumiem un situācijai Irānā, raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas skatāmies nedaudz tālāk uz Austrumiem. Japānā nesen notikušās ārkārtas vēlēšanas potenciāli ir iezīmējušas izšķirošu brīdi valsts turpmākajā attīstībā gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.

Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru ir guvusi Liberāldemokrātiskā partija (LDP), izcīnot 316 no 465 vietām parlamenta apakšpalātā. Šis ir lielākais partijas panākums kopš tās dibināšanas 1955. gadā, kā arī ievērojams kāpums kopš iepriekšējā sasaukuma. Tomēr jāteic, ka šāds vēlēšanu iznākums nav nejaušība. Japānas valdību pašlaik vada LDP pārstāve Sanaje Takaiči, un šīs vēlēšanas ir bijušas tieši viņas stratēģiskais triumfs.

Raidījumu veido arī Patrīcija Masaļska no Latvijas Ārpolitikas institūta.