latvijasradio.lsm.lv - RSS

Pēdējās nedēļās plaši iztirzātie bēdīgi slavenie Epstīna faili un tajos rodamie atklājumi vedina mūs visus apdomāt daudz un dažādas jomas, tai skaitā bērnu un jauniešu drošību un labbūtību un labsajūtu arī modes pasaulē un modeļu industrijas aizkulisēs. Tāpēc raidījumā Ģimenes studija gribam parunāt par modeļu skolām un modeļu karjeras aizsākumiem. Vai modeļu skola ir tāda pati interešu izglītība kā citi pulciņi un vienkārši brīvā laika pavadīšana un kāpēc bērnam jāiet modeļu skolā? Ko tur var apgūt un vai bez modeļu skolas nebūs arī modeļu karjeras? Kas vecākiem jāzina, jāapdomā un jāpatur prātā, virzot vai plānojot virzīt, vai laist savu bērnu šajā jomā.

Diskutē Bērnu aizsardzības centra vadītāju Gunita Kovaļevska, bijusī modele, trīs bērnu mamma Margrieta Lasmane, modes pasaulē gan viņa bijusi pazīstamāka ar citu vārdu - Grieta Baštika. Un arī viņas meita Jasmīna Lasmane. No Barselonas sarunai pievienojas mamma, arī joprojām modele un šobrīd arī modeļu aģentūras "System Baltics" vadītāja Luīze Salmgrieze-Kampio.

Bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība un lai arī valstī pastāv vienots pamatizglītības standarts, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums skolās būtiski atšķiras. Ar šādiem secinājumiem šonedēļ nāca klajā Valsts kontrole. Vai pārmetumi ir pamatoti un kādi būs risinājumi? Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un 360TV ziņu žurnāliste Līva Pārupe.

Premjeres Evikas Siliņas valdība pirms gada solīja par ceturto daļu samazināt birokrātiju. Lai gan nevienam nav īsti skaidrs, kas šim skaitlim ir atskaites punkts, tāds rezultāts ne tuvu nav sasniegts. Dažādas ikdienas formalitātes turpina iedzīvotājiem apgrūtināt darbu.

Sandis Voldiņš, valsts SIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes priekšsēdētājs: “Nu, tas tiešām ir izmisums. Tas nav normāli, kā tas šobrīd notiek!”

Valsts pārvalde ir apņēmusies uz iedzīvotāju iesniegumiem atbildēt desmit dienās, mazāka birokrātija būvniecībā, Valsts ieņēmumu dienests samazinājis darbinieku skaitu. Šāds ir bijis vēstījums skaļākajiem virsrakstiem birokrātijas mazināšanas procesā. Taču uzņēmēji grib asākas reformas.

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Kāpēc tas viss ir? Tāpēc, lai ģenerētu preses relīzes un attiecīgi mediji varētu teikt: “Lūk, lūk, kā valsts pārvalde varonīgi cīnās ar birokrātiju!””

Birokrātiskās valsts iepirkumu sistēmas reforma ir iestrēgusi Saeimā. Uzņēmēji ir satraukti, ka izmaiņas samazinās konkurenci un vairos korupciju.

Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Priekšlikums paver durvis tieši tai pelēkajai zonai, kad vispār mēs neuzzināsim – bija iepirkums vai nē?”

Kāpēc kavējas valdības pērn publiski solītā birokrātijas mazināšana? To analizējam Atvērto failu pusstundā.

Raidījums ‘’Oktāva’’ saved kopā divus viena žanra mūziķus - vecmeistaru un spilgtu, taču jaunu mūzikas pasaules vārdu. Viņu tikšanās ir iespēja salīdzināt divas paaudzes, divas pieredzes un divas pieejas mūzikai.

Kā katrs no māksliniekiem nonācis līdz savam individuālajam skanējumam? Kā viņu mūzikas virzība atšķiras? Jā, viņi veido mūziku tajā pašā žanrā, bet vai viņu radošajos procesos iespējams saskatīt paralēles? Ļausim to atklāt viņiem pašiem.

Pirmie viesi ir indī žanra pārstāvji - Kalvis Bormanis no grupas ''Rīgas Modes'' un Elizabete Liepa no grupas ‪''Tante Gaida''.

Kā definēt džeza mūzikas žanru? Par to raidījumā ''Oktāva'' spriež multiinstrumentālists Miķelis Kočāns un džeza saksofonists un komponists Toms Rudzinskis.

Raidījums ‘’Oktāva’’ saved kopā divus viena žanra mūziķus - vecmeistaru un spilgtu, taču jaunu mūzikas pasaules vārdu. Viņu tikšanās ir iespēja salīdzināt divas paaudzes, divas pieredzes un divas pieejas mūzikai.

Kā katrs no māksliniekiem nonācis līdz savam individuālajam skanējumam? Kā viņu mūzikas virzība atšķiras? Jā, viņi veido mūziku tajā pašā žanrā, bet vai viņu radošajos procesos iespējams saskatīt paralēles? Ļausim to atklāt viņiem pašiem.

Rīt, 20. februārī, koncertā “Jaunā pasaule” pie Latvijas Radio kora diriģenta pults stāsies jaunie diriģenti Anastasija Kildiša un Patriks Kārlis Stepe. Anastasija nominēta “Lielajai Mūzikas balvai” kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, bet Patriks Kārlis ir Imanta Kokara starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa diplomands. Lai gan abi jau vairākus gadus strādā ar koriem un ir guvuši arī starptautiskus sasniegumus, diriģenti joprojām sevi uzskata par jauniem šajā jomā. 

Ekoloģiski traumēta vide un tās mijiedarbība ar cilvēku pētīta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja laikmetīgās mākslas izstādē “Neiespējamās tagadnes rēgi”. Esiet gatavi, ka izstādē  būs arī nepatīkamas sajūtas. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes kuratori Solvitu Kresi, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētnieci Ievu Salnu un izstādes arhitekti, māksliniec Līvu Dudarevu.

Izstāde “Neiespējamās tagadnes rēgi” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tapusi, sadarbojoties muzejam, Laikmetīgās mākslas centram un Baltijas māksliniecēm.

Izstādē piedalās mākslinieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – Linda Boļšakova, Liene Pavlovska, Līva Dudareva, Egle Budvitīte  (Eglė Budvytytė), Kristina Olleka (Kristina Õllek) un Elo-Rēta Jarva (Elo-Reet Järv) – izstādē piedāvās asociatīvu skatījumu uz mūsu kopīgās ekosistēmas rēgiem. 

--

Izstāde 2024. gadā bija skatāma mākslas telpā “State of Concept Athens”, kur to rīkoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Attīstot aizsākto konceptu, izstāde Rīgā top sadarbībā ar Medicīnas vēstures muzeja pētniekiem, tajā iekļaujot muzeja krājuma priekšmetus. Tie ļauj izzināt padomju laika priekšstatus par ķermeņa  mijiedarbību ar ekoloģiski ievainotu vidi un ideoloģijas ietekmi uz domāšanu par veselību, dabu un sociālajām lomām.

Nav daudz tādu piļu Latvijā, kuras mūri pieredzējuši tik daudzus gadsimtus, piedzīvojuši tik dažādus saimniekus un viņu likteņus, kā Turaidas pils. Kāda bija šīs viduslaiku pils nozīme Livonijas laikā un vēlāk? Ko zinām par lībiešu dzīvi Turaidā un kādu sadzīvi te vadījuši daudzie pils iemītnieki?

Raidījumā Zināmais nezināmājā atklāj Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists - vēsturnieks, lībiešu mantojuma pētnieks Guntis Zemītis, vēstures zinātņu doktore, viduslaiku piļu eksperte, Turaidas Muzejrezervāta galvenā speciāliste - vēsturniece Ieva Ose un vēsturniece, Turaidas Muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne.

Kosmosa atkritumu, piemēram, raķešu un satelītu atlūzu, skaits uz Zemes pieaug, tāpēc likumsakarīga šķiet jauna publikācija zinātnes žurnālā “Science”. Tajā vēstīts, ka ar seismometriem jeb seismogrāfiem, ar ko parasti reģistrē zemestrīces, ir iespējams izsekot krītošiem kosmosa atkritumiem. “Science” publikācijā minēts konkrēts notikums 2024. gadā, kad, Ķīnas kosmosa kuģim atgriežoties Zemes atmosfērā, tā sabrukšanai līdzi izsekoja seismometri Kalifornijā. Kā allaž, viedokli par rakstu vaicājam pašmāju zinātniekam, un šoreiz tas ir Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģiju zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Viesturs Zandersons. Viņš norāda, ka notikums ar Ķīnas kosmosa kuģi nav pirmās šādas seismometra fiksētās svārstības, taču jāizceļ ārvalstu pētnieku labi veiktie aprēķini.