latvijasradio.lsm.lv - RSS

Kaut bērnudārzos mācības tikai latviešu valodā notiek jau kopš 2023. gada septembra un pirmsskolas apmācība Latvijā ir obligāta, skolu pārstāvji stāsta, ka pirmklasnieki skolās ierodas ar ļoti dažādām valsts valodas zināšanām. Pašās pirmsskolās uzskata, ka pāreja uz mācībām tikai latviski veikusies labi: vismaz tā atbildējuši 98 procenti pirmsskolu pārstāvji nesen veiktā aptaujā.

Cik strikti bērnudārzi ievēro prasību strādāt latviski un kāpēc pirmklasnieku latviešu valodas zināšanas ir atšķirīgas?

Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas pirmklasnieki dzied dziesmu par lapsiņu Tutu. Šī ir bijusī mazākumtautību skola. Klases audzinātāja Olga Grigorjeva sarunā ar Latvijas Radio teic, ka bērni uz skolu atnāk ar ļoti dažādām latviešu valodas zināšanām. Ir skolēni, kuri jau pirms skolas iemācījušies latviski rakstīt un lasīt, tomēr no aptuveni 20 skolēniem divi līdz trīs uzsāk skolas gaitas tik pat kā bez latviešu valodas zināšanām.

Parunāt par to, par ko ķīnieši nevēlas runāt.

0:00 Ievads: Daudz laimes dzimšanas dienā, Elīna!

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Liepājas muzejā šodien, 20. februārī, atklās izstādi „Klasiskais modernisms Latvijā. Glezniecība. Grafika (1911 -1930)”. Izstādē, kurā apkopoti 45 izcilu latviešu mākslinieku darbi, tapusi sadarbībā ar Mākslas muzeju “Zuzeum” un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), un tā būs apskatāma līdz šī gada 26. aprīlim. Liepājas muzejā tapusī izstāde izgaismo vienu no nozīmīgākajiem posmiem Latvijas mākslas vēsturē – veidojās jauna valsts un tās identitāte, turklāt mākslai bija nozīmīga loma šajā procesā.

Gadu pēc valdības restarta tā sauktais "4 x 4 plāns spolē", un valdības mašīna stāv uz vietas. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās koalīcijas politiskā spēka Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Augulis, ko restarta vārdā pirms gada atbrīvoja no labklājības ministra amata. Viņš teica, ka lēmumus pašreizējā valdība pieņem novēloti.

Lai samazinātu birokrātiju, iedzīvotāji vienā rosina apvienot trīs darba aizsardzības instruktāžas un ugunsdrošības žurnālus. Tāpat izskan aicinājums vienkāršot instrukciju piemērošanu darba aizsardzībā. Valsts darba inspekcija gan iebilst šādiem ierosinājumiem. Iebilžu pamatā ir fakts, ka katru gadu strādājošie cieš nelaimes gadījumos un viens no iemesliem – nepietiekamas darba drošības apmācības.

Ko rosina iedzīvotāji un kādas ir iespējas samazināt birokrātiju darba aizsardzības jomā?

Ikvienam darba devējam ir pienākums jaunos darbiniekus iepazīstināt ar darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumiem. Tāpat darbiniekam jāparakstās par iepazīšanos ar darba instrukcijām. Saistībā ar birokrātijas mazināšanu esam saņēmuši aicinājumu šo kārtību padarīt vienkāršāku.

Strādājošie rosina fokusēties uz vienkāršām vienas divu lappušu instrukcijām, kas apraksta vispārīgos principus un te talkā varot nākt mākslīgā intelekta risinājumi.

Vai šo kārtību iespējams vienkāršot un padarīt mazāk birokrātisku, jautāju Valsts Darba inspekcijas vadītājam Renāram Lūsim. Viņš skaidro, ka mērķis nav nodrošināt noteiktu žurnālu vai lappušu skaitu, bet galvenais, lai darbinieks ir zinošs.

Šodien, 19. februārī, Latvijas sportistiem startu nav Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Vien bobsleja četrinieki turpina aizvadīt savus treniņbraucienus pirms sestdien gaidāmajām sacensībām.

Pamazām arī mūsu sportisti, kam starti beigušies, atgriežas mājas, gan Kortīnas ledus trasē jau startus aizvadījušie ir atpakaļ mājās, arī hokejisti. Protams, daļa paliks līdz pat spēļu oficiālajam noslēgumam un piedalīsies arī noslēguma ceremonijā.

Raidījumā Dženiferas Ģērmanes un Lienes Bondares slaloma trasē vērtē bijušais kalnu slēpotājs, tagad sporta psihologs Kristaps Zvejnieks.

FID: "Moneyval" ziņojumā apliecināta Latvijas spēja efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Skandalozajā amerikāņu finansista un dzimumnoziedznieka Epstīna lietā šodien britu policija aizturējusi bijušo princi Endrū.

Uz pirmo tikšanos sanākusi Trampa izveidotā Miera padome.

Izglītības un zinātnes ministre sola labot esošo izglītības standartu un veidot jaunu.

No olimpiskā turnīra Latvijā atgriezusies daļa vīru hokeja izlases.

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē šķetinām biogrāfijas un tajās ietvertās stīgas par sevis nezaudēšanu. Uzmanības centrā ir poļu klasiķes Agņeškas Holandas sirreālā biogrāfija “Francs” par Franca Kafkas dzīvi Prāgas un vēstures labirintos un britu režisora Kērka Džounsa jauna vīrieša tuvplāns drāmā “Es lamājos”, kas izgaismo dzīvi ar Tureta sindromu.

Poļu režisore Holanda ir dzīvā Eiropas kino klasiķe ar piecās desmitgadēs apkopojamu filmogrāfiju. Viņas filmām, kas galvenokārt kartē Austrumeiropas un Centrāleiropas vēsturi, mākslas personības un politiskus procesus, ir raksturīgs atturīgums, lakonisms un simbolisms. Jaunākais darbs “Francs” ir biogrāfiskā fantāzija par Kafku – šķīst procesi, metamorfozes, pilis un izdoma par tālo zemi, kurai pats Kafka piešķirs vārdu “Amerika”.

Pēc dažām dienām (24. februārī) apritēs četri gadi, kopš Krievija eskalējusi savu agresiju Ukrainā, uzsākot tur pilna mēroga karadarbību. Par šī kara raksturu, nozīmi un to, ko šis karš jau ir iemācījis cilvēcei karošanas teorijas un tehnikas ziņā saruna raidījumā Kurp griezies, pasaule?. Analizē vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātājs Dainis Poziņš. 

Lai arī plašāki secinājumi par šo karu ir problemātiski, kamēr tas vēl turpinās, tomēr mēs jau varam apmēram novērtēt šī kara nozīmi agrāko militāro konfliktu kontekstā. Viennozīmīgi, tas ir karš atstās nopietnu ietekmi un kurš jau ir atstājis paliekošas pēdas. 

Dainis Poziņš: Varētu piekrist. Bet patiesībā šis konflikts, ja mēs skatāmies mūsdienu vēstures, 21. gadsimta vēstures kontekstā, šobrīd ir vislielākais un vissvarīgākais konflikts. Un vidusmēra sabiedrība, arī daudzi politiķi, kas ikdienā ir iegrimuši savos ofisos, partiju biroju cīņās par saviem amatiem, neaptver, cik patiesībā šis Ukrainas konflikts atstāj plašu ietekmi ārpus tiešās karadarbības zonas.

Jāpatur prātā, ka konflikts veidojas ilgstošā vēstures periodā un tas ir sava veida kulminācijas punkts postpadomju konfliktiem bijušās Padomju Savienības telpā. Un otrs aspekts, kas ir jāņem vērā, cīņā pastarpināti ir iesaistīti divi lieli valstu bloki - Rietumu pasaule, demokrātiskās valstis un autoritārie režīmi. Lai arī oficiāli karo divas valstis - Ukraina un Krievijas Federācija, tad kaujas laukā atrodas arī citu valstu pilsoņi ne tikai kā brīvprātīgie. Piemēram, Ziemeļkorejas gadījumā arī reāli nosūtītas karaspēka vienības, kuras bija tieši un aktīvi iesaistītas karadarbībā. 

Tāpat arī uz šo konfliktu ir vērts paskatīties no loģistikas un finanšu pasaules viedokļa. Abas karojošās puses atbalsta un finansē, tā teikt, līdzjutēji lielākā vai mazākā mērā. Ukrainas gadījumā tās ir vairāk nekā 50 valstis. Arī Krievijas Krievija mobilizēja visus sev pieejamos politiskos un ekonomiskos resursus. Šis konflikts jau ir ievērojami pārsniedzis Ukrainas kaujas lauka robežas.

Ja arī mēs pašu karadarbību aplūkojam, fronte kulminācijas brīžos pārsniedz 1000 kilometrus. Armijas ir lielas. Šis patiesībā ir ļoti, ļoti liels karš.