latvijasradio.lsm.lv - RSS

Berlīnē turpinās Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kurā jau notikusi domapmaiņa par kino un politiku. Festivāla konkursa programmā ir 22 filmas, un šonedēļ tiks sadalīti zelta un sudraba lāči. Kinokritiķe Dārta Ceriņa dalās pārdomās par jau redzētajām filmām un kopējo noskaņu festivālā. Iespaidos dalās arī studijas „Lokomatīve” producents Dominiks Jarmakovičs, kurš industrijas kopražojumu sadaļā strādāja ar Signes Baumanes topošo filmu „Karmiskais mezgls”.

Sākas jauns gads pēc Ķīnas kalendāra, un tas šogad būs Ugunīgā zirga zīmē. Ko zinām par savvaļas zirgiem un to daudzveidību pasaulē? Kāpēc Latvijā savulaik izzuda savvaļas zirgu populācijas un kā klājas Papes dabas parkā izvietotajam savvaļas zirgu ganāmpulkam? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Papes dabas parka uzraugs Ints Mednis.

Aviācija un laika apstākļi, kas ziemā ietekmē lidostas darbu, ir šajā nedēļā Toma Briča sarunu tēma.

Šī ziema līdz šim bija itin mierīga, bija februāra sākumā viens gadījums, kad bieza migla pāris stundas kavēja gaisa satiksmi, un nupat piedzīvotais putenis bija pārbaudījums gan lidostas tehniskajam personālam, īpaši skrejceļu uzturētājiem, un, protams, arī dispečeriem. Par to, kāda ir viņu ikdiena un kā to ietekmē laikapstākļi, saruna lidostas dispečeri Renāru Bernānu. Viņš tā arī teica – visādi gadās, bet Rīgas lidosta ir samērā drošā vietā.

Renārs Bernāns vērtē, ka Rīgas lidosta laikapstākļu ietekmes ziņā ir samērā mierīga. 

"Mēs esam ērta un diezgan mierīga lidosta. Protams, mums ir daudz izteiktākas ziemas nekā lielākā daļā Eiropas. Mēs mākam ar to tikt galā," atzīst Renārs Bernāns.

"Lidostā ir pietiekami daudz tehnikas, kas šo sniegu spēj ātri notīrīt, un arī piloti ir pieraduši pie sniega vairāk nekā dienvidu valstu piloti. Piemēram, Turcijas piloti pārvietojas pa sniegu un ledu manāmi lēnāk, jo viņiem ir bail no sniega un ledus."

Viena lieta, ko no šīs sarunas atcerēties – ja Latvijai tuvojas vai ir sākusies kāda ierastā rudens-ziemas vētra, bet jums plānots kaut kur lidot, lielam satraukumam nav pamata, jo tieši aviācijai un vēl specifiskāk izlidošanai šādi vēji ir relatīvi nekaitīgi un reti būtiski ietekmē satiksmi vai rada draudus.

Bet pirms sarunas mazliet informācijas par lidostām, kam nav paveicies tā, kā Rīgai. Ja raugāmies tepat Eiropā, tad, runājot par izteikti bīstamākām lidostām, parasti tiek pieminētas trīs. Un bīstamību rada ne tikai laikapstākļi. 

Viena no šīm lidostām ir Reijkjavīkas lidosta Islandē, jo tā ir zeme ar skarbiem laikapstākļiem - biežām vētrām, puteņiem, biežu apledojumu. Tāpat kā vienu no bīstamajām bieži piemin Gibraltāru. Tur problēma ir specifisks sānu vējš. Bet vienu no riskantākajām lidostām pasaulē uzskata Madeiras lidostu.

Šobrīd ALTUM paspārnē esošajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā pieteikumu pieņemšana nenotiek, jo viss 170 miljonu eiro finansējums ir rezervēts. Tas gan nenozīmē, ka  tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas vēl tikai domā par mājas renovāciju, jāsēž rokas klēpī salikušiem. Kādus priekšdarbus var veikt arī bez apstiprināta ALTUM atbalsta, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Skaidro ekobūvnieks ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs, "HomeUp" valdes loceklis Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs.

Eksperti iesaka, kamēr nav iespējas pieteikties finanšu atbalstam ēkas renovēšanai, ir īstais laiks dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namā vienoties un pieņemt lēmumu, ka vispār grib veikt renovāciju un siltināšanas darbus, lai tad, kad būs pieejams finansējums, startētu un rīkotos. Tad domāt tikai par lēmuma pieņemšanu būs par vēlu.

Daudzdzīvokļu namā Rīgā, Upes ielā 2a, ir 52 dzīvokļi. Pirms diviem gadiem ēka tika renovēta, un šis process ilga piecus gadus. Renovācijā ieguldīti 1,2 miljoni eiro un no tiem puse ir ALTUM līdzfinansējums, otru pusi - 600 000 eiro dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā 13 gadu laikā. Ar biedrības „U2a valdes locekli Liānu Rutku tikās Daina Zalamane.

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju glabātāja Aija Zandersone; pārraides producente – Inta Zēgnere

"Pienācu divpadsmitos Parīzē. [..] Brauciens pār lieliem bulvāriem, lietains laiks, ar slapjām kājām liels pastaigājums [..]. Viss taisīja kinematogrāf[isku] filmu iespaidu." Šādi ir toreiz 21 gadu jaunā mākslinieka Jāzepa Grosvalda pirmie iespaidi par Parīzi.

Lai gan toreiz pilsētā ieradies viens pats, Grosvalds bija apbruņojies ar bedekera ceļvedi un brāļa Oļģerda ieteikumiem, kā arī metropolē viņu gaidīja virkne draugu un paziņu – Pēterburgā iepazītais franču izcelsmes mākslinieks un Grosvalda dendijiskais ideāls Mišels Sevjē (Michel Sevier), žurnālu "Simplicissimus" un "Jugend" ilustrators un Jāzepa autoritāte grafiskās kultūras sfērā Ksavjērs Gosē (Xavier Gosé), itāļu-austriešu izcelsmes vācu tēlnieks Ernesto de Fiori (Ernesto de Fiori) un mazliet vēlāk Parīzē iepazītais zviedru gleznotājs Nilss Dardels (Nils Dardel). Kā zelta laikmeta jaunatnes pārstāvis, Jāzeps lieliski iekļāvās internacionālo parīziešu jeb kā to raksturojis viņa brālis "pasaules bērnu Elizejas laukos" vidū.

Lai gan mākslinieka laiks ritēja starp smalkām izklaides vietām, erotiskiem piedzīvojumiem, gastronomiskām baudām un citu maņu stimuliem, Grosvalda galvenais mērķis dzīvei Parīzē bija mākslas studijas.

Visticamāk, pēc ģimenes drauga, mākslinieka Kārļa Brencēna ieteikuma Grosvalda pirmā pietura Parīzes privāto mākslas skolu jeb akadēmiju tīklā bija Viti akadēmija, kur nodarbības pasniedza viens no katalāņu modernisma spilgtākajiem pārstāvjiem, Ermenehildo Anglada-Kamarasa (Hermenegildo Anglada Camarasa), ar kuru Brencēns bija nodibinājis draudzību laikā no 1904. līdz 1907. gadam, kad pats uzturējās Parīzē. No šī laika Brencēns mājās pārveda vairākas Angladas litogrāfijas, kas mūsdienās glabājas dažādās muzeju un privātās kolekcijās. Uz vienas no litogrāfijām lasāms Angladas veltījums: "Al simpático y buen amigo Brenzen" ["Jaukajam un labajam draugam Brencēnam"].

Paralēli mācībām Viti akadēmijā Grosvalds apmeklēja arī Granšomjēras akadēmiju: "Strādāju šim brīžam kārtīgi no 9-12 pie Kastelučo [katalāņu mākslinieka Klaudio Kastelučo (Claudio Castelucho)] (Gr. Chaumiere) un no 7-10 pie Angladas iekš Academie Vitti [..]." Spriežot pēc dienasgrāmatām un brāļu Grosvaldu sarakstes, tad vismaz mācību sākumposms aizvadīts aktīvi un dotie uzdevumi nav šķituši garlaicīgi, apstiprinot, ka "pie Angladas stipri interesanta strādāšana – daudz mācos!"

Taču klīšana par Parīzes bulvāriem un obligātās izklaides ar draugiem ātri vien ņēma virsroku. "Tagad esmu ieticis tādā slinkošanā, ka bailes.

Pa to atkal šinīs trijos mēnešos esmu milzīgi daudz jaunu lietu redzējis (Londonē, Hollandē un Parīzē), labi iepazinies ar Parīzes apstākļiem un visu to laiku vedis pilnīgi bezbēdīgu dzīvi. Vienmēr labās drēbēs, pēcpusdienas tējās, teātros, automobiļos un labos restorānos, kas stipri atšķiras no manas mierīgās ziemas dzīves." Jāzeps Grosvalds patiesi bija priviliģētā stāvoklī, salīdzinot ar citiem laikabiedriem. Viņa kolēģiem brauciens uz Parīzi, iespējams, nozīmēja vienreizēju, ilgi sapņotu iespēju pietuvoties Eiropas mākslas pasaulei,

tikmēr Džo (kā viņu sauca ģimenes locekļi un tuvākie draugi), pateicoties tēva labvēlībai, varēja nerūpēties par iztikas pelnīšanu un viņa dzīve Parīzē bija samērā nodrošināta, ja vien pats nebija izgājis ārpus tēva dotā budžeta rāmjiem.

Varētu šķist, ka Parīze Grosvaldam bija vieta, kur pilnveidot manieres, izbaudīt bezrūpīgās dzīves garšu un iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, taču tur krājās arī mākslinieciskie iespaidi. Pilsētā viņš meklēja motīvus saviem mākslas darbiem un mēģināja formulēt savu attieksmi pret jauno un veco mākslā, jo metropoles impulsu pārbagātība neglābjami sašķobīja ģimnāzista gados tik skaidri izteiktos uzskatus un gaumi.

Gleznotāja dzīve šūpojās starp mākslu un bohēmu, līdz Pirmais pasaules karš nepielūdzami piezemēja lidojumu. Karš iezīmēja pagrieziena punktu Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest kā personībai un kā māksliniekam.

Pēc 1914. gada vasaras dzimtenē Jāzeps vairs nevarēja atgriezties Parīzē, tomēr palikšana Rīgā ļāva iepazīties un satuvināties ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem, kopā izveidojot grupu "Zaļā puķe". Vienlaikus līdz tam brīdim no dzimtenes mākslas un kultūras dzīves attālinātais Grosvalds sāka sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, mākslā pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, ko viņam sniedza jaunā sociālpolitiskā situācija un kā rezultātā tapa viņa "Bēgļu" un "Strēlnieku" sērijas darbi.

Krievijas radītie apdraudējumi un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) atsvešināšanās no sabiedrotajiem ir likuši Eiropai sasparoties un palielināt savus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā. Šajā ziņā paraugs pārējai Eiropai ir Baltijas valstis, ziemeļvalstis un Polija, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Analītiķi norāda, ka Eiropas drošība lielā mērā ir atkarīga no Baltijas, ziemeļvalstu un Polijas veidotā aizsardzības vairoga. 

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem Eiropa attapās, ka tā pēdējos 30 gadus ir dzīvojusi ilūzijās par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju. Tāpēc nācās izbeigt milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī palielināt izdevumus aizsardzībai, kas ilgu laiku bija atstāta novārtā.

Ja iepriekš NATO dalībvalstīm savai aizsardzībai bija jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad pērn samitā Hāgā alianses locekļi vienojās palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP desmit gadu laikā.

2025. gadā pirmo reizi pilnīgi visas 32 NATO dalībvalstis savai aizsardzībai bija atvēlējušas vismaz 2% no IKP. Tomēr atsevišķas dalībvalstis jau strauji pietuvojās 5% slieksnim. Polija aizsardzībai atvēlēja 4,5%, Lietuva – 4%, Latvija – 3,7%, Igaunija un Norvēģija – 3,4%, Dānija – 3,2%, bet Somija un Zviedrija – nedaudz zem 3%.

Alianses ziemeļaustrumu flanga valstis ir apliecinājuša, ka tām aizsardzība ir prioritāte, tāpēc tās arī tuvākajos gados turpinās strauji palielināt ieguldījumus savu militāro spēju uzlabošanai.

Piecas ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, ko saīsināti mēdz dēvēt par NB8, pēdējos gados ir padziļinājušas savu sadarbību, jo tās apzinās, ka tikai kopīgiem spēkiem var radīt vērā ņemamu pretsparu Krievijai, sarunā ar Latvijas Radio sacīja Anna Rēneusa Gatrija, kura vada domnīcu „Stokholmas Brīvās pasaules forums”.

Šodien, 17. februārī, Latvijas līdzjutēju uzmanība būs pievērsta biatlonam, bobslejam un pašā vakarā hokejam, bet kamēr šos startus vēl gaidām, atskatāmies uz vakardienu.

Rainis Bērziņš startēja īsākajā un ātrākajā šorttreka distancē – 500 metri. Kvalifikācijas slidojumā kritiens un trešā vieta. Tālāk tika pirmie divi un arī viņa laiks nebija gana ātrs.

Reiņa Bērziņa bilance šajās spēlēs – divas nepārvarētas kvalifikācijas, bet nenovērtējiet viņu par zemu, jo šorttrekā var gadīties visādi un vājie līdz olimpiskajām spēlēm netiek, un to Reinis ar saviem startiem ir apliecinājis.

Slidas pret ledu lielā ātrumā vakar skrapstēja arī Kortīnas bobsleja trasē, kur sacensībās piedalījās tikai viena mūsu bobsleja ekipāža – Jēkabs Kalenda kopā ar Matīsu Mikni, jo otras ekipāžas pilots Renārs Grantiņš guva traumu īsi pirms spēlē.

Mūsējo startus neklātienē vēroja arī bijušais bobslejists un arī ilggadējs Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, ar kuru sazināmies.

Gaidot ļoti svarīgo hokeja spēli šovakar par iekļūšanu olimpiskajā ceturtdaļfinālā, analizējām pretinieku – zviedru – veikumu.

Pēc 13 gadiem darba nākusi klājā “Lībiešu kormūzikas antoloģija”. Grāmatā ir apkopotas lībiešu kora dziesmas bez pavadījuma un sniegts ieskats lībiešu kora dziedāšanas tradīcijās. 18. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs grāmatas atvēršanas svētki, kur varēs noklausīties arī grāmatā iekļautos skaņdarbus. 

Grāmatas autors un Salaspils kora „Lōja” diriģēnts Ģirts Gailītis stāsta, ka 13 gadu darbs nu vainagojies ar taustāmo rezultātu – pirmo grāmatu, kas veltīta lībiešu kormūzikai. Bet, kā saka autors, priekšā vēl nākamie antoloģijas sējumi, jo šajā izdevies apkopot tikai a capella skaņdarbus – bez instrumentu pavadījuma. Kādus no tiem varēs noklausīties arī rītdienas grāmatas atvēršanas pasākumā, stāsta Gailītis.

Gailītis stāsta, ka darbs pie lībiešu kormūzikas apkopojuma aizsācies līdz ar kora „Lōja” dibināšanu Salaspilī 2007. gadā. Kora misija bija dziedāt līvu valodā – un bija vēlme atskaņot ne vien folklora dziesmas, bet arī koriem rakstīto mūziku. Meklējot materiālus repertuāram, to atrasts bija daudz. Bet tie nebija apkopoti vienā sējumā. Jaunais izdevums ļaus visiem interesentiem daudz vienkāršāk atrast mūziku lībiešu valodā. Hronoloģiski tā aptver trīs laika posmus: pirms 1940. gada, padomju okupācijas laiku un arī mūsdienas.

Gailītis stāsta, ka šobrīd sarunāties lībiešu valodā spēj ap 40 cilvēkiem. Bet daudz vairāk ir tādu, kas šo valodu saprot. Mūzika ir viens no veidiem, kas palīdz cilvēkus radināt pie šīs valodas. Bet ir svarīgi radīt jaunu mūziku lībiešu valodā, lai arī nākotnes paaudzēm būtu, ko pētīt, saka Gailītis. Antoloģijā iekļauti seši komponistes Agnetes Krilovas darbi. Viņa stāsta, ka grāmata palīdzēs lībiešu valodai turpināt savu dzīvi caur kora dziesmām.

Ar birokrātijas mazināšanu un ekonomikas attīstību gadu pēc valdības tā sauktā restarta tomēr nav īsti veicies. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša no Jaunās Vienotības. Viņa sacīja, ka pēdējā pusgadā valsts ekonomikā parādās attīstības tendences, taču izaugsme vēl ir ļoti tālu no valdības gribētās.

--

Čakšas vadītā Saeimas Budžeta komisija šodien, 17. februārī, priedīs par "Latvijas attīstības stratēģijas 2050" ietvaru. Tādu vīziju izstrādājusi Latvijas Universitāte, un dokuments paredz nākamajos 25 gados "apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem un panākt darbaspēka ilgtspēju un kvalitāti".

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā un ar kādiem materiāliem siltināt karavānu jeb pārvietojamo māju, lai tajā komfortabli varētu dzīvot arī gada aukstajā laikā. Raidījumā piedāvājam būveksperta padomus un ieteikumus.

1.jautājums. Dzīvoju angļu karavānā jeb pārvietojamā ēkā. Ēkas platība apmēram 42m². Ņemot vērā šo ēku uzbūvi un nepiemērotību Latvijas apstākļiem, vēlos izveidot papildus siltinājumu, jo ēku paredzēts apdzīvot visu gadu. Pašreizējā situācija jeb sienas „pīrāgs” no telpu puses :

•dekoratīvā apdare(finieris);

•sienas karkass(koks 2,5-3cm), siltināts ar putuplasta plāksnēm;

•alumīnija fasāde.

Teorētiskais risinājums:

•izveidot ārējo karkasu 100mm to pieenkurojot pie ēkas sienas;

• ārējā karkasā iestrādāt 100mm XPS putuplastu;

•plāksnes ar XPS putu līmi piespiest pie esošās fasādes;

•vēja plēve;

•50mm latojums;

•fasāde.

Telpu ventilācijai tiks izmantotas esošās šahtas, veicot to pagarināšanu.

1.1.Vai šāds risinājums tehnoloģiski ir pieņemams?

1.2.Kādi papildus darbi būtu nepieciešami? Ko Jūs ieteiktu?

2.jautājums. Pirms trīs gadiem renovēta un siltināta daudzdzīvokļu māja. Mājas viena puse un stūris pārklājas ar zaļganu, sūnveidīgu klājumu. Kur meklēt palīdzību apsekošanai un problēmas novēršanai. Kādi varētu būt iemesli?

3.jautājums. 1921.gadā būvēta garāža. Piecdesmitajos gados pārveidota par vienstāva dzīvojamo māju ar mansardu. Akmens mūra lentveida pamati. Ārsienu nesošā konstrukcija veidota no plienakmens un ķieģeļu mūra, kuram no abām pusēm iestrādāta apdare ar krāsotu apmetuma kārtu. Pirmā stāva dzīvoklī tika demontēta koka dēļu grīda, kura atradās uz smilts/māliem. Ir plāns ierīkot apsildāmo grīdu.

3.1.Vai šāds „pīrāgs” derētu? 10cm keramzīts, 1-2cm smilts kārta, plēve, 5cm ekstrudētais putupolistirols uz pusspundi, siltuma caurules, 7cm betons, 5mm kokšķiedras apakšklājs, 8mm lamināts.

3.2.Sienu apdare arī tika demontēta. Līdz 1,5m augstumam apmetums bija aizklāts ar pergamīnu, koka latojumu, rīģipsi un vairākām tapešu kārtām. Apmetums līdz 1,5m ir stipri bojāts. Iekšpusē likvidētu apmetumu līdz 1,7m un atjaunotu ar sanācijas apmetumu. Krāsotu ar elpojošu krāsu. Vai būtu jāveido kāds ķīmisks slānis pie starpsienu pamatiem, lai nepieļautu kapilārā mitruma celšanos?

3.3.Ārpusē atraktu pamatus pa daļām un ievietotu ģeomembrānu. Likvidētu betona plāksnes gar mājas perimetru. Noņemtu 50cm bojāto apmetumu. Ar sanācijas apmetumu no jauna apmestu māju un krāsotu ar elpojošu krāsu. 

4.jautājums. Par grīdas siltinājumu. Daudzdzīvokļu māja, apakšā lielas pagraba telpas, kurās krājas mitrums, veidojas peļķes. Pirmā stāva grīdas vēsas, nāk mitrums. Virs pagraba betona pārsegums, tad uz koka lāgiem koka grīda. Starp pārsegumu un grīdu apmēram 25cm tukšums. Vasarā, renovācijas laikā, pagraba griestus nosiltināja ar ugunsizturīgu akmens vati.

4.1.Domāju siltināt tukšo pagrīdi iepūšot ekovati. Kādas ir Jūsu domas?

4.2.Ko sakāt par jau izveidoto pagraba griestu siltinājumu? Vai tas ir pareizs?