Liela kiberuzbrukuma dēļ vismaz vairākas dienas nebūs pieejami „Latvijas Valsts mežu” informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, to Latvijas Radio apstiprina uzņēmumā. Valsts policija par notikušo ir sākusi resorisko pārbaudi, savukārt premjerministram Andrim Kulbergam no „Apvienotā saraksta” incidents radījis bažas par kiberdrošības sistēmas gatavību valstiskā mērogā.

Vai skolas izlaidumu var rīkot dienā, kas ir oficiālā atceres diena? Diskusijas sabiedrībā par to sākušās pēc tam, kad vairākas mācību iestādes par svinību datumu izvēlējušās 4. jūliju, kas Latvijā ir holokausta upuru piemiņas diena. 

Vērienīgais kiberuzbrukums Latvijas valsts mežu datorsistēmām nav ietekmējis tā darbu pie vēlēšanu platformas izstrādes, taču paša uzņēmuma darbība ievērojami traucēta.

Pasaules kausa finālturnīrā futbolā sākusies grupu turnīra pēdējā, trešā kārta un notiek cīņa par vietām izslēgšanas mačos. Kādi ir šī čempionāta pirmie statistikas rādītāji?

Dzīvojot līdzās vecāku alkohola atkarībai, bērni nereti piedzīvo nedrošību, trauksmi un emocionālu pamestību. Raidījumā skaidrojam, kādas sekas atstāj augšana ģimenē, kur alkohola atkarība nosaka ikdienu un attiecības. Uzklausām pieredzes stāstus par sastapšanos ar atkarību dažādos dzīves posmos.

Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība).

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un TV3 ziņu redaktore Līva Pārupe.

Šoreiz "Pārmijās" plašāk runājam par Kalnciema kvartāla vasaras muzikālo programmu un 25. jūnija koncertu, kurā uzstāsies poļu grupa "Daj Ognia" un etnodžeza grupa "MǬ" no Ventspils.

Sarunā ar Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla komunikācijas un kultūras programmas vadītāju Darju Triznu uzzinām, kā tapusi šī gada programma Kalnciema kvartāla muzikālajiem vakariem, Anna Sitko no grupas "Daj Ognia" atklāj vairāk par poļu tradicionālo mūziku un grupas piegājienu tās atskaņošanai šodien, bet Gita Lancere stāsta par "Odisejas" satikšanos ar Kalnciema kvartāla programmu. 

Kalnciema kvartāls šovasar īpašu uzmanību pievērš sadarbībai ar ārvalstu kultūras institūcijām un vēstniecībām.

"Domājot par programmu, mēs pirmām kārtām nodarbojamies ar vietradi. Gribam veidot telpu, kur cilvēki satiekas un iepazīst dažādas cilvēka būšanas pieredzes, tai skaitā arī dažādas kopienas," stāsta Darja Trizna.

Tieši šīs ieceres rezultātā radusies sadarbība ar Polijas vēstniecību Latvijā, kas palīdzējusi uz Rīgu atvest grupu "Daj Ognia".

"Mums pašiem ir ļoti svarīga kultūrvēsturiskā mantojuma tēma un tā laikmetīga izmantošana. To redzam gan mūsu darbā ar vēsturisko koka arhitektūru, gan kultūras programmā," uzsver Darja Trizna.

"Daj Ognia" savā daiļradē apvieno tradicionālos poļu folkloras motīvus ar laikmetīgu skanējumu. Grupas soliste Anna Sitko uzsver – viņu mērķis nav autentiskas tradīcijas konservēt, bet ļaut tām turpināt dzīvot.

Viņa skaidro, ka grupa cenšas tradicionālo mūziku padarīt saprotamu mūsdienu cilvēkam, izvairoties no muzejiskas pieejas.

Mērķis ir atgādināt par sen aizmirstām melodijām un stāstiem, vienlaikus radot mūsdienīgu muzikālu valodu, kas spēj uzrunāt arī šodienas klausītāju.

Pateicoties Polijas Kultūras ministrijas atbalstam, grupa šovasar devusies Baltijas koncerttūrē. Latvijā paredzēti divi koncerti – Kalnciema kvartālā un vēlāk arī Liepājā.

Par poļu tradicionālās mūzikas īpašo raksturu sarunā stāsta arī Gita Lancere: "Arhīvu ierakstos mani vienmēr ir pārsteigusi šī mežonība. Tur tiešām ir savvaļa. Tie nav ritmi, pie kuriem mēs esam pieraduši."

Gita Lancere atceras iespaidīgu poļu tradicionālās mūzikas koncertu, kuru klausoties, gandrīz radusies transam līdzīga sajūta.

"Tā ir milzīgs iedvesmas avots. Es ļoti labi saprotu, kāpēc rodas tādas grupas kā "Daj Ognia". Tur ir šīs zemes enerģija – tumša, skaista un ļoti ievelkoša."

Viņa gan uzsver, ka līdzīgas saknes iespējams atrast arī latviešu tradicionālajā mūzikā: "Ja paklausās mūsu arhīvu ierakstus, tur ir viss – asinis, zeme un spēks."

Līdzās poļu viesiem uz skatuves kāps arī Ventspils etnodžeza grupa "MǬ", kas pārstāv jauno Latvijas mūziķu paaudzi.

"Milzīgs prieks, ka šis virziens Latvijā attīstās gan Rēzeknē, gan Ventspilī. Mums ir ļoti talantīgi jaunie mūziķi," uzsver Gita Lancere.

Savukārt Darja Trizna atzīst, ka Kalnciema kvartāls apzināti cenšas dot platformu jaunajiem māksliniekiem.

"Mēs viņus atklājām pagājušajā gadā. Viņi paši mūs uzrunāja, un šogad šķita ļoti piemēroti viņus likt vienā vakarā kopā ar "Daj Ognia"."

Kalnciema kvartāla vasaras koncertu programma šogad veidota īpaši daudzveidīga.

"Mums ir svarīgi veidot programmu tādu, lai tā būtu interesanta dažādām auditorijām vienlaikus," atzīmē Darja Trizna.

Programmā paredzēti gan džeza vakari, gan pasaules mūzikas koncerti, gan sadarbības starp dažādu paaudžu māksliniekiem.

"Vienmēr cenšamies veidot tiltu starp leģendām un jaunajiem māksliniekiem."

Šovasar gaidāmi koncerti, kuros satiksies, piemēram, Ieva Akuratere un Keitija Bārbale, kā arī grupas "Dzeltenie pastnieki" un "Tante Gaida".

Lai gan kultūras pasākumu organizēšana kļūst arvien dārgāka, Kalnciema kvartāls turpina uzturēt tradīciju lielāko daļu koncertu piedāvāt bez maksas.

"Mums ir svarīgi saglabāt bezmaksas ieeju un padarīt kultūru pieejamu. Mēs visi zinām, ka kultūra maksā dārgi," saka Darja Trizna.

Viņa uzsver, ka koncerti ir arī veids, kā cilvēkiem satikties un kopā izbaudīt vasaras vakarus vēsturiskajā Āgenskalna vidē.

"Gribam, lai cilvēki sanāk kopā, bauda vasaru, mūziku un mūsu pagalmu ar ziedošo ābeļdārzu un koka arhitektūru."

Vai tie būtu neirologi, kas ar magnētiskās rezonanses uzņemtiem attēliem skaidro to, ko redzam sapņos, vai varbūt meditācija, kuru cenšamies izskaidrot ar datiem – vēlme nomērīt un izskaidrot ir ļoti raksturīga cilvēkiem. Ko varam un ko nevaram racionāli skaidrot?

Sarunā piedalās fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošais pētnieks Uldis Vēgners.

Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Šoreiz vairāk par migrēnu – kas zināms par tās cēloņiem, izpausmēm un, protams, par ārstēšanas iespējām?

Par to saruna ar Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāvi Karīnu Zaņģi un neiroloģi, algoloģi Lindu Zvauni.