"Bezdelīgas ir viena no tām Latvijas putnu sugām, kuras, šķiet, būtu jāpazīst ikvienam. Taču modernos laikos tā, iespējams, vairs nav, jo cilvēks ir attālinājies no dabas. Tagad varbūt atgriežas, bet šis pārrāvums atstāj iespaidu zināšanām par dabu," vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs.
Bezgalīga ir tālais gājputns, kas ziemu pavada Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
"Bezgalīga zinātnē ir saistīta arī ar mītiem," atklāj Oskars Keišs. Kad filozofs Aristotelis aprakstīja putnu ziemošanu, bet viņš neizdarīja novērojumus, viņš teica, ka bezdelīgas ziemu pavada dūņās. Tas liecina tikai par to, ka filozofs bija slinks novērotājs pamodās vēlāk par bezdelīgām, kad bezgalīgas bija jau aizlidojušas un izdarīja aplamus secinājumus, ka tās ir nevis aizlidojušas, bet ielīdušas dūņās."
Bezdelīga ir tik bieži sastopams putns, ka latvieši ir mēģinājuši tās dziesmu attēlot cilvēku valodā. Saka, ka bezgalīga savā dziesmā izdzied šādu frāzi: "Kamēr māte viesus vada, tikmēr bērni gaļu cep. Iztek tauki ugunī, vidžu, vidžu, čur."
Bezdelīgas ligzdu taisa no dubļiem, un tās parasti ir ēku iekšpusē - šķūņos, kūtīs un citās celtnēs. Bezgalīgas radiniece čurkste ligzdu būvē māju ārpusē. Pie tam bezdelīgas ligzda pa pusei vaļēja. Taču čurkstes ligzdai ir tikai viens caurums. Pēc ligzdas var atšķirt tās īpašnieku - vai tā ir bezgalīg vai čurkste.
Bezdelīgas populācija nav apdraudēta gan Latvijā, gan pasaulē.