latvijasradio.lsm.lv - RSS

Latvijas Radio 1 sāk skanēt Olimpiskā studija. Dienā, kad gaidāma spēļu atklāšanas ceremonija sazināmies ar kolēģiem Itālijā - Māri Bergu Milānā un Mārtiņu Kļavenieku Kortīnā.

Viņi iepazīstina ar laika apstākļiem spēļu norises vieta, kur tie ir ziemīgi, kur - ne tik. Kā arī stāsta par olimpiskajiem ciematiem un atklāj, kuri sportisti nepiedalīsies atklāšanas parādē. Uzklausām kamaniņbraucējus Kristera Aparjoda un Ginta Bērziņa viedokli. Viņiem jāstartē jau sestdien, 7. februārī.

Uzklausām arī olimpiskās komandas fizioterapeitu Oskaru Urbanoviču, viņš stāsta gan par sportistu veselību, gan dzīvošanas apstākļiem.

Pirms 20 gadiem Itālijā olimpisko spēļu noslēgumā ceremonijā pasauli pārsteidza "Aerodium" ar savu lidojumu. Laiku pirms 20 atminas "Aerodium" vadītājs Ivars Beitāns.

Epstīna faili. Izrādās, ka viss ir tā, kā likās. Un kas tagad notiks?

0:00 Ievads: Uldis viesojas Monopolā.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Pieci uzņēmumi, kas reģistrēti Olaines pagasta „Jāņupē” vienā no kooperatīva „Dzelmes” dzīvojamām ēkām, nodokļos valstij ir parādā tūkstošiem eiro. Tie saistīti ar sabiedrisko ēdināšanu un restorānu pakalpojumiem un to īpašnieki ir Indijas un Pakistānas pilsoņi. Spriežot pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, vienai no firmām vairāki objekti darbojas Rīgas centrā un pilsētas mikrorajonos, bet viena kebabnīca atrodas Tukumā.

Kā PVD uzrauga šos uzņēmumus un ko plāno darīt Valsts ieņēmumu dienests, lai piedzītu parādus?

Februārī Igaunijas Republika atzīmē savu 108. gadadienu, un jau 14 gadus februāris ir Igaunijas mēnesis arī Rīgas Latviešu biedrībā.

Sadarbībā ar biedrību „Estonia” tapusi un līdz 8. martam apskatāma igauņu tekstilmākslas izstāde “Paralēlās pasaules” ar divu tekstilmākslinieču - Kadi Pajupū (Kadi Pajupuu) un Marilinas Pīrsalu (Marilyn Piirsalu) - darbiem. 

Savukārt 8. februārī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē izskanēs Igaunijas un Latvijas jauno mūziķu draudzības svētki - koncerts Accordare, kur uzstāsies Tallinas Mūzikas un baleta skolas un PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņi 

Par gaidāmajiem notikumiem uzzinām sarunā ar RLB biroja vadītāju Stellu Līpīti un RLB Mūzikas komisijas priekšsēdētāju Venti Zilbertu.

Stella Lipīte: Pasākumi, kuri pie mums norit jau 14 gadus februārī, ir veltīti Igaunijai. Rīgas Latviešu biedrība draudzējas ar biedrību “Estonia”, kura ir trīs gadus vecāka par Rīgas Latviešu biedrību, dibināta 1865. gadā.

Mūs jau 20 gadus vieno ciešas draudzības saiknes, un, pateicoties šai draudzībai, ir arī kultūras saiknes un kultūras apmaiņa.

Jau 14. gadu februāris ir veltīts Igaunijai un Igaunijas kultūrai, tiek rīkotas gan izstādes, gan muzikāli notikumi. Februāris ir zīmīgs mēnesis, jo Rīgas Latviešu biedrības priekštece, Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem, tika dibināta 1868. gada februārī, tā kā Igaunijas tēma mums jau vairāk kā 150 gadus ir līdzās. Arī draudzība un savstarpējie kontakti, savstarpējā palīdzība, savstarpējā domu apmaiņa noritēja gan pirms simts un vairāk gadiem, gan arī tagad, mūsdienās.

Sadarbība un draudzība ir abpusēja, arī Latvija Igaunijas pusē tiek parādīta? 

Jā. 14 gadus pie mums tiek rīkotas igauņu izstādes. Ir bijušas pāris vizuālās mākslas izstādes, gleznu izstādes, bet lielākoties tā ir igauņu tekstilmāksla, kas tiek izstādīta mūsu Baltajā zālē.

Mums ir ļoti laba sadarbība ar Igauņu tekstilmākslas asociāciju un izstāžu kuratori, mākslinieci Kairi Tali, kura atrod brīnišķīgus igauņu māksliniekus, brīnišķīgas pērles, un katru gadu ļoti apzināti un apdomāti izvēlas un atved uz Rīgu.

Mūsu Rīgas Latviešu biedrībā ir vizuālās mākslas komisija, kurā darbojas Rīgas Latviešu biedrības biedri, mākslinieki - gan tēlnieki, gan gleznotāji. Mums arī ir bijusi izstāde Igaunijā, Tallinā. Esam bijuši Igaunijā, bet vairāk igauņu mākslinieki ir bijuši pie mums.

Šoreiz tieši tekstilmāksla skatāma?

Jā. Izstādē “Paralēlās pasaules” piedalās divas izcilas igauņu tekstilmākslinieces Kadi Pajupu un Marija Linna Pīrsalu ar saviem darbiem ļoti unikālās tehnikās. Vienai māksliniecei būs tradicionālāki darbi, otras mākslinieces darbi varbūt pat būs pārsteigums, jo tie ir vairāk nevis tradicionāli gobelēni, bet telpiskas tekstīlijas.

Abas mākslinieces strādā kopīgā studijā, daudz kopīgu projektu ir bijis, un arī Rīgā šī izstāde ir abām māksliniecēm kopā.

Abas mākslinieces ir izstrādājušas unikālas tehnikas, kas būs redzamas darbos. 

"Starpbrīdī" tiekamies ar sporta leģendu Zinti Ekmani. Noskaņosimies ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā un Kortīnā, ko atklās jau 6. februārī un kurās pirmo reizi Kultūras olimpiādē Milānā ar Liepājas teātra izrādi "Latviešu raķetes" piedalīsies arī Latvija. Kāda ir Ekmaņa saistība ar izrādi?

Trīspusējās sarunās Abu Dabī panākta vienošanās par vairāk nekā 300 gūstekņu apmaiņu.

Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par aizdevuma nosacījumiem Ukrainai.

Rīgas dome nākamajā mācību gadā plāno slēgt daļu skolu un bērnudārzu, jo pieprasījums pēc izglītības iestādēm dažādās Rīgas apkaimēs ir atšķirīgs, skaidro galvaspilsētas mērs Viesturs Kleinbergs, no "Progresīvajiem".

Aleksandrs Bartaševičs turpina vadīt Rēzeknes domi arī bez pielaides valsts noslēpumam.

Agresorvalstis paralimpiskajās spēlēs varēs startēt ar nacionālo simboliku.

Dzīvnieku labturības uzraudzība ir nepietiekama un sodi par pārkāpumiem pārāk mazi - tā uzskata organizācija "Dzīvnieku brīvība".

Jauniešu vidū pieaug tendence internetā ar piegādi uz pakomātiem pasūtīt tējas un saldumus ar tajos iestrādātām narkotikām un psihotropajām vielām.

Šīs dienas skaitli ir 314. Tik daudz gūstekņu šodien, 5. februārī, viena otrai nodevušas Krievija un Ukraina. Vienošanās par gūstekņu apmaiņu tika panākta Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abu Dabī notiekošo trīspusējo sarunu laikā. Tās jau ir noslēgušās.

Šī ir pirmā gūstekņu apmaiņa pēc vairāku mēnešu pārtraukuma. Pēdējo reizi Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa notika pagājušā gada oktobra sākumā. Toreiz puses katra viena otrai nodeva pa 185 gūstekņiem. Jāsaka, ka pirmā par šīs dienas apmaiņu pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija, uzsverot, ka puses katrai nodeva 157 kara gūstekņus. Šī iestāde vēlāk arī izplatīja video, kuros redzams, kā atbrīvotie krievu karavīri, ietīti savas valsts karogos, kāpj iekšā autobusā. Krievijas aizsardzības resora paziņojumā norādīts, ka atbrīvoto vidū ir bijuši trīs civiliedzīvotāji.

Gūstekņu apmaiņas faktu apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš savos sociālajos medijos norāda, ka atbrīvoto vidū ir gan karavīri, gan robežsargi, gan arī civiliedzīvotāji. Lielākā šodien atbrīvoto daļa ir bijusi gūstā kopš 2022. gada. Šis pagaidām šķiet svarīgākais šīs sarunu kārtas ieguvums.

Jaunākās epizodes uzmanībā ir polittehnologi un politiķi, varas aizkulises un spēles, kā arī likmes un ētika. Itāļu režisora Paolo Sorentīno jaunākais darbs “Žēlastība” ielūkojas Itālijas prezidenta termiņa izskaņā, kas liek pārvērtēt savus priekšstatus par morālajiem pienākumiem sabiedrības priekšā. Savukārt francūža Olivjē Asajasa “Kremļa burvis” apspēlē oligarhu marionetes un politiskās dienas kārtības orķestrēšanu 21. gadsimtā.

Pēdējās darba nedēļās valstvīru vajā domas par sievas neuzticību un paša mirstīgumu, un, saskaroties ar sarežģītu lēmumu, viņam nāksies pārvērtēt – ko paturēt un ko palaist vaļā.

Savukārt “Kremļa burvis” – vēl viens pērnā gada Venēcijas kinofestivāla darbs – iet radikāli citu ceļu un iemantojis skandalozas aprises. Asajass, kurš daudzkārt pievērsies politiskajām aizkulisēm, šoreiz ieved 90. beigu Krievijā un analizē Vladimira Putina režīma formēšanos.

Filmas pamatā ir itāļa Džuliāno de Empoli daudzlasītais romāns, kas pietveras televīzijas producenta Vadima Baranova (filmā Pols Dano) karjeras zenītam, kļūstot par Putina (Džūda Lovs) galveno polittehnologu un iezīmējot Kremļa politisko kursu līdz Krimas okupācijai 2014. gadā.

Cik plaši Latvijas bērniem un jauniešiem ir izplatītas ortodontijas problēmas? Vai pie ortodonta un saistītajiem speciālistiem risinām estētiskas vai medicīniskas ķibeles un kādos gadījumos ortodontija bērnam nepieciešama obligāti?

Ģimenes studijā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta ortodonte Ieva Rudzāja un RSU Stomatoloģijas institūta audiologopēde Elīna Grandāne.