latvijasradio.lsm.lv - RSS

Šī ziema ir pārsteigusi ar kārtīgu salu, kas nozīmē arī kārtīgus apkures rēķinus. Tāpēc pašvaldībām var nākties sniegt lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, arī Rīgā. Galvaspilsētai ir arī citas rūpes. Jau gadiem runāts, ka nepieciešami jauni bērnudārzi, tagad Rīgā to skaitu plāno samazināt. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un 360TV Ziņu žurnāliste Skirmante Baļčiūte.

Katru gadu Latvijas slimnīcās uzņem vidēji 1300 cilvēku – gan pieaugušos, gan bērnus, kuri ir cietuši no agresīvu suņu uzbrukumiem. Vēl pirms dažiem mēnešiem plaši izskanēja ziņa par šādu gadījumu Salacgrīvā.

Ilze, suņu uzbrukumā cietusi medmāsa: “Tas nnmelnais uzreiz mani norāva gar zemi. Neko jau nevarēja izdarīt. Es vienkārši kliedzu.”

Agresīvie suņi, kuri sakoda sievieti, joprojām dzīvojas pie savas saimnieces un potenciāli turpina apdraudēt sabiedrību. Veterinārārsti ir pārliecināti – mājdzīvnieku īpašniekiem jāuzņemas krietni lielāka atbildība.

Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece: „Šobrīd šie sodi ir nesamērīgi zemi.”

Lai mainītu līdzšinējo sistēmu ar lēnu izmeklēšanu, ilgām tiesvedībām un maigiem sodiem suņu saimniekiem,  par jomu atbildīgā ministrija izstrādāja likuma grozījumus, kas stājās spēkā gada sākumā.

Agija Mediņa, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja: „Piemēram, pavadas garums, vešana pastaigā, noteikti būs arī uzpurnis. Tas viss būs noteikts kā dzīvnieka īpašnieka pienākums.”

Vai jaunie likuma grozījumi, kas stājās spēkā janvārī un nosaka lielāku atbildību suņu saimniekiem, palīdzēs pasargāt cilvēkus no agresīvu mājdzīvnieku uzbrukumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

--

* Raidījumā iekļauti detalizēti vardarbības, traumu un brūču apraksti, kas daļai klausītāju var būt satraucoši un nav domāti bērnu un jauniešu auditorijai.

Kultūras rondo studijā dzejnieks un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš, kurš uzrakstījis jaunu dzejas grāmatu „Nekas” un atdzejojis krievu konceptuālās dzejas pārstāvja Ļeva Rubinšteina krājumu „Tas esmu es”. 

“Nekas” ir Vērdiņa septītais dzejas krājums pieaugušajiem. To izdevis apgāds "Neputns".

Savukārt sērijas "Orbītas bibliotēka" turpinājumā izdots krievu dzejnieka Ļeva Rubinšteina atdzejas krājums Kārļa Vērdiņa tulkojumā.

Grāmatas tulkojums uzsākts jau 2017. gadā, taču iekavējies un nu iznācis kā veltījums Ļeva Rubinšteina (1947-2024) piemiņai un atgādinājums par viņa neparasto dzeju – liecinājumu par apbrīnojami neordināru poētisko domāšanu un klusu, bet stingru totalitārisma piekoptās smadzeņu skalošanas un personības nonivelēšanas nosodījumu.

Kārlis Vērdiņš arī kopā ar Matīsu Kažu radījis ludziņu "Bastardi" Nacionālajā teātrī, bet viņa dzejolis "Tīrība" ir pamatā Andreja Brīvuļa animācijas filmai, kura nominēta vairākām "Lielajam Kristapam". 

Tāpat Kārlis Vērdiņš ir viens no izstādes "Ielu maldos" veidotājiem.

Klajā nākusi vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmata "Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi".

Krišjānis Ķergalvis bija uzņēmējs, politiķis, būvuzņēmējs un viens no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem 20. gadsimta sākumā. Viņa pārziņā bija ēkas, kurās šodien daudzi rīdznieki un Rīgas viesi aizvada savu dzīvi, Ķergalvis, būdams ilggadējs Sv. Jāņa ģildes mūrnieku amata vecākais, Rīgas domes deputāts, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs, mākslas kolekcionārs un mecenāts, savas dzīves laikā uzcēla vai pārbūvēja vismaz 76 dažādus objektus (rūpnīcas, baznīcas, skolas, cietumus, dzīvojamās mājas u. c.) Rīgā, Jūrmalā, Valmierā un Valkā.

Caur viņa dzīvesstāstu iespējams ielūkoties arī tā laika latviešu pilsoniskās sabiedrības norisēs, ko raksturoja dižas idejas un lieli darbi. Ko zinām par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi? Stāsta pētījuma autors - vēsturnieks Jānis Šiliņš. Laikmetu, kurā rosīgi darbojas Krišjānis Ķergalvis, raksturo vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.

Mākslīgais intelekts radošumā var pārspēt vidusmēra cilvēku. Tā secinājuši Monreālas universitātes Kanādā pētnieki publikācijā žurnālā “Scientific Reports”, salīdzinot mākslīgā intelekta darbību un 100 tūkstošu cilvēku spējas.

Mākslīgā intelekta rīku pamatā ir lielie valodas modeļi, kas lieliski apstrādā un saprot cilvēka valodu. Atsevišķi modeļi uzrādījuši labus un par cilvēkiem pat labākus rezultātus uzdevumos, kas paredzēti, lai mērītu oriģinālu domāšanu un ideju radīšanu. Taču vienlaikus 10% visradošāko cilvēku ir krietni priekšā mākslīgajam intelektam, īpaši tādos radošos uzdevumos kā dzejas un stāstu radīšana.

Komentāru par pētnieku veikumu sniedz SIA “Elektroniskie sakari” Techritory programmas direktors Neils Kalniņš. Jautājumi par un ap mākslīgo intelektu ir daļa no viņa ikdienas, un sarunas iesākumā par to, vai mākslīgais intelekts vispār ir radošs un ko mēs saprotam ar mākslīgā intelekta radošumu? 

Sievietes organismam ir savas īpatnības, kuras ietekmē arī sirds veselību. Kāpēc tā un ko par savu sirdi vajadzētu zināt tieši sievietēm, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle un biedrības "Parsirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Iveta Mintāle skaidro, ka anatomiski sievietes un vīrieša sirds neatšķiras, bet fizioloģiski un slimības simptomu ziņā atšķirības ir lielas. Sievietēm nav tik krasi izteiktas sāpes krūtis, nav tik krasa izstarojuma sāpēm uz roku, kā tas ir vīriešiem.

"Jāpievērš uzmanība, ja ir diskomforts, nepatīkama sajūta, tirpstoša sajūta, pat slikta dūša. Lietas, kas pēkšņi parādās un kuras nevar nepamanīt," norāda Iveta Mintāle.

Ārste mudina, ja ir nepatīkamas sajūtas un neizpratne, ko darīt, nevis nogaidīt, bet zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un noskaidrot, vai jāsauc palīdzība, vai var iztikt ar konsultāciju pa telefonu. Tas ir labs palīgs, lai izprastu pazīmes.

"Sievietēm vairāk cieš mazie asinsvadi, tāpēc ir grūtāk veikt diagnostiku," norada Iveta Mintāle.

"Ja kaut kas atšķiras no veselīgās, spēcīgās, enerģiskās sajūtas, kāda bija vakar, ir jāpadomā, kas tam varētu būt par iemeslu," atgādina Iveta Mintāle.

Vēl ārste min, ka jāņem vērā, ka sievietes var būt emocionālākas, ar augstāku stresa līmeni, kas bieži noved pie miega trūkuma.

"Nepietiekams miegs ir ļoti izteikts riska faktors.

Ir izpētīts, ka sievietēm jāguļ vairāk nekā vīriešiem. Sievietēm ir jāguļ 8-9 stundas, ar sešām stundām nepietiek," skaidro Iveta Mintāle. "Ja regulē asinsspiedienu ar medikamentiem, kamēr nav noregulēts miegs, ar asinsspiedienu ir grūti cīnīties. Miegs un normāla mentāla pašsajūta ietekmē pašsajūtu."

Diemžēl sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis sievietēm Latvijā. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai un mudinātu veikt pārbaudes, februāris ir sievietes sirds veselības mēnesis. Biedrība "Par sirdi" arī aicina veikt pārbaudes un vispirms doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu profilaktiski nepieciešamās analīzes.

Savukārt mājaslapā "parsirdi.lv" veikt testu "Vai viss kārtībā, mīļā sirds?", lai aizdomātos vairāk par savas sirds veselību.

Biedrība arī veikusi aptauju, kurā vaicāja sievietēm, vai viņas zina sirds veselības riska faktoriem un vai tos varētu atpazīt. Piemēram, vai prastu atpazīt infarkta pazīmes? 37% atbildēja, ka neprastu atpazīt infarkta pazīmes un arī nezina sirds veselības riska faktorus.

In the village of Velyka Omeľiana in western Ukraine, the first women’s volunteer fire brigade in the country was created during the war – it is made up of teachers, medics, cultural workers and representatives of other professions who had never planned to do this kind of work, but now fill the gap left after the village’s men went to the front. Brigade member Tetiana Omelianchuk, in a conversation with Dīvs Reiznieks, talks about callouts to fires, providing first medical and psychological aid, the initial skepticism that turned into respect, and the team’s motto: “If not us, then who?” 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Veļika Omeļjanas ciemā Ukrainas rietumos kara laikā izveidota pirmā sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde - tajā strādā skolotājas, mediķes, kultūras darbinieces un citu profesiju pārstāves, kuras nekad nebija plānojušas šādu darbu, bet nu aizpilda vajadzību, kas radusies, ciema vīriem dodoties uz fronti. Vienības dalībniece Tetjana Omeļaņčuka sarunā ar Dīvu Reiznieku stāsta par izsaukumiem uz ugunsgrēkiem, pirmo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, skepsi, kas pārtapusi cieņā, un komandas moto: “Ja ne mēs, tad kurš?”

Savukārt Rihards iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ļoti nozīmīgs notikums mūsu teātra dzīvē ir izcilā meistara Ādolfa Šapiro atgriešanās Latvijā kā režisoram pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma. Šonedēļ Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvojis viņa iestudējums ”Dons Kihots”.

Viņa atgriešanās ir piepildījusi gaidas, jo tā ir satikšanās ar pazīstamo rokrakstu atkal jaunā kontekstā un kapacitātē – tā par jauno iestudējumu saka teātra zinātnieki. 

Ādolfu Šapiro pēc režijas studiju beigšanas dzimtajā Harkivā uz Rīgu uzaicināja Jaunatnes teātra direktors. Darbu kā mākslinieciskais vadītājs viņš uzsāka 1964.gadā, un viņa vadībā teātris kļuva par vienu no Latvijas kultūras un mākslas nozīmīgākajiem centriem. 30 gadu garumā tajā tapa satura ziņā aktuālas un formas ziņā novatoriskas izrādes, kas piesaistīja ļoti plašu skatītāju loku, stāsta teātra zinātniece Valda Čakare.

Šapiro kā režisors bija asredzīgs, drosmīgs, dziļi izjuta savu laiku un trāpīgi to pārtulkoja mākslas tēlos. Iestudēja gan klasiku, gan sava laika autoru darbus, īpaši spoži atklājās kā Bertolda Brehta un arī Gunāra Priedes lugu interprets. Kā politiski ļoti asas viņa 80. gadu izrādes raksturo teātra zinātniece Līga Ulberte.

90. gadu sākumā pēc Jaunatnes teātra likvidācijas Ādolfs Šapiro pameta Latviju. Vairāk nekā 30 gadus izrādes Latvijā neiestudēja, līdz tagad atsaucās Jaunā Rīgas teātra aicinājumam, kur šonedēļ pirmizrādi piedzīvoja viņa jauniestudējums ”Dons Kihots”.

Teātra zinātniece Valda Čakare, kura savulaik redzējusi teju visas Šapiro Jaunatnes teātrī iestudētās izrādes, viņa atgriešanos gaidīja ar milzu interesi un atzīst – iespaids atkal ir spilgts un spēcīgs.

Līga Ulberte īpaši izceļ Šapiro spēju uz skatuves uzburt savu īpašu pasauli, un tā noticis arī jaunajā izrādē.

Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātris kā īpaša vērtība iekļauta Kultūras kanonā, 2011. gadā režisors saņēma ”Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu.