latvijasradio.lsm.lv - RSS

Latvijas Kara muzejs radījis datu bāzi “Latviešu karavīri” ar Pirmā un Otrā pasaules kara laika armijās dienējušo karavīru sarakstiem. Datu bāzē būs atrodama informācija par apmēram 30 tūkstošiem Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara latviešu strēlniekiem, kā arī par gandrīz 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri dienējuši vācu militārajās vienībās Otrā pasaules kara laikā. Kas redzams šajos sarakstos un kādus dzīvesstāstus slēpj daudzie tūkstoši karavīru vārdu un uzvārdu? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar datu bāzi iepazīstina Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Datubāzi nākotnē plānots papildināt ar citiem Latvijas Kara muzeja rīcībā esošiem vai muzejam uzticētiem karavīru sarakstiem. Ar laiku šī mājaslapa kļūs par vienotu platformu, kurā varēs atrast pamatinformāciju par Latvijas iedzīvotājiem, kas piedalījušies 20. gadsimta pirmās puses militārajos konfliktos.

"Bridīsim tā kā senos laikos," aicina ekspedīcijas vadītājs un sarunas biedrs - Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vides un tūrisma eksperts Juris Smaļinskis.

Mūsu gājiena mērķis - aplūkot liecības, kas veido priekšstatu par apstākļiem Pirmajā pasaules karā. Šīs liecības ir dabas objekti - priede ar lielām naglām kā izlūktornis un Lāčupītes avots kā iespējamā ūdens pasmelšanas vieta karavīriem.

Rīgā, Pārdaugavā, nozīmīgu vietu aizņem Kleistu mežs, un mēs no braucamā ceļa dodamies mežā iekšā. Sarunas centrā ir Pirmā pasaules kara laiks, bet pa ceļam nevaram izvairīties no tā, kas piedzīvots pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas laikā, Jura bērnībā, un, protams, no apjausmas par pašas vietas ģeogrāfiju. Stāsta Juris Smaļinskis.

Janvāra vidū "Getliņi EKO" atklāja informatīvo kampaņu "Jāšķiro ir viss! Un viss", jo statisktika nav iepriecinoša - tikai puse Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir atkritumu šķirošana. Kā mainīt šo bēdīgo statistiku? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par atkritumu šķirošanu atgādina "Getliņi EKO" Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja Dārta Grudule, "Lidl Latvija" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule, "RIMI Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa.

"Latvijas Zaļais punkts" ir ražotāju atbildības sistēma, kas organizē dažādu atkritumu - iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu, videi kaitīgo preču, tekstilizstrādājumu un plastmasas saturošu atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi un reģenerāciju. "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis stāsta, kas jāievēro atkritumu šķirošanā.

Protams, svarīgi ir šķirot atkritumus, bet Maija Krastiņa mudina tos neradīt.

"Ja mēs gribam ikdienā kaut simboliski samazināt iepakojuma un atkritumu apjomu, kas mājās rodas, arī lielveikalos var nopirkt lietas bez iepakojuma. Nav svarīgi, kāds maisiņš vai tūtiņa ir, to var lietot atkārtoti." iesaka Maija Krastiņa. "Ja mēs katrs aizietu uz lielveikalu kaut vai ar pāris plastmasas maisiņiem kabatā! Ideālā gadījumā, ja kāds ir ļoti motivēts, to pašu malto gaļu vai salātus daudzos lielveikalos var ielikt savā kastītē. Ja mēs aizejam uz lielveikalu ar savu plastmasas kastīti vai burciņu, ēdienu var iesvērt tajā. Tad nerodas jauni atkritumi."

Sociālo mediju platformās plaši izplatās apgalvojums, ka Āfrikas cūku mēris ļauj saimniecībām izkrāpt no valsts naudu. Kāpēc tā nav tiesa? Un kā atpazīt krāpnieku rīkotus viltus konkursus platformā “Facebook”, ar kuriem nesen atkal dalījušies tūkstošiem cilvēku? Par to šīs dienas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Annija Petrova.

Aizraujošs ceļojums laikā uz 20.gadsimta sākuma Rīgu un vēl citām tolaik plaukstošām pilsētām ir jaunā izstāde ”Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”, kas tikko atklāta Nacionālajā mākslas muzejā.

Pēc Pirmā pasaules kara Rīga līdz ar daudzām citām pilsētām piedzīvoja straujas industriālas un politiskas pārmaiņas, kas atstāja neizdzēšamu iespaidu arī uz mākslu. Latviešu modernisti aktīvi fiksēja mainīgās urbānās vides iespaidus, un ar viņu veikumu iepazīstina jaunā izstāde. Vizuālā māksla tajā cieši savijas ar dzeju, kas palīdz tā laika pilsētas tēlu sajust daudz spēcīgāk. 

No jaunajiem skolotājiem, kas skolojušies programmā "Mācītspēks" 94% absolventu palikuši pedagoģijā. To Latvijas Radio intervijā sacīja profesore, Latvijas Universitātes pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Skolotājs" direktore Ieva Margeviča-Grinberga.

Šie absolventi ir strauji kāpuši pa karjeras kāpnēm kļūstot par izglītības pārvalžu vadītājiem, direktoriem un viņu vietniekiem.

--

No šodienas līdz pat 2. martam var pieteikties darba vidē balstītajām studijām „Macītspēks”. Kandidātiem ir jābūt augstākajai izglītībai.

Lai saglabātu savu konkurētspēju tirgū, aizvien vairāk pieaugušo apgūst mūžizglītību un papildina savas prasmes ar jaunām zināšanām. Praktisku risinājumu piedāvā prasmju pārvaldības platforma „Stars”. Tajā ikviens var pārbaudīt savas prasmes, pieteikties mācībām un saņemt karjeras atbalstu. Platformā vienuviet arī apkopota informācija par mācību programmām, kuru skaits jau pārsniedzis 240.

„Tas ir ļoti labs veids, kā apgūt diezgan dažādus tematus, jo mācību klāsts ir pietiekami liels. Man ļoti palīdzēja arī tas, ka ir diezgan liels Eiropas Savienības līdzfinansējums un pašam šis finansiālais atbalsts mācībām ir relatīvi mazs.”

Pieaugušo apmācības programmā Agate Mačtama apguva projektu un procesu vadību biznesa augstskolā „Turība”. Viņa atzīst, ka viss process bijis interesants un noderīgs

„Mēs ne tikai apguvām teorētiskos aspektus, bet daudz darbojāmies arī praktiski. Mācību saturā bija daudz grupu darbu [un] sadarbība ar dažādiem kolēģiem, ko iepriekš nebija nācies satikt. Līdz ar to mums tā dažādā darba pieredze vai līdzšinējā akadēmiskā pieredze saistībā ar projektu vadību deva interesantu pieredzi pašam „Agile” procesam un tā izpratnei.”

Apgūtais labi noder gan darbā, gan tālākajā studiju procesā.

Agate Mačtama ir viena no tiem, kas mācības pabeidza pērn. Mācībām viņa pieteicās ar platformas „Stars” palīdzību. Šī platforma darbojas nedaudz vairāk par gadu un vienuviet apkopo informāciju par vairāk nekā 240 mācību programmām pieaugušajiem. Šajā vietnē iespējams pārbaudīt arī savas prasmes ar dažādu testu palīdzību, lai izvēlētos sev piemērotākās apmācības.

Valsts Izglītības attīstības aģentūras pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale – Baumane stāsta, ka pieaug to personu skaits, kas platformā izveidojuši savu individuālo mācību kontu. Ja pērn tos skaits bija 23 tūkstoši, tad šogad – jau 47 tūkstoši. Savs konts jāveido, lai varētu pieteikties mācībām.

Raidījumā Pāri mums pašiem tiekamies vēlā svētdienas vakarā salā un spelgonī. Šim vakaram mēs izvēlējāmies tematu, kas, šķiet, aktuāls ir ikvienam neatkarīgi no ticības pakāpes. Tā ir dzimtā. Daudzi klausītāji, iespējams, ir pētījuši savus dzimtas radu rakstus un senču senčus iepriekšējās paaudzēs. Varbūt arī pamatīgi esat aplūkojuši sava dzimtas koka vēsturi un likteņus. Un tomēr vienmēr šajā pēctecībā, šajā sazarotajā dzimtas kokā ir arī pietiekami daudz noslēpumu un neatbildētu jautājumu. Piemēram, kāpēc diviem brāļiem, kuri ir saņēmuši vienādu audzināšanu vienā ģimenē, ir tik dažāds dzīves ceļš? Vienam tas ir veiksmīgs, otram - pavisam pretēji? Kāpēc viens izdara izvēles, kas nes svētību, bet otrs sabojā pat to, ko viņš ir saņēmis? Un tas ir tikai viens piemērs.

Svētajos Rakstos dzimta nav tikai bioloģiska ķēde, bet tā ir arī garīga realitāte, kurā tiek nodotas gan svētības, gan arī negatīvas lietas, ko Bībele arī sauc par lāstiem. Par to arī saruna raidījumā. Kā mūsu rīcība šodien var ietekmēt nākamās paaudzes un cik lielā mērā iepriekšējās paaudzes ir varējušas ietekmēt mūsu dzīvi? Kas Bībelē ir sacīts par dzimtu?

Raidījuma viesi ir Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Oskars Smoļaks.

Terapeitiskās grupas ar dažādiem mērķiem ir arī ļoti iecienīta un pasaulē populāra prakse. Ko var gūt no darba terapeitiskā grupā, ko no tās sagaidīt un cik dažādas ir iespējas, ko izmantot, noskaidrosim raidījumā Vai tas ir normāli?. Plašāk stāsta klīniskā psiholoģe, supervizora un arī psihodrāmas psihoterapijas speciāliste Jolanta Baltiņa.

Raidījuma viešņa daudz strādā ar grupām, un pieredze noteikti ir dažāda un ir arī dažādas situācijas piedzīvotas. To arī pārrunāsim, jo grupas darbs tāds formāts, kas vienlaikus var būt ļoti atbalstošs, bet var reizēm būt arī izaicinošs, jo cilvēks vairs nav tikai viens pret vienu ar speciālistu, ar ko notiek darbs, bet viņš ir attiecībās, kurās atspoguļojas arī viņa grūtības un arī resursi. Tas jau ir citādāk. Sarunā pētīsim, kā tas notiek.

Iesākumā par to, kas vispār ir grupu darbs. Domājot par terapiju, visbiežāk cilvēkiem tas saistās ar to, ka ir speciālists - psihoterapeits vai ārsts-psihoterapeits, vai varbūt psihologs un es. Bet grupa?

Parasti terapeiti strādā ar grupām, kurā 8-10 cilvēku. Jā, tas vairs nav viens pret vienu, tāpēc arī veidojas dažādas attiecības, tur ir viens speciālists un vairāki dalībnieki kopā. Reizēm cilvēku darbu grupā izvēlas, jo tā ir jauna, nezināma pieredze, viņš nezina, ko varēs piedzīvot. Ir cilvēki, kam bijusi sāpīgā iepriekšējā pieredze dzīves grupā, tāpēc viņš izvēlas psihoterapeitisko grupu, jo tur ir droša vide, kur piedzīvot attiecības citādā formā.

13. janvārī apritēja 150 gadi, kopš nācis pasaulē Jānis Akuraters - dzejnieks, rakstnieks, politiķis, viens no aktīviem Latvijas valstiskuma tapšanas procesa dalībniekiem. Četrus gadus viņš bija arī Latvijas Radiofona direktors. Par Jāni Akurateru mūsu saruna ar literatūrvēsturnieku, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru Raimondu Briedi.

Runājot par Akurateru un viņa nozīmi Latvijas kultūrtelpas veidošanā, šoreiz sākam ar beigām, ar to, ka Akuraters mūža nogalē uzcēla ļoti skaistu, mājīgu dzimtas mitekli Torņkalnā pie Māras dīķa. Šī savrupmāja, par laimi, saglabājusies sākotnējā izskatā. Kopš 1991. gada tur darbojas Akuratera muzejs, kas ir spilgta tādā veidā saglabājusies viena 30. gadu latviešu literāta dzīves vide, ko ikviens interesents var novērtēt. Un šai vietai jau tagad pašai par šīm desmitgadēm ir izveidojusies sava vēsturē ar dažādām kultūras aktivitātēm. Bez Akuratera muzeja Rīgas un Latvijas kultūru ainava vairs nav īsti iedomājama. 

Ja runā domā par Akuratera literāro mantojumu, tad tas, kas varbūt pieder pie tāda kanona, tas ir viens dzejolis, kas ir kļuvis par dziesmu, kur u daudzi uzskata, ka tā ir tautas daiļrade. Tas ir dzejolis "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", kas ir zināmā mērā 1905. gada himna.

Tad ir divi autobiogrāfiski prozas darbi - "Kalpa zēna vasara" un "Degošā sala". Par pārējo - Akurateram ir diezgan daudz dzejas krājumu iznākuši viņa mūža laikā, uzrakstītas vairāk nekā 10 lugas, stāstu krājumi, pāris romāni, bet tas viss ir salīdzinoši daudz mazāk zināms. Tāpēc jautājums ir par Akuratera literārā mantojuma svaru.