latvijasradio.lsm.lv - RSS

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit – večerinka, bals ci balle. Lobuok – večerinka!

Večerinka ir klasiskais variants. Večerinka ir vairuok ar laukim saistams saīts, večerinkuos varēja byut pošu tautys muzykants. 

Kū civilizaceja tuļuok īt iz prīšku, tū sabīdriskī sareikuojumi sovu formatu maina. „Balle” jau ir jaunuoku laiku. Tautā soka „bals” – itys sareikuojumu veids mums īguoja nu Pīterpilīšu, kuri taidus balus reikuoja.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Jāņa un Baibas Stepiņiem Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļu muižā. Viņi pirms 20 gadiem bijušajā Kārļu muižas kalpu mājā izveidoja nelielu lauku viesnīcu ar pieciem numuriem. Tagad trīs ēkās ir 15 numuriņi un saimnieks Jānis Stepiņš kopā ar Pārslu Pētersoni uzrakstījis 400 lappušu biezu grāmatu "Kārļu muiža: laiki un likteņi", kurā izpētīta pagasta, muižas un to īpašnieku vēsture trīs gadsimtos. Saimnieki orientējas uz individuāliem tūristiem no Rietumeiropas, bet izrādās, ka Latvijas sēnes brauc iepazīt arī tūristi no Japānas.

Katrs politiķis, kas grib iet Jāņa Čakstes pēdās, ir apsveicams – uzskata viņa mazmazmeita, juriste un sabiedriskā darbiniece Kristīne Čakste. Par pirmā Latvijas prezidenta muzeju Aučos un vai viņam vajag pieminekli Rīgā, par Trampu un demokrātijas izpratni sabiedrībā, arī par Čakstes dzimtas gredzenu stāstu – saruna ar Kristīni Čaksti Laikmeta krustpunktā.

Kristīne Čakste, Latvijas pirmā prezidenta mazmazmeita. Viņu pazīstam kā noteiktu, bet arī sirsnīgu Čakstes dzimtas pārstāvi un demokrātijas aizstāvi. Tāds arī savās domās bijis Jānis Čakste, kad lasām vienīgo izdoto viņa rakstu darbu “Latvieši un viņu Latvija, kāda latvieša balss”.

Kristīne pārrauga dzimtas mājas Aučus, bet pirms viņa atgriezās Latvijā, bija klāt trimdā organizētos mūsu valsts neatkarībai svarīgos notikumos vēl pirms 1990. gada 4. maija. Aktīvi darbojās Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībā Zviedrijā un latviešu tautas dejā mācēja parādīt tās raksturu.

Grāmata „Latvieši un Latvija” iznāca 1917.gadā, vēl pirms Latvija bija izveidota. Tajā Jānis Čakste ar savu pārliecību par valsti un apņēmība to veidot vienmēr runāja ļoti pārliecinoši, un es arī domāju, ka tas mūsu sarunā būs galvenais. Pieminot to, ka Jānis Čakste, Latvijas patriots, demokrātijas aizstāvis, ar savu pārliecību pārliecināja citus, kā tu raugies uz dažādām prezidentūrām šajā laikā un ko tu šobrīd domā par Donalda Trampa prezidentūru?

Kristīne Čakste: Es teiktu, ka Donalds Tramps nav prezidents. Viņš ir valsts galva šobrīd, bet viņš īstenībā ir tirdziniks. Viņš tirgojas ar pasauli un ar savām vajadzībām, ar Amerikas vajadzībām. Es domāju, ka tas ir ļoti nožēlojami, ka tā lielā valsts, kas ir bijusi arī Eiropas balsts tik daudzus gadus, tā rīkojas. Esmu ļoti norūpējusies par to, kas notiek. Varbūt viņš provocē ar saviem izteikumiem, lai kaut ko vēl panāktu, ne varbūt gluži to, ko viņš izsaka. Bet mēs pirms gada smējāmies, kad viņš runāja par Grenlandi. Tagad mēs esam nopietnā situācijā.

Tu esi dzimusi un augusi Zviedrijā. Arī Skandināvija tev ir ļoti tuva. Kā tu uztver šo piedāvājumu par Grenlandes pārņemšanu?

Kristīne Čakste: Tas ir pilnīgi absurds! Es negribētu vilkt paralēles ar Putinu un kā viņš rīkojas. Bet tas fakts, ka tu vari kā lielvalsts izmantot savu varu, lai panāktu kaut ko, kas būtu citām tautām pretīgi, tas ir pilnīgi nosodāmi, es uzskatu.

Ir apritējis gads, kopš NATO aliansē ir iestājusies Zviedrija. Kā varbūt tev ir zināms, ko zviedri pa šo laiku ir teikuši un arī varbūt par to, kā sabiedrība nonāca līdz lēmumam, kas ilgus laikus vispār nebija pat apspriežams, ka Zviedrija būtu NATO? Kā tas notika sabiedrībā?

Kristīne Čakste: Ukrainas karš bija tas, kas sabiedēja. Kad tas bija pie sliekšņa gandrīz, zviedri sāka domāt - cik mēs būsim spēcīgi vieni paši. Vai mēs varēsim noturēt kādu neitralitāti? Mēs jau redzējām Otrā pasaules kara laikā, kā gāja ar Dāniju un Norvēģiju, ka tas nav pašsaprotami, ka Skandināvijas valstis ir suverēnas. Līdz ar to man liekas, ka tie politiķi galvenokārt nobijās un tauta gāja viņiem līdzi šajā jautājumā. Tas nebija tā, ka prasīja cilvēkiem, bet politiķi bija nobijušies un tad gāja to ceļu. Tā jau bija faktiski tāda nopietna zīme, ka pasaules kārtība mainās.

Arī dzīvojot Latvijā, tu seko līdzi Latvijas notikumiem, tāpat arī pazīsti daudzas no Latvijas amatpersonām. Vai šajā pārmaiņu laikā tu redzi tādu noteiktu Latvijas politiķu nostāju? Kā tu vērtē Latvijas politiķus?

Kristīne Čakste: No malas es dzirdu, ka daudzi cilvēki ir vīlušies, lamājas. Bet nav jau viegla tā situācija. Ja skatās uz lielajām Eiropas valstīm kā Francija, Anglija, Vācija - viņas arī šobrīd, kad nāk tie jautājumi un draudi par muitu, izturas ļoti pieklājīgi un gandrīz atturīgi un neuzdrošinājās kritizēt vai piespiest kāju un kaut ko teikt, ko patiešām tu domā. Visi ļoti uzmanīgi izturas. Un es nezinu, vai tas ir pareizi, bet tā tas notiek. Es domāju, ka mēs nevaram pārmest, ka Latvija arī ietur tādu novērošanas stāvokli. Tomēr mēs esam ļoti atkarīgi no NATO atbalsta. Un lielākais NATO līdzdalībnieks tagad pašlaik kaut ko dara, kas mums nepatīk, bet mēs nevaram varbūt iet viņam virsū. Es domāju, ka tas ir saprotami, jo mums ir jātic diplomātijai. Mums ir jātic tam. Varbūt ir drusku bīstami iet nopietnā opozīcijā pret to, kas notiek.

Mēs vērojam, ka skandināvi vienmēr ir bijuši lieli diplomāti, tajā skaitā zviedri. Vai arī viņi varētu šajā brīdī izteikties skarbāk, asāk vēl vairāk iestāties? Tagad gan tieši mēs uzzinājām, ka Skandināvijas valstis vienojās kopīgā atbalstā Dānijai. Vai arī viņiem būtu jāskatās, kāda ir situācija, jāpielāgojas?

Kristīne Čakste: Es domāju, ka drusku vajag nogaidīt. Nevajag skriet pa priekšu, to nevajag. Ja skatāmies uz šo pēdējo gadu vai arī Trampa iepriekšējo valdības laiku, tad jau bija tā, ka viņš kaut ko izmet ārā un tad lēnām iet kaut kādā veidā atpakaļ. Un arī šeit ir jāskatās, lai neiekāpj īstos dubļos. Es arī esmu strādājusi diplomātijā un domāju, ka vajag drusku ļaut tiem putekļiem nosēsties, drusku nomierināties. Tikties ar saviem uzticamiem [partneriem], izrunāt, mēģināt plānot, nekā kāds tikai ar vārdiem izlec vai aizsūta kādu apvainojošu vēstuli. Es domāju, ka vajag ļaut laikam mazlietiņ pieiet un padomāt, un meklēt alianses.

Šķiet, ka šis gads ir sācies ar vairākiem būtiskiem jaunumiem laikmetīgās mākslas ainā: ir nosaukti jaunizveidotās Latvijas Mākslas balvas nominanti un balva tiks pasniegta aprīlī Valmierā; ir noticis mākslas darbu iepirkums; Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir skatāma Ojāra Ābola darbu izstāde "Cilvēka absurdie projekti uz  Zemes", kas savukārt sarunās un diskusijās aktualizē jautājumu par mākslinieka radošo brīvību dažādos laikos.

Jautājums par Laikmetīgās mākslas muzeju tagad tiek atbildēts nevis ar jaunu ēku, bet gan ar struktūru, kas gatavos jaunas izstādes "Arsenālā". Pa to laiku pats "Arsenāls" ir paspējis atklāt arī senas vēstures liecības. Ko tas nozīmē māksliniekiem un, pats galvenais, mums, skatītājiem, par to saruna ar Latvijas Vizuālās mākslas departamenta "Arsenāls" vadītāju Līnu Birzaku-Priekuli.

Jaunais departaments "Arsenāls", kas divu gadu laikā izstrādās saturisko programmu, lai 2028. gadā apmeklētājiem durvis vērtu moderns un daudzpusīgs muzejs, kas būtu līdzvērtīgs spēlētājs visā Baltijas reģiona kultūras telpā. 

Dzelzs adata, kas Rīgas debesīs durās. Šo Lienes Freimanes mīklu un citas pagājušā gada zinātkārās mīklas Greizajos ratos min "Suitu sievas" no Alsungas: Ausma Ķēde, Santa Galiņa, Ance Sproģe un "Suitu sievu" vadītāja Ilga Pavāre.

Sveicam "Suitu sievas" 70 gadu jubilejā!

2025.gada otrā pusgada izzinošākās un apķērīgākās mīklas uzdod: Paula Šķendere, Liene Freimane, Emīls Auziņš, Toms Auziņš, Eugēnija Audare, Ilze Meistere, Una Smilgaine, Vija Rozenberga, Petra Glušenkova, Evija Lācgalve un Liena Šmukste.

Dienvidkurzemes novada uzņēmēju konkursā tūrisma balvu šogad saņēma spa viesnīca "OTTO HOTEL PAVILOSTA". Viesnīca durvis apmeklētājiem vēra pirms pieciem gadiem un ir kļuvusi jau par pazīstamu Pāvilostas atpūtas vietu. Ja sākotnējā doma bija tikai spa un viesnīcas pakalpojumi pieaugušajiem, tad drīz vien kļuva skaidrs, ka liela interese ir arī ģimenēm ar bērniem. Pāvilostas viesnīcu viesi, pateicoties spa, to aktīvi apmeklē arī ziemas sezonā. Laikā, kas Kurzemes tūrisma uzņēmējiem ir tukšākais gada posms. 

Anita Baumane Latvijas Radio izrāda viesnīcas mājīgā restorāna telpas. Ir dienas vidus, kad vieni viesi ir devušies tālākās gaitās, bet citi vēl nav ieradušies. Latvijas Radio uz sarunu viesu nama vadītāju aicināja par tikko saņemto Dienvidkurzemes novada uzņēmēju balvu.

Kāpēc Baltijas valstis spēja atjaunot valstiskumu pēc 50 gadiem padomju okupācijā un kādas paralēles vērojamas Krievijas rīcībā pret Baltijas valstīm un Ukrainu? Uz šādiem jautājumiem atbildes sniedz Rīgas Juridiskās augstskolas profesores Inetas Ziemeles grāmata, kuras nosaukumu latviski varētu tulkot kā „Valsts nepārtrauktība un pilsonība: Baltijas valstis un Krievija. Pagātne, tagadne un nākotne kā to nosaka starptautiskās tiesības.” Latvijas Zinātņu akadēmija to atzinusi kā vienu no pērnā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem kā unikālu juridiskās pētniecības darbu. Grāmata iznākusi angliski starptautiskā izdevniecībā „Brill”. Tas gan ir papildināts izdevums, kura pirmā versija par šo tēmu iznāca jau pirms 20 gadiem.

Par valstu tiesībām gadsimtu mijā un mūsdienās ar Inesi Ziemeli sarunājās Ilze Kuzmina.

Kāpēc bija svarīgi pie šīs tēmas atgriezties un kas šajā laika posmā ir mainījies?

Ineta Ziemele: Pirmām kārtām pirms 20 gadiem mūsu, Baltijas valstu, prasība par valsts nepārtrauktību un tas, ka mēs risinājām pilsonības jautājumu, starptautiskajā sabiedrībā tika diezgan pamatīgi apstrīdēts. Tas bija iemesls, kāpēc ķēros klāt pie šīs tēmas un sāku to šķetināt. Es arī gribēju saprast, kādi ir standarti un kā mums vajadzēja darboties. Svarīgi saprast pēc 20 gadiem, vai mūsu skatījums uz mūsu vēsturi, tiesiskajām prasībām, risinājumiem pēc okupācijas ir pieņemts, ir nostiprinājies [starptautiskajā sabiedrībā]. Tas ir ļoti labs laika posms, jo ir arī izveidojusies valstu prakse, kura toreiz, kad es sāku strādāt pie šī temata, bija ļoti minimāla. Līdz ar to šī grāmata ir jauna tādā ziņā, ka tā revidē tos pirmos mēģinājumus [pastāvēt uz valsts kontinuitāti], kā arī faktiski nostiprina un konsolidē Baltijas valstu pozīciju starptautiskajās tiesībās un attiecībā pret Krieviju, kura, protams, visam nepiekrīt.

Šobrīd otrs lielais iemesls [grāmatas izdošanai] ir ļoti svarīgs arī Ukrainas kontekstā, tajā, kā Krievijas Federācija, piemēram, okupēja Krimu. Jā, tā ir okupācija, pat ja viņi uzskata, ka to anektējuši, bet pēc manas analīzes un pēc Baltijas valstu piemēra tā ir okupācija. Tāpat pieminēta arī situācija ar Krievijas pilsonības uzspiešanu okupētajās teritorijās. Ar valodas jautājumu Ukrainā tāpat ir ļoti daudzas paralēles. Es tās arī nedaudz grāmatā ieskicēju, norādot, ka konkrēti šis aspekts, vai šī tēze ir svarīga Ukrainas situācijā.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- tik daudz nebūs nekur!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"

Septiņi nestandarta  jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.