latvijasradio.lsm.lv - RSS

Kad domājam par klasisku biznesa izdevumu, prātā nāk rozīgi oranžs laikraksts ar akciju krituma un kāpuma diagrammām, ko pie rīta kafijas pārlapo kāds fondu biržas darbonis. Latvijas ikdiena tā gan nav, nav mums vairs oranži rozā laikraksta un nav arī televīzijas kanāla, kur slīdošā lentē ņirb valūtas kursi naftas un akciju cenas. Toties ir parādījušās TV biznesa spēles. Bet kāda šodien ir Latvijas biznesa žurnālistika? Kā un vai pietiekami mediji stāsta par finansēm un ekonomiku? Par to interesējamies Mediju anatomijā.

Uz sarunu esam aicinājuši žurnālistus, kuri strādā ar finanšu un ekonomikas tematiem. Rudīte Spakovska Latvijas Sabiedriskajā medijā ir viena no raidījuma “Pievienotā vērtība” veidotājām, Kristaps Pētersons ir ekonomikas raidījuma “Mediāna” veidotājs un Raivis Vilūns, kurš vairākus gadus bijis “Delfi Bizness” redaktors, bet tagad ir “Delfi” finanšu raidījuma “Nākotnes kapitāls“ viens no vadītājiem un veidotājiem, kā arī Latvijas Universitātes pasniedzējs.

Latviju ir sasniedzis spelgonis – gaisa temperatūra var pazemināties pat līdz -30 grādiem. Glābēji un mediķi aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un parūpēties par sevi un tuviniekiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests par ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem saņem līdz pat 15 izsaukumiem katru dienu. Ar vien vairāk cilvēku ar apsaldējumiem vēršas pēc palīdzības Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā, savukārt jau 12 cilvēki šogad ir nosaluši. 

Glābēji un mediķi aicina parūpēties par tiem, kuri paši nevar. Aukstums īpaši apdraud vientuļus seniorus un cilvēkus ar veselības problēmām. Ieteicams biežāk viņiem piezvanīt un viņus apraudzīt, pārrunāt, kā droši lietot apkures ierīces un vajadzības gadījumā palīdzēt iekurināt krāsni, sanest malku un pārliecināties, ka viņu mājoklis ir drošs un silts.

Latviju ir sasniedzis pamatīgs aukstums, tuvojoties pat -30 grādiem, tāpēc glābēji un mediķi aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un parūpēties ne tikai par sevi, bet arī apkārtējiem.

Toms Bricis: Šāds sals uznāk arvien retāk un tad, kad tas sasniedz agrāk ierastas ziemas spelgoni, mēs vairs tam neesam gatavi.

Siltuma tarifi dažādās Latvijas vietās mēdz būtiski atšķirties – un cenu amplitūda dažreiz ir pat vairāki desmiti eiro. Kā veidojas izmaksas?

Krievijas diktators Vladimirs Putins piekritis uz nedēļu pārtraukt uzbrukumus Ukrainas pilsētām – tā 29. janvārī paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Jau vairuokys nedelis Latgolā ir leli soltumi. Metereologi soka – tei ir normala zīma, tok ekonomikys ministrys Viktors Valainis (ZZS) ir rūsynuojs sasaukt Vaļsts energetiskuos krīzis centra uorkuortys sēdi, kab dabuotu efektivus rysynuojumus īdzeivuotuoju atbolstam.

Kai pošvaļdeibom vajadzātu paleidzēt īdzeivuotuojim – napīmāruot struopis procentus ci pīlaist atlyktūs moksuojumus, kai i cytus aktualūs vaicuojumus syltumenergejis jūmā Latgolā skaidroj treju pošvaļdeibu syltumražuotuoju puorstuovi – SIA „Daugovpiļs syltumteikli” vaļdis lūcekle Olesja Duškeviča (Oļesja Dušķevica), SIA „Rēzeknis syltumteikli” vaļdis lūceklis Guntars Gogulis i SIA „Ludzys nūvoda sabīdriskī pakolpuojumi” vaļdis lūceklis Juris Vorkalis.

Šoreiz dodamies ciemos pie Delveru ģimenes uz Ventspili. Edīte un Dāvis audzina trīs bērnus, ģimene ir sportiska: māsa Dārta trenējas volejbolā, brālis Emīls spēlē futbolu, bet tētis – basketbolu. Kopā visi labprāt apmeklē arī teātri un mūzikas sarīkojumus, jo pazīstamajā bērnu popgrupā "Jūras akmentiņi" agrāk dziedājusi Edīte, tagad meita iet viņas pēdās. Šo ziemu Delveri izbauda no visas sirds – ar kaimiņiem kopīgajā pagalmā izveidojuši ne tikai sniega kalniņu, bet pat paši savu slidotavu.

Kora svētki par godu Raimondam Paulam, šķiet, būs izjukuši. Krievijas aizstāvim Aleksandram Gapoņenko piespriesti 10 gadi cietumā. Pasaule ar izbrīnu seko līdzi notiekošajam ASV, kur Imigrācijas dienesta aģenti nogalina cilvēkus uz ielām. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Juris Rozenvalds.

Anna Veismane tikās ar dziedātāju Guntu Gelgoti un pianisti Aiju Kuzmani, lai izvaicātu par nu jau izveidojušos tradīciju ap Franča Šūberta dzimšanas dienas laiku, veidot jaunu programmu un satikties mūzikā. Abām mūziķēm 2. februāra koncertā "Tālajā tuvumā" Rīgas Sv. Pētera baznīcā pievienosies norvēģu baritons Steins Šervolds (Stein Skjervold).

Koncerta poētiskajā nosaukumā “Tālajā tuvumā” vārdi un to nozīmes ir pretstati. Kāpēc šāds nosaukums radies?

Aija Kuzmane: Jā, tie tiešām ir pretstati. Man šķiet, ka Šūberta mūzika ir pilna ar pretstatiem, viņam viss ir vienkopus, un arī nozīmes jēdzieniem mēdz būt ļoti dažādas. Tā pati nāves tēma - vienā brīdī nāve ir ienaidnieks, nākamajā - draugs, tāpēc tas tālais tuvums.

Man liekas, arī tīri cilvēciski mēs katrs ar to saprotam kaut ko citu - kas kuram ir tālums, ko kādam nozīmē tuvums, kā mēs panesam tuvumu, vai mēs gribam būt tālumā, vai mums labāk patīk dzīvot tālumā vai tuvumā?

Tas viss ir kopā savijies. Man liekas, tādā filozofiskā nozīmē tas nosaukums ir izveidojies.

Varbūt Guntai vēl ir īpaša sajūta, jo tu neesi uz vietas Latvijā, varbūt tev tālums un tuvums arī nozīmē kaut ko citu.

Gunta Gelgote: Esmu pateicīga, ka, esot mazliet tālu, Lietuvā, varu šeit būt tuva gan ar cilvēkiem, kurus šeit mīlu, gan ar mūziku, arvien atgriežoties šeit un dziedot. Man liekas, ka esmu arī Aijai tuva ar to, ko mēs darām. Nu jau mums ir regulāra tradīcija Šūberta dzimšanas dienā rīkot koncertu. Tam bija jānotiek 31. janvārī, kad ir viņa dzimšanas diena, bet dažādu iemeslu dēļ dažreiz datums ir par dienu vai divām pabīdīts - šoreiz tas būs 2. februārī.

Nākamgad svinēsim Šūberta 230. jubileju, un tad, protams, arī kaut ko domāsim, bet šo gadu nevarēja izlaist.

Cik gadus apmēram mēs jau tā darām?

Aija Kuzmane: Šis ir ceturtais. Tradīcija!

Kā jūs satikāties ar Steinu Šervoldu?

Gunta Gelgote: Es dzīvoju Viļņā 15 gadus. Viņš ir norvēģu dziedātājs, kurš dzīvo Viļņā apmēram 20 gadus. Tur dzirdēju, un man ļoti iekrita sirdī viņa dziedājums. Mums ar Aiju radās ideja par Gustava Mālera un Almas Māleres dziesmām, un izveidojām programmu, kurā es dziedāju Almas dziesmas, un pirmoreiz uzrunājām Steinu dziedāt Gustava Mālera dziesmas. Tas izskanēja Liepājā un pērn arī Rīgā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Steins ir īsts kamermūziķis. Viņam skan balss, un tas, kā viņš izdzied tekstu - viņam skan pēc labākajām Rietumeiropas tradīcijām.

Tagad viņš dzīvo Viļņā un gan dzied, gan pasniedz kamerdziedāšanu Mūzikas akadēmijā. 

Šūberts un Šūberta dziesmu atlase. Tas ir ļoti nopietns darbs - veidot repertuāru, sakārtot dziesmas secīgi, ar īpašu domu.

Aija Kuzmane: Tas vienmēr ir liels jautājums - vai mēs izvēlamies programmu vai programma izvēlas mūs? Šūberta gadījumā tas ir īpaši intensīvi, jo zinām viņa lielo dziesmu skaitu.

Pēc alfabēta rādītāja klausījos visas viņa dziesmas, darīju to vairākkārt un atzīmēju tās, kuras mani kaut kādā veidā uzrunāja.

Īstenībā tas bija ļoti mainīgi, jo vienā brīdī tevi šī dziesma uzrunā, nākamajā brīdī tu pārlasi tekstu un saproti - bet šai dziesmai arī nav nekādas vainas, kāpēc es neesmu to atzīmējusi? Tas bija ļoti ilgstošs process. Ne velti mēs to darām ceturto reizi, un domāju, ka būs vēl, jo vienā koncertā nevar iekļaut ļoti daudz dziesmu. Šoreiz izskanēs 11, bet viena otra ir tāda, kurā faktiski ir ietvertas piecas dziesmas vienā, tā kā skaits arī ne vienmēr kaut ko nozīmē.

Plašāk - audioierakstā.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar muzikoloģi un kultūras žurnālisti Inesi Lūsiņu.