latvijasradio.lsm.lv - RSS

Lai arī ziema šogad kārtīga un temperatūra daudzviet ir -20 grādu, čaklākiem dārzkopjiem jau darba pilnas rokas, jo šobrīd īstais brīdis sēt leduspuķes, petūnijas, piparus, pētersīļus un citus zaļumus Kā un kur sēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kurās palodzes dobēs jau varam parušināties, skaidro dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse un dārzkopības entuziaste Maija Čerjaka no Carnikavas.

Dārzkopes atgādina, ka visu, kas bija glābjams no aukstuma, vajadzēja jau laicīgi sasegt. Ja nu nav paspēts, jutīgākiem garšaugiem un arī rozēm, ja nav sasegtas, var uzmest virsū sniegu.

Arī siltumnīcā vajadzētu sanest sniegu, lai tad, kad iestāsies siltāks laiks, tas kustu un mitrinātu augsni. Ja vien ir sasnidzis tik daudz.

Bet tiem, kuri paši vēlas sēt papriku un kādus garšaugus, laiks to darīt un dārzkopes dalās pieredzē, kā labāk lolot mazās sēkliņas.

31. janvārī kultūrtelpā SunsStudio ar programmu “Mūzika vakara mieram” viesosies ģitārists Mārcis Auziņš, ļaujoties mierpilnai improvizācijai , kuras priekšplānā ir noskaņa, kā arī klausītāju un mūziķa mijiedarbība.

Telefonintervijā Lienei Jakovļevai Mārcis Auziņš atklāj: "Līdz šim šādas improvizācijas spēlēju mājās pats sev, bet šis ir gadījums, kad kontekstā ar manu pamatdarbību, kas ir solokoncerti,

priekšplānā būs nevis pazīstamu melodiju aranžijas un mani oriģinālskaņdarbi, ko varētu dēvēt par tradicionālu ģitāras solo mūziku, bet šoreiz ļaušos pilnīgai improvizācijai.

Man mazliet ir jāpārvar sevi šajā gadījumā, jo, spēlējot tradicionālu solokoncertu, katrs skaņdarbs ir pārdomāts, praktiski katra nianse ir izdomāta - 95% ir iepriekš sagatavots materiāls. Šajā gadījumā, protams, iestrādes ir, bet tā burvība būs tajā, ka absolūti ļaušos vietai, noskaņai un arī tai noskaņai, ko radīs visi atnākušie.

Katrs no dalībniekiem arīdzan ir noskaņas radītājs un mūzikas līdzautors, tā kā gaidu ar nepacietību.

Mazs satraukums ir, jo tas ir man mazliet neierasti, bet tajā pašā laikā izaicinoši, un degu nepacietībā mesties iekšā. (..) Šī improvizācija būs stundas garumā. Kā daļu no iestrādnēm esmu paredzējis izpildīt skaņdarbus no mana albuma “Citādi citāti”, kas ir ļoti meditatīvs un mierīgs, bet lielākā daļa būs balstīta improvizācijā. Pamatu šoreiz likšu uz baritona ģitāru, kas ir diezgan neierasta ģitāra - hibrīds starp parasto ģitāru tās tradicionālajā skaņojumā un basģitāru - tās ir mazlietiņ zemākas frekvences.

Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes docente Maija Pozemkovska; pārraides producente – Maruta Rubeze

Spalvainais degunradzis ir viens no lielākajiem izmirušajiem zīdītājiem, kas dzīvojis ledus laikmeta beigās Eirāzijas ziemeļos, arī Latvijas teritorijā.

Spalvainais degunradzis bija mamuta laikabiedrs, apaudzis ar rūsgani brūnu spalvu, augumā mazāks par mamutu, taču gana iespaidīgs. Spalvainā degunradža augums bija divarpus metru, un, kā jau degunradzim, tam bija divi ragi, turklāt priekšējā, lielākā raga garums bija pāri vienam metram (~1m 30 cm). Lielais rags tika izmantots aizsardzībai un sniega attīrīšanai barības meklējumos.

Spalvainais degunradzis svēra no divām līdz trim tonnām. Latvijas teritorijā tas dzīvoja vairāk nekā pirms 12 tūkstošiem gadu. Šī izmirušā dzīvnieka paliekas – kaulu fragmenti – Latvijā atrasti divreiz – 1861. un 1928. gadā; abas reizes – pie Zveņģes upītes, starp Lielvārdi un Rembati.

Spalvainā  degunradža meklējumos Latvijā lieli nopelni bija Rīgas Dabaspētnieku biedrībai (Naturforscher-Verein zu Riga), ko 1845. gadā dibināja Vidzemes ārsti, aptiekāri, luterāņu mācītāji un skolotāji ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par dabaszinātnēm. Tā kā šajā biedrībā galvenokārt bija vācbaltieši, biedrību likvidēja 1939. gada novembrī, pēc vācbaltiešu izceļošanas.

Tad, kad Latvijas teritorijā parādījās pirmie iedzīvotāji, ziemeļbriežu mednieki, ledum atkāpjoties, spalvainais degunradzis jau bija izmiris.

Pirmais, kas aprakstīja spalvaino degunradzi pirms vairāk nekā divsimt gadiem (1799) un deva latīnisko nosaukumu Rhinoceros Antiquitatis, bija vācu ārsts un dabaszinātnieks Johans Frīdrihs Blūmenbahs (Blumenbach; 1752–1840). Viņš bija viens no zooloģijas un antropoloģijas kā salīdzinošo zinātnisko disciplīnu pamatlicējiem.

Vēl pirms Blūmenbaha lielu ieguldījumu spalvainā degunradža izpētē deva slavenais vācu dabaszinātnieks Pēters Simons Pallass (Pallas; 1741–1811).  Pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II uzaicinājuma viņš devās ekspedīcijā uz Sibīriju, kā rezultātā norādīja uz spalvainā degunradža izplatību šajā reģionā un 1772. gadā Irkutskā no vietējiem iedzīvotājiem ieguva izmirušā dzīvnieka galvu un divas kājas, jo pārējais bija apēsts, un āda izmantota apģērbam.

Spalvainā degunradža fosīliju atradums Staruņā (Starunia, Polijas teritorijā, kas mūsdienās ir Ukraina), dziļā ozokerīta raktuvē (12,5 m dziļumā)

1929. gada 23. oktobrī bija pasaules sensācija: tika atrasts vienīgais, vispilnīgākais šīs sugas eksemplārs ne tikai ar saglabātu skeletu, bet arī daļu no iekšējiem orgāniem, muskuļiem un ādu. Jaunā, apmēram trīs gadus vecā mātīte bija mirusi aptuveni pirms trīsdesmit tūkstoš gadiem.

Šī eksemplāra unikālā fosilizācija bija iespējama, pateicoties labvēlīgiem ģeoloģiskiem apstākļiem, turklāt dzīvnieks zemes dzīlēs bija gulējis augšpēdus, un, iespējams, tāpēc ķermenim bija tikai nelieli bojājumi.

Ar Polijas armijas palīdzību divu mēnešu laikā spalvainais degunradzis bija sagatavots transportēšanai un nogādāts Krakovā.

Šī ziņa ātri sasniedza Latviju, un

mākslinieks butaforists Oļģerts Krūmiņš (1904–1989) tolaik Eiropā pirmais modelēja spalvaino degunradzi dabīgā lielumā. Maketa izgatavošanai tika izlietoti vairāk nekā 80 kg vecu avīžu, ko sabāza lielā dzīvnieka "skeletā", izgatavotā ar metāla stiepļu palīdzību, savukārt ragi tika gatavoti no koka.

Lielizmēra maketu izstādīja Izglītības ministrijas Skolu muzeja rīkotā "Daugavas izstādē" 1932. gadā, piesaistot gandrīz desmit tūkstošus apmeklētāju. (No 1925. līdz 1938.g. Skolu muzejs atradās Valdemāra ielā 36a, aizņemot trīspadsmit telpas divos augšējos ēkas stāvos.)

Izcilais butafors Oļģerts Krūmiņš pēc Skolu muzeja likvidācijas 1951. gadā strādāja Medicīnas vēstures muzejā. Viņa veidotās diorāmas par viduslaiku medicīnu joprojām apskatāmas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Oļģerta Krūmiņa izgatavotais makets nav saglabājies, toties Staruņā atrastā spalvainā degunradža skelets, izbāzenis (rekonstrukcija) un anatomiskie preparāti (piemēram, mēle, aukslējas, ausis) mūsdienās aplūkojami pastāvīgajā ekspozīcijā Polijas Zinātņu akadēmijas Dabas vēstures muzejā Krakovā (Muzeum Przyrodnicze w Krakowie).

Interesanti, ka arī 21. gadsimtā britu paleontologi Stafordšīrā atraduši vēl četru aizvēsturisko degunradžu skeletu paliekas. Meklējumi turpinās!

Lamsters, V. "Latvijā izmirušie prāvākie zīdītāji". Rīga, Izglītības ministrijas Skolu muzejs, 1937.

Organizācija viena cilvēka ego apmierināšanai - tā par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa izloloto Miera padomi domā starptautiskās politikas analītiķi. Padomes izveidi pamatoja ar nepieciešamību panākt ilgstošu mieru kara nopostītajā Gazas joslā, taču organizācijas statūti paredz tās darbību daudz plašākā mērogā, tāpēc ir bažas par Trampa vēlmi aizstāt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). Tomēr maz ticams, ka Miera padomei būs ilgs mūžs. 

Ar svinīgu ceremoniju Šveices kalnu kūrortā Davosā pirms nedēļas nodibināja Miera padomi. No aptuveni 60 uzaicinātajām valstīm Miera padomes statūtu parakstīšanas pasākumā bija pārstāvētas tikai 19.

Neraugoties uz to, ASV prezidents un Miera padomes priekšsēdētājs uz mūžu Donalds Tramps neslēpa savu lepnumu.

„Šī ir ļoti aizraujoša diena. Ilgi gaidīta. Daudzas valstis ir saņēmušas ielūgumu. Visi vēlas piedalīties. Mēs sadarbosimies ar daudziem citiem, tostarp ANO. Šeit ir sapulcējušies valstu līderi, vairumā gadījumu ļoti populāri līderi. Dažos gadījumos ne tik populāri, bet tāda ir dzīve. Mums ir iespēja kļūt par vienu no ietekmīgākajām organizācijām, kāda jebkad ir izveidota. Man ir liels gods būt tās priekšsēdētājam. ANO ir milzīgs potenciāls. Es domāju, ka Miera padomes un ANO sadarbība var būt kaut kas ļoti unikāls pasaulei,” paziņoja Tramps.

Miera padomes izveidi pērn septembrī apstiprināja ANO Drošības padome, lai veicinātu pamiera īstenošanu Gazas joslā. Tomēr Miera padomes statūtos Gaza nemaz nav minēta.

Dokumentā ir uzsvērta „drosme atteikties no institūcijām, kas pārāk bieži ir cietušas neveiksmi”, ar to domājot ANO. Tāpēc tiek piedāvāts izveidot „daudz elastīgāku un efektīvāku starptautisku miera veidošanas institūciju”, kuras mērķis ir „veicināt stabilitāti, atjaunot uzticamu un likumīgu pārvaldību un nodrošināt ilgstošu mieru konfliktu skartajos vai apdraudētajos reģionos”.

Tas rada aizdomas, ka Tramps ar Miera padomes palīdzību vēlas mest izaicinājumu ANO, ko viņš ir regulāri kritizējis kā neefektīvu un vāju.

Ženēvas Drošības politikas centra pētniece un Tuvo Austrumu eksperte Nomi Bar Jākova intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Miera padomē visa vara būs koncentrēta Trampa rokās, bet organizācijas dalībvalstis ir izraudzītas pēc kritērijiem, kuriem ir maz sakara ar mieru

Kad no darījuma sanāk purkšķis.

0:00 Ievads: korporatīvā negausība un iedzīvošanās uz darbaļaužu rēķina.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Viņš mani noņēma no basketbola laukuma un atvēra jaunu pasauli – tā par Maestro Raimonda Paula lomu savā dzīvē saka pazīstamais dziedātājs Viktors Lapčenoks. Tieši viņa un Noras Bumbieres balsī skan Paula zelta fonda dziesmas. Tās joprojām ir Viktora Lapčenoka repertuārā, un viņš apgalvo – labākas melodijas par Paulu neviens viņam nav uzrakstījis.

”Viņš mani uzveda uz lielās skatuves, viņš izdarīja visu, lai mani uzceltu saulītē. Arī vēl tagad es dziedu visu to repertuāru, ko viņš man ir uzrakstījis. Es no tā arī dzīvoju, jo citas dziesmas es nemāku dziedāt.”

Viktors Lapčenoks stāsta, ka lai arī ne mazums dziedājis citu komponistu dziesmas, nekad nav tās izjutis tik personiski un dziļi kā Paula komponētās. Paula dziesmas savukārt ar viņu saaugušas it kā uzreiz. Vajadzējis tikai uzmanīgi paklausīties, kā Maestro pats tās pāris reizes nodungo, un dziesmas atslēga bijusi rokā. Dziedātājs pats to skaidro ar melodijas un labas dzejas izcilu sintēzi, kas skan dabiski, nesamāksloti un uzrunājoši.

6. februārī Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco sāksies 2026. gada ziemas olimpiskās spēles jeb XXV ziemas olimpiskās spēles. Uz spēlēm dosies arī Latvijas Radio pārstāvji un ziņos par sacensību gaitu, rezultātiem un citiem ar spēlēm saistītiem notikumiem. Cik liela šogad ir Latvijas komanda, kādos sporta veidos startēs mūsu sportisti un kādus rezultātus varam sagaidīt? Vai politiskās peripetijas arī ir gaidāmas šajās spēlēs?

Kolēģi Māri Bergu izvaicājam pirms viņš dodas uz ziemas olimpiskajām spēlēm.

Koncerta „Manai dzimtenei” rīkotāji sola darīt visu, lai koncerts šovasar notiktu.

Saeimā norisinās ārpolitikas debates.

Eiropas Savienība iekļauj Irānas revolūcijas gvardi teroristu sarakstā.

Neskatoties uz bargajiem ziemas apstākļiem, Krievijas uzbrukumi Ukrainas frontē nav apstājušies. Iebrucējs lēnām turpina virzību uz priekšu.

Šovasar plānotais dziesmu svētku koncerts „Manai dzimtenei” turpina jukt pa vīlēm. No gatavošanās koncertam tagad atteikušies arī novadu virsdiriģenti, bet šodien, 29. janvārī, Latvijas Radio noskaidroja, ka savu dalību grasās atsaukt arī Latvijas Radio bigbends.

Mežaparkā plānotais koncerts sākotnēji tika dēvēts par Raimonda Paula dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, tā godinot maestro 90. jubileju. Taču pēc Paula norobežošanās nosaukumu mainīja. Iepriekš savu dalību atsauca arī, piemēram, dziedātājs Intars Busulis. Tiesa, biļetes uz koncertu turpina tirgot.