
Sign up to save your podcasts
Or


#DigitālāsBrokastis pirmajā tehnoloģiju ziņu topā servējam šādus gardumus!
Sociālajos medijos cilvēki jau sākuši sūdzēties, ka daža laba vecgada apņemšanās, kas saistīta ar fizisko aktivitāšu sākšanu vai palielināšanu, jau izkūpējusi janvāra salā. Vai vainīgs ziemas nogurums? Mītus kliedējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un pētnieks Klāvs Ēvelis, kura uzmanības lokā ir fiziskās formas un psiholoģiskās labsajūtas saistība, sportošanas ietekme uz smadzenēm.
Ierakstā vaicājam cilvēkiem, vai bieži jūtaties noguris un kas tam varētu būt par iemeslu?
Mudinot tomēr neatmest apņemšanos kustēties, raidījuma viesi atzīst, ka, protams, dabā būs labāk, nekā uz ielas, kur ir satiksme un dažādi trokšņi. Var arī pastaigu savienot ar nākšanu no darba ar kājām, bet pilsētā, nākot no darba ar kājām, smadzenēm var būt arī pārstimulācija, ja atkal apkārt ir trokšņi, jo smadzenēm tāpat ir daudz jāstrādā - šķērsielas, luksofori. Turklāt brīvdienas ir iespēja iet ārā dienas gaišajā laikā.
"Brīvdienās ārā ir gaišs, mēs esam izgulējušies, atpūtušies, darba nedēļa ir noslēgusies. Ja tad varam aiziet uz kādu tuvāku vai tālāku parku bez austiņām. Tas ir svarīgs akcents - bez austiņām!" norāda Klāvs Ēvelis.
Pētnieks norāda, ka cilvēkiem nepieciešams, lai smadzenes dzird putnu skaņas, soļus, sniega gurkstoņu. Tas mūsu smadzenēm patīk. Tas palīdz atpūsties, bet vienlaikus ir arī fiziskās aktivitātes.
"Ir pētījumi par to, ja cilvēkiem ir bijusi kognitīvā slodze, kas izraisa nogurumu, lai arī jūtas labi, viņiem liek iet dabā un veic smadzeņu aktivitātes mērījumus. Ir redzams, ka laikā, kamēr viņi atrodas dabā, smadzeņu aktivitāte samazinās. Tas nozīmē atslābumu, patīkamu sajūtu. Mēs jūtamies mierīgāk, fokusētāk, brīvāk. Darbā ir saspringums, steiga, paziņojumi, zvani. Daba palīdz atslēgties, sākam ar nedēļas nogali, ieplānojam pusstundas pastaigu, kā tur nokļūt. Tas kopā varbūt aizņems pusotru stundu. Pēc tam var nopirkt kafiju, var arī pastaigas laikā. Kāpēc ne," mudina Klāvs Ēvelis.
Svētdien, 18. janvārī, pie koncertzāles “Latvija” ērģelēm muzicēs Agnese Abramāne, ērģelniece ar plašu muzikālo redzesloku un aktīvu koncertpieredzi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases maģistrante, kura studē pie profesores Vitas Kalnciemas, kā arī iepriekš pilnveidojusies pie Kristīnes Adamaites un Larisas Bulavas. Agnese studējusi arī Štutgartes Mūzikas un skatuves mākslas augstskolā, bet ēģeļspēles pamatus apguvusi Ventspils Mūzikas vidusskolā.
Telefonsarunā Agnesi Abramāni izvaicājam par ērģelspēles apguvi Ventspils Mūzikas vidusskolā un iespējām tikt pie koncertinstrumenta, par koncertzāles "Latvija"ēŗģeļu specifiku un interesēm senajā mūzikā, kā arī šī koncerta programmas izvēli, kurā reti spēlēta un Latvijā maz zināma ērģteļmūzika. Tās autori - Bendžamins Britens, Semjuels Bārbers un Gijs Bovē.
Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Maija Pozemkovska. Producente: Maruta Rubeze.
Studentu un studenšu korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kas vieno augstskolu studentus un absolventus. Savstarpējās attiecības tajās nosaka vecākuma princips, draudzība un palīdzība. Korporācijas locekļi pēc vecākuma principa dalāmi filistros, kas studijas jau beiguši un bijuši aktīvi korporācijas dzīvē vairākus gadus, jeb vismaz piecus semestrus, tautiešos jeb komilitoņos, tas ir, aktīvajos biedros un fukšos, jeb jaunajos biedros, kas uzņemti korporācijā nesen un vēl studē.
Studentu korporācijas sāka veidoties Vācijā 18. gadsimta beigās, un tajās ir saglabājusies latīņu un vācu terminoloģija. (Par vecāko studentu korporāciju jeb brālību uzskata Onoldia, kas dibināta Erlangenas universitātē 1798. gadā).
Katrai korporācijai ir savas devīzes (viena vai vairākas), piemēram, „Tēvzemei, zinātnei un dailei” vai „Concordia nostra perpetua sit!” – „Lai mūsu vienprātība būtu mūžīga!”
Katrai korporācijai ir ārējās nozīmes: tas ir trikolors, jeb trīs atšķirīgas krāsas, ko lieto kā krāsu lentu, cedru un galvas segu, jeb deķeli ar krāsām. Cedras, un tās ir no satīna, nēsā prezidijs svinīgos gadījumos. Krāsu lentu nēsā pār labo plecu Aristoteļa svētkos, Valsts svētkos, Baltijas tautu komeršos un korporāciju gada svētkos vai augstskolas izlaidumā, saņemot diplomu.
Baltijā vecākā korporācija ir 1808. gadā Tērbatā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija Curonia, kas uzņēma galvenokārt kurzemniekus, un 19. gs beigās – 20. gs. sākumā darbojās arī Rīgā.
Viens no pazīstamākajiem kuroņiem bija Latvijā dzimušais Tērbatas Universitātes rektors, fizioloģijas profesors Frīdrihs Biders (1810–1894).
Vecākā latviešu studentu korporācija ir 1870. gadā Tērbatā dibinātā Lettonia (sākotnēji kā latviešu rakstniecības vakari), un tās ārējās nozīmes – trikolora krāsas – bija sarkanbaltsarkans, kā vēlāk Latvijas karoga krāsas.
Lettonia panāca savu legalizāciju korporāciju saimē 1882. gadā ar tagadējām zaļš-zils-zelts krāsām, jo krāsām bija jābūt dažādām.
Pirmā studenšu korporācija Filiae Patriae (Tēvzemes meitas) dibināta pie Tartu universitātes 1920. gada oktobrī, apvienojot igauņu studentes. Gadu vēlāk (1921. gada novembrī) pie Latvijas Universitātes dibināta pirmā latviešu studenšu korporācija Daugaviete. 1922. gadā dibināta biedrība Varavīksne, kas piecu gadu laikā pārtapa par korporāciju, bet oficiāli otra vecākā latviešu studenšu korporācija ir 1923. gada novembrī dibinātā Gundega.
Kad 1924. gadā nāca klāt korporācijas Dzintra un Imeria, radās nepieciešamība izveidot jumta organizāciju – Studenšu Prezidiju Konventu (S!P!K!), lai koordinētu darbību, saskaņotu pamatnoteikumus un principus, un kurā ir apvienojušās visas mūsdienās pastāvošās Latvijas studenšu korporācijas. Jāmin arī Selga un Gaujmaliete, kas dibinātas 1927. gadā un pēdējā studenšu korporācija, kas dibināta starpkaru periodā Latvijā – Aurora. (Vienīgā krievu studenšu korporācija Latvijā – Sororitas Tatiana – izveidojās 1932. gadā).
Trīs latviešu studenšu korporācijas dibinātas pēckara Vācijā – divas pie Baltijas Universitātes – Spīdola un Zinta, kā arī Minhenē – Staburadze (1947).
Studenšu korporācijas Latvijā, nereti, saskārās ar visai nievājošu attieksmi gan no buršu, gan no pārējās sabiedrības puses, tika kariķētas presē un izzobotas ikdienas sarunās.
Tomēr ar laiku studenšu korporācijām izdevies izcīnīt savu vietu akadēmiskajā vidē un ieņemt tajā līdzvērtīgu pozīciju.
Studenšu korporācijas dibinātas ne tikai pie Latvijas Universitātes. 1928. gada martā Latvijas Konservatorijā radās biedrība Līga, kas no 1931. gada uzskatāma par korporāciju. (Līdz 1940. gadam studenšu korporācijā Līga varēja būt tikai Latvijas Konservatorijas audzēknes. Līdz korporācijas slēgšanai padomju okupācijas laikā Līga bija spiesta vairākas reizes mainīt organizācijas formas nosaukumu, saucoties gan par biedrību, gan korporāciju, gan par kopu un atkal īsu brīdi par korporāciju, jo tobrīd pastāvošie noteikumi paredzēja, ka par korporācijām var dēvēties tikai tās, kas dibinātas pie Latvijas Universitātes). Korporācijas Līga goda filistri bija Konservatorijas rektori Jāzeps Vītols (1863–1948) un Pauls Jozuus (1873–1937).
Runājot par korporāciju muzikālajām tradīcijām, jāatzīmē, ka korporācijām ir savas kantu, jeb dziesmu grāmatas, kā arī himna, jeb Karoga dziesma.
Studentu un studenšu korporācijām ir savs koris – Prezidiju konventa vīru koris un Studenšu Prezidiju Konventa koris, kuri piedalās arī Dziesmu svētkos.
Katru gadu korporācija Tālavija pasniedz Paula Saksa (operdziedonis, korporācijas dibinātājs 1878–1966) Atzinības balvu jaunajiem operas māksliniekiem un rīko kopīgu operas izrādes apmeklējumu.
1940. gada vasarā, pēc padomju okupācijas, korporācijas slēdza. Vācu okupācijas laikā darbību daļēji atjaunoja un turpināja darboties vēlāk trimdā ārzemēs (izņemot korporāciju Līga). Tā kā korporācijas pēc būtības ir nacionālas organizācijas (atļauts runāt tikai latviski), tad šis apstāklis veicināja latvietību dažādos kontinentos – ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Procentuāli korporācijās ir neliels skaits studējošo.
Pašlaik Latvijā ir 23 studentu un 13 studenšu korporācijas, kas lepojas ar savām filistrēm – eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, operdziedātāju Žermēnu Heini-Vāgneri un teātra zinātnieci Liliju Dzeni.
Mūsdienās studenšu korporācijas aktīvi iesaistās arī žurnāla Universitas redakcijā. Universitas ir viens no vecākajiem žurnāliem latviešu valodā, kas iznāk kopš 1930. gada, reizi vai divas reizes gadā, un pieejams visiem, arī elektroniski.
Gan studentu, gan studenšu korporācijas būtība mūsdienās ir – draudzība uz mūžu.
Literatūra:
V. Ščerbinskis. Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.
Latvijā joprojām ir pieauguši cilvēki, kuri nemāk ne lasīt, ne rakstīt. Taču Izglītības un zinātnes ministrijai nav datu par to, cik šādu cilvēku Latvijā ir, un nav arī sistēmiskas palīdzības tiem, kuri vēlētos šīs pamatlietas mācīties pieaugušā vecumā.
Pētām problēmu, tiekamies ar pusmūža sievieti, kura tikai tagad mācās lasīt un viņas skolotāju.
Ventspils romu sieviešu biedrībai „Sāre Khetene” viens no uzdevumiem ir savas tautas izglītošana, jo romu sabiedrībā joprojām ir sastopams analfabētisms. Kopumā biedrībā šobrīd lasīt un rakstīt māca trim sievietēm. Skolotājas lomu uzņēmusies Zvaigznīte Kustova. Viņa stāsta, ka lasītnesprasmes līmenis viņas skolniecēm mēdz būt dažāds. Gadās, ka burtus gan pazīst, bet nemāk salikt kopā. Jo sevišķi intensīvi pēdējā laikā mācībām nodevusies Agrita, kura jau ir vecmāmiņas godā.
Persijas princese un vīrieši labākajos gados.
0:00 Ievads: vai Raimonda Paula var būt par daudz?
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!
Pēc Dānijas, Grenlandes un ASV amatpersonu tikšanās Baltajā namā Grenlandē vakar, 15. janvārī, sākuši ierasties Eiropas militāri spēki, lai pastiprinātu salas drošību. Par spēku nosūtīšanu paziņoja Vācija, Francija, Zviedrija, Norvēģija, Somija un Nīderlande.
"Ja Latvijai lūgtu militāro klātbūtni Grenlandē ASV un Dānijas saspīlējuma dēļ, par to būtu jālemj valdībai un Saeimai," intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds no “Progresīvajiem”.
***
Šodien, 16. janvārī, vizītē Latvijā ieradīsies Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons, lai tiktos ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) un parakstītu vienošanos par aizsardzības sadarbības stiprināšanu starp Latviju un Zviedriju.
Maestro Raimonda Paula 90.jubilejas mēnesī piektdienās turpinām ieklausīties populāru mākslinieku redzējumā par viņu.
Debešķīgs un nesaistīts ar zemi – šādus vārdus maestro muzikālajam talantam velta pasaulslavenā operdziedātāja Elīna Garanča. Viņi kopā izveidojuši divas koncertprogrammas, ko dziedātāja raksturo kā abpusēji ļoti radošu un bagātinošu sadarbību. Kopš tā laika viņus saista arī silta un sirsnīga cilvēciska saikne.
Bērnībā Elīnai Garančai ļoti patika Raimonda Paula dziesmas, ko izpildīja bērnu ansamblis ”Knīpas un knauķi”. Šī iemesla dēļ viņa pati ļoti gribēja dziedāt šajā ansamblī, taču mamma viņas vēlmi neatbalstīja. Vēlāk, klausoties plates ar Paula mūziku, viņu īpaši apbūra viņa kino un teātra mūzika, un viņa sapņoja, ka arī viņai kādreiz gribētos kaut ko no tās nodziedāt. Sapnis patiešām piepildījās pirms deviņiem gadiem, kad abu kopsadarbībā tapa programma ”Baltās paslēpes”, kas izskanēja Nacionālajā teātrī, kam pēc tam sekoja arī otra programma ”Ja tevis nebūtu…”. Pie tām abi strādājuši ar milzīgu azartu un mīlestību, neiztiekot arī bez draudzīgas apcelšanās.
Patērētāju tiesībsargs Melnajā sarakstā iekļāvis vēl astoņus uzņēmumus, kas nav izpildījuši saistības pret patērētājiem. Tie ir gan tūrisma pakalpojumu sniedzēji, gan apavu tirgotājs, mēbeļu un citu preču piegādātāji. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina pircējus pārbaudīt, vai konkrētais uzņēmējs nav iekļauts melnajā sarakstā.
Melno sarakstu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veido jau vairākus gadus un pašlaik tajā atrodas gandrīz 80 uzņēmumi. Sarakstā iekļauj tos uzņēmumus, pret kuriem patērētāju strīdu izskatīšanas komisija pieņēmusi lēmumu par labu patērētājiem, bet uzņēmumi tos nepilda.
Nule kā PTAC tajā iekļāvis vēl astoņus jaunus uzņēmumus, kas nav izpildījuši saistības pret patērētājiem. To vidū ir gan automobiļu tirgotājs, gan mēbeļu un citu preču piegādātāji.