latvijasradio.lsm.lv - RSS

Patērētāju tiesībsargs Melnajā sarakstā iekļāvis vēl astoņus uzņēmumus, kas nav izpildījuši saistības pret patērētājiem. Tie ir gan tūrisma pakalpojumu sniedzēji, gan apavu tirgotājs, mēbeļu un citu preču piegādātāji. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina pircējus pārbaudīt, vai konkrētais uzņēmējs nav iekļauts melnajā sarakstā.

Melno sarakstu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veido jau vairākus gadus un pašlaik tajā atrodas gandrīz 80 uzņēmumi. Sarakstā iekļauj tos uzņēmumus, pret kuriem patērētāju strīdu izskatīšanas komisija pieņēmusi lēmumu par labu patērētājiem, bet uzņēmumi tos nepilda. 

Nule kā PTAC tajā iekļāvis vēl astoņus jaunus uzņēmumus, kas nav izpildījuši saistības pret patērētājiem. To vidū ir gan automobiļu tirgotājs, gan mēbeļu un citu preču piegādātāji.

Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” izturējusi jau piekto neuzticības balsojumu. To rosinājusi opozīcijā esošā Nacionālā apvienība, pamatojot ar valsts finansējuma piešķiršanu Latvijas Sabiedriskā medija veidotam saturam krievu valodā. Šoreiz koalīcija vienprātīgi balsoja pret, bet daļa opozīcijas balsojumā nepiedalījās.

Vienlaikus atsevišķi opozīcijas deputāti sēdē lika noprast, ka demisijas pieprasījumi Siliņai var sekot arī turpmāk. To pieļauj arī politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, norādot, ka pirms Saeimas vēlēšanām opozīcija arvien aktīvāk pārbaudīs koalīcijas izturību un demonstrēs vēlētājiem savu pozīciju.

Ministru prezidente Evika Siliņa no „Jaunās vienotības” šodien Saeimā izturēja piekto neuzticības balsojumu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem kandidātiem Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta amatam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija iepazīstina ar LIAA 2025. gada investīciju piesaistes rezultātiem.

Kijivā ieradusies Latvijas parlamentāriešu delegācija.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā pieaug biļešu cenas.

Kamēr būveksperts veic gāzes sprādziena rezultātā cietušās mājas Bauskas ielā 15 apsekošanu, dzīvokļu īpašnieki joprojām netiek pie ēkā atstātajām mantām.

Aktīvi būvdarbi Onkoloģijas centrā sāksies pavasarī; nodaļas sāks pārcelt februārī

Šonedēļ Kur kritiķiem nav vietas apskata divus Baltijas valstu darbus – Latvijas režisora Dāvja Sīmaņa dokumentārā esejas filma “Frankenšteins 2.0” atklāj dzīvildzes entuziastus ASV un Krievijā, tikmēr lietuvieša Karola Kaupina “Janvāra gaisma” pievēršas televīzijas darbinieku bada streika aizkulisēm pirms 35 gadiem, 1991. gada janvārī.

Bieži neapzināmies, cik daudz unikālu vēstures stāstu ir mums apkārt. Kāda bija skola vecmāmiņas jaunībā? Un kā vectētiņš varēja pats uzcelt māju? Kā varēja turpināt mācīties kara laikā? Un kā laikā, kad vēl nebija mobilo telefonu, cilvēki precīzi zināja, kur un cikos jābūt Baltijas ceļā? Kā kopējās, tā personīgās vēstures stāsti meklējami jau ģimenē. Kā sākt sarunu ar vecvecākiem un kāpēc tas svarīgi?

Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, dzimtu izpētes entuziaste, "Facebook" grupas "Dzimtas detektīvs" izveidotāja un administratore Linda Sirsniņa, Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja Neila Krave un nemateriālās kultūras mantojuma centra "Upīte" direktors Andris Slišāns.

Ierakstā uzklausām dundadznieci Kristu Ludeviku, kurā no vecāsmammas mācas dundadznieku izloksni.

Kredīti un aizņemšanās, budžets, valsts fiskālā politika, finanšu izaicinājumi un Eiropas Centrālās bankas lēmumi. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.

Pieaugot to jauniešu skaitam, kuri Valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi, augstskolām nākas uzņemt arvien vairāk studentu ārpus konkursa – budžeta vietās.

Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore: „Tas būs arvien lielāks slogs augstskolām nodrošināt šīs te budžeta vietas.”

Taču jauniešiem, kuri dienestam piesakās šodien, joprojām nav skaidrs – kad un ar kādiem nosacījumiem viņi varēs iestāties augstskolā.

Gustavs (vārds mainīts), brīvprātīgi pieteicās Valsts aizsardzības dienestam: „Tā arī dzīvojām šajā lielajā priekā līdz sākās pirmās problēmas.”

Atbildīgās ministrijas aizbildinās ar „komunikācijas izaicinājumiem” un atzīst, ka sistēma vēl ir tapšanas procesā.

Liene Levada, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore: „Katrai jaunai iniciatīvai, katrai jaunai reformai ir savas augšanas sāpes.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kāda ir realitāte jauniešiem, kuri pēc Valsts aizsardzības dienesta vēlas uzsākt studijas.