latvijasradio.lsm.lv - RSS

Boti nobrucināja elektronisko rindu Latvijas ārējās austrumu robežas kontrolpunktos, tagad rindā var reģistrēties tikai no Latvijas.

Jānis Endziņš izraudzījies palīgus birokrātijas mazināšanas grupā.

Rēzeknieši vērtē ieceri "Goru" pārņemt valsts pārziņā.

Vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstījušas bloka un vairāku Dienvidamerikas valstu kopējā tirgus "Mercosur" brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu.

Rīgā atklāj Mūkusalas krasta promenādi.

Nosaukta birokrātijas mazināšanas rīcības grupas pamata komanda. Grupas vadītājam Jānim Endziņam pievienojušies vēl četri eksperti – uzņēmējs Normunds Bergs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas vadītājs Aivars Aksenoks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe un Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers. Kopā viņi strādās pie valsts birokrātijas sloga samazināšanas. Janvārī paredzēts izraudzīties arī ekspertu pašvaldību jautājumos.

Līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāja pienākumus sāka pildīt pērn decembrī. Tagad komandai pievienojušies vēl četri eksperti, kurus Endziņš uzrunājis pats, apzināti izvēloties pārstāvjus no pēc iespējas dažādām nozarēm. Jaunā ekspertu komanda reizi nedēļā attālināti tiekas, lai meklētu risinājumus birokrātijas mazināšanai valstī.

“Gora” vaicuojumu vajag vērtīs drūšeibys kontekstā – tai itūnedeļ LTV raidejumā “Šodienas jautājums” nūruodeja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet vakar piec sasatikšonys ar kulturys ministri Agnesi Lāci (Progresīvie) jau saceja, ka koncertzali vajag puorjimt vaļstei. Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē nav viņ regionalys nūzeimis koncertzale Latgolā, bet ir svareigs latvyskuos i latgaliskuos identitatis centrys vysys vaļsts mārūgā, deļtuo vajag sataiseit taida puorvaļdeibys modeļa, kas vysu lobuok tū nūdrūšynoj i turpynoj atteisteit. Pi vysa vajag jimt vārā Latgolys regiona i vaļsts austrumu pīrūbeža specifika i ari nūteikūšais pasaulī, “deļtuo Latgolys viestnīceibys “Gors” nūzeime nav viņ repertuara izalaseišonā voi finanšu ruodeituojūs. Iz jū juosaver kai nacionaluos identitatis, tai nacionaluos drūšeibys i vaļsts kulturpolitikys kontekstā ilgtermeņā,” nūruodeja Rinkēvičs, tyvuokajā laikā plānuodams ar Ministru prezidenti i vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministru puorrunuot vajadzeiguos darbeibys, kab īsaisteitu vaļsti “Gora” puorvaļdeibā. 

Ģimenes studijā saruna ar Kristīni un Kristapu Liepiņiem. Tā tapusi 2025. gada nogalē, kad abi bija Rīgā. Jo kaut arī Kristaps ir profesionāls operators, viņa sirds jau kopš pusaudža vecuma pieder kalniem. Tagad alpīnisms ir viņa pamatnodarbošanās – Kristaps ir alpīnisma instruktors uzņēmumā „Kalnu grupa” un alpīniste ir arī viņa sieva Kristīne. Tāpēc šķiet, kalnos viņi ir biežāk nekā mājās – tur viņi dodas ne tikai, lai mācītu interesentus. Arī lai paši sasniegtu aizvien jaunas un jaunas virsotnes. Un ne tikai tās augstākās. Arī otrās, trešās vai pat ceturtās, kas nereti ir izaicinošākas un skaistākas. Un par tur piedzīvoto abi raksta arī grāmatas. Daudzi jau lasījuši abu sarakstīto „Pamirs mana sirds mīlestībā”. 2025. gadā iznāca viņu otrā grāmata „Andīnisms. Pirmatnības vilinājums”.

Par grāmatu stāsts arī raidījumā Radio mazā lasītava.

Jaunais gads sācies ar satraucošām ziņām, gan tepat pie mums, gan pasaulē. ASV aktivitātes Venecuēlā un attiecībā uz Grenlandi liek pārdomāt, kā darbojas drošības sistēma, kur esam iekļāvušies. Bet Rīgā notikušais gāzes sprādziens dzīvojamajā mājā raisa jautājumus, ko varēja un var darīt citādi un labāk? Ir arī citas ziņas, kas skar politiķus vai tos, kuri grib par tādiem kļūt. Ogres mēra ilgstošo darbnespējas pamatotību pārbauda Veselības inspekcija, bet politiskā skatuve pagaidām iztiks bez uzņēmēja Normunda Broka. Runājam arī par Rēzekni, kur dome 2025. gada pēdējā darbdienā no amata atbrīvoja koncertzāles „Gors” vadītāju, un arvien ir jautājums, kā šī kultūras vieta strādās tālāk?

Krustpunktā aktualitātes analizē ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar veterinārārsti Litu Konopori.

11. janvārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 106. jubilejas svinību gaisotnē notiks "JVLMA Gada balvas 2025" pasniegšanas ceremonija un svētku koncerts. Gada balvu kā labākais pedagogs saņems Klavierpavadījuma un kameransambļa katedras profesors Aldis Liepiņš, bet kā studenti – pianiste Evelīna Jēkabsone un čellists Maksims Skibickis. 

Balvas laureātus sveiksim un par gaidāmo notikumu izjautājām "Klasikas" studijā.

Aldis Liepiņš: Kopš 1980. gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas māju varu saukt par savu - rit 46. gads. Klavierpavadījuma un kameransambļa katedras strādāju jau 36. sezonu - pasniedzējs, lektors, docents, asociētais profesors, profesors un tā tālāk.

“Klasikā” jau zinām, kas ir Alda Liepiņa sirdslieta - tā ir latviešu mūzika un tas, protams, ir arī Šūberts. Evelīna jau paguvusi iziet paraugstundas pie Alda Liepiņa. Vai tā ir, ka pasniedzējs iepotē to mīlestību, kādu pats jūt pret mūziku?

Evelīna Jēkabsone: Pavisam noteikti. Es pie profesora nemācos no 1. kursa, jo mans iepriekšējais pasniedzējs bija Mārtiņš Zilberts, pēc tam mani ceļi krustojās ar Aldi Liepiņu. Katra stunda ir absolūti iedvesmas pilna. Jau varu teikt, ka mīlu Šūbertu, viņa mūziku un ne tikai, jo

tās nav stundas tikai par klaviermākslu - tas ir kaut kas vairāk. Tās ir par mūziku, par pārcilvēcisko, kas stāv tai pāri, un tā ir neatsveramākā lieta, ko profesors ne tikai man ir iemācījis.

Maksim, kādas ir bijušas Jūsu attiecības ar profesoru Liepiņu līdz šim?

Maksims Skibickis: Īstenībā, man ir ļoti žēl, bet laikam esmu bijis tikai uz vienu stundu pie Jums, profesor.

Aldis Liepiņš: Uz divām vismaz (smejas).

Maksims Skibickis: Cerams (smejas). Ļoti labi atceros, kā ar pianisti Ēriku Jākobsoni gatavojām Šopēna skaņdarbu “Introdukcija un polonēze” čellam un klavierēm. Mēs nevarējām atrast atslēgu interpretācijai un aizgājām pie profesora. Ar savu vērienību un bezgalīgajām idejām profesors ļoti palīdzēja mums, kaut kas sāka veidoties, un mums pēc tam izdevās labi to izpildīt.

Aldis Liepiņš: Es katrā ziņā Maksimu jau esmu ieskaitījis savu studentu sarakstā (visi smejas) - atliek vienreiz atnākt un viņš jau ir mans students.

Tā ir sakritība vai likumsakarība, bet visi esat ar kamermūziku dziļām saitēm sieti. Aldi, vai tā ir, ka pēdējo gadu desmitu laikā akadēmija aizvien vairāk saprot kamermūzikas nozīmību?

Aldis Liepiņš: Akadēmija vienmēr to ir sapratusi, sākot no Jāņa Ķepīša, kurš dibināja kameransambļu katedru. Viņš pats bija fantastisks kamermūziķis, lieliskā Vītola trio pianists. Mūsu ilggadējā vadītāja Gunta Rasa tā ir kopusi šo lauciņu ar konkursiem un festivāliem.

Man liekas, ka nevienā brīdī kamermūzika nav bijusi otrajā plānā, un viss tikai attīstās.

No šībrīža rektores Ilonas Meijas ir ārkārtīgi liela ieinteresētība arī šajā žanrā, jo viņa pati ir arī fantastiska kamermūziķe.

Vienlaikus ar koncertbrīžiem dažādos sastāvos Jums joprojām ir arī kāre uz konkursiem. Kādēļ tas ir svarīgi?

Evelīne Jēkabsone: Manuprāt, ir svarīgi pašam uzstādīt mērķi vai latiņu, kuru pats vēlies izpildīt, un uz to cītīgi iet. Tad, protams, nāk visi labie blakusefekti, konkursi - ja izdodas sevi parādīt, tad tās varbūt ir atzinības, jaunas iespējas, jauni kontakti, bet, protams, viss ir pieredzei. Man patīk teikt, ka ir mūžīgi jādara un jāmācās. 

Maksims Skibickis: Pēdējā gada laikā es un Evelīna dabūjām 3. vietu konkursā “Labākais Mūzikas akadēmijas kameransamblis”, spēlējām Friderika Šopēna Čellsonāti. Tad bija lielais notikums Kuldīgā - Starptautiskais Kārļa Davidova čellistu konkurss, kur diemžēl netiku uz finālu, bet ceru, ka viss vēl tikai priekšā. Galvenais tiešām ir nostādīt mērķi. Kā Evelīna teica - tas palīdz atrast sevī motivāciju, turēt sevi vienmēr formā, jo uz konkursu tiešām ir jābūt gatavam, nevar vienkārši atslābt.

Paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti un Balvas par mūža ieguldījumu filmu mākslā laureāts. Kultūras rondo kopā ar nozares ekspertiem pārrunājam situāciju filmu mākslā. Dažus pieturpunktus Latvijas kino ainā ieliekam kopā ar "RigaIFF" radošo direktori Sonoru Broku un scenāristi un producenti Līgu Gaisu.

Ierakstā uzklausām Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” dokumentālo filmu atlases komisijas ekspertu, operatoru Kasparu Braķi un Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas ekspertu, režisoru Uģi Olti.

8. janvārī preses konferencē tika izziņoti 2025. gada Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2025" nominanti. Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņems kaskadieris Jānis Uldis Veispals, kura profesionālā darbība vairāk nekā piecu gadu desmitu garumā sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas kino attīstībā.

Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2025" nominācijas saņēmušas 36 filmas no pieteiktajām 85.

Visvairāk nominācijas – sešpadsmit – saņēmusi režisores Signes Birkovas pilnmetrāžas spēlfilma "Lotus". Trīspadsmit nominācijas saņēmusi režisora Dzintara Dreiberga filma 'Tīklā. TTT leģendas dzimšana".

Animācijas filmu kategorijā līdere ir režisoru Raita Ābeles un Laura Ābeles animācijas filma "Dieva suns" ar astoņām nominācijām, savukārt dokumentālo filmu kategorijā līdere ar septiņām nominācijām ir režisores Kristas Burānes pilnmetrāžās dokumentālā filma "Visi putni skaisti dzied". Tagad nominantus vērtēs starptautiska žūrija.

Lielā Kristapa pasniegšanas ceremonija notiks 1. martā Rīgas Kongresu namā.