latvijasradio.lsm.lv - RSS

Sākta Jaunā artilērijas munīcijas rūpnīcas Iecavas būvniecība. Tai jābūt pabeigtai jau rudenī. Projekts ne tikai ļaus apgādāt ar munīciju Nacionālos bruņotos spēkus, bet arī ļaus to eksportēt citām sabiedrotajām valstīm. Labums no jaunās rūpnīcas varētu būt arī Bauskas novada iedzīvotājiem. 

Jaunajā rūpnīcā ražos artilērijas lādiņus. Tie būs modulārie lādiņi, kurus var ērti lietot visdažādākajās artilērijas sistēmās.

Iecavas pagastā sāk artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes būvniecību.

Ukrainas Drošības dienests un Izglītības ministrija veiks pārbaudes par kādā Kijivas klosterī ierīkotu nelegālu skolu.

Valsts drošības dienests no divām pašvaldību vadošām amatpersonām nav saņēmis pieprasījumu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam.

No amata atkāpusies Ādažu novada vadītāja Karīna Miķelsone (Latvijas Reģionu apvienība).

Atgriežoties pie klausītājiem 2026. gadā, Kur kritiķiem nav vietas epizodes uzmanībā ir divi dinamiski un pasaules mainīšanai veltīti ekrāna darbi. Starp Parīzi pirms vairāk nekā 60 gadiem un Kauņu mūsdienās – recenzējam Kannu kinofestivālā pirmizrādītās Ričarda Linkleitera rotaļas ar franču jauno vilni dramēdijā “Jaunais vilnis” un lietuviešu kvīru filmdara Roma Zabarauska politisko trilleri “Aktīvists”.

“Jaunais vilnis” reinscenē vienu no zināmākajiem franču jaunā viļņa darbiem – Žana Lika Godāra pilnmetrāžas debiju “Līdz pēdējam elpas vilcienam” (1960). Līdztekus tam tiek aspēlētas franču režisora (lomā Gijoms Marbeks) slāpes un sāpes, kā arī gaidas, tā arī ietekmīgais kino izdevums “Cahiers du Cinéma”, Fransuā Trifo triumfs Kannās ar “400 sitieniem” (1959), haotiskais filmēšanas process ar Žanu Polu Belmondo (Obrī Dulēns) un Džīnu Sībergu (Zoja Deuča), kā arī daudzām citām vēsturiski nozīmīgām ekrāna personībām.

Savukārt lietuvieša Zabrauska piektā pilnmetrāžas spēlfilma “Aktīvists” ir izrādīta Tallinas “Melno nakšu” kinofestivāla Baltijas konkursā un šobrīd ir skatāma straumēšanas platformā “HBO Max”. Zabrausks ir viens no spilgtākajiem kvīru kino veidotājiem Lietuvā. 2011. gadā viņa īsfilma “Porno melodrāma” tika izrādīta Berlinālē, bet visplašāk zināma ir viņa pilnmetrāžas aktierfilma “Rakstnieks” (2023) par lietuviešu amerikāni un krievu izcelsmes lietuvieti – abi vīrieši pēc vairāku gadu dienesta padomju armijā atkal satiekas Ņujorkā.

Filma “Aktīvists” pietveras konspirācijas tīklam Lietuvā, kurā satiekas cilvēktiesību aktīvisti, neonacisti, prese un vietvara. Tieši tad, kad Kauņa gatavojas savam pirmajam LGBTQ+ gājienam, tiek nonāvēts ietekmīgākais cilvēktiesību aktīvists. Kas sākas kā slepkavība, turpinās kā mirušā mīļotā Andriusa (lomā Roberts Petraitis) izmeklēšana un visu iesaistīto pušu atmaskošana. Lai gan filma veido ciešas saites ar Baltijas reālpolitiku un šī brīža diskursiem publiskajā telpā, tās elementi ne allaž ir savienoti kā saderīgi puzles gabaliņi.

Laulājoties daudzi pāri viens otram sola būt kopā slimībā un veselībā, priekos un bēdās. Vai tiešām to spējam pildīt? Kā saslimšana maina pāra attiecības un kā tām izdzīvot?

Ģimenes studijā sarunājas psihoterapeite Aina Poiša, "sertificēta ārste psihoterapeite, sertificēta ģimenes ārste Līva Mača un Onkoloģisko pacientu biedrības „Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe. 

Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu.

Starptautiskā situācija ir saspringta, diemžēl arī saistībā ar mūsu partneriem. ASV vēlme iegūt Grenlandi raisa bažas par NATO nākotni, pretrunīgas reakcijas ir arī attiecībā uz ASV operāciju Venecuēlā. Par Latvijas pozīciju šajos jautājumos Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži. 

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un "TVnet" vecākā ārzemju ziņu žurnāliste Annija Vīnkalna.

Latvijā ik gadu piedzimst vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu. Daļai no viņiem, kuru vecāki ir laulāti, dzimšanas apliecībā kā tēvu automātiski norāda dzemdējušās sievietes vīru. Taču ne vienmēr tas atbilst faktiskajai realitātei.

Inga (vārds mainīts), bojā gājušā Elmāra (vārds mainīts) māsa: „Šobrīd sanāk, ka māte var izvēlēties: ja vīrs ir turīgāks, ierakstīšu kā bērna tēvu vīru. Vai, ja nepatīk [..] tad ieraksta vīru.”

Latvijas likumdošana paredz, ka vīrieši paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt divu gadu laikā no brīža, kad viņiem radušās aizdomas par bioloģisko radniecību ar bērnu. Ekspertu domas par šī termiņa atbilstību – dalās.

Gatis Bušs, sertificēts ģimenes psihoterapeits: „Gads līdz divi gadi ir tas laiks, kad cilvēks atkal nonāk normālā stāvoklī.”

Atbildīgās iestādes augstāk par visu stāda bērna intereses. Starp pieaugušajiem gan izvēršas asas cīņas par uzturlīdzekļu maksāšanu un mantojuma sadali, it īpaši, ja vīrietis ir nomiris un parādās ārlaulības bērni.

Juris Šteinbergs, bioloģijas zinātņu doktors: „Ir ļoti daudz ģimeņu, kuras vienkārši kategoriski atsakās to atzīt. “Nē, tā nevarot būt, tas mums ir tāds trieciens!””

Vai Latvijā paternitātes jautājumos ir pret vīriešiem netaisnīga likumdošana? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pašlaik skatāma izstāde „Patvērums vienradzim”, veltīta latviešu tekstilmākslinieka Georga Barkāna simtgadei – vienam no ietekmīgākajiem tekstilmāksliniekiem 20. gadsimta otrajā pusē. Izstādē iekļauti vērtīgākie darbi no Georga Barkāna radošā mantojuma, rādot mākslinieka un viņa sievas Dzidras Ozoliņas milzīgās darbaspējas. Izstādi pavada vairāki notikumi. Laima Slava apmeklēja Sarunas muzejā.

Georga Barkāna izstādi pavadošie notikumi turpinās: 21. janvārī mākslas zinātnieces Līvas Špūles priekšlasījums sniegs ieskatu tekstilmākslinieka dzīvē un daudzpusīgajā darbībā. Savukārt 27. janvārī ciklā „Senioru rīti muzejā” tikšanās ar stikla mākslinieku Daini Gudovski, kurš dalīsies personiskās atmiņās par draugu un izcilo pedagogu Georgu Barkānu.