latvijasradio.lsm.lv - RSS

Svarīgs solis pretī reāla miera panākšanai - tā Ukrainā vērtē Parīzē parakstītās deklarācijas starp Labas gribas koalīcijas valstīm par drošības garantijām Ukrainai.

Kultūras ministre: Rēzeknes pašvaldība neizprot koncertzāles lomu reģionālajā un valsts mēroga kultūrpolitikā.

Valsts kontrole: Atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti ir sadrumstalota un nevienlīdzīga.

Notikumi pasaulē risinājušies spraigi. Jau pirmās dienas liek domāt, ka šis būs saspringts gads. Raidījumā pievēršamies diviem tematiem. Irānā jau otro nedēļu cilvēki iziet ielās, lai protestētu pret dzīves dārdzību. Protesti Irānā vienmēr pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību. Un otrs temats, protams, notikumi Venecuēlā. Tur ir daudz aspektu, kas raisa bažas, un arī  jautājumus par tālāko. 

Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra, Latvijas Radio ārpolitikas žurnālists Rihards Plūme un Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis.

Tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps aicina Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro atkāpties, sakot, ka viņa valdīšana šā vai tā drīz beigsies, nebija nekas jauns. Tramps savas prezidentūras pirmajā gadā ir sarunājis ļoti daudz ko. Tāpēc ziņas, kas 3. janvāra rītā parādījās starptautisko jaunumu lentēs, pārsteidza. Vispirms uzzinājām, ka ir notikuši ASV īstenoti gaisa triecieni Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas tuvumā. Un jau pavisam drīz Savienoto Valstu prezidents paziņoja, ka Maduro kopā ar dzīvesbiedri ir sagūstīts un izvests no valsts.

Nākamajās stundās kļuva zināms, ka ASV bija īstenojušas vairākus mēnešus plānotu slepenu kaujas operāciju, lai izzagtu un nogādātu savā teritorijā Venecuēlas autoritāro līderi. Nakts aizsegā labvēlīgos laikapstākļos, iesaistot apmēram 150 lidaparātu, amerikāņu specvienība ielauzās prezidenta rezidencē, nogalinot vairākus desmitus cilvēku, kā arī saņemot Maduro un viņa sievu gūstā. Vēlāk Tramps lielījās, ka neviens ASV karavīrs nav gājis bojā, un arī visa tehnika veiksmīgi atgriezusies Savienoto valstu karabāzēs.

Specoperācija īstenota veiksmīgi un profesionāli, par to šaubu nav. Taču viss pārējais ir raisījis pamatīgu apjukumu. Jau vairākas dienas nerimst kritikas vilnis par to, cik leģitīmi un tiesiski viss noticis – vai ASV prezidents bez Kongresa akcepta bija tiesīgs dot pavēli šādu operāciju īstenot? Vai ASV drīkst rīkoties pretēji starptautisko tiesību praksei? Un kas tālāk notiks Venecuelā? Preses konferencē pēc nakts notikumiem Donalds Tramps paziņoja, ka kādu laiku Venecuēlas pārvaldi pārņems Savienotās Valstis. Tomēr Venecuēlas viceprezidente, kas šajās dienās jau pieņēmusi pagaidu zvērestu, ir sacījusi, ka nepieļaus savas valsts okupāciju, kaut arī solījusi sadarboties ar ASV. Nav arī skaidrs, vai Vašingtona ir gatava sūtīt savu armiju iekarot Venecuēlu. Donalds Tramps ir vairakkārt atkārtojis, ka turpmāk Venecuēlas naftas industriju pārvaldīs ASV kompānijas. Venecuēlā ir lielākie līdz šim zināmie naftas krājumi pasaulē. Daudzi analītiķi pauž pārliecību, ka tieši nafta ir bijis galvenais iemesls, kāpēc Donalds Tramps ir izrādījis tādu interesi par Venecuēlu.

Tikmēr nolaupītais prezidents Nikolass Maduro ar sievu ir nogādāti Ņujorkā un jau stājušies tiesas priekšā, kur viņiem ir izvirzītas apsūdzības narkterorismā.

Bojā ir gājuši jau vairāki desmiti cilvēku un aizturēti virs tūkstoš protestētāju – tādus skaitļus min Irānas aktīvisti, runājot par pēdējo dienu notikumiem šajā valstī. Viss aizsākās vēl iepriekšējā gada nogalē, kad ielās izgāja tirgotāji, kas pārdod preci Teherānas Lielajā tirgū. Viņi pauda sašutumu par situāciju valūtas tirgū. Pusgada laikā Irānas valūta ir zaudējusi savu vērtību par vairāk nekā 50 procentiem, un tas savukārt izraisījis vēl lielāku inflācijas vilni. Gada laikā preces ir sadārdzinājušās par vairāk nekā divām trešdaļām.

Salīdzinoši nelielā protesta akcija ātri vien pārauga plašākās demonstrācijās, un dažu dienu laikā pārņēma gandrīz visu valsti. Lai gan pirmajās dienās prezidents Masuds Pezeškiāns solīja īstenot ekonomiskas reformas un aktīvāk cīnīties pret korupciju valstī, tas protestus neapturēja, un drīz vien parādījās arī politiskas prasības pēc varas maiņas valstī.

Protesti Irānā nav nekas jauns, un līdzīgi protesta viļņi bijuši arī iepriekš. Līdz šim tie nav nesuši būtiskas pārmaiņas. Tajā pašā laikā ekonomiskā situācija Irānā ir pasliktinājusies, un ir grūti prognozēt, kā viss turpināsies – vai ar laiku protesti norims vai tieši otrādi – pāraugs plašākos nemieros.

Svētdien, 4. janvārī, ASV prezidents Donalds Tramps piedraudēja Irānas varasiestādēm „nesākt nogalināt cilvēkus, kā tas ir noticis pagātnē”, jo tad ASV iejauksies un Teherāna piedzīvos ļoti nepatīkamas sekas, gan sīkāk nepaskaidrojot, kādas tās varētu būt.

Savukārt  Irānas tiesu vara pirmdien paziņoja, ka tā neizrādīs nekādu iecietību pret "nekārtību" dalībniekiem. Valsts galvenais tiesnesis paudis pārliecību, ka ar protestētājiem solidarizējusies ASV un arī Izraēlas valdība, un tās ir Irānas galvenie ienaidnieki.

Austrumu slimnīca (RAKUS) nule kā izstrādājusi informatīvos materiālus par aprūpi un psihoemocionālo atbalstu agrīnas grūtniecības zaudējuma gadījumā.

Statistika ir skarba: agrīni - līdz 13. nedēļai pārtrūkst apmēram 10 līdz 15% klīniski apstiprinātu grūtniecību. Kāpēc tā notiek? Vai taisnība, ka ar to sastopamies aizvien biežām? Kā zaudējumu pieņemt emocionāli un kā pēc tam gatavoties nākamajai grūtniecībai? Ko svarīgi zināt par medicīniskiem un psiholoģiskiem šīs situācijas aspektiem? Kāds atbalsts nepieciešams un pieejams sievietei un pārim, kas zaudējuši ne tikai gaidāmo mazuli, bet arī sapni par to?

Ģimenes studijā skaidro un analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, VM galvenā speciāliste ginekolģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga, RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārste psihoterapeite, RSU pasniedzēja Lelde Smilte-Breča un Zvaigžņu bērnu vecāku grupas vadītāja, teoloģe Aira Līcīte.

Pēdējie gadi parādījuši, ka starptautiskā kārtība nav akmenī cirsta un atsevišķas lielvaras uzskata, ka starptautiskie likumi tiem nav rakstīti. Kā tas ietekmē mūsu drošību, par to diskusija Krustpunktā. Analizē SIA "NEWT21" valdes priekšsēdētājs Jānis Garisons, atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Šoks! Vismaz sestdienas, 3. janvāra, vakarā tas bija biežākais vārds, dzirdēja starptautiskajos televīzijas kanālos, kas ziņoja par Venecuēlas diktatora Maduro sagūstīšanu un aizvešanu uz ASV. Un Trampa solījumiem, ka tagad kādu laiku Venecuēla pārvaldīs Amerikas Savienotās Valstis. 

Pasaule ir jaunas realitātes aculieciniece. Ierastā lietu kārtība starptautiskajās attiecībās nepastāv, un jauno mēs vēl tikai apjaušam. Runa jau nav tikai par Venecuēlu. Ilgāku laiku jau pasauli izaicina Vladimirs Putins, kuram Donalds Tramps pagājušajā gadā centās palīdzēt. Lielais jautājums ir, cik elastīgi esam, lai kaut kā šīm pārmaiņām pielāgotos un ar tām sadzīvotu.

Mums tas ir īpaši aktuāli tāpēc, ka arī paši nejūtamies drošībā Krievijas dēļ. Militārie eksperti gan saka, ka Krievijai vajadzēs kādus gadus, ja tā gribēs uzbrukt vēl kādai no Eiropas valstīm, jo Ukrainas karā tā savus resursus ir noplicinājusi. Tajā pašā laikā ekonomisti saka, ka Krievijas ekonomiku atgriezt miera laikos diez vai būs iespējams. Simtiem un tūkstošiem karā rūdītajiem karavīriem arī kaut kur būs jāpaliek. Un propagandas sabojātām smadzenēm vajag turpinājumu. Kurp mēs dodamies? 

Par gleznotāju Ojāru Ābolu un izstādi “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”, kas pievēršas Latvijas okupācijas laika mākslas realitātei starp padomju diktātu un neangažētu mākslu, starp komunistisko un prorietumniecisko, Kultūras rondo studijā izvaicājam mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Elitu Ansoni. Ierakstā uzklausām mākslas kritiķi Jāni Borgu, kuru ļoti ietekmējusi Ojāra Ābola personība.

No 10. janvāra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) būs apskatāma Ojāra Ābola darbu izstādē “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”.

Gleznotājs Ojārs Ābols. Nācis no ģimenes, kur māte ir sociāldemokrāte. Pats sevi uzskatījis par eirokomunistu. Bijis modernitātes karognesējs laikmetīgajā mākslā Latvijā. Arī mākslas teorētiķis. Piedzīvojis gan varas atkušņus, gan iebiedēšanu. Ojāru Ābolu zinām arī kā mākslinieces 'Dzemmas Skulmes dzīvesbiedru. Un dažas dienas (līdz 25. janvārim) muzejā vienlaikus būs skatāmas abu mākslinieku – gan Ojāra Ābola, gan Džemmas Skulmes darbu izstādes.

--

Gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) mūsdienās tiek vērtēts kā viens no ievērojamākajiem Latvijas 20. gadsimta 60.–70. gadu avangarda pārstāvjiem, laikmetīgās mākslas domas līderis un konceptuālās mākslas iedvesmotājs. Izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”, kura no 2026. gada 10. janvāra līdz 10. maijam norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Lielajā zālē, piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz mākslinieku, kura radošā un politiskā biogrāfija atklāj spriedzi starp konformismu un nonkonformismu, starp padomju sistēmu un tieksmi pēc Rietumu modernisma.

Sekojot Ojāra Ābola dzīves ceļam un mākslinieciskajām transformācijām, izstāde izgaismo arī sarežģītos Latvijas vēstures procesus 20. gadsimta otrajā pusē. Agrīnās sociālistiskā reālisma gleznas iezīmē autora darbību padomju ideoloģijas ietvaros, savukārt 1960. gados viņa daiļradē parādās brīvas radošās izvēles – skarbais stils, ekspresionisms, abstrakcija un konceptuāli gleznu cikli, ko iedvesmojusi saskarsme ar Rietumu mākslu.

Līdz ar Ojāra Ābola izstādi klajā nāk grāmata – Dr. art. Elitas Ansones monogrāfisks pētījums “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie procesi uz Zemes”. Tas ir mēģinājums likt kopā abas Ābola dzīves daļas – komunistisko un prorietumniecisko, viņa konformismu un nonkonformismu, lai saprastu, kas tad īsti bija Ojārs Ābols.

Latvijas dēkaiņu 135.epizodes viešņa ir Simona Granta, draugiem Simis un cilvēks vienmēr kustībā. Ikdienā projektu vadītāja izglītības sektorā, taču ārpus darba laika pārgājienu, ultru skriešanas un hyrox sacensību mīlis. Cilvēks bez robežām.

Simonas instagram mājas: https://www.instagram.com/sim0nagranta

Pievēršamies mums neredzamajai fizikas pasaulei. Fiziķis Andris Potrebko ir pirmais Latvijā, kurš iegūst doktora grādu daļiņu fizikā, pētot tādas elementārdaļiņas kā kvarki un antikvarki. Šis promocijas darbs tapis sadarbībā ar Eiropas Kodolpētniecības centru CERN. Ko stāsta jaunā doktora pētījums un uz kādiem jautājumiem atbildes meklē daļiņu pētnieki Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis un daļiņu fiziķis Andris Potrebko.

Gadu sākam ar jaunu rubriku, kurā kopā ar ornitologiem iepazīsim putnus mūsu dārzos, pļavās un mežos. Putni ir dabas procesu vēstneši, tie mūs pavada ikdienā arī gada tukšākajos un klusākajos mēnešos, un ne viens vien saikni ar dabu izjūt tieši vērojot zīlītes barotavā, vai izjūt īpašu saviļnojumu, redzam atgriežamies gājputnus. 

Šoreiz ornitologs Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta par meža pūci.

Par Visuma mīklām, kas liek lauzīt galvu daudziem astronomiem pasaulē, stāsta astronoms Dainis Draviņš. 

Lundas universitātes emeritētais profesors Dainis Draviņš min, ka pēc viņa domām astronomijas lielākās mīklas varētu būt divas - cik tālu kosmosa pētnieki ir nonākuši Zemei līdzīgas planētas meklējumos un kā tumšā enerģija ietekmē Visuma izplešanos.

Šajā raidījumā teju pirms desmit gadiem profesors Draviņš minēja, ka tāda īstena Zemes līdziniece nav atklāta un tādu arī nav iespējams atklāt, jo mums nav zināšanu par šādas planētas eksistenci.

Lai atrastu citas planētas, astronomi mēra zvaigznes gaismu, lai noteiktu, kā planēta to ietekmē, bet tā kā Zemei līdzīgas planētas ir mazas, tad ir vajadzīgs akurāts zvaigznes un planētas izvietojums uz vienas ass un ļoti precīzi mērinstrumenti. Tā kā zvaigznes ir kustīgas, tad vēl aizvien pētnieki risina šo mīklu, kā noteikt, vai gaismu ir ietekmējusi pati zvaigzne, vai tai garām riņķojoša planēta. Tikai tad, kad būs atrastas Zemei līdzīgas planētas, varēs noskaidrot, vai uz tām ir arī dzīvība, skaidro profesors Draviņš.

Runājot par tumšās enerģijas pētījumiem, Dainis Draviņš ieskatīties vietnē, kur var iesaistīties pētījumos ikviens.