latvijasradio.lsm.lv - RSS

Kopā ar klausītājiem jautri tiek gaidīts Jaunais gads.

Naktsāķis- prieks un laime pāri malām!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

31 декабря Латвийское Радио 4 завершает свое вещание в привычном радиоформате. Ведущая Ольга Князева пригласила в студию тех, кто руководил каналом долгие годы, чтобы подвести итоги и попрощаться со студией. В гостях: Илона Мадесова — директор Латвийского Радио 4, Анна Строй — главный редактор Латвийского Радио 4.

Итоги более, чем 20-летней истории ЛР4 «Домской площади». Честный разговор о закрытии радиоэфира и переходе в дигитальный формат. Ответы на вопросы слушателей и зрителей без цензуры.

Спасибо, что были с нами все эти годы. История продолжается в новом формате.

В последнем выпуске "Домской площади" - перекличка ведущих, самые яркие моменты из истории программы и поздравления от друзей и гостей. 

Gada noslēguma raidījumā studijā kopā ir visas trīs raidījuma vadītājas - Sarmīte Kolāte, Agnese Linka un Mairita Znotiņa. Bet viesos šoreiz ir aktīvas raidījuma klausītājas Anda Alksne, Sandra Kravale un Ilze Vācere. Sarunās vērtējam, kāds bijis šis gads, kas iepriecinājis un kas arī apbēdinājis.

Anda Alksne ir divu bērnu mamma no Jelgavas. Viņa atzīst, ka Ģimenes studija līdzīgi kā Latvijas Radio 1 ir kā ģimenes loceklis, jo tas pavada ikdienā. 

"Raidījumi ir bijis liels atbalsts divu bērnu audzināšanas laikā un arī vēl šobrīd," atzīst Anda Alksne. 

Sandra Kravale ir trīs bērnu mamma. Viņa atzīst, ka Latvijas Radio daudz klausās mašīnā, tagad ir arī izvēlējusies lietotni telefonā. Viņa ir gandarīta, ka pieejams arhīvs, kurā var izvēlēties to, kas interesē.

Sandra arī seko Ģimenes studijas kontam sociālajā platformā "Instagram".

"Sekoju, jo tādā veidā es vēl pastiprinu iespēju nepalaist garām kādu labu tēmu,'' atzīst Sandra Kravale.

Ilze Vācere ir divu meitu mamma. Ar viņu jau tikāmies vasarā, kad raidījumi skanēja no īpašās Latvijas Radio Dziesmu un deju svētku studijas Vērmanes dārzā. Ilze atklāj, ka Latvijas Radio klausījusies bērnībā kopā ar vecākiem, pusaudzes gados vairāk interesējušas stacijas, kas piedāvā mūziku, bet līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē, šķitis loģiski, ka kaut kas skan fonā, bet ne vairs mūzika, bet informatīvs.

Ilze Vācere arī aktīvi iesaistās, rakstot komentārus un jautājumus raidījumam.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti.

Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos.

Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks.

Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties.

Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede.

Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana.

Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa.

2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu.

Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance.

Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā.

Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica. 

Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu.

Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

2025. muzikālais gads ir stāsts par atklājumiem, pārsteigumiem, tradīcijām un daudzveidības prieku, kuru nerimstoši atklāj Latvijas Radio 3 "Klasika" veidotāji kopā ar recenziju raidījuma "Post factum" ekspertiem.

"Ārpus koncertzālēm sajūtamo viļņošanos mākslinieciskajās struktūrās atstāsim analītiski pētnieciskajos raidlaikos, bet gada apskatā ""Klasikas" TOP 10" zibensskrējienā apkopojam spilgtākos muzikālās dzīves notikumus," atzīmē "Klasikas" galvenā redaktore Inga Saksone.

No bagātīgā kultūrnotikumu klāsta "Klasikas" veidotāji izvēlējušies savus gada favorītus 10 kategorijās. Kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" labākos no labākajiem apkopojusi Ilga Auguste, kategorijā "Gada solists" – Rūta Paula, kategorijā "Gada kamermūzikas notikums" – Signe Lagzdiņa, kategorijā "Gada interpretācija" – Anna Veismane, kategorijā "Gada notikums kormūzikā" – Inta Pīrāga, kategorijā "Pārrobežu teritorija" – Maruta Rubeze, kategorijā "Gada notikums džezā" – Anete Ašmane-Vilsone, kategorijā "Gada skatuves notikums" – Ilze Medne, kategorijā "Gada komponists" – Orests Silabriedis, bet kategorijā "Gada "Bravo!"" – "Klasikas" direktore Gunda Vaivode.    

Ikvienam klausītājam un kultūrnotikumu baudītājiem rosinājums šeit, "Klasikas" mājas lapas komentāros, pievienot savu favorītu sarakstu, kā to pirms gada darīja viens no "Klasikas" klausītājiem. Ar interesi salīdzināsim un priecāsimies par bagātīgo aizvadītā gada piedāvājumu!

Pārraidē iekļauts ekspertu sacītais recenziju raidījuma "Post factum" izlaidumos. Ar viedokli dalās: muzikoloģe Iveta Grunde, komponists Ernests Vilsons, muzikoloģe Lauma Malnace, muzikoloģe Kristiāna Vaickovska, diriģents Atvars Lakstīgala, komponists Ernests Valts Circenis, mūzikas kritiķis Armands Znotiņš, muzikoloģe Inese Lūsiņa, diriģents Viesturs Gailis, pianists Rihards Plešanovs, komponists Arturs Maskats, dziedātāja Kristīne Gailīte, kontrabasists Staņislavs Judins, vēsturnieks Mikus Solovejs, diriģents Jānis Erenštreits, pianiste Silvija Erenštreite, flautists Andis Klučnieks, komponists Andris Dzenītis, pianists Roberts Flaics, komponists Oskars Herliņš, komponiste Ilona Breģe, diriģents Artūrs Švarcbahs, diriģents Andris Veismanis, obojists Māris Kuģis, teātra zinātniece Edīte Tišheizere un obojiste Amanda Tauriņa.       

Vēl uzmanības lokā:

Saksofonists Aigars Raumanis

Vēl uzmanības lokā:

Riharda Štrausa operas "Salome" iestudējums Latvijas Nacionālajā operā

Vēl uzmanības lokā:

Dziedātājas Guntas Gelgotes, ērģelnieces Kristīnes Adamaites un saksofonista Arta Sīmaņa programma "Baltu melanholija" Ventspils koncertzālē "Latvija" 11. jūlijā;

Koncerts "Aigars Raumanis un draugi "In C"" Latvijas Radio 1. studijā 8. septembrī. Terija Railija darbu "In C" atskaņoja saksofonisti Aigars Raumanis, Rūdolfs Pēteris Rubenis, Ainars Šablovskis un Baiba Tilhena, klarnetiste Alise Gavare, vijolnieki Gunārs Mūrnieks un Diāna Reimane, altiste Elīna Čipāne, čellists Klāvs Jankevics, ģitārists Miks Akots, koklētāja Līga Griķe, pianiste Herta Hansena, ērģelnieks Aigars Reinis, sitaminstrumentālisti Reinis Tomiņš, Uģis Upenieks un Miķelis Dzenuška.

Vēl uzmanības lokā:

Pianista Uri Keina trio satikšanās ar saksofonistu Kārli Auziņu Raimonda Paula džeza svītu jaunās interpretācijās "Hanzas peronā" 7. jūnijā

Vēl uzmanības lokā:

​28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncerts "Pirmatskaņojumi. Palestrīna 500". Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Ernests Mediņš (sitaminstrumenti) un diriģents Māris Sirmais

"Lielās Piektdienas koncerts" Pavasara festivālā "Windstream 2025" Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 18. aprīlī. Orķestris "Rīga", Rīgas kamerkoris "Ave Sol" un diriģents Andris Veismanis

Jauniešu kora "Kamēr…" uzvara Eiropas Grand Prix konkursā Tolosā 26. oktobrī

Vēl uzmanības lokā:

Andris Dzenītis – Trešā simfonija "Arcadia"

Vēl uzmanības lokā:

Ķīniešu komponista Taņa Duņa (Tan Dun) "Budas pasijas" (Buddha Passion) atskaņojums 28. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncertā Rīgas Kongresu namā 5. septembrī. Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Rīgas Doma kora skolas zēnu koris, solisti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Māra Sirmā vadībā 

Raiņa 160. jubilejas lieluzvedums "Indulis un Ārija" Latvijas Nacionālajā teātrī 20. septembrī. Valsts akadēmiskais koris "Latvija" Māra Sirmā vadībā. Režisore – Indra Roga, dramaturģe – Ieva Struka, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, komponists – Ēriks Ešenvalds.

Vēl uzmanības lokā: 

Dziedātāju Jāņa Šipkēvica, Mārtiņa Klišāna un pianista Reiņa Zariņa interpretētais Bendžamina Britena Otrais kantikls Eiroradio Palmu svētdienas koncertā Latvijas Radio 1. studijā 13. aprīlī

Georgs Kjurdians Johana Sebastiāna Baha un Ludviga van Bēthovena klaviermūzikā Baha kamermūzikas festivālā Emīla Dārziņa koncertzālē 16. novembrī

***

Dzintaru koncertzālei

Kultūrvietai "Hanzas perons"

Hermaņa Brauna fondam

Ineses Galantes fondam

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai

Koncertzālei "Cēsis"

Koncertzālei "Latvija"

Kamerorķestrim Kremerata Baltica

VSIA "Latvijas Koncerti"

Latgales vēstniecībai GORS

Latvijas Komponistu savienībai

Latvijas Nacionālajai operai un baletam

Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim

"M/Darbnīcai"

Rīgas kamerkorim "Ave Sol"

Liepājas koncertzālei "Lielais dzintars"

Liepājas Simfoniskajam orķestrim

Mūsdienu mūzikas centram

Mūzikas namam "Daile"

Kultūrvietai Ola Foundation

Orķestrim "Rīga"

Pētera Vaska fondam

Rīgas Latviešu biedrībai

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībai

Siguldas koncertzālei "Baltais flīģelis"

Valsts kamerorķestrim Sinfonietta Rīga

Starptautiskajiem Opermūzikas svētkiem Siguldā

Operetes teātrim

Valsts akadēmiskajam korim "Latvija"

IKSD "Ziemeļrīgas kultūras apvienība"

Gada jaukumi, izcēlumi un rūgtumiņš – Kultūras rondo gada satikšanās, izvēloties savas īpašās sarunas un cilvēkus, kuri atstājuši nospiedumus šim gadam. Kopā ar raidījuma veidotājiem studijā aktieris Kārlis Arnolds Avots.