latvijasradio.lsm.lv - RSS

Вместо эффективного средства желающие сбросить лишний вес рискуют купить за бешеные деньги подделку, предупреждают специалисты. Впрочем, иногда, действительно, можно приобрести оригинальный препарат. Более того, который какое-то время назад был продан в аптеке как компенсируемое государством лекарство от сахарного диабета.Об актуальных схемах, на которые идут, торговцы «иньекциями стройности», рассказала программа «Открытые файлы» на ЛР1. Сюжет перевела и адаптировала Яна Ермакова. 

No 1. decembra Birokrātijas mazināšanas rīcības grupu sāk vadīt līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, bet viņa vietā uzņēmēju organizācijā valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Katrīna Zariņa. Endziņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" izteicās, ka pirmais viņa darbs būs panākt, lai birokrātija nepalielinās.

--

Pagājušajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atstāja amatu, jo sēdies Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāja krēslā. Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai izveidota šopavasar, un tajā darbojas valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Darba grupai dots uzdevums rast iespējas par 25% procentiem mazināt valsts un pašvaldību funkcijas. 

Šogad 200. jubilejā pieminam vienu no nozīmīgākajiem 19 .gadsimta latviešiem – Krišjāni Valdemāru. Viņa jubileja tiek izcelta arī starptautiski, tā iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā. Šonedēļ Valdemāram veltītie pasākumi sasniegs kulmināciju. 2. decembrī – tieši viņa dzimšanas dienā – būs piemiņas brīdis Valdemāra atdusas vietā Lielajos kapos, viņam veltītās pastmarkas zīmogošana un jubilejas svētku uzvedums "Mans sapnis par Latviju" Rīgas Latviešu biedrībā.

4. decembrī savukārt ceļu pie skatītājiem sāks izstāde “Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis.” Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

Slavenākā leģenda, kas saistās ar Valdemāru, ir viņa drosmīgais un pašapzinīgais solis, kad viņš, mācoties Tērbatas universitātē, pie savas studentu istabas durvīm piestiprina vizītkarti ar uzrakstu ”latvietis”. Viņš ir pirmais izglītotais latvietis, kas atklāti atzīst savu tautību, kas tajā laikā ir kas nedzirdēts.

Būtībā visa viņa dzīve ir veltīta tam, lai iedvesmotu latviešus no etniskas grupas kļūt par nāciju ar savu attīstītu valodu, kultūru un tautsaimniecību.

Paveic viņš neaptverami daudz. Viņš veicina tautskolu attīstību, dibina pirmās bibliotēkas un jūrskolas Latvijā, ir ”Pēterburgas Avīžu” izdevējs un redaktors, aktīvi atbalsta Rīgas Latviešu biedrības veidošanos un darbību.

Tieši Rīgas Latviešu biedrība arī rīko viņa 200. gadadienas kulminācijas notikumus, kas rīt sāksies ar piemiņas brīdi Valdemāra atdusas vietā Lielajos kapos. Biedrības vadītājs Guntis Gailītis uzskata, ļoti zīmīgi ir Valdemāra piemineklī iekaltie vārdi, kas ir kā atslēga viņa personības būtībai un viņa devumam.

Rīgas Latviešu biedrības namā rīt būs pastmarkas “Krišjānim Valdemāram – 200” pirmās dienas zīmogošana, Valdemāram veltīta vizuālās mākslas izstāde, kā arī jubilejas svētku uzvedums "Mans sapnis par Latviju".

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā savukārt, no ceturtdienas būs skatāma izstāde “Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis”. Izstāde būs veltīta trim lielām jomām, kurās Valdemārs aktīvi izpaudās, stāsta viena no izstādes autorēm Margarita Barzdeviča.

Izstāde būs veidota kā sarunu platforma, kur nākt un diskutēt par Valdemāru un viņa ideju aktualitāti mūsdienās, izstādes galvenā mērķauditorija ir jaunieši.

Izstāde “Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis” Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā būs skatāma no 4.decembra, bet Valdemāra 200. gadadienas kulminācijas notikumi būs rīt Rīgas Latviešu biedrības namā.

Šī gada trešajā ceturksnī 10,2 % darba ņēmēju darbu veica attālināti, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tas bija par 3,2 procentpunktiem mazāk nekā šā gada otrajā ceturksnī, kad attālināti strādāja 13,4 % strādājošo. Vai tas nozīmē, ka attālināti strādājošo skaits samazināsies? Esperti vērtē – tā kā darbaspēka trūkst, attālinātais vai hibrīddrabs būs veids, kā darba devēji varēs piesaistīt jaunus darbiniekus tajās nozarēs, kur attālinātais darbs ir iespējams. 

Vislielākais attālināti strādājošo skaits – 18,9% no kopējā nodarbināto skaita, bija 2021. gadā Covid pandēmijas ierobežojumu laikā. Pērn attālināto vai hibrīddarbu, kad dažas dienas strādā no mājām un dažas uzņēmumā, izvēlējās 11,6% darba ņēmēju. Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka jaunākie dati neliecina par attālinātā darba popularitātes mazināšanos.

Protams, ne visās nozarēs attālinātais darbs ir iespējams, piemēram, celtniecībā, veselības aprūpē vai tirdzniecībā. Visbiežāk attālināti strādā nozarēs, kur darbs notiek pie datora, piemēram, attālināti strādā puse no IT pakalpojumu nozarē strādājošajiem. 47,6% attālināti strādā finanšu un apdrošināšanas jomā, nedaudz vairāk par piektdaļu zinātnisko, administratīvo pakalpojumu nekustamo īpašumu jomā, arī valsts pārvaldes un aizsardzības jomā. Latvijas Jūras akadēmijas psiholoģijas pasniedzējs Andris Jansons vērtē, ka ne visiem cilvēkiem attālinātais darbs ir piemērots.

Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga vērtē, ka attālinātam darbam ir gan plusi, gan mīnusi. Attālināto un hibrīddarbu ietekmē arī situācija darba tirgū. Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzsver – tā kā darbaspēka nepietiek, darba devējiem jābūt elastīgiem.

2024. gadā attālināti strādāja 51% sieviešu un 36,7% vīriešu. Salīdzinot ar 2023. gadu, attālināti strādājošo darbinieku skaits ir samazinājies tikai pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju grupā - par 5,6 %, bet vecuma grupā no 15 līdz 54 gadiem tas palielinājies par 11 %.

Ir sācies adventes laiks, tātad arī ar jauns Baznīcas gads. Doma laukumā jau iedegta egle un darbošanos sācis Ziemassvētku tirdziņš. Un nepaies ilgs laiks, kad jau visās malu malās skanēs dziesma "Klusa nakts, svēta nakts, Jēzus silītē dus".

Ir tik patīkami un mājīgi iztēloties šo ainu - zvaigznes pār Betlēmi, eņģeļu koris, miers pār šo zemi un Jēzus silītē dus. Tas ir tik jauki un tik mīlīgi, un to taču mēs gaidām - šo Klusās nakts noslēpumu. Bet ir aizritējuši jau vairāk nekā 2000 gadi, kas ir nesuši līdzi vēl daudzus citus notikumus gan Jēzus, gan arī cilvēces vēsturē. Tāpēc šīvakara jautājums ir: kādu Jēzu mēs pazīstam? Un kādu Jēzu mēs iepazīsim, kad  sekos Viņa otrreizējā atnākšana?

Ja esam apstājušies vienīgi pie silītes Betlēmē, tad tas nav pilns Jēzus portrets. Ja atceramies viņa darbus šeit, virs zemes - sludināšana, dziedināšana, atbrīvošana no ļaunajiem gariem - tas pasaka par Jēzu ļoti daudz. Protams, krusts, Golgāta un visbeidzot augšāmcelšanās varenā spēkā. Bet tālāk - kas tad ir tālāk? Vai mēs varam pēc tām liecībām, kas ir atrodamas Svētajos Rakstos, atrast vēl pilnīgāku Jēzu, jo, piemēram, arī Atklāsmes grāmata runā par Jēzu?

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egīls Šmagris, kā arī Rīgas Reformātu draudzes mācītājs Ungars Gulbis.

«Je dis oui!» - "Я говорю да!"

Сегодня в "Живой коллекции" -  программа одного из самых стильных и разножанровых музыкальных коллективов Америки "Pink Martini".

Raidījums izskan 30. novembrī, un tā ir diena, kad atkal pie Brīvības pieminekļa tiks aizdegtas svecītes, pieminot holokausta upurus. Tāpēc raidījuma tēma ir holokausta vēstures pieminēšana un apzināšanās Latvijā. Stāsta vēsturnieki - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Zellis un muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis.

Šai sakarā jāpiemin, ka ir oficiāli atvērta Marģera Vestermaņa grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi", kas ir, varētu teikt, mūsu holokausta pētniecības patriarha un holokaustu pārdzīvojušā Latvijas ebreja Vestermaņa kunga, droši vien var teikt, mūža darba vainagojums. 

Sarunas iesākumā iezīmējam to punktu, no kura mēs pirms apmēram trešdaļa gadsimta sākām būvēt neatkarīgās Latvijas sabiedrības priekšstatu par šiem notikumiem, par šo traģēdiju. Kāda bija holokausta apzināšanās situācija, noslēdzoties padomju posmam?