latvijasradio.lsm.lv - RSS

Прием бюджета 2026 стал не только финансовым, но и политическим испытанием для правящей коалиции. Споры между её партнёрами стали настолько острыми, что всё чаще звучат прогнозы о возможном распаде правительства. Партии обмениваются взаимными претензиями, а политологи говорят о глубоком кризисе доверия. Насколько серьёзны разногласия внутри коалиции и какие сценарии возможны после принятия бюджета  - об этом в студии программы “Домская площадь” размышляет депутат Сейма Олег Буров.

Kustība ir vislabākā pensija, ko varam sarūpēt savam ķermenim. Tā ietekmē visu cilvēka ķermeni, sākot no mūsu prāta un emociju pasaules, līdz pat vissīkākajai organisma šūnai. Kā mainījies cilvēka organisms līdz ar kustību izmaiņām tūkstošiem gadu laikā? Kā kustība ietekmē mūsu nervu sistēmu un kā sportiskās aktivitātes maina šūnu darbību?

Gaidot Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratonu "Dod pieci!", kurā šogad īpaša uzmanība pievērsta mazkustīgumam Latvijas sabiedrībā, raidījumā Zināmais nezināmajā par kustību nozīmi sarunājas Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Plakane, Rīgas Stradiņa universitātes docente un Antropoloģijas laboratorijas vadītāja Silvija Umbraško un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ramona Valante.

Vai varam tā teikt, ka kustības mūža garumā ir tāda stabila, gara un kvalitatīva pensija vecumdienām? Tam, ka kustības ir atslēga, lai mēs būtu veseli un dzīvotu ilgu un laimīgu mūžu piekrīt visas trīs sarunas dalībnieces.

"Kustība uzlabo gan vielmaiņu, gan asinsriti visā ķermenī, gan gan saglabā kaulu veselību, kas ir ļoti būtiski, salīdzinot jaunību ar vecumdienām," piebilst Silvija Umbraško.

Ramona Valante norāda, ka ikdienas darbā  ar kustību traucējumu slimniekiem redz, ja cilvēks jaunībā nav pievērsies vairāk kustībām, arī tad, kad ir sākusies slimība, nav par vēlu sākt, lai uzturētu savu dzīves kvalitāti. 

"Daudzām slimībām, it īpaši, kas ir saistītas ar kustībām, kustību traucējumiem, piemēram, neirodeģeneratīvas slimības, parkinsonisms, medikamenti ir limitējoši. Tie daudz ko uzlabo dzīves kvalitātē un ļoti daudz ko sniedz simptomu atvieglošanā, bet, ja pacients izvēlas vai kaut kādu iemeslu dēļ nespēj to inkorporēt kopā ar fizioterapiju, ar regulāru kustēšanos, tad tā ir diezgan limitējoša palīdzība," norāda Ramona Valante. Ja to spēj arī kopā ar kārtīgu fizioterapiju, to arī paši pacienti uzreiz pasaka, ka viņi jūtas kā no jauna piedzimuši, piemēram, izgājuši kaut kādu rehabilitācijas kursu."

Kāpēc kustības ir tā maģiskā atslēga veselībai?

"Cilvēks ir kustīga vertikāla būtne, mūsu ķermenis nav pielāgots atrasties horizontālā stāvoklī ilgstoši, izņemot pagulēt. Ja mēs ilgstoši, ko var arī redzēt slimnīcās, vai arī tad, kad cilvēks paliek aizvien mazkustīgāks, pasīvāks, mainās, un ko arī redzu, kas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti pacientam, sirds asinsvadu darbība," skaidro Ramona Valante.

"Daudziem pacientiem, arī ja iepriekš nav bijušas nopietnas slimības, bet ilgstoši ir bijis kaut kādu iemeslu dēļ gultas režīms, vai ļoti pasīvs režīms, pēc tam ir ārkārtīgi grūti atkal vertikalizēties. Rodas izmaiņas asinsspiedienā, organisms ir pielāgojies pasīvai horizontālai dzīvei, nav vajadzīga vēlme cīnīties pret gravitāciju, tad arī asinsvadu paplašināšanās un sašaurināšanās notiek stipri lēnāk. Tad sākas problēmas - es vertikalizējos, apsēžos, es neko nevaru izdarīt, man nav spēka, ir dulla galva. Cits vēl ģībst. Arī pēc ilgstošas gulēšanas slimnīcā ir grūti atkopties organismam, kamēr sākas kustēšanās un kustības.

Ikdienā mēs par to neaizdomājamies, bet pilnībā pārslēdzās viss asinsspiediens, un pēc tam ir ļoti grūti, jo nevar padomāt, ir tāda dūmakaina galva, kad apsēžas, liekas, ka kritīs. Protams, nav spēka. Un vienīgais, kā to var novērst, ir kustēšanās. Ir šķidrums jāuzņem, un kustības, lai to vispār varētu normalizēt."

Protams, labākais būtu regulāri kustēties, nodarboties ar kādām fiziskām aktivitātēm, bet arī neregulāras aktivitātes var palīdzēt. Piemēram, arī neregulāri vingrojot, varam novērst daudzas problēmas, kaut vai skeleta muskulatūras problēmas. Neregulāri darīt ir labāk nekā vispār nedarīt, lai stiprinātu savu ķermeni, lai lielākā vecumā būtu mazāk vai nebūtu problēmu.

В ноябре и декабре в Латгале и Селии проходят серии встреч “Лаборатории навыков для жителей в возрасте 55+”. Это образовательная программа для развития цифровых навыков, критического мышления и медиаграмотности для людей предпенсионного и пенсионного возраста. Самые практичные знания связаны с тем, как не попасть на уловки телефонных мошенников. Подробности в сюжете корреспондента латгальской студии Сергея Кузнецова.

Nikotīna atkarība ir nopietnāka problēma, nekā pirmajā mirklī varētu likties. Tā ir ne tikai darbība, kura rada veselības riskus, bet reizēm arī grūti aizvietojams rituāls, kam ir individuāla nozīme. Kā atbrīvoties no nikotīna ietekmes, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē pulmonologs, profesors Māris Bukovskis un psihoterapeits un psihiatrs Gints Polis.

Māris Bukovskis atgādina veselības problēmas, ko rada smēķēšana un atzīst, ka lielākā problēma ir nikotīna atkarība, jo tā ir izteikta pieradumu un atkarību izraisoša viela.

"Pat apzinoties visus milzīgos riskus, cilvēks bieži nespēj atmest. Šobrīd uzskata, ka nikotīna atkarība ir hroniska slimība ar saviem paasinājumiem un emisijas periodiem, atkarībā, vai cilvēks ir spējis atmest kādu periodu vai arī viņš paklūp un atsāk. Ar spontānas izveseļošanās varbūtību tikai 5%," norāda Māris Bukovskis.

Viņš uzskata, ka tik daudz smēķētāju ir savā ziņā "vēsturiskais mantojums", jo Austrumeiropa ir līderis smēķētāju ziņā.

"Arī šī brīža apstākļi – politiskie, ekonomiskie, Covid pandēmija, kas būtiski ietekmēja cilvēka psiholoģisko līdzsvaru, domāju, šobrīd notiek kāpšanās atpakaļ. Noteikti, ka šobrīd smēķē vairāk, nekā tas bija 2019. – 2020. gadā," analizē Māris Bukovskis.

Gints Polis dalās pieredzē, ka bijis atkarīgs, bet atmetis smēķēšanu jau pirms vairāk nekā 30 gadiem. Smēķējis pusaudža gados, jaunībā un tam vairāk bijis sakars ar sociāliem faktoriem, socializēšanos kompānijā.

Cigarešu smēķēšana vissliktākais veids, kā uzņemt nikotīnu. Tās ir viskaitīgākās. Ja neizdodas atmest, risku savai veselībai var mazināt pakāpeniski, pārejot uz kādu no mazāk ietekmējošiem nikotīna produktiem. Protams, negatīvais efekts ir no visiem nikotīnu saturošiem produktiem.

Terciārie dūmi - smēķētāja izelpā ir nikotīns. Ja cilvēks ir smēķējis uz balkona vai ārā, ienāk telpā, viņa izelpā ir nikotīns, kas nosēžas uz apkārtējām virsmām.

"Ja paņemtu paraugu no tāda dzīvokļa vai mājas, atrastu, ka nikotīna koncentrācija putekļos uz virsmām ir 100 augstāka nekā nesmēķētāja mājās," norāda Māris Bukovskis. "Te ir 100 reizes lielāka nikotīna ekspozīcija uz zīdaini, kurš, piemēram, rāpo pa zemi, pa paklāju, bāž visu mutē. Viens no iespējamiem faktoriem, kas varētu veicināt atkarības veidošanos atkarības veidošanos ļoti agrā dzīves periodā."

Вместо десятков кабелей - один. В Риге завершился пилотный проект, цель

которого избавить городскую среду от паутины проводов, которые тянутся от одного дома к другому. Это проблема всех микрорайонов. Какое решение найдено, что о нём говорит Рижская дума и почему бы кабели просто не закапывать в землю — обо всем об этом в сожете корреспондента LSM+ Сергея Герасимова.

Завершился конкурс эссе детей украинских беженцев "Paldies Tev, Latvija!". 110 украинских детей поделились в своих сочинениях тем, как они пережили переезд, нашли поддержку в новой стране и шаг за шагом строят свое будущее в Латвии. Написаны все эти эссе по-латышски. Подробности в сюжете Людмилы Пилип. 

Because of Russia’s invasion, Ukraine currently has the largest amount of construction debris in Europe. That is why scientists and practitioners from Western Europe and Ukraine have joined forces and expertise in a single project to find ways to turn the rubble of war-destroyed buildings into new, sustainable materials that can be used to rebuild Ukraine and make the construction sector greener and more modern. Rihards Plūme talks to two representatives of the “S3 Reconstruction of Ukraine” consortium - Roman Puchko and Kostiantyn Patsaliuk.

Через російське вторгнення в Україні зараз найбільший обсяг будівельних відходів у Європі. Тому, об’єднавши зусилля та знання, в одному проєкті зійшлися науковці та практики із Західної Європи та України, щоб знайти способи перетворити руїни зруйнованих війною будівель на нові, сталi матеріали, за допомогою яких можна буде відбудовувати Україну, роблячи будівельну галузь «зеленішою» та сучаснішою. Ріхардс Плуме розмовляє з двома представниками консорціуму «S3 Reconstruction of Ukraine» - Романом Пучком та Костянтином Пацалюком.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Krievijas uzbrukuma dēļ Ukrainā šobrīd ir lielākais būvgružu apjoms Eiropā. Tādēļ, apvienojot spēkus un zināšanas, vienā projektā sanākuši zinātnieki un praktiķi no Rietumeiropas un Ukrainas, lai atrastu veidus, kā no karā sagrauto ēku drupām radīt jaunus, ilgtspējīgus materiālus, ar kuru palīdzību varētu atjaunot Ukrainu, padarot būvniecības jomu zaļāku un mūsdienīgāku.

Rihards Plūme sarunājas ar diviem konsorcija "S3 Ukrainas Rekonstrukcija" pārstāvjiem - Romānu Pučko un Konstantīnu Pacaļuku.

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Epizodes gaita:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Koalīcijas partijām pietiks balsu, lai gan nākamnedēļ galīgajā lasījumā pieņemtu valsts nākamā gada budžetu, gan šodien, 27. novembrī, pasargātu trīs ministrus, ja opozīcijas pieprasījumi ekonomikas, satiksmes un finanšu ministriem pārtaptu uzticības balsojumos. Tādu pārliecību intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs.

Viņš atzina, ka arī pēc Rīgas pašvaldības vēlēšanās piedzīvotā fiasko turpina sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, tāpēc koalīcija ar viņa balsi var rēķināties.

Eiropā pieaug uzbrukumi nevalstiskajām organizācijām (NVO), tā savā jaunākajā ziņojumā secinājusi asociācija „Eiropas Pilsoniskais forums”. Šādas bažas paudušas arī 600 Eiropas nevalstiskās organizācijas, tostarp sešas no Latvijas, kas aprīlī publiskoja atklātu vēstuli, aicinot cīnīties pret uz tām vērsto dezinformāciju.

Kādas nevalstiskās organizācijas visbiežāk saskaras ar uzbrukumiem un kā pret to cīnīties? 

Vispirms jāuzsver, ka ir būtiski nošķirt pamatotu kritiku no politiski vai ideoloģiski motivētiem uzbrukumiem nevalstiskajām organizācijām. „Euranet” pētījumā norādīts, ka visbiežāk uzbrukumi tiek vērsti pret trim NVO grupām, kas darbojas migrācijas, LGBTQ+ un dzimtes, kā arī vides aizsardzības jomās.

Migrācijas jomā dezinformācija visbiežāk izpaužas kā aplami dati par migrantu skaitu un maldinoši apgalvojumi par viņu saistību ar noziedzību. Šāda dezinformācija lielākoties tiek vērsta pret migrantiem kopumā, taču uzbrukumi galvenokārt ir vērsti pret tām organizācijām, kas palīdz bēgļiem.

Piemēram, Eiropas Parlamenta ziņojumā Čehijas "Helsinku komiteja" norādījusi, ka dezinformācija būtiski apgrūtina tās centienus palīdzēt bēgļiem. Kā piemēru tā min kādu nu jau neaktīvu čehu neonacistu tīmekļvietni, kas bija publicējusi organizāciju un aktīvistu sarakstu, kuri palīdz bēgļiem, un nodēvējusi viņus par “tautas ienaidniekiem”.

Ar migrāciju saistīta dezinformācija veicina naidīgumu ne tikai pret pašiem migrantiem, bet arī pret organizācijām, kas tiem sniedz palīdzību – jo, ja bēgļi tiek attēloti kā “slikti” (drauds sabiedrībai), tad automātiski slikti šķiet arī tie, kuri viņiem palīdz.