latvijasradio.lsm.lv - RSS

Nikotīna atkarība ir nopietnāka problēma, nekā pirmajā mirklī varētu likties. Tā ir ne tikai darbība, kura rada veselības riskus, bet reizēm arī grūti aizvietojams rituāls, kam ir individuāla nozīme. Kā atbrīvoties no nikotīna ietekmes, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē pulmonologs, profesors Māris Bukovskis un psihoterapeits un psihiatrs Gints Polis.

Māris Bukovskis atgādina veselības problēmas, ko rada smēķēšana un atzīst, ka lielākā problēma ir nikotīna atkarība, jo tā ir izteikta pieradumu un atkarību izraisoša viela.

"Pat apzinoties visus milzīgos riskus, cilvēks bieži nespēj atmest. Šobrīd uzskata, ka nikotīna atkarība ir hroniska slimība ar saviem paasinājumiem un emisijas periodiem, atkarībā, vai cilvēks ir spējis atmest kādu periodu vai arī viņš paklūp un atsāk. Ar spontānas izveseļošanās varbūtību tikai 5%," norāda Māris Bukovskis.

Viņš uzskata, ka tik daudz smēķētāju ir savā ziņā "vēsturiskais mantojums", jo Austrumeiropa ir līderis smēķētāju ziņā.

"Arī šī brīža apstākļi – politiskie, ekonomiskie, Covid pandēmija, kas būtiski ietekmēja cilvēka psiholoģisko līdzsvaru, domāju, šobrīd notiek kāpšanās atpakaļ. Noteikti, ka šobrīd smēķē vairāk, nekā tas bija 2019. – 2020. gadā," analizē Māris Bukovskis.

Gints Polis dalās pieredzē, ka bijis atkarīgs, bet atmetis smēķēšanu jau pirms vairāk nekā 30 gadiem. Smēķējis pusaudža gados, jaunībā un tam vairāk bijis sakars ar sociāliem faktoriem, socializēšanos kompānijā.

Cigarešu smēķēšana vissliktākais veids, kā uzņemt nikotīnu. Tās ir viskaitīgākās. Ja neizdodas atmest, risku savai veselībai var mazināt pakāpeniski, pārejot uz kādu no mazāk ietekmējošiem nikotīna produktiem. Protams, negatīvais efekts ir no visiem nikotīnu saturošiem produktiem.

Terciārie dūmi - smēķētāja izelpā ir nikotīns. Ja cilvēks ir smēķējis uz balkona vai ārā, ienāk telpā, viņa izelpā ir nikotīns, kas nosēžas uz apkārtējām virsmām.

"Ja paņemtu paraugu no tāda dzīvokļa vai mājas, atrastu, ka nikotīna koncentrācija putekļos uz virsmām ir 100 augstāka nekā nesmēķētāja mājās," norāda Māris Bukovskis. "Te ir 100 reizes lielāka nikotīna ekspozīcija uz zīdaini, kurš, piemēram, rāpo pa zemi, pa paklāju, bāž visu mutē. Viens no iespējamiem faktoriem, kas varētu veicināt atkarības veidošanos atkarības veidošanos ļoti agrā dzīves periodā."

Вместо десятков кабелей - один. В Риге завершился пилотный проект, цель

которого избавить городскую среду от паутины проводов, которые тянутся от одного дома к другому. Это проблема всех микрорайонов. Какое решение найдено, что о нём говорит Рижская дума и почему бы кабели просто не закапывать в землю — обо всем об этом в сожете корреспондента LSM+ Сергея Герасимова.

Завершился конкурс эссе детей украинских беженцев "Paldies Tev, Latvija!". 110 украинских детей поделились в своих сочинениях тем, как они пережили переезд, нашли поддержку в новой стране и шаг за шагом строят свое будущее в Латвии. Написаны все эти эссе по-латышски. Подробности в сюжете Людмилы Пилип. 

Because of Russia’s invasion, Ukraine currently has the largest amount of construction debris in Europe. That is why scientists and practitioners from Western Europe and Ukraine have joined forces and expertise in a single project to find ways to turn the rubble of war-destroyed buildings into new, sustainable materials that can be used to rebuild Ukraine and make the construction sector greener and more modern. Rihards Plūme talks to two representatives of the “S3 Reconstruction of Ukraine” consortium - Roman Puchko and Kostiantyn Patsaliuk.

Через російське вторгнення в Україні зараз найбільший обсяг будівельних відходів у Європі. Тому, об’єднавши зусилля та знання, в одному проєкті зійшлися науковці та практики із Західної Європи та України, щоб знайти способи перетворити руїни зруйнованих війною будівель на нові, сталi матеріали, за допомогою яких можна буде відбудовувати Україну, роблячи будівельну галузь «зеленішою» та сучаснішою. Ріхардс Плуме розмовляє з двома представниками консорціуму «S3 Reconstruction of Ukraine» - Романом Пучком та Костянтином Пацалюком.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Krievijas uzbrukuma dēļ Ukrainā šobrīd ir lielākais būvgružu apjoms Eiropā. Tādēļ, apvienojot spēkus un zināšanas, vienā projektā sanākuši zinātnieki un praktiķi no Rietumeiropas un Ukrainas, lai atrastu veidus, kā no karā sagrauto ēku drupām radīt jaunus, ilgtspējīgus materiālus, ar kuru palīdzību varētu atjaunot Ukrainu, padarot būvniecības jomu zaļāku un mūsdienīgāku.

Rihards Plūme sarunājas ar diviem konsorcija "S3 Ukrainas Rekonstrukcija" pārstāvjiem - Romānu Pučko un Konstantīnu Pacaļuku.

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Epizodes gaita:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Koalīcijas partijām pietiks balsu, lai gan nākamnedēļ galīgajā lasījumā pieņemtu valsts nākamā gada budžetu, gan šodien, 27. novembrī, pasargātu trīs ministrus, ja opozīcijas pieprasījumi ekonomikas, satiksmes un finanšu ministriem pārtaptu uzticības balsojumos. Tādu pārliecību intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs.

Viņš atzina, ka arī pēc Rīgas pašvaldības vēlēšanās piedzīvotā fiasko turpina sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, tāpēc koalīcija ar viņa balsi var rēķināties.

Eiropā pieaug uzbrukumi nevalstiskajām organizācijām (NVO), tā savā jaunākajā ziņojumā secinājusi asociācija „Eiropas Pilsoniskais forums”. Šādas bažas paudušas arī 600 Eiropas nevalstiskās organizācijas, tostarp sešas no Latvijas, kas aprīlī publiskoja atklātu vēstuli, aicinot cīnīties pret uz tām vērsto dezinformāciju.

Kādas nevalstiskās organizācijas visbiežāk saskaras ar uzbrukumiem un kā pret to cīnīties? 

Vispirms jāuzsver, ka ir būtiski nošķirt pamatotu kritiku no politiski vai ideoloģiski motivētiem uzbrukumiem nevalstiskajām organizācijām. „Euranet” pētījumā norādīts, ka visbiežāk uzbrukumi tiek vērsti pret trim NVO grupām, kas darbojas migrācijas, LGBTQ+ un dzimtes, kā arī vides aizsardzības jomās.

Migrācijas jomā dezinformācija visbiežāk izpaužas kā aplami dati par migrantu skaitu un maldinoši apgalvojumi par viņu saistību ar noziedzību. Šāda dezinformācija lielākoties tiek vērsta pret migrantiem kopumā, taču uzbrukumi galvenokārt ir vērsti pret tām organizācijām, kas palīdz bēgļiem.

Piemēram, Eiropas Parlamenta ziņojumā Čehijas "Helsinku komiteja" norādījusi, ka dezinformācija būtiski apgrūtina tās centienus palīdzēt bēgļiem. Kā piemēru tā min kādu nu jau neaktīvu čehu neonacistu tīmekļvietni, kas bija publicējusi organizāciju un aktīvistu sarakstu, kuri palīdz bēgļiem, un nodēvējusi viņus par “tautas ienaidniekiem”.

Ar migrāciju saistīta dezinformācija veicina naidīgumu ne tikai pret pašiem migrantiem, bet arī pret organizācijām, kas tiem sniedz palīdzību – jo, ja bēgļi tiek attēloti kā “slikti” (drauds sabiedrībai), tad automātiski slikti šķiet arī tie, kuri viņiem palīdz.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Tikai saprotot, kas mēs esam bijuši, mēs varam iet uz priekšu – uzskata fotogrāfs un Ādažu patriots Ojārs Jansons, kurš šogad īstenojis projektu ”Labdien Ādažos un Latvijā!”. Tā laikā viņš ticies galvenokārt ar vecākās paaudzes ādažniekiem un viņu dzīvesstāstus iemūžinājis video sarunās. Tās atklāj ļoti dažādas pieredzes un skatījumus uz vēsturi, ko vērtīgi pārdomāt mūsdienu kontekstā.

Projektu papildinās arī Ojāra Jansona personālizstāde ”Ādažu novads: toreiz un tagad”, ko atklās 28. novembrī Carnikavas novadpētniecības centrā.

”Kā es nonācu līdz tai idejai, ka tas ir jādara? Nu, sanāk tā, ka mēs vairāk vai mazāk, piemēram, orientējamies Bībelē, nu, zinām atsevišķus vārdus – Ādams, Ieva, nu, ir dzirdēti vai ne? Bet to, kas notiek manā pagastā vai manā novadā, mēs nezinām.”

Ojārs Jansons skaidro – projekta ideja dzima tieši no sajūtas, ka bieži vien mēs nepazīstam to, kas mums ir vistuvāk, bet ko zināt būtu ļoti svarīgi, lai mēs labāk saprastu paši sevi, situāciju, kurā esam, bijām un kurā gribam būt.

Par savu ienākšanu no Rīgas Ādažos video sarunā stāsta Dzintra Kukaine. Gandrīz katra ādažnieka stāstā ir arī amizantas epizodes, kā jau dzīvē, un Dzintra Kukaine, piemēram, atminas, cik savdabīgā izskatā viņu sagaidījis tā laika slavenais Ādažu kolhoza priekšsēdētājs Josifs Kukielis, kad viņa gāja pie viņa lūgt apbūves gabalu.

Katrs uzrunātais ādažnieks dalās arī savā redzējumā par šodienu un par to, kādu viņš grib redzēt nākotni.

Projektu Ojārs Jansons turpinās arī nākamgad, bet šogad tam kā noslēguma akords būs viņa personālizstāde, kurā varēs ieraudzīt, kādi tad Ādaži bija pagājušā gadsimta otrajā pusē, par ko ļoti daudz savos stāstos stāsta viņa izvaicātie ādažnieki. Pamatā tie būs cilvēku portreti, tapuši dažādās vidēs.

Par unikālu pats autors dēvē sēriju, kurā redzama mūziķu grupa, kas 80.gados darbojās Ādažos.

”Jauni puiši, viņiem tur ir kādi 15-17 gadu. Man bija tas prieks uzbildēt piecus mūziķus, kuru vidū bija Māris Sprindžuks, Normunds Rutulis, Guntars Vētra, Rolands Kronlaks. Sērijā ir piecas bildes ar šiem nu jau solīdajiem māksliniekiem un vīriem. Fotografēts ir manā studijā Ādažos”.

Ojāra Jansona personālizstādi ”Ādažu novads: toreiz un tagad” Carnikavas novadpētniecības centrā atklāj 28.novembrī, tā būs skatāma līdz janvāra nogalei.

Eiropas Savienība (ES) plāno apbruņot sevi, lai atturētu Krieviju no vēlmes uzbrukt kādai no bloka dalībvalstīm. ES stratēģija paredz arī kāpināt militārās rūpniecības jaudas, lai nodrošinātu valstis gan ar artilērijas lādiņiem, droniem un pretgaisa aizsardzības sistēmām, gan ar militārajiem transportlīdzekļiem karavīru pārvietošanai. Lai varētu saražot visu nepieciešamo bruņojumu, būs vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, kas pašlaik pietrūkst. Tāpēc ES ir nākusi klajā ar ambicioziem plāniem par darbinieku piesaisti militārajai industrijai.