latvijasradio.lsm.lv - RSS

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu.

Šoruden Rīgā varēja sastapt sociāli un politiski asu izrāžu veidotāju, vienu no nozīmīgākajiem 21. gadsimta režisoriem Milo Rau. Novembra sākumā Rīgā, Dailes teātrī, notika Eiropas teātru apvienības starptautiskā konference un „STAGES” forums. Konferencē piedalījās teātru profesionāļi no daudzām valstīm, starp viņiem režisors un Vīnes teātra festivāla mākslinieciskais vadītājs Milo Raus (Milo Rau). Viņš ir šveiciešu režisors, dramaturgs, žurnālists, jaunā reālisma pārstāvis un, starp citu, zināms Latvijas skatītājiem, jo viņa darbi rādīti festivālā  "Homo novus". 

Viens no jautājumiem režisoram bija par pašreizējām tendencēm Eiropas skatuves mākslā.

Milo Rau: Manuprāt, piemēram, Lukaša Tvarkovska izrāde „Orākuls” skaidri parāda, ka skatuves māksla ir ļoti daudzveidīga. Tajā apvienojas mūzika, deja, vizuālā māksla, kino, teksts, aktierspēle, viss kopā. Tāds virziens šodien ir ļoti izplatīts. Tā ir joma, no kuras es nāku kā eksperimentāla teātra veidotājs, un šodien gandrīz viss tāds ir. Man tas ļoti patīk.

Mēs šeit, Eiropas teātru apvienības starptautiskajā konferencē, spriedām par to, kā mēs varētu piesaistīt teātrim plašu sabiedrību. Tas ir sens sapnis. Es domāju, ka teātris tika radīts, lai atspoguļotu pasauli. Ja uz to nāk tikai vidusšķira, izglītoti cilvēki, tad tu neatspoguļo visu pasauli. Tu to vari atspoguļot tikai tad, ja uz skatuves uzaicini dažādus cilvēkus. Tāpēc, piemēram, mēs iestudējām „Tita žēlsirdību” („Clemenza di Tito”), kas ir liela Mocarta opera, un kur vajadzīgi pasaules labākie dziedātāji, bet es arī gribēju, lai tur būtu Vīne, tāpēc uzaicināju Vīnes iedzīvotājus. Solisti dzied, kamēr šie cilvēki stāsta savus dzīves stāstus. Tas ļoti labi sader kopā, un es domāju, kā atgriezt mākslu tur, no kurienes tā nāk – realitātē. Tāda ir mana vēlēšanās.

Оплаченные государством медуслуги - только для жителей Латвии. И только для тех, кто работает и платит здесь налоги. Такова суть дополнений к Закону о финансировании здравоохранения, которые минздрав отправил в правительство. Министры сочли такой подход справедливым, подчеркнув конкретную цифру: 3 миллиона евро заплатили латвийские налогоплательщики за медицинские манипуляции, оказанные тем соотечественникам, которые живут и работают в других странах ЕС. Теперь - слово за Сеймом. В ситуации разбиралась корреспондент Латвийского радио 4 Юлия Петрик.

Pēc nedēļas, 29. novembrī, sāksies festivāls "Prozas lasījumi". Šogad tas notiks jau 30. reizi. Kultūras rondo studijā viesojas trīs rakstnieki – šī gada "Prozas lasījumu" stāstu konkursa dalībnieki Mārtiņš Pommers un Inga Pizāne, kā arī Džena Andersone, kura konkursa stāstus lasīja, vērtēja, un viņai pašai nupat iznācis jauns romāns – "Demiurgs". Ar ko mūsdienās lasītāja uzmanību piesaista „Prozas lasījumu” autori?

Šogad festivāla “Prozas lasījumi 2025” stāstu konkursam iesūtīts 121 stāsts. Konkursa devīze – jautājums “Kā tev iet?” – rosinājusi autorus reflektēt gan par personiskiem pārdzīvojumiem, gan par sabiedrības noskaņojumu. Tomēr, kā atzīst žūrija, šī gada iesūtīto darbu kopaina bijusi daudzveidīga un brīžiem arī pretrunīga.

Konkursa žūrijā darbojās Arno Jundze, Osvalds Zebris, Džena Andersone un Ilmārs Šlāpins, kuri rūpīgi izvērtēja katru darbu, meklējot tajos gan valodas spēku, gan oriģinālu skatījumu. Pēc ilgām diskusijām atlasīti 12 finālisti, kuru stāsti tiks atskaņoti festivāla pasākumos.

12 finālisti

Finālistu lasījumi notiks 29. un 30. novembrī bārā “1983”, un pēc stāstu noklausīšanās žūrija lems par šī gada konkursa uzvarētāju. Uzvarētājs tiks paziņots festivāla noslēguma pasākumā un saņems 500 eiro balvu, kā arī iespēju nākamvasar uzturēties un strādāt Dubultu Rakstnieku namā.

Stāstu konkurss un lasījumi ir daļa no literārā festivāla “Prozas lasījumi”, kas katru decembri pulcē rakstniekus, tulkotājus un lasītājus, lai svinētu latviešu prozas daudzveidību un dzīvīgumu. Festivālā notiek autoru uzstāšanās, tikšanās ar lasītājiem, literāras diskusijas un tulkotāju lasījumi, veidojot platformu gan pieredzējušiem, gan jaunajiem autoriem.

Янина Курсите, литературовед, исследователь фольклора, профессор Латвийского университета, посвятила свою жизнь изучению латышской народной культуры. Поговорим о ее новой книге, посвященной культурно-историческим округам Латвии. Узнаем много нового о народности суйтов, о древних куршах и о традициях массового чтения. В передаче принимают участием сама Янина Курсите и историк Мартиньш Минтаурс. 

Kad kārtīgas brokastis paēstas nodevāmies zobu tīrīšanai ar "Oclean AirPump A10" un "Oclean W10 Lite" zobu ūdens floseriem jeb diegotājiem jeb zobu apūdeņotājiem jeb mutes dobuma irigatoriem. Uz ko spējīgi mazie gadžeti, kur tie iepaliek un kādas sajūtas mutē? Noskaidrojam apskatā!

* Ierīces neatkarīgam un neapmaksātam testam sagādāja Oclean pārstāvji Eiropā.

В Вашингтоне, Киеве и Брюсселе обсуждают детали очередного “мирного плана” Дональда Трампа о завершении войны в Украине. По мнению латвийского политолога Карлиса Даукштса, это план не Трампа, а Путина. Свою оценку ситуации он дал в передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Latvijā ieviesta šūnu apraide - tā dažu sekunžu laikā var mērķitiecīgi apziņot cilvēkus par nopietniem apdraudējumiem. Kas tieši ir šūnu apraide, kā brīdinājums tehniski nonāk līdz mūsu telefoniem, kas jādara, lai paziņojums mūs sasniegtu un kā nesajaukt oficiālu brīdinājumu ar krāpnieku ziņu? Pie #DigitālāsBrokastis galda Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.