latvijasradio.lsm.lv - RSS

Aizvadītie 35 gadi Latvijas mākslā. Kas mainījies, kas palicis nemainīgs? Mākslas kritiķis Vilnis Vējš uz sarunu aicinājis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci, mākslas kuratoru Raivi Alksni un Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Mārtiņu Ratniku.

Tikai divi vārdi – Runā Rīga – bet tie bija mani pirmie vārdi ēterā un īpaši saviļņojoši bija tos teikt arī pirmajā pārraidē pēc augusta puča – atzīstas Latvijas Radio balss, Radioteātra vadītāja Māra Eglīte. Par aso mēli skolas gados un vienīgo, bet liktenīgo kinolomu filmā "Puika", uzsaukumu lasīšanu padomju gados un savas dzīves vīriešiem – saruna ar Māru Eglīti Laikmeta krustpunktā.

Laikmeta krustpunktā skan Latvijas Radio īpašā dienā – dzimšanas dienā. Tieši šodien, 1. novembrī, radio ētera mūžs Latvijā ir pārkāpis simto gadu slieksni. Latvijas Radio raidījis dažādos mūsu valsts laikmeta griežos. Radiofons ir pieredzējis Latvijas brīvvalsti un Ulmaņa laikus. Latvijas Radio pieredzēja Latvijas okupācijas dienu un padomju cenzūras gadus. Latvijas Radio bija svarīgs Atmodas vēstnesis.

Kā mazs bērns atceros, ka 80. gadu beigās ar mazu radio aparātu ļaudis pat gāja pa Rīgas ielām, lai uzzinātu jaunumus, lai sekotu brīvības atgūšanas norisēm. Un arī, protams, augusta puča un barikāžu laikā. Tolaik radio mēģināja arī apklusināt, bet Latvijas Radio turpināja skanēt un skan joprojām. Simts gadu laikā Latvijas Radio ir kļuvis par Latvijas laikmeta dokumentētāju, mūsu kultūras vērtību glabātāju un ik dienas arvien uzticamu skaņu draugu tūkstošiem klausītāju.

Ar producenti ilgi domājām, kuru radio cilvēku uzaicināt uz raidījumu šajā īpašajā jubilejas dienā. Izvēle, protams, liela. Par patiesiem radio cilvēkiem var saukt tik daudzus gan pieredzējušos, gan jaunos kolēģus. Bet mūsu izvēle ir Māra Eglīte. Ja viņa ir radio mājā, tad Māras balsi var dzirdēt jau pie Doma baznīcas. Viņas mūža darbs ir Latvijas Radio. Viņa ir viena no izcilākajām Latvijas Radio balsīm, un viņa arvien tur rūpi par lielu radiomājas vērtību – Radioteātri.

Māra, 45 gadi šogad aprit Tev arī kopā ar Latvijas Radio. Drīz jau zelta kāzas.

Māra Eglīte: Man ar vīru pēc diviem gadiem zelta kāzas. Nu tad ar radio tāpat.

Droši vien padomju laikos šādās intervijās vaicātu – kas ir jūsu stiprās laulības pamatā, ar Latvijas Radio, es domāju.

Māra Eglīte: Es domāju, ka stiprās laulības pamatā ir tas, ka man šeit ļoti patīk. Un nebija tā, ka es pati te nācu, bet mani savulaik uzrunāja. Tas bija Viktors Zvaigzne, kurš mani uzrunāja. Es vadīju ļoti daudz pasākumus un vienā pasākumā – es nezinu, kas tas bija par žurnālistu, viņš teica: Jums vajadzētu strādāt par diktori radio. Es teicu – jā, es labprāt, tikai kurš mani ņems tā uzreiz? Likteņa sakritība, ka sākumā es nācu kā aizvietotāja. Tad man piedzima dēliņš 1983. gadā, pēc tam, piedaloties kopējā konkursā, es jau kļuvu pilntiesīga radio diktore.

Kādas ir tavas pirmās radio atmiņas? Tev bērnībā mājās bija radio, bija kādi raidījumi, kurus klausījies?

Māra Eglīte: Jā, es atceros, es mācījos. Es dzīvoju Kandavā, un mums bija tāds bleķa radio. Es nezinu, bija tāds metālisks karkass. Un ko es no visa tā atceros? Tas bija tad, kad bija "Skroderdienas", jo viņas gan aizliedza, pēc tam sauca "Skroderdienas" par “pelšenēm”, neatceros vairs, bet - "Māras Silenieces dienasgrāmata". Nu kad tas ieraksts gāja, tad bija mute vaļā, un es nezinu, kas…

Tas bija tas, kuru Antra Liedskalniņa ierunāja?

Māra Eglīte: Jā. Es nezinu, cik sērijās bija, bet tas bija kaut kas tāds, likās - wow! Tādas man ir pirmās atmiņas par radio un konkrēti ar to radio aparātu, kas mums bija. 

Radio, protams, ir balss. Vai arī tev kādas balsis palikušas prātā?

Māra Eglīte: Nē, balsis man nav palikušas, redz, tu saki Antra Liedskalniņa. Es nez kāpēc biju iedomājusies Ligitu Dēvicu, bet izrādījās, man nav taisnība. Tā bija Antra Liedskalniņa. Jo vienkārši man tas radio likās… tas bija tik fascinējoši, ka tu vari klausīties, un viņš ir tavā mājā un….

Tu nevarēji paredzēt, ka paies gadi un tu pati būsi radio balss.

Māra Eglīte: Absolūti nē, absolūti nē.

Ievadā vaicāšu par radio šodien. Ir tāds pieņēmums, ka Latvijas Radio - to jau tikai veci cilvēki, pensionāri klausās. Bet es zinu arī ļoti daudzus jaunus cilvēkus, kas klausās Latvijas Radio, un es redzu ļoti daudz jaunus cilvēkus, kas ir izvēlējušies strādāt šeit, Latvijas Radio. 

Radio šodien - kādus tu redzi savus jaunos kolēģus, kas radio stāstu turpinās nu jau otrajā simtā?

Māra Eglīte: Tu man uzdevi ļoti grūtu jautājumu. Zini, es tā nemaz nevaru atbildēt uzreiz.

Jo es negribu uzreiz par vecajiem laikiem. Es gribu par radio šodien.

Māra Eglīte: Redzi, es jau visu ņemu salīdzinājumā ar to, kā bija tad. Kā mēs nācām, kā mēs mācījāmies. Vai tu saproti - man bija darba audzinātāja Ausma Indriksone. Es biju pilnīgi..., es viņu dievināju, kā viņa mani pa to māju izvadāja, uz centrāli aizveda, visu parādīja, visu apstāstīja. Un pēc trim mēnešiem jau esot šeit, šajā darbā Radio namā, man atļāva stereo programmā, kur tagad mums iet pirmais kanāls, tur bija stereo programma, atļāva ieslēgt mikrofonu un pateikt divus vārdus - "Runā Rīga!". Viss un izslēgt. Tālāk jau Ausmiņa pati visu darīja. Tie bija mani pirmie vārdi ēterā, ko es izteicu.

Šodien droši vien, ka tas ir daudz vienkāršāk, daudz liekas - nu tā. Es nezinu, var jau būt…. es absolūti negribu teikt, ka nē, ka nav tā cieņa un mīlestība pret radio, kāda bija un ir joprojām mums, tiem vecajiem. Bet man liekas, ka mums bija tāda lielāka pietāte. 

Tad nebija ne interneta, tad nebija nekas cits, bija tikai šis radio pamatā. 

Bet jaunieši ir ļoti jauki, ir interesanti skatīties, interesanti klausīties. Un tagad jau ir cits, kā saka, nav tik tā lineārā platforma, kurā raidīt, bet ir jau citas un tie podkāsti un viss. Jā, man tas liekas ļoti interesanti.

Latvijas Radio simtgades rītā Kultūras rondo aicina uz lomu spēli tiešajā ēterā - viens aktieris, viens dzejnieks un divi tulkotāji, kā arī Kultūras rondo žurnālisti. Svētku noskaņu studijā radīs dzīvā mūzika. Esam bagāti un par to arī sarunas!

Raidījuma ieskaņā to vada Gundars Āboliņš un Guntars Godiņš. Abi ir cieši saistīti ar Latvijas Radio, Gundars Āboliņš jau kopš 1964. gada, kad viņam bija pirmā loma Radioteātra iestudējumā. Guntars Godiņš ar Latvijas Radio bijis saistīts divas reizes - pagājušā gadsimta 80. gados un pirms dažiem gadiem, kad veidojis raidījumus Latvijas Radio.

Latvijas Radiofons pirms simts gadiem savu skanējumu sāka ar Pučīni operas “Madama Butterfly” translāciju, kas nedaudz arī ieskanas fonā. Izvēle bija pilnīgi nejauša, jo iecerētajā dienā tieši šī izrāde bija Nacionālajā operā. Gluži kā šovakar, kad arī Latvijas Nacionālajā operā izrādīs “Madama Butterfly”, ko arī varēs klausīties Latvijas Radio 3 „Klasika”  tiešraidē.

Bet Kultūras rondo studijā muzicē Erna Daugaviete (čells) un Reinis Jaunais (ģitāra). Viņu atskaņojumā klausāmies „Viesuļvētru” un „Brīzīti”.

Īpašā svētku raidījuma vadītājiem pievienojas Kultūras rondo komanda - Ingvilda Strautmane, Laima Slava, Māra Rozenberga un Anda Buševica. Kopīgi stāsti un atmiņas par radio darbā pieredzēto. Arī par to, kas garšo Latvijas Radio žurnālistiem.

Runājot par radio nākotni, nevar nepieminēt arī mākslīgo intelektu un to, kā tas maina un varētu mainīt arī Latvijas Radio nākotni. Sazināmies ar jauno mediju mākslinieku Jurģi Peteru, kurš Somijā, Tamperes universitātē doktorantūrā pēta, kā, izmantot mākslīgā intelekta rīkus, lai radītu jauna veida interaktīvas pieredzes, kur cilvēki ietekmē sistēmu, gan sistēma ietekmē cilvēkus. Pēta mijiedarbes rezultātu vairāk mākslas fokusā.

Как живет российская провинция - цены, зарплаты, санкции, отношение людей к войне...

Kāda ir atšķirība starp divkāji putnu un simtkāji? Šo Haralda Pauniņa un klausītāju atsūtītās mīklas Latvijas radio 100. dzimšanas dienā min Latvijas Radio 1 žurnālisti: raidījuma Ģimenes studija vadītāja Agnese Linka, raidījuma Zināmais nezināmajā sižetu autore Mariona Baltkalne, raidījuma Krustpunktā vadītājs Aidis Tomsons un raidījuma Šīs dienas acīm autors un Divu pusložu pastāvīgais komentētājs Eduards Liniņš.

Greizos ratus kā allaž stūrē Iveta un Vidvuds Medeņi.

Labrīt saka un daudz laimes vēl programmas Labrīt vadītāji Daira Zīle un Kristaps Feldmanis, producentes Andra Briekmane un Aiga Pelane, kā arī Ziņu dienesta satura redaktore Zane Eniņa, Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, kā arī sporta ziņu redaktors Mārtiņš Kļavenieks.

Labrīt saka un daudz laimes dzimšanas dienā vēl kolēģes Ingvilda Strautmane un Zane Lāce-Baltalksne.

Abas kolēģes ir arī strādājušas Ziņu dienestā, bet šajā, simtgades gadā ir cieši saistītas ar Latvijas Radio vēstures izzināšanu.

--

Ingvilda Strautmane ir Latvijas Radio kultūras žurnāliste. Raidījumu „Kultūras rondo” un „Radio mazā lasītava” veidotāja.

Radiomājā pirmo reizi sāka strādāt 1984. gadā ārzemju raidījumu redakcijā. Ziņu dienestā strādājusi divos periodos – no 1991. līdz 1992. gadam; un no 1997. līdz 2007. gadam. Bija korespondente, producente un raidījumu vadītāja. Uzrunājusi klausītājus, arī vadot raidījumu „Labrīt”.

2004. gadā saņēma Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu kā gada radio žurnāliste. Šogad iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

Zane Lāce-Baltalksne ir Latvijas Radio raidījumu „Zināmais nezināmajā” un „Vietu lietas Latvijā” veidotāja un vadītāja. Radiomājā kopš 1997. gada. Īsu brīdi 90. gados strādāja Ziņu dienestā par redaktori. Bija arī Latvijas Radio 2 ziņu redaktore un diktore.

Ilgus gadus bija jauniešu programmas „Radiobumba” redaktore un programmas vadītāja. Vairākus gadus veidoja portretintervijas raidījumā „Savējie. Mums līdzās esošu cilvēku dzīvesstāsti”. Tāpat Zane ar īpašu aizrautību veidoja raidījumu „Kustoņu pasaule”, kur iedziļinājās dzīvnieku tematikā, sākot no lāčiem līdz sliekām.

Specializējusies dokumentālajā žurnālistikā. Ir vairāku Latvijas Radio vēsturei veltīto ciklu autore. To vidū „Rada un raida jau 100 gadus”, ka Latvijas Radio 1 ēterā būs dzirdams līdz gada beigām.

Labrīt saka un daudz laimes dzimšanas dienā vēl kādreizējais Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Uzklausām ārzemju ziņu korespondenti Ukrainā Indru Spranci un sazināmies ar Latvijas Sabiedriskā medija korespondenti ASV Inu Strazdiņu.

"Žurnālista pieredze, pat ja tā bija nedaudz vairāk par pusgadu, ļoti labi dažreiz palīdz. Es labi zinu, kāpēc un ko jautā, un dažreiz labi zinu, kā atbildēt, un dažreiz arī zinu, kā neatbildēt," sarunā atklāj Edgars Rinkēvičs.

--

Edgars Rinkēvičs kopš 2023.gada ir Latvijas Valsts Prezidents. Ilgstoši bijis Latvijas ārlietu ministrs un pirms tam vēl Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Taču pirms ierēdņa un politiķa karjeras, strādājis arī Latvijas Radio Ziņu dienestā kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos. Tas bijis 1993. un 1994. gadā paralēli studijām Latvijas Universitātē.

Intervijā Latvijas Televīzijai pirms diviem gadiem tā laika Ziņu dienesta vadītāja Zaiga Grīnberga Rinkēviču atceras kā neuzkrītošu puisi - ļoti nopietnu un ļoti atbildīgu.

Latvijas Radio fonotēkā nav saglabājušies Rinkēviča veidotie materiāli vai tā laika ieraksti, kuros dzirdama viņa balss.

Indra Sprance ir Latvijas Radio korespondente Ukrainā kopš 2022. gada novembra. Uz Krievijas kara skarto valsti pirmo reizi devusies ziņot pilna apmēra iebrukuma pašā sākumā. Vienīgā Latvijas mediju pārstāve, kas pastāvīgi dzīvo un strādā Ukrainā.

Darbu Radiomājā sāka 2020. gada septembrī. Pirms darba Ziņu dienestā viena no pētnieciskā raidījuma „Atvērtie faili” veidotājām. Šo gadu gaitā veidojusi reportāžas no Ukrainas arī Latvijas Radio raidierakstiem „Dokumentārijs” un „Drošinātājs”.

Par kara Ukrainā atspoguļošanu 2022. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Ina Strazdiņa šobrīd ir Latvijas Sabiedriskā medija korespondente Vašingtonā. Latvijas Radio Ziņu dienestā strādājusi no 2004. gada februāra. Sākumā specializējusies iekšpolitikas un lauksaimniecības tematos. No 2006. gada februāra līdz 2018. gada decembrim Latvijas Radio korespondente Briselē. Karjerā radio ziņojusi no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no attālākām vietām. To vidū arī no Afganistānas un Sīrijas.

2010. gadā laikraksts „International Herald Tribune”, komentējot viņas darbu vienlaicīgi trim plašsaziņas līdzekļiem – arī Latvijas Televīzijai un „Latvijas Avīzei”, viņu raksturoja kā „visietekmīgāko Latvijas žurnālisti”.

Ina par savu darbu saņēmusi daudz atzinību. Atzīta par 2009. gada Eiropas cilvēku Latvijā. 2022. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Продолжаем познавательные уроки латышского языка с преподавателем Инесе Розе.

Inese: Labrīt, dārgie klausītāji!

Andrejs: Sveiki!

Inese: šodien mēs turpināsim tēmu “Sarunvaloda”.

Andrejs: Да, тема оказалась актуальной. Этой теме посвящёно очень мало материалов.

Inese: bet vispirms pārbaudīsim, vai jūs atceraties šo to no iepriekšējā raidījuma. Ko stāsta joku Pēteris?

Andrejs: .. pekstiņus.

Inese: ja kaut kas nav svarīgs, tam nevajag pievērst uzmanību saka ...?

Andrejs: “Neņem galvā!”

Inese:  ja nav laimējies, veicies, saka..?

Andrejs: “Ak, tu neraža!”

Inese: ir vēl viens teiciens, ko saka ļoti sliktā situācijā, ja neko nevar labot.

Andrejs: это говорят в очень плохой ситуации, если ничем нельзя помочь, никак нельзя исправить ситуацию.

Inese: Čau, Rasma! Pilnīgs čau!

Andrejs: все пропало! Интересно, почему именно Расма?

Inese: есть версия, что это название латвийского корабля, затонувшего во время войны со всем грузом незадолго после отбытия.

Andrejs: есть ли еще похожее выражение?

Inese: nu ir cauri! Piemēram, kāds bankrotēja. Bizness ir cauri! Čau, Rasma!

Andrejs: с бизнесом пролетел! с бизнесом все кончено!

Inese: laiks klapēt bodi ciet. Bode – veikals, klapēt ciet – slēgt.

Andrejs:  klapēt bodi ciet – закрывать магазин.

Inese: jāsāk šancēt, pelnīt piķi. Šance – darbs, šancēt – strādāt.

Andrejs: un piķis – nauda. Pelnīt piķi - зарабатывать деньги.

Inese: Ar ko čalītis atšķiras no džeka?

Andrejs: man liekas, ne ar ko. Парень, мужчина.

Inese:   čalītis – jauns puisis, парень; džeks – vīrietis. Ja kāds cītīgi, enerģiski strādā, viņš saka – es rukāju.

Andrejs: rukāt – энергично работать.

Inese: ja kāds nestrādā, viņš sāk knapināties, jo viņam knapi pietiek naudas. Knapi – едва. Knapināties – taupīt, skopoties.

Andrejs:  Knapināties – экономить деньги, скупиться.

Inese: ir daudz vārdu no sadzīves, piemēram, botas ir sporta apavi.

Andrejs: botas – спортивная обувь? Кроссовки?

Inese: Кроссовки – krosenes. Ir vēl čabatas – лапти, башмаки; neizskatīgi, lieli apavi.

Kas tās par čabatām? Ak, tās ir tavas botas?

Andrejs: Kas tās par čabatām? - это что за лапти?

Inese: Bet šeit kādas botas! Pēdējais modes kliedziens! Skaties cedelē, cik dārgas, glaunu naudu maksā! -

Andrejs: Cedele – ценник? Bet kas ir ‘glaunu naudu maksā’?

Inese: jā, cedele - zīmīte; cenu zīme. Glauna nauda – diezgan daudz naudas, samērā liela naudas summa.

Andrejs: glaunu naudu maksā – стоит весьма дорого.

Inese: iečeko, toties kāda kvalitāte – cepuri nost! Iečeko – pārbaudi, проверь.

Andrejs: cepuri nost – снимаю шляпу – это достойно восхищения.

Inese: pačamdi, tā ir dabīgā āda! Čamdīt – taustīt, трогать.

Andrejs: pačamdi – потрогай! Tā ir dabīgā āda!

Inese: akurāt tādas pašas ir tavam priekšniekam! Akurāt – tieši.

Andrejs:  akurāt tādas pašas ir tavam priekšniekam! – именно такие же у твоего начальника!

Надо брать!

Inese: tikai ne tad, ja vēlies prasīt algas pielikumu!

Andrejs:  только не в случае, если хочешь попросить добавку к зарплате. Верно!

Inese: visbeidzot – biezais – богатый, состоятельный. Šajās botās būsi kā biezais, izskatīties pēc biezā!

Andrejs:  biezais – богатый, состоятельный. Кажется, у Prāta vētra есть в песне “Rudens kā rudens” есть слова - Biezie un gājputni laižas uz Nīlu.

Inese: богачи и перелетные птицы летят к Нилу, т.е. в теплые страны.

Andrejs:  можем поставить эту песню. А сейчас завершаем наш выпуск.

Andrejs:   uz redzēšanos!

Inese:  Atā! Līdz nākamai reizei!