latvijasradio.lsm.lv - RSS

Labrīt saka un daudz laimes dzimšanas dienā vēl Dace Krejere un Jānis Ramāns.

Abi viesi, lai arī vairs nav Latvijas Radio Ziņu dienesta darbinieki, arvien saglabājuši saistību ar Radio, veidojot citus raidījumus. Abi atzīst, ka saikni ar radio gribas saglabāt.

Jānis kādreiz veidojis twiterapskatu, tagad pats tikai pa retam tur ielūkojas, bet tagad iesaka veidot mākslīgā interneta rīku apskatu.

"Prieks, ka kolēģi mēģina ko jaunu. Man vienmēr ir prieks par to, kas ir kādam izdevies, ir pamēģināts, ir izdarīts kaut kas jauns, ir radusies jauna ideja. Ka ir cilvēki, kuri deg par to. Mēģinājumi izdarīt kaut ko jaunu vai interesantu, tas vienmēr ir radio," atzīst Dace.

Abi uzteic Latvijas Radio mobilo aplikāciju kā lielisku rīku.

--

Dace Krejere Latvijas Radio strādā kopš 1995. gada. Ziņu dienestā pavadīja 15 gadus. Strādājusi par korespondenti un producenti. Ziņu raidījumiem gatavojusi materiālus galvenokārt par izglītību un medijiem. Viena no raidījuma „Īstenības izteiksme” veidotājām.

Vairākus gadus bija Ziņu dienesta galvenā redaktore. Šajā laikā tika īstenotas vairākas būtiskas ierakstu sērijas, piemēram, „Sistēmas bērni”, „Nākotnes nabagi”, „Farmācijas neredzamā vara”.

Pēc darba Ziņu dienestā pēdējos gados bija viena no raidījuma „Mediju anatomija” autorēm. Piedalās dažādu raidierakstu veidošanā.

Jānis Ramāns jau vairākus gadus ir viens no raidījuma „Pievienotā vērtība” veidotājiem. Latvijas Radio darbu sāka 2006. gadā. Ziņu dienestā nostrādāja 16 gadus. Strādājis par ekonomikas ziņu korespondentu.

Bijis ne tikai raidījuma „Labrīt” vadītājs, bet arī tā producents. Jāņa balsi vadītāja lomā varēja dzirdēt arī citos Ziņu dienesta veidotajos raidījumos.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Labrīt un daudz laimes dzimšanas dienā vēl Toms Bricis, Inita Kresa-Katkovska un Jānis Siksnis. 

Toms arī iepazīstina ar laika ziņām, bet Inita lasa sporta ziņas.

"Radio ir kā sīpols, kuram nāk tik arvien klāt jaunas kārtas tādā ziņā, ka ir darbi un platformas, kas ir jādara un kurās ir jāstrādā. Ja pirms gadiem 20 - 25 tas bija klasiskais radio, kā šobrīd sēžam, tad nāca klāt internets, sociālie tīkli, kuros ir jākomunicē. Visbeidzot tagad mēs esam arī televizorā redzami," vērtē Jānis Siksnis.

"Esmu pārliecināts, ka radio nāks tikai izaicinājumi klāt, lai būtu klātesoši visur, kur cilvēki patērē mediju saturu. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka radio to arī izdarīs, jo radio priekšrocība ir bijusi elastība, vieglums, tuvums klausītājam un draudzīgums, viegli pieejams medijs."

--

Inita Kresa-Katkovska bija Latvijas Radio sporta ziņu redaktore-korespondente no 1990. gada marta līdz 2021. gada maijam. Viena no raidījuma „Piespēle” veidotājām. Darbu sākusi kā ārštata sporta korespondente, gūstot uzvaru konkursā, kurā bija pieteikušies 14 pretendenti. Radio karjeras pirmsākumos ierakstu izveidei izmantoja lenšu magnetofonus, bet tekstu rakstīja ar mehānisko rakstāmmašīnu.

Spēlējusi leģendārajā klubā „TTT Rīga”, vienā komandā ar Uļjanu Semjonovu, kā arī Kristapa Porziņģa mammu Ingrīdu. Ilggadējās Latvijas sieviešu basketbola izlases kapteines Guntas Baško pirmā trenere. Reiz raksturota kā „dzīva Latvijas sporta enciklopēdija”.

2019. gadā saņēma Gada balvu sportā kā labākā sporta žurnāliste.

Toms Bricis ir meteorologs un sinoptiķis, Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors. Šobrīd Latvijas Radio ēterā dzirdams ne tikai ar laika ziņām raidījumā „Labrīt”, „Dienas ziņās” un atsevišķos pēcpusdienas ziņu izlaidumos, bet arī reizi nedēļā raidījumā „Zināmais nezināmajā”.

Latvijas Radio Ziņu dienestā no 2008. gada. Strādājis par korespondentu un raidījumu vadītāju. Vairāku gadu garumā modināja klausītājus arī kā „Labrīt” vadītājs.

Jānis Siksnis darbu Latvijas Radio sāka Ziņu dienestā 1994. gada septembrī. Pirmos četrus gadus bijis ārzemju ziņu redaktors, gatavojot tekstus nolasīšanai ēterā. 1998. gada novembrī kļuva par (vecāko) korespondentu, sākot veidot sižetus un iesaistoties arī tiešraides raidījumos. Turpmākos deviņus gadus galvenokārt strādājis ārzemju ziņās. Taču bijis arī ekonomikas ziņu redaktors.

Pēc vienas sezonas Latvijas Televīzijas analītiskā raidījuma „De facto” komandā 2008. gada augustā atgriezās Radio ziņās kā producents. Ziņu dienesta vadītāja amatā viņš stājās 2009. gada vasarā, nomainot Dzintri Kolātu. Viņš arī nomainīja Kolātu Latvijas Radio ģenerāldirektora amatā 2012. gada janvārī.

Savulaik intervijā žurnālam „Sestdiena” savu laiku Ziņu dienesta vadītāja amatā raksturojis kā vienu no gaišākajiem periodiem savā dzīvē. Viens paliekošs Sikšņa mantojums – Latvijas Radio dalība Eiropas raidstaciju tīklā „Euranet”.

Kādu brīdi, kad Ziņu dienestā strādāja arī viņa brāļi Pēteris un Andris – pēdējais bijis arī Ziņu dienesta vadītājs, Jānis Siksnis ēterā gāja ar uzvārdu Krisbergs.

Pirmajā pusstundā labrīt un daudz laimes dzimšanas dienā vēl kādreizējie ziņu programmu vadītāji Mirdza Lele un Gusts Kikusts.

Mirdza Lele Latvijas Radio klausītājiem vairāk pazīstama kā Mirdza Vizule. Darbu sākusi 1985. gada augustā. Radiomājā aizvadīti nedaudz vairāk kā 37 darba gadi. Viņai darbs Latvijas Radio bijusi apzināta izvēle, jo viņa vienmēr gribējusi strādāt radio kā medijā.

Mirdza Lele: "Disciplīnu un spēju agri piecelties, ko iedod radio, tā liela vērtība, ko pēc tam visa mūža garumā arī vari izbaudīt. Tu esi ļoti koncentrēts un var jebkurā laikā pamosties, piecelties, ja to vajag. Arī tā disciplīna - pagūt laikā, izdarīt un tas ir pateicoties radio. Šķiet, nav tāda lieta, ko nevari vai nevari paspēt. Tu zini, ja vajag, tad tas ir jāizdara."

Ilgus gadus Mirdza bija Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja. Darba gaitas sākusi kā ziņu redaktore. Klausītājus uzrunājusi Ziņu dienesta veidotajos raidījumos „Labrīt”, „Pusdiena”, „Pēcpusdiena”, kā arī „Dienas notikumu apskatā”. Strādājusi arī par Ziņu dienesta vadītāja vietnieci.

Sūta sveicienu tiem, kas strādājuši Latvijas Radio, bet pašam Radio vēl saglabāt jauneklību un iet uz priekšu.

Gusts Kikusts Latvijas Radio nostrādāja 12 gadus, sākot no 2003. gada. Klausītāji vislabāk atcerēsies viņu kā raidījuma „Labrīt” vadītāju. Taču Gusta balsi šo gadu gaitā varēja dzirdēt, vadot arī citus Ziņu dienesta raidījumus.

Pēc aiziešanas no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretāra amata 2016. gadā kā ārštata darbinieks atgriezās Radio ēterā, vadot ne tikai raidījumu „Labrīt”, bet arī raidījumu „Pusdiena”. Izlīdzējis saviem bijušajiem kolēģiem Radiomājā arī tad, kad strādāja Latvijas Televīzijā, vadot raidījumus „Aktuālā intervija”, „Pēcpusdiena” un „Krustpunktā”.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- visiem, arī man!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"

Septiņi nestandarta  jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

НГО призывают Ринкевича не провозглашать закон о денонсации Стамбульской конвенции

Денонсация Стамбульской конвенции: что дальше?

Трамп пообещал возобновить испытания ядерного оружия

На улучшение инфраструктуры школ самоуправлениям из средств ЕС выделят 10 млн евро

Латвийскому радио - 100 лет

Balsojums pret Stambulas konvenciju: uzklausām viedokļus.

Lietuvas atbilde uz kārtējo kontrabandas meteoroloģisko balonu ielidošanu valstī no Baltkrievijas būs stingra, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Muitas darbinieku atlaišana ietekmēs muitas kontroles kvalitāti uz robežas.

Saeima lēmusi - Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas. Kas notiks tālāk? Šāds jautājums noteikti radies daudziem, jo Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas lēmusi izstāties Stambulas konvencijas. Izstājusies ir vēl tikai Turcija, kura nav bloka dalībvalsts. Ar Saeima balsojumu vēl nekas nebeidzas, savs vārds jāsaka Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, un arī deputātu rokās vēl ir instrumenti, kā šim jautājumam vēl nepielikt punktu. 

Līdz ar balsojumu Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas, rodas jautājums arī par koalīcijas stabilitāti. Un te, lai arī partneri norāda, ka ir svarīgi kopā pieņemt nākamā gada valsts budžetu, tomēr viedokļi par savtarpējām partneru attiecībām atšķiras. “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs atzīst, ka vakardienas lēmums savstarpējo uzticību nav vairojis, savukārt “Zaļo un Zemnieku savienības” frakcijas vadītājs, lai gan apstiprina jautājuma jūtīgumu, aicina partnerus fokusēties uz nākamā gada budžetu un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem. Tikmēr “Progresīvo” frakcijas vadītājs norāda, ka ZZS “spēlējot interesantu spēli” – no vienas puses nododot partnerus būtiskos jautājumos, bet tajā pašā laikā publiski izliekoties, ka koalīcijā viss ir kārtībā.

Līdz ar balsojumu Saeimā par konvencijas, rodas jautājums arī par koalīcijas stabilitāti. Un partneriem domas dalās. “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs atzīst, ka lēmums savstarpējo uzticību nav vairojis, savukārt “Zaļo un zemnieku savienības” frakcijas vadītājs, lai gan piekrīt, ka jautājums ir jutīgs, aicina partnerus fokusēties uz nākamā gada budžetu un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem. Tikmēr “Progresīvo” frakcijas vadītājs norāda, ka ZZS “spēlējot interesantu spēli” – no vienas puses nododot partnerus būtiskos jautājumos, bet tajā pašā laikā publiski izliekoties, ka koalīcijā viss ir kārtībā. Visi ir atzīst, ka strādās kopā līdz budžeta pieņemšanai.

Arī premjere Evika Siliņa atzīst, ka ir vīlusies koalīcijas partneros.

Tikmēr nevalstiskās organizācijas „Centrs Marta” un „Protests” ir savākušas 2000 sabiedrībā un dažādās nozarēs zināmu cilvēku parakstus, aicinot Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču nodot likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Komentējot Saeimas balsojumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, politikas vērotājs un žurnālists Māris Zanders Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina piesaukšanai šajā sakarā nepiekrīt un to uzskata par nedaudz pārspīlētu. Viņaprāt, uzvarēja tieši trampisms.

--

Vieni to sauc par populismu un sabiedrības šķelšanu, citi parlamenta lēmumu atbalsta. Uzklausām Rīgā, Ludzas un Augšdaugavas novados sastaptos iedzīvotājus.