latvijasradio.lsm.lv - RSS

Latgales apgabaltiesā šodien, 29. oktobrī, apelācijas instances tiesa izskatīja pirms diviem gadiem Rēzeknes novada Rogovkā nogalinātās septiņgadīgās Justīnes slepkavības krimināllietu. Šī gada sākumā Latgales rajona tiesa Daugavpilī pirmajā instancē par vainīgiem meitenes slepkavībā atzina tēvu un pamāti. Tomēr prokuratūras ieskatā piespriestajiem cietumsodiem 20 un 17 gadu apmērā bija jābūt bargākiem. Apelācijas instances tiesa šodien krimināllietas izskatīšanu pabeigusi. Šodien notika tiesu debates. Rīt, 30. oktobrī, lietā tiks paziņots nolēmums.

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi.

Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī.

Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru.

Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns.

Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku.

Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu.

No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām.

Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu.

Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”.

Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā.

Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits.

Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu.

Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri

Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību.

Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi.

Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju.

Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai.

Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei.

Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku.

Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Tuvojoties vīrusu sezonai, Ģimenes studijā skaidrojam, vai un kā stiprināt imunitāti, cik lielā mērā tas ir mīts un kāpēc vieni slimo bieži, bet citi - gandrīz nemaz?

Sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča un ģimenes ārsts Jēkabpilī, ģimenes medicīnas pasniedzējs Latvijas Universitātē, arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Guntis Balodis.

Искусственный интеллект врачей не заменит, считает хирург, разработчик сервиса медицинской поддержки symptomato.com Александр Ванюков. Но он может быть хорошим помощником как для врача, так и для пациента. О том, как искусственный интеллект внедряется в медицинскую практику и где найти баланс между эффективностью алгоритмов и ответственностью перед пациентом, - Александр рассказал в интервью программе “Домская площадь”.

Valdība ir atbalstījusi jaunā futbola stadiona būvēšanu. Tiesa, skaidrības kā to finansēs, vēl nav. Varianti ir vairāki, tajā skaitā publiskās un privātās partnerības projekts. Vai ir īstais laiks jauna futbola stadiona būvēšanai? Krustpunktā analizē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Pukinskis, Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Sergejs Kovaļovs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un žurnālists Raimonds Rudzāts.

"Labāk izraudāties teātrī, nevis īstajā dzīvē. Ja tas izdosies, mans mērķis būs sasniegts," intervijā Signei Lagzdiņai uzsver pasaulslavenā latviešu dziedātāja Kristīne Opolais. 

1. novembrī pēc ilgāka pārtraukuma Kristīne kāps uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, izdziedot titullomu Džakomo Pučīni operā "Madama Butterfly" – vienu no, viņasprāt, dramatiskākajām lomām operas vēsturē.

"Madama Butterfly" uzveduma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā notika 1925. gada maijā, un šis iestudējums ir uzskatāms par vienu no visvecākajiem joprojām repertuārā esošajiem operuzvedumiem pasaulē.

Tā paša gada 1. novembrī ar operas "Madama Butterfly" tiešraidi darbu sāka Latvijas Radiofons. Šogad, atzīmējot Latvijas Radio simtgadi, šīs operas tiešraide atkal skanēs Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā!

Kristīne Opolais šo lomu dziedāja arī nesenākajā no iestudējuma atjaunojumiem 2006. gadā, kad muzikālā vadība bija uzticēta Andrim Nelsonam.

Dziedātājas Kristīnes Opolais žilbinoši spožajā starptautiskajā karjerā īpaši svarīgas bijušas lomas Džakomo Pučīni operās, un Čo-Čo-sanas tēla interpretācija pasaules zināmākajos opernamos uzskatāma par vienu no dziedātājas vokālās un aktieriskās meistarības virsotnēm.

Kristīnes skatuves partneri 1. novembra izrādē būs pasaulslavenais ukraiņu tenors Dmitro Popovs (Pinkertons), starptautiski pazīstamais latviešu mecosoprāns, Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde (Suzuki) un spožais Latvijas Nacionālās operas solists Jānis Apeinis (Šarpless).

Džakomo Pučīni opera vēsta par japāņu meitenes nelaimīgo mīlestību pret amerikāņu virsnieku. 1925. gada uzvedumu veidoja diriģents Jānis Mediņš kopā ar režisori Sofiju Maslovsku, kā arī dekorāciju un kostīmu mākslinieku Eduardu Vītolu. 21. gadsimtā nesenāko šī iestudējuma atjaunojumu veidoja režisors Vladimirs Okuņs, scenogrāfs Juris Salmanis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka.

Kristīne Opolais atzīst, ka šī viņai ir viena no mīļākajām lomām: "Es to uzskatu par pilnīgāko sievietes tēlu Pučīni lomu vēsturē – viņa ir absolūta sieviete.

Tā ir dramatiska un traģiska loma. Viņa dzīvoja un cerēja tikai uz tām tikšanās reizēm, un katru sekundi mīlēja to vienu vienīgo vīrieti.

Trīs gadi pagāja, un mēs varam tikai iedomāties, cik reižu viņa gāja kalnā, lai meklētu to kuģi. Tās ir tādas ļoti dziļas sāpes."

Katru reizi, kad Kristīne Opolais atveido šo lomu, viņa šķietami atraujas no savas realitātes un iemiesojas kādā citā pasaulē. "Man ir prieks, ka šādas emocijas mēs varam izdzīvot uz skatuves, nevis dzīvē. Jo gadās jau, ka tā notiek arī dzīvē. Tāpēc es jūtu patiesas sāpes, jo manī runā visas tās balsis un raud visas tās sieviešu dvēseles, kuras vai nu pārdzīvo, vai jau ir pārdzīvojušas tādus laikus. Tāpēc šī loma man šķiet dramatiskākā no visām. Labāk izraudāties teātrī, nevis īstajā dzīvē. Ja tas izdosies, mans mērķis būs sasniegts," dziedātāja cer, ka ar savu dziedājumu spēs aizkustināt visus klausītājus.

Ja Kristīnei Opolais būtu iespēja satikties ar sevis atveidoto tēlu un tam ko ieteikt vai kādā veidā mierināt, dziedātāja pat nezinātu, ko šādā situācijā darīt: "Tā ir netaisnīga loma.

Es domāju, ka ir ļoti grūti kaut ko ieteikt, ja mēs runājam par īstām jūtām, jo cilvēkam ir jāizdzīvo arī sāpes.

Tās mūs paceļ un dažreiz aiznes arī tuvāk Dievam, ja tā ir lemts. Tur grūti ko ieteikt, jo šī sieviete ir mīlējusi ar visu savu sirdi. Ja kādam ir iespēja – īpaši mūsu laikos – kādu tik dziļi mīlēt, es domāju, ka tā savā ziņā ir liela laime. Ja ir iespēja kādu mīlēt, tā ir Dieva dāvana. Līdz ar to es viņu uzskatu arī par svētu sievieti, neskatoties uz to, ka viņa pati izbeidza savu dzīvi. Japāņu kultūrā jau arī tas viss ir citādi – tādā veidā viņi pasargā savu godu," uzskata Kristīne Opolais.

Līdz ar gada nogali un valsts budžeta pieņemšanas tuvošanos arvien karstāk kļūst arī pašvaldību gaiteņos. Tur tradicionāli lielākie izdevumi tiks veltīti izglītībai. Bet domniekiem, plānojot nākamā gada tēriņus, tagad jāspēj izlavierēt starp pavasara pašu solījumiem neslēgt nevienu skolu un attapšanos rudenī, ka valsts bezmērķīgu un pustukšu skolu uzturēšanu vairs nefinansēs, tāpēc tam nauda jāatrod savā makā.