latvijasradio.lsm.lv - RSS

Vai reemigrantiem Rīga ir pievilcīga atgriešanās vieta dzīvei, darbam un biznesam? Šo un citus jautājumus uzdodam raidījuma viesiem, kas pēc ilgāka laika atgriezušies no tālām zemēm uz palikšanu valsts galvaspilsētā, noslēdzot raidūjumu ciklu par reemigrāciju.

Par izvēlēm doties prom un atgriezties Latvijā un konkrēti Rīgā raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulce, kura vairākus gadus dzīvojusi Dānijā, Dace Šliša, kura pirms 14 gadiem aizbrauca uz Vāciju un pirms dažiem mēnešiem atgriezusies Latvijā, Eduards Kuzmenko, kurš ilgāku laiku pavadījis Ķīnā un Dienvidkorejā, Jānis Strautmanis, kurš ar ģimeni atgriezies no Bahreinas, Inese Vasiļevska, kura dzīvojusi Kanādā, mākslinieki Emīls un Ieva Lingas, kuri atgriezušies no Īslandes un tagad veido savus uzņēmumus Ķekavā.

С 6 октября посадка на рейсы авиакомпании airBaltic будет осуществляться по принципу групп, которые будут указаны в посадочном талоне каждого пассажира. Цель этой системы - уменьшить скопление людей в зонах посадки и обеспечить более спокойное начало полета. Подробности введения новой системы - в интервью представителя авиакомпании Airbaltic Аугуста Зилбертса.

1 октября две 13-летние школьницы на мини-мопеде Ride пытались проскочить перед поездом на переезде железнодорожной станции Иманта. Столкновения избежать не удалось, и девочки погибли - одна сразу, вторая после безуспешных попыток реанимации. Как могла произойти эта трагедия? Есть ли здесь вина железной дороги? Почему несовершеннолетние передвигались на мини-мопеде? Много вопросов. А есть ли ответы? Подробнее в сюжете корреспондентов LSM+.

Stāsta diriģents Andris Veismanis.

Bērnībā biju ļoti slimīgs. Katru gadu laikā starp ziemu un pavasari, pēc ilgstošām sniega piku kaujām un sniega cietokšņu būvēšanām, nonācu slimnīcā ar plaušu karsoni. Kad pēc kārtējā plaušu karsoņa atrados izmeklējumā pie vietējā daktera, viņš noteica – tev jārūdās, puis! –  vasarā jūrā vismaz 70 reizes jāpeldas. Tā es sāku šīs procedūras, un tas tiešām līdzēja.

Bet jūra mani ne tikai ārstēja, bet deva savus augļus tiešā veidā. Tēvs, iecienīts dziedāšanas un mūzikas skolotājs, varēja pa taisno dabūt zivtiņas no zvejnieku kuģa, kur braucām pēc tām uz Zvejniekciema ostu. Bet citkārt zvejnieki paši veda zivis mums uz mājām Skolas ielā 4. Ar lieliem motocikliem un blakusvāģiem tika atgādātas dažādas zivis – iecienītākās žāvēšanai, protams, luči, citkārt reņģes, bet, visu to pašiem nožāvējot, par apetītes trūkumu nevarēja sūdzēties.

Parasti šie gastronomiskie notikumi bija svētku vai gaidāmu ciemiņu gaidīšanas laikā. Tādos brīžos pie mūsu mājas bija atkal piebraukuši zvejnieki ar lašiem.

Mana ome Alma vienmēr iztecēja pretī un iztaustīja visus lašus, lai būtu vairāk ikru. Kādreiz vecāki atveda no kādām dzīrēm jau nožāvētus zušus, par ko mums ar māsu Stellu bija liels prieks.

Kad tēvs Jānis jau bija tiktāl pabeidzis darbus pie jaunās mājas būvniecības, lai varētu dzīvot Palejas ielā, visas problēma ar veselību arī man izbeidzās. Palejas ielā dažas mājas tālāk dzīvoja Kārlis ar savu dēlu Artūru. Kārlis bija Daiļrades cilvēks, mans tēvs bez mūziķa un skolotāja darba arī piestrādāja Daiļradē. Tā, daloties pieredzē par dzintara apstrādi un rotu veidošanu, arī māju būvniecību, viņi kļuva draugi. Arī mēs ar Artūru iedraudzējāmies un bieži klejojām gar jūru un apkārtnes mežos.

Vienu reizi Artūrs atskrēja uz manu māju ar noslēpumu. Skrienam uz jūru, tur smiltīs ieskalota koka laiva! Nevienam nepiederoša. Laivu ar lāpstām ātri atrakām, pa Pēterupi aši atgādājām pie mūsu mājām, un tā laiva kļuva par svarīgu nodarbes avotu. Izgatavojām airus, no jūras atnesām resnu enkura ķēdi un pieķēdējām pie liepas. Atjaunojām koka daļas, pielabojām un nokrāsojām metāla apšuvumu, un rezultātā bija laba laiva braucieniem pa Pēterupi.Drīz jau nolēmām pabraukāties pa jūru un sākām arī vakaros likt nakts šņores uz sēkļiem jūrā, bet no rīta agri braucām pakaļ . Citus rītus bija patukšs, kāds asarītis vai vimba, bet  dažkārt vairākas vimbas, un pat zuši.

Ziemā katru gadu jūra aizsala, tad devāmies makšķerēt uz ledus. Bija laba salaku zveja. Pat lielu aukstumu grādos līdz –20. Un uz jūras vēl vējš.

Vienu gadu Dānijā bija atrauts vaļā šaurums, kas savienots ar Ziemeļu jūru, arī vasara bija vēsa, un jūrā bija īpaši auksts. Tā cauru gadu varēja noķert mencas – lielu daudzumu, bet pēc tam, kad krasta vējš bija aizdzinis no krasta ledus gabalus ar makšķerniekiem, noskatoties mākslas filmu „Nāves ēnā”, kas tika uzņemta netālajā Zvejniekciemā, centos ar apdomu doties uz ledus. Un tikai, ja bija jūras vējš. Arī slidošana uz vēl neapsnigušas jūras vai upītes, hokeja spēlēšana bija mūsu ziemas labākā izklaide.

Kad iestājos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā kordiriģentu nodaļā, 4. kursā piedalījos republikas Jāzepa Vītola kordiriģentu konkursā. Konkursa viens no pamatpunktiem bija kolokvijs par Jāzepu Vītolu. Mans pasniedzējs bija sadabūjis divas labas grāmatas – Jēkaba Graubiņa rediģēto „Jāzeps Vītols” un Vītola paša sarakstīto „Manas dzīves atmiņas”.

Izlasot par  trīs neaizmirstamajām Vītola Pabažu jūrmalā pavadītajām vasarām, sapratu, ka esmu to pašu darījis, ko mūsu klasiķis, un dzīvojis, likdams zušu šņores uz Pabažu jūras sēkļiem – tikai 65 gadus vēlāk…

Blakus zaļajam Vītola bieži izspēlētājam un izskatītajam kora dziesmu krājumam 18 gadu vecumā lasīju tādas Vītola rakstu rindas: „No 1909. līdz 1911.gadam bijām divatā ar dabu – jūru un mežu. Šinī Dieva svaidītajā vientulībā burtiski aizmirsu, kā mana balss skan. (..) Dīderihs no Pēterpils man piegādāja skaistu flīģeli – iemesls arī darbam ceļu negriezt. Starp citu, kādā burvīgā mēness naktī no jūras noklausījos savu „Viļņu dziesmu”. Kā makšķerniekam man tuvā Pēterupīte atmaksāja apmeklējumus diezgan bagātīgi… Tagad skaistie Pabažu meži esot gāzti. Dzelzceļu svilpe griezīgi traucē agrāko Dieva mieru…” 

Ejot Vītola pēdās dabā, pagājušogad padzīvoju brīnišķīgajā 18. gs. būvētajā Gaujienas mācītājmuižā pie mācītāja Viļņa Sliņķa. Ar viņu kopā pamakšķerējām Vītola tik bieži pieminētajā Gaujiņā… Paldies, Vilni!

Eiropā klāt kārtējās vēlēšanas. 3. un 4. oktobrīpie vēlēšanu urnām dosies Čehijas pilsoņi, lai ievēlētu nākamo parlamentu. Politologi uzsver – iznākums būs izšķirošs, jo noteiks Čehijas turpmāko ārpolitikas kursu: vai tā sekos Ungārijai un Slovākijai, mīkstinot savu nostāju pret Maskavu, vai arī saglabās stingru atbalstu Ukrainai. Tomēr priekšvēlēšanu gaisotni aizēnojusi Krievijas informatīvā ietekme. Pētnieki brīdina, ka pēdējos mēnešos aktivizējušās Krievijas dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt Kremlim labvēlīgu spēku nokļūšanu pie varas. 

Dezinformācijas kampaņas pēdējo mēnešu laikā strauji uzņēmušas apgriezienus, secinājusi čehu analītiskā platforma „Voxpot”. Augustā tā nāca klajā ar apjomīgu pētījumu, kas aptvēra pēdējos 25 gadus un analizēja 16 lielākās vietnes, kuras sistemātiski izplata Krievijas propagandu un dezinformāciju. Pētījums norādīja, ka pirms parlamenta vēlēšanām šo vietņu aktivitāte sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – apmēram četrus tūkstošus rakstu mēnesī – un kopumā tās publicēja vairāk rakstu nekā Čehijas lielākie tradicionālie mediji.

Aptuveni desmitā daļa publicēto rakstu ir pārtulkoti no Kremļa kontrolētajiem propagandas medijiem – visbiežāk no „Sputnik”, „RT” un ziņu aģentūras „RIA Novosti”. Lai gan pieeja šiem medijiem Čehijā ir oficiāli bloķēta, to saturs joprojām nonāk pie vietējās auditorijas pastarpinātā veidā. Līdzīgi kā Latvijā, kur bloķēto kanālu ziņas masveidā izplatās caur „Telegram” grupām, arī Čehijā šī informācija atbalsojas alternatīvos kanālos.

Šajās dezinformācijas vietnēs lasāmi stāsti, kas svārstās no NATO nomelnošanas, attēlojot to kā trešā pasaules kara izraisītāju, līdz pat murgainām sazvērestībām, ka Brisele cīņā pret klimata pārmaiņām it kā popularizē kanibālismu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Ukrainai, piemēram, nepatiesi apgalvojot, ka tur esot miruši 1,7 miljoni karavīru. Šāds saturs rosina domāt, ka Ukrainai palīdzēt ir bezjēdzīgi un labāk atbalstīt eiroskeptiskas partijas, kas iestājas par Čehijas distancēšanos no NATO un Eiropas Savienības politiskā kursa.

Kā panākt to, lai mēs savu novecošanu un dzīves galīgumu uztvertu mierpilni un samiernieciski, bez liekām bailēm un raizēm? Šis ir viens no jautājumiem, no kura izauga ideja par jaunu izrādi ”Vecajo kults”, kas šobrīd top "Dirty Deal Teatro." Izrādes autores ir mākslinieces Iveta Pole un Katrīna Neiburga, kuru kopdarbs “Malleus Maleficarum. Jaunais līgums” pirms diviem gadiem saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu.

Topošo iestudējumu viņas piesaka kā ceremoniju vai rituālu, par kura dalībnieku kļūs ikviens skatītājs. 

Atnākot uz izrādi, skatītājs nokļūs ceremonijā ar visiem tai raksturīgajiem elementiem – būs gan runātais vārds, gan dziesmas, gan rituāli priekšmeti.

Uz ceremoniju būs sapulcējušies kustības ”Vecajo kults” sekotāji, kas ir kopiena, ko vieno pārliecība, ka vecums un mirstība ir ceļš uz atmošanos un mieru. Ceremoniju vadīs aktieri Dace Everss, Mārcis Broks un Ģirts Krūmiņš vai Regnārs Vaivars. Ideja caur īpaši izveidotu rituālu runāt par cilvēka galīguma tēmu pieder māksliniecei Katrīnai Neiburgai.

Lai izveidotu savu rituālo ceremoniju, abas izrādes veidotājas Katrīna Neiburga un Iveta Pole apstaigāja dažādas vietas Latvijā un iedziļinājās arī dažādos rituālos.

Kā saka autores – izrāde būtu piepildījusi savu mērķi, ja skatītājs, izejot no ceremonijas, sajustu sevī kaut nedaudz vieglāku šo te domu par novecošanu un galīgumu.

Mūziku izrādei komponējis Edgars Mākens ar Ingus Baušķenieka līdzdalību. Psalmu autors ir Ilmārs Šlāpins. Pirmā ”Vecajo kulta” pieņemšanas ceremonija "Dirty Deal Teatro" būs 10.oktobrī.

Ierobežojumi beztabakas nikotīna produktu lietošanā Latvijā ir kāpinājuši ēnu ekonomiku, secinājis ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Sauka norāda, ka jaunākajā pētījumā galvenokārt analizētas tirgus tendences nozarē, bet jo īpaši izmaiņas pelēkā tirgus daļā kopš šī gada sākuma, kad Latvijā aizliedza aromatizētos beztabakas nikotīna produktus. Un runa nav tikai par aizliegto produktu iegūšanu Ķīnā vai Honkongā, bet valstīs, kas mums atrodas blakus. Piemēram, Polijā, jo tur šie produkti ir pieejami.

Latvijas kapitāla tirgus attīstībai ir būtiska nozīme ilgtermiņa ekonomikas izaugsmē un investīciju piesaistē. Valsts ir definējusi ļoti ambiciozu mērķi – 2027. gadā sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta un to nevar sasniegt bez valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vai lielu privātu uzņēmumu iesaistes kapitāla tirgū.

Tiek diskutēts par "airBaltic", "Latvijas Autoceļu uzturētājs" un "Rīgas namu pārvaldnieka" piedalīšanos biržā, savukārt, virknē valsts uzņēmumu akcijas atsavināt liedz dažādi likumi – tas attiecas, piemēram, uz uzņēmumiem "Latvenergo", "Latvijas pasts", "Starptautiskā lidosta "Rīga" un "Latvijas Valsts meži". Lai gan politiķi pēdējos gados par kapitāla tirgus attīstību un uzrāvienu runā bieži, darbi neseko

“Mērnieku laikus” visi zinām. Ko tur darīja? Kas tas par jautājumu, mērīja zemi. To aizvien dara ģeodēzisti. Tikai smalkāk. Un daudz elegantāk. Precīzāk. Mēra ne tikai būvlaukumus un noras, bet arī gravitācijas lauka virzienu. Un krietni savādāk, nekā Ņūtona laikos.

Par to stāstīs Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošie pētnieki Inese Vārna un Ingus Mitrofanovs.

Raidījuma šai reizē vada Ivars Austers.