latvijasradio.lsm.lv - RSS

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

Трагедия в Иманте: две девочки погибли, попав под поезд на арендованном электроскутере. 

У здания Сейма прошла акция протеста против выхода Латвии из Стамбульской конвенции. 

У лидеров ЕС разные мнения относительно борьбы с беспилотниками и использования замороженных активов России. 

"Vardarbībai – nē! Konvencijai – jā!", “Sieviešu sišana nav mūsu vērtība” un “Populisms posta, konvencija sargā!” Ar šādiem un daudziem citiem saukļiem šodien pie Saeimas bija ieradušies iedzīvotāji un virkne nevalstisko organizāciju, lai protestētu pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. Protestētāji uzsver, ka ar šādu soli Latvija dotos atpakaļgaitā, bet biedrība “Centrs Marta” brīdina – visvairāk no tā cietīs vardarbības upuri. 

“Neaizstāvam Latviju, kopējot Krieviju! Neaizstāvam Latviju, kopējot Krieviju!”

Saucot dažādus saukļus un turot rokās plakātus un karogus, pie Saeimas nama šodien pulcējās vairāki simti cilvēku. Viņi aicināja deputātus saglabāt Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un nekavējoties noraidīt likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Vairums Latvijas Radio uzrunāto protestētāju atzina, ka viņiem nav saprotams daudzo politiķu lēmums un ka atsevišķiem deputātiem tā esot tikai politiska spēle.

Otro nedēļu pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ pārtrauc Saeimas sēdi.

Vairāki simti cilvēku protestē pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Lielbritānijas un Latvijas Bruņoto spēku pārstāvji informē par "TARASSIS" militārajām mācībām Latvijā.

Rīgā pie Imantas dzelzceļa stacijas, pakļūstot zem vilciena, 1. oktobrī gājušas bojā divas nepilngadīgas meitenes.

Jaunākajā ‘’Jauni un bagāti’’ epizodē ielūkojamies pasaulē, kur bioloģiskā lauksaimniecība satiekas ar uzņēmējdarbību, aizrautību un ģimenes vērtībām.

Stāsta centrā – brāļi Gunārs un Artūrs Vīganti, kuri Madonas novada Ērgļos jau vairāk nekā desmit gadus audzē bioloģisko liellopu gaļu.

No dzimtas zemju kopšanas līdz savam gaļas sadales ceham – viņu ceļš ir bijis piepildīts ar darbu, pārliecību un vēlmi piedāvāt to, kam viņi paši tic.

Uzzinām, kāpēc vietējo ražotāju gaļa bieži nav tas, ko gaidām, kā radās zīmols “NEGANTIgardi” un kāpēc brāļi nolēma atvērt savu internetveikalu, lai kvalitatīva bioloģiskā gaļa būtu pieejama ikvienam Latvijā. 

Klausies jaunāko raidieraksta epizodi un uzzini vairāk par lauksaimniecības aizkulisēm, uzticību produktam un drosmi iet savu ceļu. 

Šonedēļ pievēršamies revolūcijām – mazākām un lielākām. Nepareiziem lēmumiem un idejām, kuru dēļ ir vērts cīnīties. Kur kritiķiem nav vietas jaunākajā laidienā aplūkojam "Netflix" daudzsēriju mākslas filmu “Melnais trusis”, kas ieved kulinārajās, mākslas un kriminālajās aprindās, un ilgi gaidīto amerikāņu dzīvā klasiķa Pola Tomasa Andersona satīrisko revolūcijas trilleri “Cīņa pēc cīņas”.

Astoņdaļīgā daudzsēriju mākslas filma "Melnais trusis", kura ir skatāma straumēšanas platformā "Netflix", briedina spriedzi divu brāļu attiecībās Ņujorkā. Frīdkinu brāļi Džeiks (Džūda Lovs) un Vinss (Džeisons Beitmens) pēc mūziķu karjeras noslēguma atvēruši restorānu "Melnais trusis", par kura eksistenci pēc vairākiem gadiem viņi turpina cīnīties.

Daudzsēriju mākslas filma, aiz kuras stāv seriāla "Ozarka" (2017–2022) veidotāji, piedāvā krimināldrāmas standarta situācijas: ja brāļu attiecības ir kā eļļa ar ūdeni, kur abi viens bez otra nevar, tad ir vēl virkne citu restorāna tīkotāju, ar kuriem brāļu ceļi saduras. Parādi, ģimenes traumas, noziegumu virtenes un ambīcijas ir vējdzirnavas, ar kurām Džeiks un Vinss mērojas ar spēkiem.

Attiecības ģimenē, veselības pratība un izglītība ir trīs galvenās tēmas, par kurām esam daudz runājuši gadu gaitā. Arī raidījuma Ģimenes studija 15. dzimšanas dienu svinot, aicinām šo trīs jomu ekspertus un speciālistus uz sarunu. Raidījuma viesi: pedagogs, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, klīniskā veselības, kā arī izglītības un skolu psiholoģe un centra "Sadzirdēt sevi" dibinātāja Daina Žurilo un pediatre, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Akūtā ambulatorā centra virsārste daktere Alla Silova. 

Izglītības, veselības un psiholoģijas speciālistiem vaicājam, kā šīs tik svarīgās ģimenes dzīves nozares ietekmē informācijas laikmets. Kāda ir mūsu loma un vieta pārblīvētajā informatīvajā telpā šobrīd, kad netrūkst arī pašpasludinātu ekspertu un ka mēs arī, tostarp vecāki, tik daudzi paši labāk zinām, kā ārstēt, kā mācīt un vispār kā dzīvot? 

2010. gada 4. oktobrī Latvijas Radio viens ēterā pirmo reizi izskanēja raidījums Ģimenes studija. Tas nozīmē, ka šo sestdien aprit 15 gadu, kopš esam kopā ar jums. Šo gadu laikā ir mainījies ļoti daudz kas - gan raidlaiks, gan raidījumu uzbūve un arī tematiskās ievirzes, protams, skaņas signālu un pat raidījuma vadītāji. Tomēr galvenais, ka Ģimenes studija vienmēr ir bijusi, ir un būs savā darbā kaismīgi ieinteresēta.

Īpašus sveicienus sūtam visiem, kas bijuši raidījuma veidotāju un autoru pulkā

Bet vissvarīgākā ikviena radio raidījuma daļa ir tie cilvēki, ko mēs aicinām pie mūsu mikrofoniem - mūsu viesi, raidījuma dalībnieki, neskaitāmi daudzu nozaru speciālisti un eksperti, tāpat kā milzum daudz vecāku, vecvecāku, krustvecāku, bērnu un jauniešu. Visi tie cilvēki, kas dalās savā ikdienas pieredzē. Visdažādākās ģimenes, kas stāsta par saviem priekiem un bēdām, par savu dzīvi. Tieši šo cilvēku ieguldījums ir neatsverams. 

Mežu izciršana, kāpu apbūve, izskan minējusi, ka patiesie iemesli valdības krīzei varētu būt šie. Krustpunktā izvaicājam Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektori Lauru Anteinu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Ģirts Zvirbulis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Latvijas lauku ciemos cilvēki bieži dzīvo izolēti – autobusi kursē reti un pakalpojumi ir desmitiem kilometru tālu. Apmierināt ikdienas vajadzības ir izaicinājums un arī vieglāk nepaliek. No nākamā gada pieaugs ne tikai biļešu cenas reģionālajos vilcienu un autobusu maršrutos, bet saruks arī reisu skaits.

Ļena, Salnavas iedzīvotāja: „Labi, ka mums ir Vaļa – glābējzvans vienmēr! Jāpiezvana un jāpaprasa, vai varētu aizvest.”

Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un pārietu uz videi draudzīgāku transportu, tuvākajos gados dārgāka paliks arī degviela.

Maksis Apinis, vides eksperts un biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs: „Ja dalībvalstis nespēs samazināt emisijas, un tad vienkārši tās kvotas nebūs pietiekami daudz, lai nosegtu tās emisijas, tad cena pieaugs.”

Tā kā tas apgrūtinās mazaizsargātās mājsaimniecības, tad Eiropas Savienībā ir radīts speciāls Sociālā klimata fonds. Taču Latvijā ierēdņi šo plānu ir radījuši steigā un nav līdz galam pārdomājuši.

Jānis Irbe, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs: „Jums visiem būs iespēja vēl nākt ar priekšlikumiem!”

Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai šovasar valdības pieņemtais Latvijas Sociālā klimata fonda plāns sasniegs tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams – mazaizsargātos iedzīvotājus?