latvijasradio.lsm.lv - RSS

Sarunas ar citiem dažreiz ļauj atrast risinājumus un dod idejas nākotnei. Ko sola sarunu festivāls zemkopjiem un vai jaunievedumam būs spēja iedzīvoties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

3. oktobrī norisināsies pirmais sarunu festivāls zemkopjiem "3 zīles", ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Tas norisināsies Slampes pagastā LLKC Mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli”. 

Par gaidāmo notikumu stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un Jauno zemnieku kluba vadītāja un LLKC Lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Sandra Eimane.

"Saruna festivāls ir ilgi lolota tradīcija, veidot vietu, kur satiekas cilvēki, kas ikdienā nesteidzās, veidot platformu sarunām tiem, kas ikdienā nesarunājās," par gaidāmo pasākumu stāsta Mārtiņš Cimermanis.

Pirmā sarunu festivāla tēma ir "Mantojums", jo Latvijā maz runā par tēmu, kas skar saimniecību mantošanu. Protams, arī raugoties plašāk uz jēdzienu mantojums, runājot par ģimeni un arī Latviju, domājot par ilgtspēju.

"Šis nebūs ierasts konferenču tips, kur sarunas vienkārši ir izrunātas un paliek gaisā, nekas nenotiek. Man pašai liekas, ka ar sarunām vien nepietiek, pēc katras sarunas ir vajadzīga darbība, vismaz pierādījums, ka ir skaidrs, kas kuram tagad ir jādara. Un tāpēc mēs droši vien arī rīt izrunāsim tēmas, par kurām daudzi negrib runāt, kuras ir sāpīgas, jo, kur ir lauksaimniecība, tur ir ģimenes uzņēmumi, un kur ir ģimene un bizness, tur iekšā varbūt ļoti samilzušas vēsturiskas sāpes," vērtē Sandra Eimane. "Tāpēc rīt būs gan vecākas paaudzes, gan jaunākas paaudzes, sarunas būs starp mums, par mums, ap mums visiem. Līdzko kāds sāk runāt par kādu sev sāpīgu tēmu, uzreiz klausītājs saprot, ka viņš nav viens ar šo savu sāpi, ar savu problēmu vai situāciju. Līdz ar to mēs gribam ar šīm sarunām parādīt, ka ir iespēja meklēt risinājumu. Ir notāri, ir Jauno zemnieku klubs, ir LLKC, ir partneri un draugi, ar ko var runāt un kur var tikties."

--

No 4. līdz 11. oktobrim Cēsīs jau 11. reizi notiks Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivāls, turpinot 2001. gadā aizsākto tradīciju - pulcēt mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu jaunos ērģelniekus, lai bagātinātu viņu koncertpieredzi un veicinātu profesionālo izaugsmi, attīstītu pedagogu sadarbību, pieredzes un jaunu ideju apmaiņu.

Festivāla īpašais viesis šogad būs Gdaņskas Mūzikas akadēmijas profesors ērģelnieks Andžejs Šadeiko. Viņš vadīs meistarklases jaunajiem mūziķiem un sniegs koncertprogrammu ar dažādu laikmetu poļu komponistu mūziku, tai skaitā, atskaņojot arī savas kompozīcijas.

Ar festivāla māksliniecisko vadītāju Leldi Krastiņu pārspriežam aktuālo situāciju Latvijas jauno ērģelnieku jomā, uzzinām vairāk par festivāla programmu, kas priecēs klausītājus Āraišos, Jaunpiebalgā un Cēsīs, par šo baznīcu instrumentiem un Alfrēda Kalniņa un Marģera Zariņa saikni ar Vidzemes mūzikas dzīvi. 

Anete Ašmane-Vilsone: Vai Cēsīs šobrīd jums ir daudz ērģelnieku?

Lelde Krastiņa: Pietiekoši daudz. Galvenais jau ir tradīciju turpināšana: vieni audzēkņi skolu pabeidz, citi nāk vietā. Tā nu mēs turpinām un vienmēr atceramies Alfrēdu Kalniņu. Mēs arī savu skolu tā mīļi saucam par Alfrēdskolu, jo

mani vienmēr uzrunājis fakts, ka Alfrēds Kalniņš jau ļoti agrā jaunībā, deviņu gadu vecumā, pirmo reizi piesēdās pie Cēsu baznīcas ērģelēm, un tas bija tāds liktenīgs mirklis viņa dzīvē – ar ērģelēm viņš kļuva saistīts uz visu mūžu. Tā bija viņa lielā mīlestība un kaislība.

Tas arī rosinājis gan šī festivāla radīšanu, gan arī jauno mūziķu izglītošanu, kas nu jau izplatījusies visā Latvijā. Esmu lepna, ka tieši Cēsis bija pirmā skola, kurā tika izveidotas ērģeļspēles apmācības iespējas. Šobrīd ērģelnieki mācās gan Jaunpiebalgā, gan Valmierā, gan Jūrmalā, Rīgā, Ventspilī, cerams, arī Liepājā. Tāpat Latgalē: Daugavpilī, Kārsavā, Rēzeknē, Saldū. Tās ir gan mūzikas skolas, gan arī mūzikas vidusskolas, un tā ir brīnišķīga iespēja – ērģeļspēli sākt apgūt mūzikas skolā, pēc tam to turpināt mūzikas vidusskolā un tad jau arī Latvijas Mūzikas akadēmijā. 

Cik liela interese no jauno mūziķu puses ir tieši par ērģelēm? Vai tā gadu gaitā palielinās, samazinās vai ir nemainīgi augsta?

Tas ir dažādi. Ir skolas, kurās ērģeļspēle ir kā atsevišķa specialitāte, bet, runājot par Cēsīm, mēs pēdējos gadus pieturamies pie tādas sistēmas, ka ērģeles ir kā radniecīgais instruments klavierspēles audzēkņiem: visi, kas mācās klavieres, paralēli apgūst arī ērģeļspēli, un es šo uzskatu par ļoti labu variantu, jo klavierspēle dod pamatus gan pirkstu tehnikā, gan mūzikas izglītībā kopumā, apgūstot repertuāru, un blakus tam visam ir iespēja apgūt ērģeles – tas ir ļoti labs pamats tālākai izglītībai!

Nereti pianistiem, kuri ir koncertmeistari, priekšā nāk situācija, ka koncerts notiek, piemēram, baznīcā, kur ir tikai ērģeles. Ja esi apguvis kaut vai to spēles pamatus un pēc tam ar savu pieauguša cilvēka pieredzi vari to likt lietā, tā ir ļoti laba iespēja! Mūsdienās visu mēdz salīdzināt ar tirgu. Jo vairāk proti un vari, jo esi izdevīgākā situācijā.

Vai ērģeles, pie kurām jūs pati muzicējat Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, ir tās pašas, pie kurām bērnībā piesēdās Alfrēds Kalniņš?

Gluži nē. Tas bija cits instruments, taču ir ziņas, ka viņš sēdies arī pie šīm ērģelēm un spēlējis koncertus gan Vispārējo dziesmu svētku laikā, gan tāpat, interesējoties par savu bērnības pilsētu. Tāpat viņš vasaras pavadījis Āraišos un muzicējis Āraišu baznīcā. Tāpēc arī šogad mūsu festivāla programmā ir gan Āraiši, gan Jaunpiebalga. Tas tā labi saistās kopā.

Vairāk - ierakstā.

How is evidence of war crimes committed by Russia collected and what happens to it next? In this week's interview, Rihards Plūme interviews Mykhaylo Shtekel and Inna Kubay from the non-governmental organization "The Reckoning Project". 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Министерство благосостояния предлагает ограничить максимальный размер пособий на похороны и выплат супругу умершего пенсионера. Эти изменения вызваны случаями, когда у человека была очень высокая пенсия, и, соответственно, пособия были непропорционально большими. Информацию о том, каким будет потолок выплат и как можно распорядится своими накопленными пенсионными средствами, обобщила корреспондент Латвийского радио 4 Юлия Петрик.

Kā tiek vāktas Krievijas pastrādāto kara noziegumu liecības un kas ar tām notiek tālāk? Par to šīs nedēļas lielajā intervijā Rihards Plūme iztaujā Mihailo Štekelu un Innu Kubai no nevalstiskās organizācijas "The Reckoning Project". 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne.

No juridisko, morāli ētisko, reliģisko normu viedokļa raugoties, zagšana ir nosodāma rīcība, jo saistīta ar slepenu sveša – materiāla vai nemateriāla – īpašuma piesavināšanos. Neskatoties uz to, tradicionālajā kultūrā attiecībā uz zagšanu vērojama divējāda attieksme.

Saskaņā ar tautas priekšstatiem dažādu labumu sadale ir Dieva funkcija. Tādējādi zagšana būtu iejaukšanās Dieva darbības sfērā, tamdēļ tā kategoriski netiek sankcionēta. Taču zagšana ir leģitimēta dažādos kalendāro svētku  un cilvēka mūža godu rituālos. Tā ir akceptēta, taču pakļauta noteiktām normām, tādējādi ritualizēta. Vienīgi rituālā ir atļautas korekcijas labumu sadales sistēmā, nepārkāpjot Dieva likumus.

Kas īpaši raksturo zagšanu rituālajā norisē? Tā ir rituāla darbība, kas šādā veidā iegūtiem priekšmetiem piešķir īpašu sakralitāti un maģisku spēku. To plaši izmanto gan aizsargājošos, gan auglību veicinošos rituālos.

Eiropas tautu tradīcijās ir vairāki šādi piemēri – lai izsauktu lietu, zog no kaimiņa uz žoga uzspraustos māla podus un met tos akā; lai nodrošinātu druvas auglību, sējai izmanto zagtus graudus; lai govs dotu daudz piena, rekomendē pabarot to ar kaimiņa pļavā zagtu zāli; lai saimei nodrošinātu laimi, bluķi zāģē no svešā zemes gabalā augoša koka utt.

Zog masku gājienos maskotie ļaudis – ne vien susekli, bet pat kādu mājlopu, gaili vai suni. Līdzi var paņemt arī meitu vai puisi, kuru nākamajā mājā izpērk.

Līdz mūsdienām ir saglabājusies tradīcija pirms mičošanas nozagt līgavu un vēlāk prasīt tās izpirkšanu vai arī zagt gulošo kāzinieku apģērba gabalus, apavus, lai nākamajā rītā saņemtu par tiem izpirkšanas maksu.

Zagšanas piemēri atrodami arī latviešu mītiskajos stāstos par Dieva un Velna attiecībām akmens un uguns radīšanā, par to, kā Mēness vai Velns zog līgavas, kā mītiskā pele zog zirņus.

Tādējādi zagšana ir kosmogonijas un antropogonijas daļa mītos un pielīdzināma radīšanai.

Rituālās zagšanas tradīcijai pamatā ir sekojoši priekšstati. Vispirms tie ir arhaiskie priekšstati par telpu, kurā tiek nodalīts – savējais un svešais. No savējiem nezog, zog no svešajiem. Svešais, citādais nenoliedzami saistās ar sakrālo. Objekts, kas iegūts no svešās, sakrālās sfēras, vienmēr būs apveltīts ar īpašām spējām.

Otrs priekšstats ir par ierobežotu labumu daudzumu – pasaulē ir nemainīgs dzīves labumu, laimes un nelaimju apjoms un saistībā ar to darbojas kompensācijas princips. Cik daudz tiek zaudēts vienā vietā, tik daudz tiek iegūts citā vietā.

Rituālā nozagtais priekšmets bieži vien nav materiāli vērtīgs. Svarīgāks ir tā simboliskais statuss un pati darbība.

Projicējot ārējās pasaules struktūru – savējais/svešais – uz cilvēka iekšējo pasauli, rituālās zagšanas kontekstā labuma iegūšana krīžu situācijās individuālajā līmenī varētu būt meklējama arī indivīda apziņas-zemapziņas procesu virzienā.

Tādējādi rituālā darbība ārējā pasaulē, šajā gadījumā – rituālā zagšana, kalpo par aktivatoru  sevis paša iekšējo spēka resursu iegūšanai.

Rituālā zagšana ir tāda kultūras forma, kas demonstrē, kā sabiedrība konstruktīvi reaģē uz krīzēm: tā izmanto simbolu valodu, robežu loģiku un rituālu noteikumus, lai mobilizētu gan kopienas, gan individuālos resursus.

Iepazīt un izbaudīt visdažādākās mūsdienu mūzikas formas jau vairāk nekā 20 gadu piedāvā eksperimentālās mūzikas festivāls ”Skaņu mežs”. Tas noritēs 3. un 4. oktorbī kultūras telpā ”Hanzas perons”, un kā allaž klausītājiem piedāvās visplašāko mūzikas žanru spektru, sākot no hiperpopa līdz troksnim.

Šī gada festivāla goda viešņa būs par avangarda vokāla karalieni dēvētā amerikāņu dziedātāja un komponiste Džoana La Barbara, kura ne tikai uzstāsies koncertā, bet pasniegs arī meistarklasi. 

Avangarda vokāliste Džoana La Barbara eksperimentē ar balss iespēju robežām, laika gaitā viņa attīstījusi īpašu tehniku, kas ietver dziedāšanu virselpā, klikšķus, treļļus, elsas, kā arī multifoniju, kas ir divu vai vairāku toņu vienlaicīga dziedāšana, un citus paņēmienus.

Amerikā viņa saņēmusi virkni balvu par ieguldījumu laikmetīgajā mūzikā, viņa ir arī daudzu citu mūziķu iedvesmotāja, stāsta festivāla ”Skaņu mežs” radošais vadītājs Rihards Endriksons.

Līdzās goda viešņai Džoanai La Barbarai festivālā būs tikšanās ar veselu plejādi eksperimentālās mūzikas mākslinieku. Viņu vidū būs hiperpopa projekts Sega Bodega, avangarda reperis Fatboi Sharif, brīvās improvizācijas saksofonists Džons Bučers, Baltā Kalna apaču psihedēliskās mūzikas vijolniece Laura Ortmane, multiinstrumentālists Šabaks Hačingss un daudzi citi.

Festivāls kā allaž uzlūkos pārmaiņas mūsdienu mūzikā un piedāvās visdažādākās mūzikas formas, sākot no akadēmiskai mūzikai tuva avangarda līdz provokatīvākām un radikālākām izpausmēm.

Festivāla nozīmību apliecina tas, ka eksperimentālās mūzikas sfēras vadošais žurnāls "The Wire Magazine" jau divkārt to nodēvējis par lielāko avangarda mūzikas festivālu Baltijā. Pērn festivāls piedzīvoja arī lielāko apmeklētāju skaitu visā tā vēsturē. Tam ir savi gadu gadiem uzticīgie klausītāji, kam ik gadus piepulcējas arvien jauni.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana Latvijas valsts pārvaldē līdz šim nav bijusi pietiekami mērķtiecīga, un līdzšinējā rīcība nav nodrošinājusi vienotu pieeju visā valsts pārvaldē, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Lai arī jau vairāk nekā desmit gadus dažādos dokumentos atzīta nepieciešamība apvienot valsts informācijas tehnoloģiju resursus, VARAM ministrija līdz šim nav nodrošinājusi pietiekami mērķtiecīgu un koordinētu rīcību, komentē valsts kontrolieris Edgars Korčagins

--

Mākoņdatošana sniedz iespējas optimizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursus, uzlabot drošību un samazināt izmaksas.

No 7. oktobra Latvijas Radio mobilajā lietotnē un citās straumēšanas platformās - "Nāvīgs kokteilis". Par jauniešiem, kuri brīdī, kad prātu pārņem alkohols un narkotikas, pārvēršas par slepkavām.