latvijasradio.lsm.lv - RSS

No 7. oktobra Latvijas Radio mobilajā lietotnē un citās straumēšanas platformās - "Nāvīgs kokteilis". Par jauniešiem, kuri brīdī, kad prātu pārņem alkohols un narkotikas, pārvēršas par slepkavām. 

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

Комиссия Сейма призывает Минтранс и перевозчиков найти решения по отмененным рейсам и зарплатам водителей.

Начала работу система электронной очереди для пересечения внешней границы Латвии.

Служба неотложной помощи и Латвийское общество кардиологов подписали меморандум о более быстрой помощи для пациентов с инфарктами.

Работодатели и профсоюзы продолжают борьбу за поправки к закону о труде.

В США наступил шатдаун правительства - остановилась работа части госструктур. 

Vai Valkas novadam draud bankrots? Pašvaldība nonākusi finanšu krīzē, jo uzņēmusies lielas finanšu saistības pret privāto siltuma ražotāju un tagad ar to netiek galā. Par situāciju Valkā informēta arī atbildīgā ministrija un to komentējot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”) pat izteicies – ja pašvaldība ilgāku laiku nespēs tikt galā ar budžetu, varētu pat apsvērt iespēju novadu pievienot kādam blakus esošajam novadam. Valkas pašvaldības mērs gan norāda, ka problēma ir dziļāka.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi informāciju no Finanšu ministrijas, ka Valkas novada pašvaldībai ir ilgstošas parādsaistības, galvenokārt saistītas ar siltumapgādes jautājumiem. Pašvaldība garantējusi maksājumus siltumražošanas uzņēmumam, taču ministrija pieļauj, ka iedzīvotāju rēķini neesot segti pilnībā, kas radījis finansiālas problēmas.

Tāpēc VARAM no Valkas pašvaldības pieprasījusi papildu skaidrojumu, kas vēl nav saņemts. Skaidrojums ļaus izvērtēt situāciju un saprast turpmākos soļus.

Kā norāda VARAM ministrs Raimonds Čudars, ja novada dome ilgtermiņā pieņēmusi lēmumus, kas negatīvi ietekmējuši tās finanšu situāciju, atbildība par to vispirms jāuzņemas pašvaldībai. Ņemot vērā parādsaistību apjomu pret budžeta ieņēmumiem, kas esot otri augstākie valstī, kopējā finanšu situācija, ministra ieskatā, maigi sakot, nav ideāla.

--

Valka ir viena no mazākajām pašvaldībām un jau administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gadā bija jautājums par to, cik ekonomiski pamatots ir atsevišķs Valkas novads, ņemot vērā teritorijas apjomu un iedzīvotāju skaitu.

Eiropas drošība, tostarp tā dēvētās „dronu sienas” izveide, kā arī reparācijas aizdevums Ukrainai – tie ir galvenie temati Kopenhāgenā notiekošajā Eiropas Savienības līderu samitā.

Skolās no 1. oktobra sāk piena un augļu izdali. Programmai šogad atvēlēts lielāks finansējums un spēkā stājušās lielākas atbalsta likmes par piegādātajiem produktiem.

Valkas pašvaldībai finansiālas grūtības; ministrs apsver iespēju to nākotnē pievienot blakus novadam.

1. oktobrī Ukrainā atzīmē Aizstāvju dienu, godinot karavīrus, kas cīnās par Ukrainas brīvību un tos, kas par to ir atdevuši savas dzīvības.

Saeimas atbildīgā komisija spriež par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos.

Šī ir tā reize, kad ļoti daudzi - Eiropas valstis, virkne musulmaņu valstu, pat Palestīnas pašpārvalde un Izraēla - ir paudusi gatavību atbalstīt Donalda Trampa piedāvāto plānu kara izbeigšanai Gazas joslā. Tālākais atkarīgs no "Hamās" reakcijas. Vai tiešām Tuvajos Austrumos karš varētu norimt? 

Savukārt Moldovā turpinās valsts ceļš uz Eiropas Savienību, vēlēšanās prorietumnieciskais kurss ir saņēmis pietiekoši plašu atbalstu, un lielais jautājums - ko tālāk darīs Krievija, kas ieguldīja lielus resursus, lai pārņemtu Moldovas savā ietekmes sfērā? 

Protams, Krieviju interesē ne tikai Moldova. Īpaši saspringtas pagājušās dienas bija Dānijā, kur vairākas naktis pēc kārtas debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes droni. Šajā nedēļā Kopenhāgenā notiek tādas neformālas Eiropas Savienības samits, un droni tur ir uzmanības lokā. 

Aktualitātes analizē portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktore Ieva Strazdiņa, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uldis Ķezberis un Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.

Pirmdiena, 29. septembrī, Batlajā namā, tā saimnieka vārdiem sakot, bija vēsturiska diena mieram. Tiekoties ASV prezidentam Donaldam Trampam un Izraēlas premjeram Benjaminam Netanjahu, abas puses vienojās par 20 soļu miera plānu Gazas joslai. Plāns paredz tūlītēju militāro operāciju izbeigšanu un esošo "kaujas līniju" iesaldēšanu līdz brīdim, kad būs izpildīti nosacījumi pakāpeniskai karaspēka izvešanai. "Hamās" būtu jānoliek ieroči, un teroristiskās organizācijas tuneļi un ieroču ražotnes tiktu iznīcinātas.

Plāns arī paredz, ka 72 stundu laikā "Hamās" ir jāatbrīvo 20 domājams vēl dzīvie Izraēlas ķīlnieki un vairāk nekā divdesmit mirušo ķīlnieku līķi, apmaiņā pret simtiem aizturētu Gazas iedzīvotāju. Un ne mazāk svarīgi ir plānā paustais, ka, tiklīdz abas puses tam piekritīs, "pilnīga humanitārā palīdzība Gazas joslai tiks nosūtīta nekavējoties".

Plāns arī pieprasa, lai "Hamās" nebūtu nekādas lomas Gazas pārvaldīšanā, un atstāj atvērtas durvis iespējamai Palestīnas valsts izveidei. Tajā teikts, ka Gazas joslu pagaidām pārvaldīs "tehnokrātiska, apolitiska Palestīnas komiteja" ar jaunas starptautiskas pārejas struktūras, sauktas par Miera padomi, uzraudzību un vadību, un šo padomi vadīs neviens cits kā pats Donalds Tramps.

Plāns, kas kopumā ir ļoti līdzīgs Trampa priekšgājēja Džo Baidena pirms gada piedāvātajam, ir nodots "Hamās" vadībai un gaida teroristiskās organizācijas atbildi tuvāko dienu laikā. ASV prezidents gan jau brīdinājis "Hamās", ka gadījumā, ja viņi plānu noraidīs, Izraēlai būs pilnīgs ASV atbalsts, lai turpinātu karu Gazas joslā.

Plānu sveica līderi gan Arābu valstīs, gan Eiropā. Eiropieši aicinājuši abas puses izmantot šo brīdi un dot mieram reālu iespēju, bet Arābu valstu līderi norādījuši, ka ir gatavi iesaistīties miera plāna ieviešanā, kam būtu jābeidzas ar divu valstu risinājumu.

Svētdien, 28. septembrī, notikušajās Moldovas parlamenta vēlēšanās valdošā proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS) ieguva vairāk nekā 50% balsu un saglabāja absolūto vairākumu parlamentā, kas tai ļaus vadīt valsti arī turpmākos četrus gadus. Tās galvenais solījums ir ievest Moldovu Eiropas Savienībā. Analītiķi uzskata, ka uzvaras laurus PAS palīdzēja plūkt tas, ka moldāvi jau sāk izjust materiālos labumus, ko dod tuvināšanās Eiropas Savienībai.

Vēlēšanu rezultāti ir pamatīgs trieciens Kremlim. Lai gan krievi ļoti centās ietekmēt rezultātus sev par labu un Krievijas mēģinājumi ietekmēt balsojuma norisi vēlēšanu dienas gaitā bija iespaidīgi – ziņots par, piemēram, nelikumīgu vēlētāju pārvadāšanu un viltus ziņojumiem par spridzekļiem vēlēšanu iecirkņos – tas nenesa cerēto rezultātu. Arī norakstāmie zaudējumi ir visai iespaidīgi – Moldovas varasiestādes aprēķinājušas, ka Kremlis šai operācijai varētu būt tērējis aptuveni 300 miljonus eiro, bet eksperti lēš, ka summa varētu būt vēl lielāka. Tomēr dienas beigās Krievijai nebija ko piedāvāt Moldovas iedzīvotājiem, tāpēc tikai loģiski, ka viņi izvēlējās Eiropu.

Pēc vēlēšanām prokremliskie spēki, kas vēl pirms balsu skaitīšanas sākuma paziņoja par uzvaru, aicināja iedzīvotājus protestēt pie parlamenta ēkas. Lai gan īsi pirms protesta parādījās policijas ziņa, ka protestētājiem solīts arī samaksāt, sanāca vien pāris simti cilvēku. Vēl aptuveni desmit proeiropeiski noskaņoti protestētāji turpat līdzās aicināja ieslodzīt cietumā opozīcijas līderus par valsts nodevību un skandēja pret Krieviju vērstus saukļus.

Kopenhāgenā šodien, 1. oktobrī, ir sācies, un var teikt, ka rīt turpināsies Eiropas Savienības samits, kurā dalībvalstu vadītāji spriež par šobrīd svarīgākajām aktualitātēm. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nu ir kļuvusi drošība. Ja iepriekš drošības jautājumi lielākoties bija atstāti NATO pārziņā, tagad situācija ir mainījusies. Īpaši akūti to pēdējās dienās izjutusi pati Dānija, kas šajā pusgadā ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Vairākas naktis pēc kārtas tās debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes lieli droni, apturot lidostu darbību un radot satraukumu pilsētu iedzīvotājos. Nav pietiekamu pierādījumu, lai apgalvotu, kas tos ir pacēlis gaisā, taču reti kurš šaubās, ka aiz tā visa stāv Krievija.

Lai pasargātu samita dalībniekus, šajās dienās Dānija ir aizliegusi jebkādus dronu lidojumus vispār, savukārt citas valstis ir nosūtījušas tai pretronu sistēmas.

Dronu tematika ir viens no samita dienaskārtības jautājumiem. Runa nav tikai par lidojumu drošību. Polijas, Rumānijas, Baltijas valstu gaisa telpā, kā zināms, ir ielidojuši arī kaujas droni ar sprāgstvielām, un Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembra pirmajā pusē nāca klajā ar rosinājumu Eiropas savienībā veidot dronu sienu. Kā norāda eksperti, šobrīd Eiropā viens no lielajiem izaicinājumiem ir laikus atklāt dronus un tos iznīcināt, pirms tie spēj nodarīt postījumus. Tas nozīmē, ka nepieciešami jauni tehnoloģiski risinājumi, moderni sensori un cieša sadarbība starp dalībvalstīm, lai kādas naidīgas valstis, pirmkārt, jau Krievija, nespētu paralizēt Eiropas valstu gaisa telpu.

No 4. līdz 10. oktobrim Rīgā un 18. oktobrī Stāmerienā jau 16. reizi norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, ar saukli “Savienošanās kustībā” vēršot uzmanību kustībai kā unikālai valodai, kas sniedzas ārpus ierastajiem komunikācijas rāmjiem. 

Festivāla programmā iekļautas 13 teātra un dejas izrādes – gan studentu, gan profesionāļu radīti darbi –, četras miniizrādes, dramaturgu lasījumi, divi “darbi procesā” (work in progress) un trīs filmu skates. Ikvienam interesantam būs iespēja noklausīties arī četras publiskas lekcijas.

Festivāla teātra izrāžu programmā varēs piedzīvot trīs pirmizrādes – jauniestudējumus, ko īpaši festivālam sagatavojuši LKA Dramatiskā teātra režijas mākslas 3. kursa studenti. Uz sarunu "Klasikas" studijā aicināts topošais režisors Roberts Reikmanis, kurš veido izrādi “Mans draugs Hitlers”, Latvijas Kultūras koledžas programmas “Videogrāfija” filmu skates "Kadru kodi" kurators Aleksandrs Grebņevs un Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja, teātra kritiķe Līga Ulberte.

Anna Marta Burve: Šī gada festivāla sauklis ir “Savienošanās kustībā”. Kustība, protams, man uzreiz saistās ar Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas flangu, un deja šajā gadā tiek pārstāvēta ar divām izrādēm. Bet jūs kustību šajā sauklī tomēr traktējat plašāk, vai ne?

Līga Ulberte: Jā, kustība gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Mēs katru gadu mēģinām festivālam atrast kādu vadmotīvu, dominējošo tēmu. Laikmetīgās dejas projekti festivālā ir vairāk - ir divas izrādes, kuras var uzskatīt par pabeigtām - “GRIND” un “Balta kleita”, - un ir vairāki work in progress darbi, kas ir meistarklašu vai eksperimentu rezultāts gan bakalaura un maģistra studentiem, gan absolventiem. Bet skaidrs, ka kustība - tas ir process.

Festivāls mainās, un arī šogad ir vairākas lietas, kas iepriekšējos gados nav bijušas. Plašākā nozīmē - satikšanās, virzīšanās un viļņošanās.

Anna Marta Burve: Kas ir tās mainības šajā gadā?

Līga Ulberte: Šogad ir ļoti plašs piedāvājums, jo mums ir dažādu jomu studenti - ir dramaturgu kurss, kas šogad absolvēs, būs lugu lasījumi, mums ir liels audiovizuālās un skatuves mākslas maģistrantūras kurss, kur kopā mācās kino, teātra un dejas studenti, viņiem ir vairākas darbu skates. Pirmoreiz Kultūras koledža ir absolūti pilntiesīga Kultūras akadēmijas daļa, un viņu darbi - gan filmas, gan izrādes - pirmo reizi ir festivālā “Patriarha rudens”.

Gan ne pirmo, bet otro reizi esam ļoti mērķtiecīgi domājuši par dažādām meistarklasēm studentiem, kas nav festivāla publiskā daļa, to nevarēs redzēt skatītāji, bet visu nedēļu visu radošo specializāciju studenti strādās dažādu jomu meistarklasēs. Studenti to ļoti novērtē, mums pašiem tas ļoti patīk. Ir redzamā un neredzamā puse, un abas ir būtiskas.

Anna Marta Burve: Vēlējos pieminēt Elmāru Seņkovu ne tikai tāpēc, ka viņam šodien jubileja, bet pirms pāris gadiem “Klasikā” viņš ir teicis, ka viņam “Patriarha rudens” visvairāk saistās ar eksperimenta garu. Ko varat teikt par viņa apgalvojumu?

Roberts Reikmanis: Apgalvojumu, ka “Patriarha rudens” ir platforma eksperimentam, es pats jūtu, strādājot ar Jukio Mišimas lugu “Mans draugs Hitlers”. Tas būs ļoti eksperimentāls darbs, jo tajā būs gan projekcijas ar live kameru, gan stīgu kvartets. Man patiešām šī ir platforma, kur eksperimentēt.

Anna Marta Burve: Aleksandr, vai varētu pakomentēt parādību, ka teātris arvien vairāk saplūst ar tehnoloģijām?

Aleksandrs Grebņevs: Šī parādība uz teātra skatuves ir jau sen, varbūt ne tik lielā apjomā kā šobrīd, bet

jau ļoti sen ekrāns ir bijis papildinošs elements teātra izrādēs. Tagad gan, pateicoties iespējām, mēs varam to izmantot biežāk, un arī pateicoties videogrāfiem, kurus gatavoju, jo kinooperators katru dienu neiet strādāt uz teātri, un videogrāfi ir tie cilvēki, kas varētu iekļūt rutinētā teātra darbā un pildīt šo funkciju.

Manuprāt, ekrāns ir scenogrāfijas daļa, papildinošs elements, bet tas nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīts par kino burtiskā izpratnē. Tā ir mums pieejama komponente, un mēs to ļoti labi izmantojam. Īpaši labi, ka videogrāfi, kas ir uz skatuves, var uz lielā ekrāna izcelt detaļas un tuvplānus. Tas ir tas, kas teātrī tagad ir pieejams. Te atkal lielais jautājums, Līga, kur es kā skatītājs skatos - uz detaļām vai aktieri uz skatuves? (smejas) Man liekas svarīgi nepārkāpt teātra trauslo robežu. Protams, māksla virzās dažādos virzienos, bet šis ir tas sāpīgais moments - tu atnāc uz izrādi un skaties uz ekrāniem.

Līga Ulberte: Jā, tā tiešām gadās, bet es domāju, ka tas nedraud “Patriarha rudens” izrādēm. Ekrāniem būs sava daļa, dzīvajam plānam sava.