"Kārtējo reizi saku: ir jāsapņo, turklāt jāsapņo skaļi. Ja skaidri zini, ko gribi, un tas nevienam nekaitē, tas obligāti piepildīsies!" Tā, sirsnīgi smaidot, intervijā Intai Zēgnerei teic mūsu brīnišķīgā, starptautiski pazīstamā operprīma Kristine Opolais, stāstot par kopīgo koncertu ar opermūzikas leģendu Placido Domingo, kas jau 29. jūlijā notiks Dzintaru koncertzālē.
Lai gan kā festivāla "Operalia" dibinātājs un rīkotājs Domingo Latvijā viesojies jau 2022. gadā, uzstāsies viņš šeit pirmoreiz. Koncertā uz skatuves kāps arī viens no pieprasītākajiem mūsdienu tenoriem Maikls Fabiano, bet pie festivāla orķestra diriģenta pults būs Džordža Šolti Starptautiskā diriģentu konkursa laureāts Valentīns Urjupins. Koncertā piedalīsies arī Rīgas kamerkoris "Ave Sol".
Inta Zēgnere: Kā sākās jūsu sadarbība ar Plasido Domingo? Kad jūs satikāties, kā tas notika un kā jūs viņu atvilinājāt uz Latviju?
Kristīne Opolais: Tā vēsture ir interesanta! Mēs jau diezgan sen par to runājām. Pirmo reizi tas bija laikam 2016. vai 2017. gadā, kad Ņujorkas Metropoles operā dziedāju Pučīni operā "Madame Butterfly" un viņš ar kundzi Martu bija atnācis uz izrādi. Pēc tās viņi mani laipni uzaicināja uz ģimenes vakariņām – tas bija tik brīnišķīgs vakars! Tad vēl bija otra reize, atkal pēc vienas manas izrādes, un tas šķita tik silti un patīkami: nemaz neticēju, ka tā var notikt.
Maestro enerģētika ir tik silta un fantastiska – man tas bija liels gods un ģimenes sajūta – būt ar viņiem kopā. Daudz runājām par režiju, par visu ko, jo viņa kundze Marta darbojas kā režisore.
Arī pirmā reize, kad uzstājāmies kopā, notika Metropoles operā, Pučīni "Triptihā": es dziedāju māsu Andželiku, bet Plasido Domingo – Džanni Skiki. Arī tad vairākas reizes kopā ar viņa ģimeni bijām uz vakariņām restorānā. Atceros, ka vienu vakaru Maestro ieminējās, cik fantastiski būtu, ja viņš varētu atbraukt uz Latviju un teica: "Mums vajag nodziedāt kādu koncertu Latvijā, tavā zemē!"
Pēc Metropoles operas iestudējuma otro reizi satikāmies Kijivā. Viņš mani uz turieni uzaicināja dziedāt kopā ar viņu lielu galā koncertu. Tas notika Kijivas arēnā, milzīgā stadionā.
Tas bija jau 2019. gads, un vakariņās pēc koncerta viņš teica: "Kristinetta, gribu aizbraukt uz Latviju!" Apsolīju Maestro, ka mēģināšu to nokārtot.
Zināju arī, ka tas nav vienkārši, jo Maestro ir ļoti liela slodze: viņš koncertē ne tikai kā dziedātājs, bet arī kā diriģents. Pirms gada satikāmies Hanojā, Vjetnamā, un atkal biju uzaicināta uz vakariņām. Sēdēju blakus Maestro, un viņš man atkal teica: "Kristinetta, gribu ar tevi dziedāt Latvijā!"
Kad plānoju šo koncertu, vēl nezināju, kas tieši to organizēs, bet man bija skaidrs datums, un sapratu uzreiz, ka tas būs mans galā koncerts ar īpašu viesi – Plasido Domingo. Sapņoju par to, sūtīju Visumam savu vēlmi, un savādā kārtā tas arī piepildījās. Augustā mani iepazīstināja ar producentu Jevgēņiju Vinturu: pārrunājām darba lietas, un es jautāju, vai viņš negribētu rīkot arī manu koncertu Latvijā un uzreiz izteicu savas vēlmes.
Tāpēc kārtējo reizi saku: ir jāsapņo, turklāt jāsapņo skaļi. Ja skaidri zini, ko gribi, un tas nevienam nekaitē, tas obligāti piepildīsies!
(..) Man vienmēr prieks muzicēt ar Plasido: mūs vieno ļoti siltas attiecības – ir sajūta, ka pazīstu viņu jau ļoti sen. Maestro tiešām ir ļoti jauks, mīļš kolēģis un kolosāla personība; ar viņu ir tik patīkami atrasties uz vienas skatuves, vienā aurā. Un – lai gan viņš ir Leģenda, Maestro ir fantastiski vienkāršs cilvēks; ļoti galants, pieklājīgs, muzikāls.
Vai ar Maiklu Fabiano esat jau sadarbojusies?
Vēl nē! Un man prieks, ka beidzot ar viņu satikšos uz skatuves, jo Maikls koncertā piedalās ar rīkotāju ziņu. Vienkārši sapratām, ka duetiem mums vajag arī tenoru! (..) Jonass Kaufmanis un Huans Djego Floress man atbildēja, ka šogad plāni viņiem pilni, un koncerta rīkotāji organizēja Maikla atbraukšanu. Lai gan vēl nekad neesmu viņu satikusi, man viņš kā mākslinieks ļoti patīk. Viņš ir karstasinīgs, emocionāls un viņam ir ļoti skaists un romantisks itāļu tembrs. Kopā ar viņu man būs liela debija – pirmo reizi dziedāšu lielo fināla duetu no operas "Andrē Šenjē". Tas man ir sens sapnis – nodziedāt šo duetu, bet vēlāk – lomu. Bet sāksim ar duetu un tad jau viss aizies.
Vai zināt, ka Maikla hobijs ir lidmašīnu vadīšana un viņš ir pilots? Viņš pats sacījis, ka tas viņam palīdz koncentrēties kā operdziedonim uz skatuves.
Ak, es to nezināju. Būs par ko parunāties! (Smejas.)
Koncerts Dzintaros sola krāšņu un vērienīgu programmu, kurā sadarbosieties ar orķestri diriģenta Valentīna Urjupina vadībā. Vai kādreiz ir gadījies dziedāt viņa vadībā?
Šī arī būs pirmā reize! Pirmo reizi viņu redzēju novembrī: savā dzimšanas dienā biju uzaicināta uz Amsterdamu, uz Čaikovska operas "Orleānas jaunava" pirmizrādi, ko iestudēja Dmitrijs Čerņakovs. Tieši viņš arī mani uzaicināja uz pirmizrādi, jo mums bija nopietna sadarbība un esam ļoti labi draugi.
Operu diriģēja Valentīns Urjupins. Mani absolūti fascinēja tas, ka viņš dziedātājiem nepārtraukti ar visu savu ķermeni norāda uz piano. Jo pēdējos gados ļoti reti redzamas diriģentu kustības uz piano pusi, jo visu laiku diriģenti rāda tikai forte, forte, vēl un vēl, un vēl.
Mani tiešām pārsteidza viņa žesti – man tas šķita ļoti muzikāli un humāni pret dziedātājiem, jo mūzika tomēr nesastāv tikai no forte. Un esmu izlutināta: mans lielākais paraugs visu mūžu ir Andris Nelsons – karjeru sāku ar brīnišķīgu pavadījumu, tāpēc šajā ziņā vienmēr esmu diezgan prasīga. Uzreiz sapratu, ka tieši viņš diriģēs manu galā koncertu Jūrmalā un tajā pašā dienā to pateicu koncerta rīkotājiem.
Varbūt savu lomu spēlē arī fakts, ka viņš bijis arī ļoti labs klarnetists.
Jā, un mums šajā ziņā būs pārsteigums skatītājiem!
Sacījāt, ka jums pašai Dzintaros būs vairākas debijas. Kādas tās būs?
Būs divi lieli dueti. Ar Plasido Domingo dziedāsim lielu duetu no Verdi operas "Trubadūrs". Esmu pieradusi un arī publika pieradusi dzirdēt mani Pučīni repertuārā, bet šajā koncertā būs Verdi repertuārs – tā man būs liela debija. Vienmēr domāju, ka tas īsti nav paredzēts manai balsij, bet izrādās, ka ir, un man liels prieks par to. Ar Maiklu Fabiano dziedāsim fināla duetu no operas Andrē Šenjē.
Ir īpašs uztraukums, kad tu pirmoreiz ar orķestri atskaņo kādu āriju vai duetu, kuru pirms tam neesi dziedājis, tāpēc jūtu ļoti lielu atbildību, jo "puiši" šos duetus dziedājuši vairākas reizes, Zinu, ka man būs milzīgs atbalsts no Plasido Domingo – es viņu saucu par maestro. Būs arī kaut kas no mana repertuāra, ko izpildu vienmēr un visur, kur uzstājos. Protams, būs "Nāras dziesma mēnesim", un būs arī neparasts duets, ko es izpildīšu ar Plasido Domingo "Non ti scordar di me". Parasti to dziedu ar tenoriem, bet šoreiz būs ar baritonu. Tā ir ļoti skaista dziesma, brīnišķīgs duets.
Mans uzdevums šajā koncertā bija savienot nopietnu mūziku ar to, ko mīlu. Tātad Pučīni arī būs. Tas būs arī neliels pārsteigums, jo Pučīni būs ar kori. Tas ir retums.
Un tas arī ir kaut kas, ko neesmu dziedājusi uz skatuves. Un būs arī operete! Ieskaitot Lehāra "Jautro atraitni" un "Smaidu zemi".
Vai pēc šī koncerta vēl turpināsiet sadarbību ar Plasido Domingo? Un kādas vēl ir jūsu ieceres?
Mums ir pārrunas ar Plasido Domingo aģentu par iespējamiem nākamajiem koncertiem. Mani tagad grib virzīt uz sarsuelu pusi – lai iemācos dažus duetus un arī dziesmas. Tā ka sadarbība turpināsies.
Runājot par Latviju – kāpēc nē? Negribētu, lai mans galā koncerts notiek tikai vienreiz: manos plānos tas būtu ja ne katru gadu, tad vismaz reizi divos gados parādīties ar īpašiem viesiem.
Protams, nedomāju, ka viesi atkārtosies – lai viesi mainās. Un vienmēr būs kungi, jo man uz skatuves labāka sinerģija veidojas ar tenoriem un baritoniem. Man šķiet, ka arī publikai vairāk patīk tādi dueti, īpaši soprāns un tenors, jo tur ir visskaistākie dueti operas repertuārā. Varbūt atgriezīsimies ar Plasido, ar kādu speciālu sarsuelu vakaru.
Kas būs nākošā skatuve pēc Dzintariem?
Nākamsezon vairāk koncentrējos uz koncertiem ar pianistu un koncertiem ar orķestri. Esmu brīvmāksliniece, tāpēc plāni mainās. Novembra sākumā būs liela debija Meksikas lielākajā zālē "Palacio de Bellas Artes". Tā būs speciāla programma, ko sākšu gatavot uzreiz pēc koncerta Dzintaros. Šī zāle ir īpaša un vēsturiska. Pirms pieciem gadiem jau šeit muzicēju, tikai mazākajā zālē. Tā ka man šī atgriešanās būs ļoti īpaša. (..)
Programmā būs lielās ārijas, jo tāds bija pasūtījums – tās pasūtīja rīkotāji, bet gribētu nodziedāt arī kaut ko no meksikāņu dziesmām. Man ir labs pedagogs, kurš pats ir meksikānis, un mums šajā ziņā ir lieli plāni. Meksikāņu dziesmas – tas būs kas jauns manā repertuārā.
