LKA runā

Latvijas laikmetīgais teātris ir ieņēmis nozīmīgu vietu mūsu sajūtās, prātos, arvien plašākā auditorijas pieprasījumā un starptautisku teātra notikumu piedāvājumā jau teju 30 gadus. Par festivālu “Homo Novus”, laikmetīgā teātra ceļu un daudzveidību Baltijā un pasaulē, pēkšņi atduroties šodienas skaudrajā realitātē, sarunājas Zane Kreicberga,  LKA profesore skatuves mākslās, ilggadēja Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) un festivāla “Homo Novus” vadītāja un Gundega Laiviņa – šobrīd Pratt institūta Ņujorkā studente, neatkarīgā laikmetīgā teātra producente un eksperte, tāpat - LJTI un Homo Novus ilggadēja vadītāja.

Otrās kino pētniecībai veltītā sarunu cikla "Kā es pārstāju tikai skatīties kino" epizodes viešņa ir Lāsma Bērtule, kura Latvijas Kultūras akadēmijā ir ieguvusi gan kino teorētiķes, gan kino režisores izglītību. Dita Stalovska viņu izvaicā par abu studiju procesu un nozīmi profesionālajās gaitās, kā arī par ideju uzņemt filmu "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. 1. daļa" - 18. gadsimta intelektuāļa Gotharda Frīdriha Stendera portretu. Sarunas dalībnieces ir vienisprātis par franču režisora Robēra Bresona grāmatas "Piezīmes par kinematogrāfu" vērtību un lietuviešu kinorežisora Jona Meka 1976. gada filmas "Pazudis, pazudis, pazudis" burvību. Tāpat dialogā tiek secināts, ka kino pētniecība ir intelektuāli prasīga un tāpēc - ļoti cildināma. Jo lasīt un rakstīt ir māksla!

"Zini vai pēti!" jaunākajā epizodē pie Lotes Katrīnas Cērpas viesojas mākslas kritiķe, feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine un filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jānis Taurens. Šajā reizē saruna par to, kā iespējams pētīt mākslu, kā kūrēt izstādes, kādām īpašībām jāpiemīt mākslas pētniekam. Ja pētniecība būtu skaņa, kāda tā būtu? Ja laikmetīgā māksla būtu mākslas parādība, kā tā izpaustos? Protams, sarunā arī par aktualitātēm Valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” apakšprojektā “Jaunas metodoloģiskas pieejas: feminisms (viscerālais feminisms), afektu teorija, feministiskā estētika, jaunais materiālisms, postkoloniālā teorija un jaunās mākslas vēstures virzieni”.

Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” 2. kursa studente Zane Neimane par vēlmi mācīties maģistrantūrā un mērķiem pēc grāda iegūšanas. Zane ir māksliniece, taču vēlme par maģistra studijām radās, kad saprata, ka māk zīmēt, taču nemāk pārdot. Studijas ir veicinājušas zināšanas par industrijas teorētisko daļu. Maģistra studijas Latvijas Kultūras akadēmijā palīdzēs arī piepildīt lolotu sapni par Erasmus praksi Spānijā, kur Zane plāno doties pēc studiju beigšanas. Šobrīd cītīgi tiek apgūta arī spāņu valoda, lai šis sapnis kļūtu vēl ērtāks. Zane uzsver, ka vecums nav šķērslis, lai mācītos un pat dotos Erasmus piedzīvojumos. Klausies sarunu ar Zani un iedvesmojies saviem sapņiem!

Pirmajā "Kā es pārstāju tikai skatīties kino" epizodē Dita Stalovska aicināja sarunā kino zinātnieci Ingu Pērkoni pastāstīt, kas viņu uzrunā kino pētīšanas procesā un kāpēc tas ir būtisks nozares un plašākas sabiedrības kontekstā. Kā izrādās - kaut arī no malas kino pētniecība var šķist vienmuļa un garlaicīga, kino skatīšanās un atšifrēšana nozīmē intīmu un dialoģisku satikšanos ar filmām un teorētiķiem. Noskatītais un izlasītais rosina un provocē; tādējādi Ingai mīļās pastaigas vai vēršanās pa logu ir procesi, kuri rezultējas filmu un teoriju saattiecināšanā un piemērošanā Latvijas kino laukam. Tikšanās gaitā pietveramies arī netaisnīgajiem priekšstatiem par kino un citu humanitāro zinātņu jomu nelietderīgumu, recenziju un pētījumu spēkam paildzināt filmu mūžu, kurš to milzīgā apjoma dēļ ir gaužām īss, romantiskām komēdijām kā vienīgajam tīrajam žanram, kas nepakļaujas kino veidošanā tik aktuālajai hibriditātei, un vairākām citām tēmām.

Saruna par kino norisinās valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD (projekta Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ietvaros, pētījumu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Pasaulslavenais gleznotājs Marks Rotko, mākslinieks, kurš darbojies sirreālisma un abstraktā ekspresionisma virzienos ir dzimis Daugavpilī. Vai Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā apskatāmie Rotko oriģināldarbi un izstāžu projekti dod Daugavpilij iespēju pozicionēties kā kultūras galvaspilsētai? Par to, kā Latvijas džezs bagātina pasaules koncertskatuves, sarunājoties par un ap Rotko raidieraksta #LKArunā sarunā tiekas džeza mūziķis un starptautisku džeza projektu (Rīgas Ritmi, Sony Jazz Stage) īstenotājs Māris Briežkalns un grafiķis, mākslas kurators un Daugavpils M.Rotko Mākslas centra direktors Māris Čačka.

#Dzīvesdramaturģijas otrajā epizodē Linda Rudene tiekas ar “Drāmas un teksta studiju” pasniedzējiem – teātra kritiķi Līgu Ulberti un teātra veidotāju Jāni Balodi, lai noskaidrotu vairāk par apakšprogrammas izveidi, studiju procesa gaitu un sasniedzamajiem mērķiem. Sarunā uzskatāmi izkristalizējas – nevienu studiju prioritārais mērķis nav sausa akadēmisko prasību izpilde, bet gan māka (un māksla) domāt, analizēt, veidot savu viedokli un mācīties to paust argumentēti un atbildīgi. Vēl jo vairāk šajā satricinošajā laikā, kur ik dienas pierādās, ka vārdiem ir milzīga nozīme.

Pirmajā "Zini vai pēti!" epizodē viesojas teātra kritiķes un zinātnieces Edīte Tišheizere un Līga Ulberte. Sarunas uzmanības centrā teātrī ienākušie jaunvārdi, terminu latviskojumi un to nozīmes. Kas ir "īpašvietas teātris" un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties recenziju rakstīšanā. Kā norit darba process pie VPP projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” apakšprojekta “Laikmetīgā teātra terminoloģija – jēdzieni un koncepti”.

Maģistra studiju “Kultūras menedžments” 2. kursa studentes Ieva Reine un Elīna Meilarde stāsta par iepriekšējo pieredzi izglītībā un profesionālajā jomā. Kā nebaidīties riskēt, izmēģināt spēkus sev nezināmā nozarē un stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Ievai ir maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī liela pieredze darbā kā juristei, savukārt, Elīna reiz ir mācījusies Latvijas Jūras akadēmijā. Šobrīd kursa biedrenes jau raksta maģistra darbu kultūras menedžmentā, un ir soli tuvāk jauniem izaicinājumiem un pieredzei. “Pagrieziena punktā” meitenes dalās savos iespaidos gan par mācībām šeit Latvijas Kultūras akadēmijā, gan pieredzi ārpus tās. Klausies un iedvesmojies kopā!

Pirmajā #Dzīvesdramaturģijas epizodē tiekamies ar dramaturgu un scenāristu Matīsu Gricmani. Viņš 2014. gadā ieguvis bakalaura grādu “Teātra, kino un TV dramaturģijā” un divus gadus bijis arī dramaturģijas pasniedzējs tagadējam “Drāmas un teksta studiju” kursam. Pasaules notikumu piespēlētais fons neizbēgami ietekmē mūs visus, iespējams tieši tāpēc, šī saruna par dzīvi dramaturģijā un dramaturģiju dzīvē, ļāva uz mirkli atslēgties no realitātes un aizplūst dramaturgiem neraksturīgi brīvā formā, reflektējot par mūsu darba specifiku, Matīsa skatu punkta maiņu, kļūstot par pasniedzēju, studiju sniegtajām iespējām, reālo profesijas ainavu, kas paveras, kad piecelies no akadēmijas sola, un to, ka lasīt lugas ir vienkārši forši.