LKA runā

Sarunā piedalās mākslas zinātniece un kuratore, Latvijas Dekoratīvās mākslas un Dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska un multimākslinieks Voldemārs Johansons.

Kultūrai ir būtiska starptautiskā dimensija gan sadarbības, gan valsts reprezentācijas aspektā. Mākslinieks Voldemārs Johansons ir starptautiski atpazīstams, laikmetīgais mākslinieks, kuru aicina piedalīties dažādos starptautiskos projektos,  Inese Baranovska ir pieredzējusi daudzu nozīmīgu starptautisko mākslas projektu virzītāja un kuratore. Abi sarunu biedri vairojuši Latvijas atpazīstamību un konkurētspēju. Vai Latvija apzinās un novērtē savas izcilības, izmantojot kultūras diplomātiju savu mērķu sasniegšanai?

Sarunu vada Latvijas Kultūras akadēmijas karjeras izglītības projektu vadītāja, starptautiskās kultūrpolitikas eksperte Leonarda Ķestere.

Latvijas Kultūras akadēmijas un LKA Zinātniskās pētniecības centra organizētās starptautiskās konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XV” ietvaros klausītājiem tika piedāvāts raidieraksta #LKArunā speciālizlaidums “Sinerģija”, kurā viesojās pētnieki un mākslinieki, apspriežot pētniecības un mākslas mijiedarbību, savstarpējo sadarbību un kopdarbību – sinerģiju.

“Sinerģijas” noslēdzošās sarunas viesi ir politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte un kultūras līderības pētniece Dace Melbārde un latviešu kino, teātra un operas režisors Viesturs Kairišs. Sarunas ietvaros tiks diskutēts par to, kas ir kultūras līderis, kādas ir līderim piemītošās kompetences un ar ko atšķiras šodienas līderi no līderiem, kas dzīvoja vienā laikā ar Latviešu teātra režisoru un aktieri Eduardu Smiļģi. (Šī gada vasarā pirmizrādi Dailes teātrī pieredzēja Viestura Kairiša režisētais iestudējums “Smiļģis”).

Raidieraksta “Sinerģija” ceturtajā epizodē sarunā tiekas Latvijas Kultūras akadēmijas profesore un prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe un teātra režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Elmārs Seņkovs.  Sarunas ietvaros tiek diskutēts par pētniecības nozīmi kultūrizglītībā, pētniecību teātrī un tās nozīmi mākslinieciskajā darbībā, kā arī perspektīvu sadarbību starp Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammām, lai attīstītu pētniecības un mākslas mijiedarbības procesus.

Raidieraksta “Sinerģija” trešajā epizodē viesojas Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Ieva Zemīte, kura savu pētniecisko interesi saista kultūras uzņēmējdarbību, radošajām industrijām un kultūras ekonomiku, un latviešu kino režisore un rakstniece Kristīne Želve, kura ir jaunās daudzsēriju filmas „Emīlija. Latvijas preses karaliene” viena no režisorēm. Sarunas ietvaros tiks diskutēts par to, kāpēc ir svarīgi pētīt sieviešu – uzņēmēju lomu kultūras un radošo industriju jomā, kādi ir sieviešu galvenie izaicinājumi uzņēmējdarbībā, jaunās daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" galvenās varones fenomenu un pētniecības nozīmi mākslas radīšanā.

Otrās “Sinerģijas” epizodes viesi ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektore un Zinātniskās pētniecības centra zinātniskā asistente Ance Kristāla, kura savu pētniecisko interesi saista ar visai plašu tēmu loku, vēršot uzmanību arī tādām tēmām kā dzimtes, rases, seksualitātes studijām, sociālo nevienlīdzību un globalizāciju. Kā arī latviešu māksliniece ar pieredzi izrāžu producēšanā un dramaturģijas veidošanā – Katrīna Dūka, kura interesējas par kvīru, līdzdalības, radikālas intimitātes jautājumiem un kā ar tiem strādāt bijušajā padomju okupētajā teritorijā.  Sarunas ietvaros tiks diskutēts par pētniecības nozīmi mākslas radīšanā, pētniecībā balstītas mākslas izglītošanas funkciju un sabiedrības izpratni par LGBTQ.

“Sinerģijas” pirmās sarunas viesi ir runas pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, teātra un kino aktrise Zane Daudziņa un Kultūras akadēmijas docente un Zinātniskās pētniecības centra zinātniskā asistente Līga Vinogradova, kuras pētnieciskās intereses saistītas ar emociju socioloģiju, ko apliecina promocijas darba temata izvēle: “Emociju loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā”. Sarunā tiks vērtēta emociju loma mākslā un to vai/kā mainījušās kultūras un mākslas radītās emocijas pandēmijas apstākļos.

Klāt ir raidieraksta jeb podkāsta “LKA runā” speciālizlaidums! 33. epizodē satiekas pirmās sezonas četru tematisko sadaļu vadītāji – Nora Vanaga, Artūrs Apsītis, Zanda Lece un Rēzija Laumane –, lai nokļūtu savu sarunu viesu vietā un paši atbildētu uz noslēpumainajiem jautājumiem, ko sagatavojuši Latvijas Kultūras akadēmijas kolēģi.

Artūrs pastāstīs par savām attiecībām ar pētniecību un izaicinājumiem bakalaura darba tapšanā, lai arī mēs zinām, ka vakar viņš to teicami aizstāvēja un jau gatavo uzvalku izlaidumam. Artūra viens no mīļākajiem jautājumiem ir “cik?”, bet vai viņš spēs raksturot, cik dramatiskas ir radošās industrijas? Artūrs uzklausīs ieteikumus, ko “Radošo industriju” studentiem derētu pamācīties no dramaturgiem, un atklās, kādu lomu vēlētos nospēlēt uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves.

Kāpēc “Drāmas un tekstu studiju” studējošā Rēzija ir sev lielākais pētnieciskais jautājums dramaturģijā? Kā Artūrs un Zanda tiks galā ar Rēzijas uzdevumu – izspēlēt dialogu “Kurš LKA bibliotēkā paņēma man rezervētu grāmatu?” – un kādus Rēzijas secinājumus šis dialogs raisīs? Jo vairāk cilvēkus tu pazīsti Kultūras akadēmijā un jo vairāk neapmeklē lekcijas, jo dramatiskāka kļūs dzīve šeit, tā Rēzija atbild uz jautājumu “Cik dramatiskas ir studijas Kultūras akadēmijā?”. Kāpēc Rēzija izvairās no bibliotēkas apmeklējuma un kāpēc aicina studentus vērsties pie viņas, ja rodas nepieciešamība pēc filozofijas grāmatām un Annas Brigaderes darbiem? Rēzija uzburs traģisku ainu Kultūras akadēmijas atikā, kur divas sievietes garos, baltos tērpos cīnās par A.Čaka dzejas krājumu, un viena no viņām nokrīt pa kāpnēm, fonā skanot skaistai mūzikai.

Ja Norai būtu jāraksta luga, kāds būtu tās galvenais varonis? Nora pastāstīs par to, ar kādām iekšējām drāmām saskaras kora dalībnieki un kāda ir atšķirība starp bakalaura un maģistra studijām. Nora raksturos savu pieredzi, studējot Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, un to, kāpēc maģistra studijās no studējošā tiek prasīta lielāka atbildība nekā bakalaura studijās. Kāda ir Noras pieredze, apvienojot studijas ar darbu, un vai paliek brīvs laiks hobijiem?

Zanda “Kultūras Odisejā” virtuāli apceļoja 12 valstis, bet kuras valsts literatūru pati iecienījusi visvairāk? Artūra sajūsmu raisa Zandas vaļsirdīgā atklāsme, ka “Noziegumu un sodu” var izlasīt 4 dienās. Kāpēc Zanda Raiņa “Uguni un nakti” izvēlētos iestudēt Horvātijā, salā, kur tika filmētas arī populārās “Troņu spēles”? Zanda dalīsies iedarbīgākajos veidos, kā sagatavoties sesijai (kas ir īpaši aktuāli tieši tagad, kad Kultūras akadēmijā notiek sesija!) un kāpēc, gatavojoties eksāmeniem, ir jāklausās rokmūzika un jāstrādā komandā ar kursabiedriem. Pārbagātība, pašanalīze un krāsainība – šādiem trīs atslēgasvārdiem Zanda raksturo savas studijas “Starpkultūras sakaros”.

Tuvojoties izlaidumu laikam, arī podkāsta “Dialogi” pēdējā epizodē viesojas divi topošie Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi, Valmieras drāmas teātra aktieru kursa studenti Diāna Krista Stafecka un Krišjānis Strods, lai uz brīdi ļautu mums ieskatīties aktiera ikdienā. Kā Diāna Krista un Krišjānis nonāca līdz aktieru studijām? Kas bijusi viņu pirmā loma uz skatuves un kur jaunie aktieri rod pieredzi emocijām, ko teātra lomas pieprasa izspēlēt? Un galu galā – kā jauniešiem veicās ar diplomdarbu izrādēm? Tāpat uzzināsiet, kāpēc uzaicināju tieši Diānu un Krišjāni un kā valmierieši negaidīti reiz piedalījās LKA Ziemassvētku balles tapšanā.

Raidieraksta noslēdzošajā epizodē uz sarunu tika aicināta Māra Alksne, kura pastāstīja par savu pieredzi pētniecībā, un par to, kā ir darboties pētniecības kompānijā SKDS. Izrādās, ka  tas patiesībā ir ļoti nopietns un skrupulozs darbs, kas prasa iedziļināšanos un arī nervus. Brīvajā laikā Māra atklāj jaunas tehnoloģijas un izšuj krustdūrienā. Noklausies!

Kādēļ bagete un berete, svītrains krekliņš (iespējams ar tieši 21 svītru) un vīna glāze rokās ir tipisks stereotips par francūžiem? “Kultūras Odisejas” sarunā Zanda šķetinās šo un citus pieņēmumus kopā ar Antru Kapilinsku un Annu Paulu, kuras studē trešajā kursā “Starpkultūru sakari: Latvija-Francija/Kanāda” un savu Erasmus+ apmaiņas semestri ir pavadījušas Francijā.