LKA runā

Ak, Parīze! Liona, Bordo, Strasbūra, Kāna, visa plašā Francija… tur Latvija turpina rakstīt un dziedāt savu īpašo “pārsteidzošās Latvijas” stāstu, pateicoties personībām un viņu prasmēm publiskajā, kultūras un cilvēkdiplomātijā. Par šiem nospiedumiem veiksmīgas sadarbības projektos mākslā, kultūrā un izglītībā 20. un 21. gadsimtā raidieraksta #LKArunā sarunā ar Leonardu Ķesteri tiekas mākslas zinātniece, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece un Latvijas vēstniecības Francijā eksperte kultūras, komunikācijas, reģionu un diasporas sadarbības jomās Laura Štokmane-Guillope.

Ceturtajā raidieraksta "LKA runā" sadaļas "Kā es pārstāju tikai skatīties kino" sarunā Dita Stalovska tiekas ar Latvijas Kultūras akadēmijas doktoranti un vieslektori Danielu Zacmani. Seriāli, rakstīšanas mokas un Danielas īsie filmu apraksti žurnālā "Rīgas Laiks" ir tikai daži no dialoga pieturpunktiem.

Provokatīvi pārfrāzējot Danielas maģistrantūras noslēguma pētījumā secināto, melodrāmas žanra diskreditēšana ir liekulība – tam raksturīgais jūtu sakāpinājums, ētikas dilemmas un fatālas situācijas ir tiešā veidā atvasinātas no dzīvē izjustajām un novērotajām. Savukārt zviedru režisora Ingmara Bergmana daiļradē atrodams arī kas humorpilns un ar laimīgām beigām. To Daniela nesen atklājusi, gatavojot lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.

Danielas aizgūtnēm tvertā filmu pieredze allaž ir pārsteigumu pilna, un sarunas gaitā Ditai nostiprinās aizdomas, ka tāda tā ir ne jau skatāmā, bet gan skatītāja dēļ. Kāri un vērīgi skatīties filmas, protams, ir emocionāla un intelektuāla bauda, taču process, kuram fundamentāla ir kino teorijas apguve, piespēlē arī profesionālus izaicinājumus. Var attapties, piemēram, piedaloties kinofestivālu organizēšanā vai dibinot "Antuāna Duanela kino skolu" jauniešiem.

Ja pētniekam piemistu superspējas, kādas tās būtu? Kas ir Latvijas inovatīvākie muzeji? Kāds ir inovāciju derīguma termiņš? Vai muzeji nākotnē varēs pastāvēt, neiekļaujot digitālās tehnoloģijas? Ceturtajā “Zini vai pēti!” epizodē viesojas Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, LKA maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane. Sarunas centrā – muzeji un inovācijas, to pētniecība. Saruna par digitālajām inovācijām muzejos, kā inovācijas izplatās un kā iespējams novērtēt, vai muzejs ir inovatīvs. Tāpat sarunā iespējams dzirdēt nedaudz vairāk par VPP projektu “Kultūras kapitāls kā resurss ilgtspējīgai attīstībai” un to, kāpēc tas ir nozīmīgs.

Linda Miķelsone un Dita Miska ir kursabiedrenes, kuras studē Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras "Radošās industrijas un izaugsmes menedžements" 2. kursā. Abas ir satikušās, pateicoties studijām, un nu ir kļuvušas ne tikai par labām draudzenēm, bet arī par īstām komandas biedrenēm. Studiju ietvaros tika attīstīta biznesa ideja, kura arī šobrīd turpina augt. Abas kursabiedrenes ir motivētas lieliem mērķiem, kā arī nebaidās izmēģināt jaunas lietas. Meitenes cer, ka reiz biznesa ideja palīdzēs kļūt stāvus bagātām, galvenais ir rīkoties un iet uz priekšu. Bet ar to viss nebeidzās, Linda jau pavisam drīz cer doties absolventu praksē uz Spāniju, lai iegūtu jaunu pieredzi un iespaidus. Savukārt Dita turpina attīstīt savas dizaina prasmes un šobrīd darbojās Latvijas Kultūras akadēmijā kā vizuālās komunikācijas speciālists. Kā meitenēm ir izdevies attīstīt savas ieceres kopā un atsevišķi, kā arī par turpmākajiem plāniem klausies jaunākajā "Pagrieziena punkts" epizodē!

Ceļā uz ieraksta studiju Lindas Rudenes riteņbraucējas maršrutu negaidīti ietekmēja ceļa būvdarbi – neparedzamā trotuāra dramaturģija. Varbūt tieši tāpēc jaunākajā raidieraksta #dzīvesdramaturģija sarunā ar Valmieras Drāmas teātra direktori, dramaturģi un teātra zinātnieci Evitu Ašeradenu, par caurviju motīvu neviļus izvirzās ceļš. Evita rekonstruē atmiņu ceļu, kas viņu noveda līdz rakstīšanai. Mēs runājam par daudzajiem virzieniem, ko iespējams izvēlēties teātrī un to, kā starp tiem atrast vispiemērotāko sev. Par lugas ceļu, ko vairs nespējam ietekmēt, kad tā pametusi mūsu gādīgās rokas. Cik tomēr labi, ka kāds ir izdomājis ceļa zīmes, lai pat novirzoties, mēs tomēr allaž atrastos.

Dižais ķīniešu filozofs Konfūcijs ir teicis: izvēlies amatu, ko mīli, un tev ne dienu dzīvē nebūs jāstrādā. Lielas lietas var darīt un daudz ko sasniegt, ja esi ļoti jauns. Galvenais – darīt to, kas tev patīk un veltīt darbam maksimāli daudz enerģijas, izmantojot visus savus talantus.

Sarunā par to, kā pavisam jaunam kļūt par orķestra, tad koncertzāles direktoru, un, kā producēt koncertus, operu, teātri un liela mēroga pasākumus Latvijā, pastāstīs Latvijas Kultūras akadēmijas izcilie absolventi – mūzikas, teātra un lielnotikumu producente Asnate Siliņa un Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Kā es pārstāju tikai skatīties kino" jaunākajā epizodē viesojas Nacionālā kino centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docente un Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Dita Rietuma, kura stāsta par pagājušā gada izskaņā izdotajā pētījumā "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990 - 2020" atklāto un par simpātiju pret "Film noir" - žanru, kurš, kā izrādās, ir saistīts arī ar Rīgu. Tāpat Dita Stalovska kino zinātnieci izvaicā par to, vai un kādā veidā dažādas institūcijas finansē pētniecību un kā ir bijis praktizēt īsas kritikas par aktuālajām filmām, kuras savulaik bija lasāmas "Diena" laikrakstā un portālā. Kaut arī Dita Rietuma uzskata, ka kino pētniecība būtībā ir balstīta tikai pašiniciatīvā, viņa nemaz nevilcinās ar atbildi uz jautājumu "Kāpēc pētīt?" - tas ne vien ir interesanti, bet svarīgi katram, kurš vēlas sevi intelektuāli pilnveidot.

Epizode tapusi Valsts pētījumu programmas “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD

Trešajā raidieraksta #LKArunā tematiskās sadaļas “Zini vai pēti!” epizodē pie Lotes Katrīnas Cērpas viesojas mākslas un fotogrāfijas pētniece, LNB Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas vadītāja Katrīna Teivāne un LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Daina Lāce. Sarunas uzmanības centrā ir vēsture un vēsturiskie avoti par mākslas un kultūras norisēm. Ja vēsture būtu smarža, tad kāpēc tā smaržotu pēc rozēm? Kāpēc ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar darbiniekiem arhīvos un vai pētniecība ir vientuļš process? Tāpat arī sarunājamies par VPP projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” un abu pētnieču lomu tajā.

Maģistra studiju “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” 1. kursa studente Una Vagale jaunākajā raidieraksta #LKArunā epizodē “Pagrieziena punkts” stāsta par vēlmi pilnveidot savas akadēmiskās un profesionālās zināšanas radošo industriju nozarē. Una darbojās uzņēmumā “Printful”, kur pati vada savu komandu, kas specializējās grafisko failu sagatavē. Domājot par maģistra studijām Latvijas Kultūras akadēmijā, Unu uzrunāja, ka mācības ir iespējams apvienot ar darbu. Una cer, ka maģistra studijas uzlabos viņas līdzšinējās profesionālās zināšanas, palīdzēs pilnveidoties, lai veicinātu attīstību savā darba vidē. Kā apvienot pilna laika darbu un komandas vadīšanu ar maģistra studijām? – klausies sarunā ar Unu.

Trešajā #Dzīvesdramaturģija epizodē Linda Rudene tiekas ar laikmetīgās dejas mākslinieci Agati Bankavu un kinorežisoru Matīsu Kažu, lai parunātu par to dramaturģijas daļu, ko “skolā nemāca” un mēģinātu izgaismot kopīgās un atšķirīgās dramaturģijas iezīmes dažādās mākslas nozarēs. Vaicāts, kas ir dramaturģija kino, Matīss Kaža atzīst, – tā ir secība. Tad nu secīgi sarunā tiek reflektēts par kritikas nozīmi mākslā, neizbēgamajiem radoša sabrukuma brīžiem un to, vai stāsta interpretācijas iespējas var izrādīties pārāk plašas.