LKA runā

Otrās raidieraksta #LKArunā epizodes “Kontakts uz skatuves un kontakti nozarē” uzmanības centrā laikmetīgās dejas māksla un kontakti visplašākajā nozīmē: kontakts uz skatuves ar citiem māksliniekiem, kontakts ar skatītāju, kontakti kultūras nozarē un kontakts ar sevi.

Tematiskās sadaļas “Cik ērti ir būt kultūrā?” moderatores Elīza Indriksone un Monta Ripa sarunā par laikmetīgās dejas izpratni, karjeras iespējām un to, cik liela nozīme ir kontaktiem laikmetīgās dejas nozarē, aicinās trešās horeogrāfu paaudzes pārstāvi, kustību mākslinieci Elīnu Gediņu un topošo laikmetīgās dejas profesionāli, bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” 3. kursa studenti Sintiju Skrabi, kura pārstāv jau septīto laikmetīgās dejas mākslas paaudzi.

Raidieraksta moderatores Elīza Indriksone un Monta Ripa uz sarunu “Kāda cena ir kinosapnim?” aicina kinorežisori Elzu Gauju, kuras filma “Pastkartes no Romas” novērtēta par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu 2023.gadā, saņemot Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”, un topošo producenti, bakalaura studiju “Audiovizuālā māksla” 3. kursa studenti Katrīnu Karpli, kura jau pārliecinoši startējusi vairākos projektos kino nozarē un šobrīd pārstāv producentu kompāniju “White Picture”. 

Kāpēc būt kino ne vienmēr ir ērti, vai budžeta apmērs nosaka kino kvalitāti, vai kino kādreiz būs pietiekams finansējums, cik radošam ir jābūt, ja ideju gribas īstenot, bet finansējums nav pietiekams, kā iespējams atrast projektus, kā arī, cik godīgi ir sadalītas “Lielā Kristapa” balvas? – sarunā tiks meklētas atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem.   

Domājot un daloties pārdomās par tradīcijām, robežām un tautastērpu darināšanas prasmju saglabāšanu, sarunā tiekas divas “mūžīgās” kursabiedrenes Ieva Sniedze un Sanita Behmane Baibakova. Pašlaik abas ir satikušās vienā kursā Latvijas Kultūrasakadēmijas maģistra programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, bet pirmo reizi kā kursabiedrenes satikās jau pirms 30 gadiem (1994. gadā), lai piecus gadus kopīgi mācītos tautastērpu darinātājas arodu.

Kas īsti ir tautastērps? Vai tiešām tikai Dziesmu un deju svētku daļa, ko tā pa īstam novērtējam tikai reizi piecos gados? Ievaun Sanita uzdrošinās apgalvot, ka tautastērpa tapšanas process jeb darināšana ne visiem svētku dalībniekiem un skatītājiem ir zināms process. Sarunā tiek izcelti vairāki jautājumi, kas, iespējams, rosinās klausītājus aizdomāties par tautastērpu kā par kompleksu, bieži vien sarežģītu un ļoti vērtīgu objektu, un tā darināšanas prasmēm, par meistariem, kas prot un veic šos daudzveidīgos rokdarbus. Cik un kā apdraudēts ir tautastērps un ko vajadzētu darīt, lai tautastērpa darināšanas prasmes saglabātu un izplatītu?

Runājot par mākslu vai literatūru, bieži diskusijās tiek minēts vārds – cenzūra. Ko drīkstam rādīt? Par ko aizliegts runāt? Vai sabiedrība mūs sapratīs? Jautājumi, kas muzejnieku, mākslinieku, rakstnieku profesijās ir neizbēgami. Nemitīga balansēšana starpvēlmi radīt, pastāvošo varu un sabiedrības ietekmi. Epizodē "Labāk recenzēsim nevis cenzēsim" Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2.kursa studentes Līga Keiša un Zanda Šumska diskutēs par cenzūru un vārda brīvību Latvijas muzejos, kā arī centīsies apjaust, vai cenzūra ir atgriezusies vai tomēr tā nemitīgi ir pavadījusi Latvijas muzejus. Cik brīvi sabiedrībā tiek runātspar sensitīvām tēmām? Vai baidoties no cenzūras, muzeju darbinieki “neiekrīt” pašcenzūrā?

Ikviena muiža, blokmāja vai arheoloģijas piemineklis ieņem zināmu vietu mūsu mantojuma sarakstā un hierarhijā, pildot kādu funkciju un sniedzot lielāku vai mazāku labumu sabiedrībai. Tomēr katram no mums var būt arī īpašas un privātas attiecības ar mantojuma objektiem, ko nenosaka nedz to funkcionalitāte, nedz mantojuma statuss. Tieši tik subjektīvs būs arī šis stāsts, kurā topošās mantojuma pētnieces Ilze Vanaga, Elēna Silāja un Elīza Māra Kamradze Tūtere piešķir nozīmi savām mantojuma "simpātijām" estētikas, piederības sajūtas un identitātes rakursā.

Vai par kultūras mantojumu sabiedrībā iespējama vienota izpratne? Diskutabli pieņēmumi lasāmi gan interneta komentāros, gan dzirdami no muzeju apmeklētājiem. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studentes – Lana Kazlauskiene un Līga Ločmele – epizodē šķetinās sabiedrībā izskanējušus priekšstatus par kultūras mantojuma jomu un mēģinās noskaidrot, kāpēc šādi stereotipi rodas.

Maģistra studiju "Kultūras menedžments" 1. kursa studentes Anastasija Muskare un Karīna Balgalve sarunā ar ielu mākslinieku Kiwie noskaidro, kā radās ideja par ielas mākslas darbu digitalizēšanu un kas ir NFT (A non-fungible token).   Kas un kādēļ iegādājas digitālo mākslu?

Kāda ir NFT popularitāte Latvijā un  vai digitālā māksla un mākslīgais intelekts spēs aizstāt reālos mākslas darbus nākotnē?Aktuālas tēmas, par kurām eksperta viedoklis ir zelta vērts!

Dzīvojot 21. gadsimtā, šķietami, ik uz katra sava digitālā stūra satiekam kādu ietekmeli. Tomēr šis jaunvārds pats aicina uz diskusiju. “Ietekme” un “meļi” - kāpēc lai kāds šīm personām uzticētos un, vēl jo vairāk, no tām ietekmētos?

Šajā epizodē maģistra studiju programmas “Kultūras menedžments” 1. kursa studentes Kristiāna Paula Lībiete, Līna Ozola, Una Zvejniece un Egija Salaciete centīsies noskaidrot, kā influenceris atšķiras no parasta sociālo tīklu lietotāja. Sarunas dalībnieces diskutēs par ietekmeļu lomu jauniešu tālākās izglītības izvēlē un dalīsies pārdomās, vai influenceru iesaistīšana augstskolu mārketinga aktivitātēs vienmēr ir labākais veids jauniešu auditorijas piesaistīšanai.

Vai orķestriem ir, ko meklēt TikTok platformā? Kā akadēmiskajai mūzikai atrast savu auditoriju? Varbūt auditorija pati meklē akadēmisko mūziku? Kā arī - vai mūziķi ir gatavi piedalīties mārketinga satura veidošanā?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklēs maģistra studiju  apakšprogrammas “Kultūras menedžments” 1.kursa studentes Sabīne Grase, Linda Helēna Griškoite un Anna Lūse.

Sarunā piedalīsies Latvijas Nacionālās Operas orķestra un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mežradznieks Artūrs Krūmiņš un Latvijas Nacionālās Operas orķestra un Liepājas simfoniskā orķestra klarnetists Jānis Igaunis. Mūziķi dalīsies iespaidos un pieredzē par mārketinga lomu orķestru darbā un piedāvās savu redzējumu par iespējām iesaistīt mūziķus mārketinga aktivitātēs.

Maģistra studiju “Kultūras menedžments” 1.kursa studenti Marta Luīza Treimane, Estere Rožkalne, Anita Ostrovska un Aleksis Valdis Siksnis “Studenti runā” epizodē dalīsies savā pieredzē un kopīgi meklēs atbildes uz jautājumu, kā kultūras institūcijai veiksmīgi pārvaldīt sociālos tīklus.

Epizodes īpašais viesis ir komunikācijas eksperts Žulijens Nuhums Kulibali, kurš no profesionālā skatupunkta komentēs sociālo tīklu izmantošanas pieredzi muzejos, reģionu kultūras centros un kino nozarē.

Vēstnešu piesaiste, satura pārblīvētība un mērķauditorijas sasniegšana – kādā mērā par to būtu jādomā kultūras jomā un ko labāk (ne)darīt.