LSM

"Ļoti ilgu laiku likās, ka ir Tallinas Mūzikas nedēļa un Baltijas reģionam ar to ir pietiekoši. Bet, jo ilgāk strādāju mūzikas nozarē, es sapratu, ka šāds fokuss vismaz vienu reizi gadā ir nepieciešams arī Latvijas mūzikas nozarei," uzsver viena no starptautiskā mūzikas foruma "Riga Music Week" jeb Rīgas mūzikas nedēļas organizētājām Agnese Cimuška-Rekke. Raidījumā "Kultūrdeva" viņa stāsta par mūzikas industrijas attīstības jautājumiem un latviešu mūzikas minimālā īpatsvara noteikšanu radiostacijās.

No 5. līdz 8. novembrim dažādās vietās Rīgā norisināsies Baltijas Drāmas forums. Tas piedāvās iespēju gan starptautiskiem nozares profesionāļiem, gan vietējai auditorijai baudīt latviešu teātra mākslinieku radītu izrāžu skati. Tāpat – piedalīties konferencēs un ļauties jauno dramaturgu lasījumiem, iepazīstot Latvijas teātru ainu un aktuālās tendences.

"Mācoties Londonā, es sapratu, cik tuvu Eiropai ir Latvija, cik skaidri Latvija ir Eiropa, un Leonardo [da Vinči] ir arī mūsu kultūra. Viņš nav kaut kāds itāļu ģēnijs, par ko mēs esam uzdrošinājušies taisīt izrādi, – viņš ir arī mūsu, Eiropas kultūra," ir pārliecināta režisore Anna Viduleja, kuras izrāde "Tūlija un da Vinči. Septiņas dienas" piedzīvojusi pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī.  

Atzīmējot Raimonda Staprāna simtgadi, klajā nākusi viņa autobiogrāfija "46 epizodes ar un bez ironijas", Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma mākslinieka daiļradei veltīta izstāde "Klusuma arhitektūra" un pavisam nesen pirmizrādi kinofestivālā "Riga IFF" piedzīvojusi viņa dzīvesstāstā, dramaturģijā un mākslā balstīta filma "Sarkanais šķūnis". Filmas režisors Pēteris Krilovs atklāj – iespējams, pašam māksliniekam šādi uzmanības starmeši neietu pie sirds: "Viņš vienmēr ir ļoti klaji ņirgājies par mākslinieka statusa glorificēšanu." 

"Man liekas, nekad nevajag aizmirst, ka tu esi daļa no kaut kā. Tu nevari rakstīt, ja nelasi. Varbūt tā nav kopiena tādā izpratnē, ka mēs visi tiekamies vienā telpā. Kopiena, manuprāt, var veidoties arī lasīšanas pieredzē – lasot citam citu," saka Aleksandrs Barons, kura debijas darbs "Vientulības labirints" nesen aizvadītajās Dzejas dienās tika atzīts par labāko oriģināldzejas krājumu. 

"Jautājums bija tāds: nevis vai tu esi grupas fans, bet vai tu jūti sevī šo dzīvnieku – vilku? Ļoti liela atsaucība bija. Mums bija pārsteigums par to. Cilvēki sūtīja savas fotogrāfijas, gribēja piedalīties," par jaunās dziesmas "Mēs esam vilks" videoklipa tapšanu stāsta rokgrupas "Dzelzs vilks" mūziķis Juris Kaukulis. Kopā ar kolēģi Kasparu Tobi viņi raidījumā "Kultūrdeva" runā par grupas 35 gadu jubilejas tūri un gaidāmo albumu. 

"Faktiski mēs ar diezgan lielu saspringumu nosedzam uzturēšanas izmaksas, kas ir mūsu ēkas, komunālie maksājumi un ārkārtīgi pieaugoši jebkādi ārpakalpojumi, kas mums ir jāiegādājas," teic Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Iveta Derkusova. Šo amatu viņa ieņem četrus mēnešus, kļūstot par Māras Lāces pēcteci. Mākslas muzeja dažādās struktūrās Derkusova kopumā strādā jau 31 gadu. Raidījumā "Kultūrdevā" saruna par neadekvāto atalgojumu muzeja darbiniekiem, knapajiem līdzekļiem izstāžu darbībai, par atbildību, gādājot mākslas vērtības krājumam, un par ilgi gaidīto "Arsenāla" jaunatklāšanu. 

"Manuprāt, māksla tā īsti atrisināt nekādas problēmas nevar, bet tā var iedot cerību," saka jaunais teātra režisors un rakstnieks Gusts Ābele, kurš kopā ar kinorežisoru Edgaru Haritončenko Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" atklāj – par spīti tam, ka savu ideju realizācija kultūras jomā nekad nav garantēta un var nākties piedzīvot pat brīžus bez darba, viņi ir gatavi riskēt un nodoties mākslai. Kas ir tās tēmas, kuras jaunajiem talantiem interesē aplūkot savā daiļradē, kas ir tas, kas šķiet jau pārspēlēts, un kur varam piedzīvot jauno režisoru radošos augļus?

"Ja kādreiz gadās, ka jūs "Skaņu mežā" piedzīvojat laimīgāko muzikālo atklāsmi visa festivāla laikā, visdrīzāk kaut kur skatuves aizmugurē stāvu nelaimīgs es un domāju, ka tas nebija pietiekami liels avangards," smejot saka "Skaņu meža" radošais vadītājs Rihards Endriksons. Viņa rīkotais festivāls ir ilgdzīvotājs, kas šogad eksperimentālas mūzikas cienītājus pulcēs 9. un 10. oktobrī. Neparastas skaniskas pieredzes klausītājiem piedāvā arī Armanda Siliņa-Bergmaņa veidotais "Sansusī" – gan festivāla laikā augustā, gan izdaudzinātajos "mūziķu kautiņos" citos gada nogriežņos. Kādēļ Latvijā joprojām tiek rīkoti avangarda mūzikas festivāli, un kā pie to skanējuma pieradināt klausītājus? 

"Ja paps kā lietišķās grafikas meistars, plakātists un dizaners, kā tagad to dēvē, kaut ko darīja, tad tas bija tikai ar tievu, mazu otiņu. Tagad jau tas ir vienkārši – tu atrodi fontu, izdrukā, un viss ir iespējams. Bet toreiz tev pašam vajadzēja radīt," atceroties savu tēvu Gunāru Kirki viņa simtgadē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" saka māksliniece Frančeska Kirke. Kā reiz pagāja ikdiena ģimenē, kur visi bija mākslinieki, kāpēc latviešu māksliniekus jau vairākās paaudzēs vilina Venēcija, un ko pašlaik dara pati Frančeska Kirke?