"Ik reizi, kad mēs radām kaut ko jaunu, apliecinām savu identitāti," par muzicēšanu grupā "Raxtu raxti" teic Marts Kristiāns Kalniņš. Kad īpašais Jāņu vakara koncerts nospēlēts, ansamblim laiks posties "Imantdienām", kas šogad varētu pulcēt īpaši lielu klausītāju skaitu, uzskata mūziķis. Savukārt Katrīnai Dimantai kopā ar grupu "Zeltrači" top programma ar dziesmām svētku reizēm. "Koncertos es gribu atraktīvi darboties ar cilvēkiem," viņa uzsver. 

"Ļoti gribētos, lai svētku dalībnieki sajūt līdz bezgalībai šo kopā būšanas spēku, ko mums dod arī noslēguma koncerta norises vieta. Tad, man liekas, viss nostājas savās vietās, un, aizbraucot mājās, tu kādu laiku vari nest sajūtu, ka tev tepat blakus ir draugi, kaimiņi, stabilais sāns," 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" gaidās teic deju programmas mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale.

"Doktorantūras studiju laikā es lekciju laikā zīmēju, nevis veicu pierakstus. Es šo un to arī pierakstīju, bet centos ātri un lakoniski uzzīmēt to, ko es dzirdu. (..) Tad man likās, ka tā zīmēšana ir kā aktīvs domāšanas veids. Tā var veidot tādu atmiņu krātuvi, kas ir ļoti personalizēta un ko citi mani kursabiedri, skatoties uz maniem pierakstiem, nevarētu saprast," stāsta māksliniece un zīmēšanas pētniece Maija Kurševa.

"Man liekas, cilvēki ir noilgojušies pēc vienkāršām, nesamudrītām, vienkārši skaistām lietām. Tas ir tas, ko mēs mēģinām darīt – skaistums," runājot par nupat pirmizrādīto Pučīni operas "Bohēma" iestudējumu Lauras Grozas režijā un citām Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādēm, saka operteātra vadītājs Sandis Voldiņš. Raidījumā "Kultūrdeva" viņš iepazīstina ar Rīgas Operas festivāla programmu, atgādina par spožiem mūsmāju opernama iestudējumiem, tostarp atklāj pasaulē daudzinātu mākslinieku vārdus, kas koncertēs Rīgā, un aicina uz Latvijas skaņraža oriģināloperas pasaules pirmatskaņojumu nākampavasar. 

"Latvijas iedzīvotāji lielā mērā Latvijā dzīvo tāpēc, ka šeit ir pieejama Latvijas kultūra – tā viņiem rada komfortablu vidi, kurā uzturēties. Jo, ja viņi izvēlas par savu dzīvesvietu citas valstis, tad jūtas diezgan vientuļi un atsvešināti. Tas ir milzīgs magnēts, kāpēc vēl šeit dzīvo cilvēki," stāsta režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs. 

"Mamma teica, ka es kā bērns biju ļoti enerģiska un ekspresīva, tāpēc viņa domāja, ka sitaminstrumenti varētu man visvairāk piestāvēt. (..) Par sirdslietu tie kļuva vairākus gadus pēc tam, kad es jau biju sākusi," atklāj sitaminstrumentāliste Sonja Misiņa. Gada sākumā viņa uzvarēja Latvijas Sabiedriskā medija rīkotajā atlases konkursā "Latvijas jaunais virtuozs", lai 6. jūnijā Armēnijas galvaspilsētā Erevānā pārstāvētu Latviju starptautiskajā konkursā "Eirovīzijas jaunie mūziķi". 

"Abas puses viena otrai nevar pateikt, iespējams, to vienkāršāko un sarežģītāko lietu pasaulē – es tevi mīlu. Tas ir šausmīgi traģiski. Tā ir tāda traģēdija par latviešiem, es domāju. Daudziem, man šķiet, ir izbrīns, vai tiešām tā luga ir tik skumīga. Jā, draugi, ir," par Rūdolfa Blaumaņa "Indrāniem" spriež lugu nupat iestudējušais Jaunā Rīgas teātra aktieris un režisors Gerds Lapoška. 

"Hiphopā tā ir viena no pamatsaknēm – dumpoties, protestēt un runāt par to, par ko nav ierasts runāt caur populāro kultūru un pamatstraumes mūziku. Runāt par neērtām tēmām. Vienlaikus es domāju, ka mums abiem kā autoriem ir svarīgi kaut ko tomēr pateikt par to laiku, kurā mēs dzīvojam, un to neatstāt novārtā," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" saka reperis Arturs Skutelis, kurš kopā ar reperi ansi stāsta par abu nesen klajā nākušajiem albumiem un to skarbo saturu. 

""Empty TV" ir kā simbols informācijas pārbagātībai un varbūt nozīmības zudumam, sevišķi mūsdienās, kad, manuprāt, dzīves temps ir kļuvis neiedomājami ātrs – tik ātrs, ka tajā reizēm ir grūti orientēties," tā grupas "S&T Syndicate" jaunākā albuma nosaukumu skaidro saksofonists Nauris Kolmanis. Par šī ieraksta tapšanu, par deviņminūšu skaņdarbu 30 sekunžu laikmetā un stilu, kāda grupa galu galā muzicē, raidījumā "Kultūrdeva" kopā ar Kolmani stāsta bundzinieks Rihards Vāvere.

Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē šogad kopā ar tandēmu "Mareunrol’s" veidoja modes mākslinieks Bruno Birmanis, kurš nesen atgriezies no Itālijas un Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" dalās savos iespaidos par tur pieredzēto, kā arī mudina domāt, vai brīvība mākslā un radošajās izpausmēs mūsdienās maz vēl ir iespējama.